7. Article

Pieaugušo izglītība Latvijā 2020. gadā bija 1 907 675 iedzīvotāji, t. sk. 1 037 556 iedzīvotāji 25-64 g. v. (CSP, 2020). Saskaņā ar Darba spēka apsekojumu, kas ir saistošs ES valstīm, iedzīvotāju (25-64 g. v.) īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā četru nedēļu laikā pirms aptaujas 2019. gadā bija 7,4% (2014. g. - 5,6%). Aktīvāk mācībās piedalījušies jaunie pieaugušie (25-34 g.v.) - 13,% (2014. g. - 10,4%). Turpretim pirmspensijas vecuma iedzīvotāju dalība bija ievērojami zemāka - tikai 3,4% 55-64 g. v. bija iesaistīti mācībās (2014. g. - 2,2%). Vīrieši mazāk iesaistījās mācībās nekā sievietes - 5,4% un 9,3% attiecīgi (2014. g. - 4,9% un 6,3%). Savukārt aplūkojot pieaugušo aktivitāti izglītībā 12 mēnešos (2016), secināms, ka 47,5% aptaujāto (2011. gadā - 32,4%) ir mācījušies formālajā izglītībā un/vai piedalījušies neformālās izglītības pasākumos. Galvenokārt dalība izglītības aktivitātēs bija saistībā ar darbu (83,1%), lai uzlabotu savas darba prasmes un veicinātu karjeras iespējas. 52,5% respondentu nepiedalījās izglītības aktivitātēs. Kā galvenais iemesls tika minēts "mācības bija pārāk dārgas, nevarēja atļauties", to atzīmēja 48,4% respondentu. Sarindojot mācību šķēršļus pēc nozīmīguma - ar darbu saistītie šķēršļi tika minēti 17,7% (12,6% - "nevarēja savienot ar darba grafiku" un 5,1% - nebija darba devēja atbalsta) un 14,5% - "pārāk dārgas mācības".