9. Article

Jaunjelgavas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar pašvaldību. Ministrijas rīkotajās konsultācijās neesot bijusi iespēja uzdot jautājumus, un uz tām neesot aicināti pašvaldības iedzīvotāji. 9.1. Aizkrauklē 2019. gada 18. jūlijā notika Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem, kuras bija plānots apvienot Aizkraukles novadā. Šajās konsultācijās piedalījās Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru novadu domju deputāti, Ministrijas pārstāvji, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. To laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu Jaunjelgavas novadu iekļaut Aizkraukles novadā (sk. lietas materiālu 15. sēj. 30.-39. lp.). Minētajās konsultācijās Jaunjelgavas novada domes deputāti pauda pārsvarā kritisku viedokli par piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu. Jaunjelgavas novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju no 2019. gada 1. augusta līdz 31. augustam, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam. Iedzīvotāju aptaujā piedalījās 388 iedzīvotāji, no kuriem 74 procenti atbalstīja viedokli par Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu (sk. lietas materiālu 14. sēj. 55.-56. lp.). 2019. gada sākumā Jaunjelgavas novadā bija 5620 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā, pieejama: www.pmlp.gov.lv). Ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus, Jaunjelgavas novada dome 2019. gada 26. septembrī pieņēma lēmumu neatbalstīt Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālo iedalījumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas novads tiek pievienots Aizkraukles novadam. Informācija par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem un domes 2019. gada 26. septembra lēmums nosūtīts Ministrijai (sk. lietas materiālu 14. sēj. 55.-57. lp.). 2019. gada 14. novembrī Jaunjelgavas novada dome atkārtoti pieņēma lēmumu neatbalstīt Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam, norādot, ka joprojām nav sniegta informācija par reformas ietekmi uz finansiālajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem pašvaldībā. Šajā lēmumā arī norādīts: ja nav iespējams saglabāt Jaunjelgavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību, būtu veidojams Sēlijas novads. Šis lēmums tika nosūtīts Saeimai. Atkārtojot minētos argumentus, Pieteikuma iesniedzēja 2019. gada 27. novembrī nosūtījusi vēstuli ar priekšlikumiem arī Komisijai (sk. lietas materiālu 14. sēj. 58. lp. un 60.-61. lp.). Jaunjelgavas un citu Aizkraukles novadā apvienojamo novadu domju priekšsēdētāji piedalījās Komisijas 2020. gada 14. un 25. februāra sēdēs. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs abās sēdēs atkārtoti pauda uzskatu, ka pašvaldība un tās iedzīvotāji neatbalsta Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam un ka būtu veidojams Sēlijas novads (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 14. februāra un 25. februāra sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 13 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv). Tādējādi Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus atbildīgajām valsts institūcijām. 9.2. Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā Jaunjelgavas novada dome vairākkārt informēja atbildīgās valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu, tostarp par vēlmi saglabāt Jaunjelgavas novadu kā patstāvīgu pašvaldību vai pievienoties Sēlijas novadam, ja tāds tiktu izveidots. Ministrija rīkoja konsultācijas par tādu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, saskaņā ar kuru Jaunjelgavas novads tiek iekļauts jaunajā Aizkraukles novadā. Uzaicinājums uz 2019. gada 18. jūlijā Aizkrauklē rīkotajām konsultācijām Jaunjelgavas novada domei tika nosūtīts 2019. gada 31. maijā (sk. lietas materiālu 15. sēj. 30.-31. lp.). Ministrijai bija zināms Jaunjelgavas novada domes viedoklis par reformu, jo dome savu nostāju pauda jau 2019. gada 16. aprīļa vēstulē Pašvaldību savienībai un šī vēstule kā pielikums pievienota Pašvaldību savienības 2019. gada 18. aprīļa atzinumam par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" (turpmāk - Pašvaldību savienības 2019. gada 18. aprīļa atzinums). Vēstulē dome norādījusi, ka neatbalsta Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Informācija par Jaunjelgavas novada domes Finanšu pastāvīgās komitejas 2019. gada 15. augusta lēmumu neatbalstīt konceptuālo ziņojumu tika pievienota arī Pašvaldību savienības 2019. gada 26. augusta atzinumam par konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu". Līdz Likumprojekta iesniegšanai Saeimā citus rakstveida priekšlikumus Ministrija no Jaunjelgavas novada domes nesaņēma (sk. lietas materiālu 15. sēj. 44.-53. lp.). Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Komisija saņēma Jaunjelgavas novada domes 2019. gada 27. novembra vēstuli, kurai pievienoti domes 2019. gada 26. septembra un 14. novembra lēmumi. Šajos lēmumos atspoguļoti iedzīvotāju aptaujas rezultāti, kā arī pausts viedoklis, ka Jaunjelgavas novads ir saglabājams kā patstāvīga pašvaldība vai arī pievienojams Sēlijas novadam (sk. lietas materiālu 15. sēj. 60.