40. Article

Ilūkstes novada dome un Ozolnieku novada dome lūdz atzīt to apstrīdētās normas par spēkā neesošām no šo normu pieņemšanas brīža. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajai daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Likums Satversmes tiesai ne vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās nolēmumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 35.1. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāizlemj, no kura brīža spēku zaudē normas, kas atzītas par neatbilstošām Satversmes 1. un 101. pantam. Jauno novadu domju vēlēšanas notika 2021. gada 5. jūnijā. Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 2. punkta pirmajam teikumam līdzšinējām republikas pilsētu un novadu pašvaldībām jāturpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltas pagaidu administrācijas pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā. Konkrētajā situācijā jāņem vērā tas, ka šis spriedums skar vairākas pašvaldības, tostarp arī tās, kuras Satversmes tiesā nav vērsušās, un vairākus desmitus tūkstošus iedzīvotāju, turklāt jauno pašvaldību domju vēlēšanas jau ir notikušas. Taisnīguma princips prasa panākt iespējami taisnīgāku līdzsvaru starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgajām interesēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 23. punktu). Satversmes tiesas uzdevums ir nepieļaut tādu situāciju, ka no apstrīdēto normu spēka zaudēšanas rastos jauni tiesību aizskārumi. Tieši pretēji - tiesai ir pienākums pēc iespējas līdzsvarot personu atšķirīgās intereses. Vienādā mērā ir aizsargājamas gan to novadu iedzīvotāju intereses, kuru domes ir vērsušās Satversmes tiesā, gan arī to novadu iedzīvotāju intereses, kuru domes Satversmes tiesā nav vērsušās. Ilūkstes un Ozolnieku novadu domju apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas varētu novest pie būtiska citu personu interešu aizskāruma. Turklāt par jaunu, reformas mērķim un novadu veidošanas kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālo iedalījumu ir jālemj Saeimai. Tādēļ, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru, izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošās normas noteiktu laiku paliek spēkā un Saeimai tiek dota iespēja, ievērojot demokrātiskas tiesiskas valsts principus un šajā spriedumā secināto, noteikt jaunu, Satversmei atbilstošu administratīvi teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu. Satversmes tiesa norāda, ka Saeimas uzdevums ir gādāt par to, lai attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu Satversmei atbilstošs administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums tiktu noteikts pēc iespējas drīzāk. Tādējādi Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21., 10.23., 18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkts atzīstams par spēkā neesošu no 2022. gada 1. janvāra. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: