5. Article

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. 2019. gada 5. jūnijā Valmierā notikušas konsultācijas ar jaunajā Valmieras novadā apvienojamo novadu, tostarp Mazsalacas novada, domju deputātiem, 2019. gada 12. jūnijā Bauskā - konsultācijas ar jaunajā Bauskas novadā apvienojamo novadu, tostarp Iecavas un Rundāles novadu, domju deputātiem un tajā pašā dienā Jelgavā - konsultācijas ar jaunajā Jelgavas novadā apvienojamo novadu, tostarp Ozolnieku novada, domju deputātiem, 2019. gada 14. jūnijā Mārupē - konsultācijas ar jaunajā Mārupes novadā apvienojamo novadu, tostarp Babītes novada, domju deputātiem, 2019. gada 19. jūnijā Jēkabpilī - konsultācijas ar jaunajā Jēkabpils novadā apvienojamo novadu, tostarp Salas novada, domju deputātiem, 2019. gada 20. jūnijā Balvos - konsultācijas ar jaunajā Balvu novadā apvienojamo novadu, tostarp Rugāju novada, domju deputātiem, 2019. gada 18. jūlijā Aizkrauklē - konsultācijas ar jaunajā Aizkraukles novadā apvienojamo novadu, tostarp Jaunjelgavas novada, domju deputātiem, 2019. gada 19. jūlijā Dobelē - konsultācijas ar jaunajā Dobeles novadā apvienojamo novadu, tostarp Auces novada, domju deputātiem, tajā pašā dienā Tukumā - konsultācijas ar jaunajā Tukuma novadā apvienojamo novadu, tostarp Kandavas novada, domju deputātiem, 2019. gada 25. jūlijā Ādažos - konsultācijas ar jaunajā Ādažu novadā apvienojamo novadu, tostarp Carnikavas novada, domju deputātiem, tajā pašā dienā Limbažos - konsultācijas ar jaunajā Limbažu novadā apvienojamo novadu, tostarp Salacgrīvas un Alojas novadu, domju deputātiem, 2019. gada 2. augustā Daugavpilī - konsultācijas ar jaunajā Augšdaugavas (sākotnēji - Daugavpils) novadā apvienojamo novadu, tostarp Ilūkstes novada, domju deputātiem. Informācija par Ministrijas rīkotajām konsultācijām pašvaldībām sniegta savlaicīgi - vismaz divas nedēļas iepriekš. Visu pašvaldību domju pārstāvjiem bijusi iespēja paust savu viedokli par Ministrijas sagatavoto piedāvājumu. Tāpat visām pašvaldībām arī vēlāk bijusi iespēja sagatavot gan lēmumus, gan vēstules ar detalizētākiem apsvērumiem, un visus tos Ministrija esot izvērtējusi. Gatavojoties konsultācijām ar pašvaldību domēm par administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, Ministrija sagatavojusi un pašvaldību domēm izsniegusi profilus - materiālus par katru jauno pašvaldību -, kuros raksturota pašreizējā situācija katrā līdzšinējā pašvaldībā, kā arī ietvertas prognozes attiecībā uz apvienoto pašvaldību. Novadu apvienošanas pamatojums esot nesaraujami saistīts ar reformas kopējiem mērķiem un pamatojumu, kas sniegts Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā. Tāpat šie mērķi līdz ar attiecīgu pamatojumu norādīti virknē agrāku dokumentu. Uz nepieciešamību izdarīt grozījumus valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma struktūrā esot norādīts arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumos un Latvijas Bankas 2019. gada pētījumā. Arī Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija vērsušas uzmanību uz problēmām, kas rodas pašvaldību mazā izmēra un iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ. Visu jauno novadu izveidošana esot pamatota ar reformas mērķiem, tostarp mērķi nodrošināt pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, nodrošināt to, ka novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados joprojām samazinās un arī turpmākās prognozes norāda uz negatīvu tendenci, Ministrija nolūkā nodrošināt racionālu publisko līdzekļu izmantošanu, savā piedāvājumā ietvērusi priekšlikumu pilnveidot pašvaldību sistēmu, veidojot iedzīvotāju skaita, budžeta ieņēmumu un citādā ziņā līdzvērtīgākas un arī ilgtspējīgākas pašvaldības, tādējādi radot priekšnoteikumus salīdzināma apmēra pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Novadu izveides pamatkritērijs bijis to veidošana ap reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centriem. Attiecībā uz Pierīgas novadiem Ministrija norāda, ka šo pašvaldību gadījumā pieļauta atkāpe no kritērija par attīstības centra esību novada teritorijā, jo šīm pašvaldībām visciešākās ekonomiskās un funkcionālās saiknes esot ar Rīgu. Pierīgas gadījumā fokusā bijusi tādu pašvaldību veidošana, kurās būtu ne tikai dzīvojamās vai rekreācijas teritorijas, bet arī iedzīvotājiem pieejamas darbavietas un publiskie pakalpojumi. Atkāpes no kritērija, ka novadā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram, esot pieļautas arī attiecībā uz Augšdaugavas novadu un Jelgavas novadu. Ministru kabineta 2019. gada 14. maija informatīvajā ziņojumā bijis ietverts piedāvājums izveidot Daugavpils novadu, tajā iekļaujot arī Daugavpils pilsētu. Tomēr Saeimai iesniegtajā Likumprojektā esot noteikts, ka Daugavpils valstspilsēta ir atsevišķa pašvaldība. Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā nolemts pārdēvēt Daugavpils novadu par Augšdaugavas novadu. Izskatot Likumprojektu Saeimā, esot ieviestas izmaiņas arī attiecībā uz Jelgavas novadu, proti, tajā neesot iekļauta Jelgavas valstspilsēta, kurai saglabāts atsevišķas pašvaldības statuss. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 25. punkts paredzot gan Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada sadarbības pienākumu, gan arī Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada sadarbības pienākumu. Tādējādi, pēc Ministrijas ieskata, konsultēšanās ar pašvaldībām notikusi atbilstoši Hartas prasībām un novadu izveidē lielākoties ievēroti reformas sagatavošanas laikā noteiktie kritēriji. Secinājumu daļa