-61. lp.). Iespējamie risinājumi tika apspriesti divās Komisijas sēdēs, kurās tika uzklausīts arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs. Pieņemot Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Jaunjelgavas novadu tika saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija. Tādējādi Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz Jaunjelgavas novadu. 9.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Jaunjelgavas novada domes priekšlikumus. Tomēr šie priekšlikumi netika atbalstīti, jo Jaunjelgavas novadā nebija reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, kā arī tā iedzīvotāju skaits neliecināja par iespēju nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību (sk. lietas materiālu 15. sēj. 44.-53. lp.). No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka priekšlikumi par līdzšinējo Jaunjelgavas novadu tika vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 14. un 25. februāra sēdēs. Ministrijas pārstāvis 2020. gada 14. februāra sēdē sniedza pamatojumu izraudzītajam administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumam attiecībā uz Aizkraukles novadu. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs informēja par iedzīvotāju aptaujas rezultātiem un domes lēmumu neatbalstīt jaunā Aizkraukles novada veidošanu, norādot, ka dome atbalsta Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu vai arī apvienošanos ar tiem novadiem, kuri ietilpst vēsturiskajā Sēlijas teritorijā. Šim priekšlikumam piekrita arī citu novadu pārstāvji. Diskusijās piedalījās arī vairāki Saeimas deputāti, Pašvaldību savienības pārstāvji un citi klātesošie. Diskusijās tika norādīts uz ieguvumiem, kas varētu rasties no jauna - Sēlijas - novada izveides, piemēram, iespēju saglabāt Sēlijas kultūrvēsturisko vidi un identitāti. Ministrijas pārstāvis, atbildot uz novadu domju priekšsēdētāju argumentiem, norādīja, ka Sēlijas novada izveide nebūtu atbalstāma, jo tajā nav attīstības centra, turklāt nav tādu finanšu instrumentu, ar kuriem varētu nodrošināt šāda novada pastāvēšanu un to, ka iedzīvotāju pieeja pakalpojumiem nepasliktināsies. Visi iespējamā Sēlijas novadā ietilpstošie novadi esot līdzīgi pēc izmēra, un nevienu no apdzīvotajām vietām nevarot uzskatīt par centru. Turklāt attālums no Ilūkstes līdz Jaunjelgavai, proti, starp iespējamā novada tālākajiem punktiem, esot 140 kilometru. Savukārt jautājums par Sēlijas kultūrvēsturiskās identitātes saglabāšanu būtu risināms citādi. Komisija pēc viedokļu uzklausīšanas deva pašvaldībām iespēju izvērtēt, kura pilsēta - Aizkraukle vai Jēkabpils - varētu būt par Sēlijas novada administratīvo centru, ja šāds novads tiktu izveidots (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 14. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 13, pieejams: www.saeima.lv). Komisijas 2020. gada 25. februāra sēdē tās priekšsēdētājs informēja par Sēlijas novadu apvienības vēstuli, kurā norādīts, ka tā neatbalsta Sēlijā esošo novadu iekļaušanu nedz Aizkraukles novadā, nedz Jēkabpils novadā un uzskata, ka par jaunā Sēlijas novada attīstības un administratīvo centru būtu nosakāma Viesītes pilsēta. Jaunjelgavas, Neretas, Ilūkstes, Viesītes un Jēkabpils novadu domju priekšsēdētāji atkārtoti pauda atbalstu šādam administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumam. Savukārt Ministrijas pārstāvis norādīja, ka nekas neliecina par Viesītes pilsētas potenciālu šobrīd vai nākotnē izveidoties par attīstības centru. Šajā pilsētā esot tikai 1500 iedzīvotāju, tā neesot arī nozīmīgs rūpniecības centrs, sociālo vai kultūras pakalpojumu sniedzējs. Debatēs par iespēju veidot jaunu Sēlijas novadu un tā iespējamo administratīvo centru piedalījās Saeimas deputāti, Pašvaldību savienības pārstāvis un pašvaldību domju priekšsēdētāji. Pēc visu viedokļu uzklausīšanas Komisija neatbalstīja priekšlikumu izveidot Sēlijas novadu (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 25. februāra sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 16, pieejams: www.saeima.lv). Arī Komisijas 2020. gada 12. maija sēdē, pirms Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, notika diskusija par Sēlijas novada izveidošanu, taču visi priekšlikumi par šāda novada izveidi tika noraidīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 12. maija sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu Nr. 26, pieejams: www.saeima.lv). Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi, kas attiecās uz līdzšinējo Jaunjelgavas novadu, tika apspriesti 2020. gada 12. martā, bet trešajā lasījumā - 2020. gada 2. un 3. jūnijā. Par attiecīgajiem priekšlikumiem notika debates. Gan otrajā, gan trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Jaunjelgavas novada pievienošanu Aizkraukles novadam. Šajās sēdēs tika debatēts gan par Jaunjelgavas novada saglabāšanu, gan arī par Sēlijas novada izveidošanu (sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada 12. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada 2. un 3. jūnijā stenogrammas, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā). Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu vai jauna - Sēlijas - novada izveidošanu, Komisijā un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu. Tādējādi konsultēšanās procesā Jaunjelgavas novada pašvaldības priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19. un 8.20. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Jaunjelgavas novada pašvaldību notika atbilstoši tiesību normām.