34. Article

Salacgrīvas novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma 2. pielikuma 85. punktu, un saskaņā ar to Salacgrīvas novadu veido Ainažu un Salacgrīvas pilsētas, kā arī Ainažu, Liepupes un Salacgrīvas pagasti. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 23.1., 23.2., 23.8., 23.12. un 23.13. apakšpunktam līdzšinējais Salacgrīvas novads tiek iekļauts Limbažu novadā. Salacgrīvas novada dome izteikusi viedokli, ka reformas ietvaros novads būtu jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība, kā arī izteikusi priekšlikumu izveidot jaunu - Piejūras novadu -, kurā apvienotos Salacgrīvas, Saulkrastu un Carnikavas novadi, kā arī Limbažu novada Skultes pagasts. Salacgrīva, tāpat kā Saulkrasti, esot potenciāls attīstības centrs, turklāt reformas rezultātā esot izveidoti vairāki tādi novadi, kuros nav attīstības centra. Ministrija norāda, ka Salacgrīvas novada iekļaušana jaunajā Limbažu novadā ir saderīga ar reformas mērķi un citstarp nodrošina pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas. Limbažu pilsēta esot Salacgrīvas novadam tuvākais reģionālās nozīmes attīstības centrs. Tāpat Ministrija esot ņēmusi vērā to, ka Limbažu novadā apvienojamie novadi jau sadarbojas vairākās jomās, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, civilajā aizsardzībā. Salacgrīvas novada pašvaldībai visvairāk savstarpējo norēķinu par izglītojamiem esot tieši ar Limbažu novada pašvaldību. Salacgrīvas novadā darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu 9. sēj. 94.-95. lp.). Salacgrīvas novada dome, pamatojot Salacgrīvas kā potenciāla attīstības centra statusu, atsaucas uz Ministrijas pasūtīto un Latvijas Universitātes veikto pētījumu. Tajā secināts, ka Rīgas reģiona ietvaros Salacgrīvas novads atbilst pakalpojumu centra statusam, bet Salacgrīvas pilsēta ir viens no lielākajiem aktivitātes centriem. Pakalpojumu centru šā pētījuma izpratnē raksturo vidēji zema vai zema aktivitāte darbadienās, bet vidēji augsta aktivitāte brīvdienās, tāpēc nepieciešams attīstīt ražošanas sektoru un mainīt teritorijas attīstības stratēģiju (sk.: pētījums "Latvijas administratīvo teritoriju ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju iekšējās aktivitātes svārstības, izmantojot mobilā tīkla noslodzes datus. Pirmais starpziņojums: Iedzīvotāju svārstmigrācijas analīze pašvaldību un to teritoriālo vienību iedalījumā un esošo vietējo pašvaldību administratīvo teritoriju ekonomiskās uzvedības izvērtējums", 55. lpp. Pieejams: www.varam.gov.lv). Satversmes tiesa ir secinājusi, ka pienācīgs pamatojums jauna reģionālās nozīmes attīstības centra noteikšanai jāsniedz pašam likumdevējam un jāveic arī attiecīgi grozījumi valsts attīstības plānošanas dokumentos (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 28.1. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka Likumprojekta izskatīšanas gaitā, apspriežot priekšlikumus par Salacgrīvas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, citstarp tika izteikts arī tāds viedoklis, ka Salacgrīva ir potenciāls attīstības centrs, bet Komisija un vēlāk arī Saeima attiecīgos priekšlikumus nav atbalstījusi (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 11. un 21. februāra un 2020. gada 6. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 12, Nr. 15 un Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv, kā arī Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 9. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Tātad līdzšinējā Salacgrīvas novada teritorijā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tā nebūtu arī Piejūras novadā, ja tāds tiktu izveidots atbilstoši Salacgrīvas pašvaldības priekšlikumam. Tādējādi Salacgrīvas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana un arī Piejūras novada izveidošana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Savukārt jaunais Limbažu novads atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem. Tas ir ģeogrāfiski vienots, un tā teritorijā ir reģionālās nozīmes attīstības centrs - Limbaži. Tāpat reformas gaitā ir vērtēta novada ekonomiskā ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Tādējādi likumdevējs, izvērtējot vairākus iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā Salacgrīvas novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu. Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā Salacgrīvas novada iekļaušanu Limbažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.