53. Article

Kredītņēmēja, kas ir patērētājs, kredītspējas vērtējumā iestāde izmanto vismaz šādus rādītājus: 53.1. parāda apkalpošanas izdevumu attiecību pret ienākumiem (debt service to income ratio, turpmāk - DSTI), kuru aprēķina šādi: kur: DS ir kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējais apmērs mēnesī gan par kredītu, kuram kredītņēmējs ir pieteicies, gan par kredītņēmēja pārējiem kredītiem, tai skaitā piešķirtajiem un vēl neizmantotajiem kredītiem, tostarp pārsnieguma kredītiem, bet atskaitot kredītmaksājumus par parādsaistībām, kuras tiktu dzēstas plānotā kredīta piešķiršanas rezultātā. Kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējo apmēru veido pamatsummas atmaksa, procentu maksājumi, komisijas un citi regulārie maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saskaņā ar kreditēšanas līgumiem. Kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējais apmērs mēnesī tiek iegūts, summējot visu kredītu kredītmaksājumu apmēru. Kredītmaksājuma noteikšanai iestāde izmanto visu savā rīcībā esošo informāciju, kas iegūta no šo noteikumu 48. punktā minētajiem avotiem. Iestāde var palielināt novērtējamā kredītmaksājuma apmēru, salīdzinot ar kredītmaksājuma apmēru atbilstoši kredītņēmēja sniegtajai informācijai, ja iestāde to uzskata par pamatotu, balstoties uz iestādes iekšējo kārtību kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai. Iestāde iekšējā kārtībā nosaka pietiekami konservatīvus pieņēmumus par citu finanšu iestāžu izsniegto kredītu procentu likmēm. Iestāde analizē kredītņēmēja kredītspēju, ņemot vērā iespēju, ka mainīgās kredīta procentu likmes var būtiski mainīties kredītņēmējam nelabvēlīgā virzienā. Kredīta un kredītņēmēja ienākumu valūtu nesakritības gadījumā iestāde kredītņēmēja kredītspējas analīzē papildus ņem vērā iespējamo valūtu kursu maiņu kredītņēmējam nelabvēlīgā virzienā. Ja kredītmaksājumu periodiskums ir retāks nekā viena reize mēnesī (ik ceturksni, ik pusgadu, ik gadu vai cits), kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju atbilstošajam periodiskumam (piemēram, ceturkšņa maksājumu dalot ar 3). Ja kredīta atmaksa tiek atlikta vai notiek termiņa beigās, kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju, kuru aprēķina, pieņemot, ka kredītņēmēja atlikušās (neatmaksātās) saistības (tai skaitā pamatsummas un procentu kopsumma) tiek atmaksātas vienādās daļās līdz galēji noteiktajām saistību termiņa beigām. Pārsnieguma kredītam kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē, dalot piešķirtā kredīta limita apmēru ar 48 (pieņēmums, ka šāda kredīta termiņš ir četri gadi). Iestādes iekšējā procedūrā kapitālsabiedrību, kuras saņēmušas licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, izsniegto pārsnieguma kredītu procentu likmes pieņem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kredīta kopējo izmaksu maksimālajā apmērā, bet pārējo kreditētāju izsniegto pārsnieguma kredītu procentu likmes pieņem ne mazākas kā Latvijas monetāro finanšu iestāžu mājsaimniecībām no jauna piešķirto norēķinu kartes kredītu procentu likmes, kas publicētas Latvijas Bankas tīmekļa vietnē. Kredītiem, kuri tiek piešķirti pa daļām piešķirtā kredītlimita ietvaros un kuru izsniegšanu un atmaksu nosaka konkrēts iepriekš saskaņots atmaksas grafiks, (piemēram, būvniecības kredītiem) kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju, pamatojoties uz piešķirto kopējo kredītlimitu un pieņemot, ka kredītņēmēja saistības (tai skaitā pamatsummas un procentu kopsumma) tiek atmaksātas vienādās daļās līdz termiņa beigām; I ir kredītņēmēja dokumentēti un pierādāmi vidējie mēneša ienākumi pēc nodokļu un citu valstij veicamo un obligāto sociālo maksājumu nomaksas, kurus iestāde atzīst par ilgtspējīgiem (piemēram, ņemot vērā kredītņēmēja paredzamo pensionēšanās vecumu, terminēto darba līgumu, pašnodarbinātā statusu u.c.), balstoties uz datiem par vismaz sešiem pēdējiem mēnešiem, par kuriem ir pieejama informācija par kredītņēmēja ienākumiem. Ienākumu pieaugumu nākotnē ņem vērā tikai tad, ja tam ir dokumentēts pamatojums. Iestāde atsevišķos gadījumos var noteikt vidējos mēneša ienākumus, ņemot vērā periodu, kas ir īsāks par sešiem mēnešiem (bet ne īsāks par trim mēnešiem), ja iestāde attiecīgā īsākā perioda ienākumus uzskata par noturīgiem un tam ir dokumentēts pamatojums; 53.2. parāda attiecību pret gada ienākumiem (debt to income ratio, turpmāk - DTI), kuru aprēķina šādi: kur: D ir visas kredītņēmēja parādsaistības pret finanšu iestādēm un iespēju robežās arī nefinanšu iestādēm, ieskaitot kredītu, kuram kredītņēmējs ir pieteicies, un piešķirtos, taču vēl neizmantotos kredītus, bet atskaitot parādsaistības, kuras tiktu dzēstas plānotā kredīta piešķiršanas rezultātā; I iegūst, reizinot saskaņā ar šo noteikumu 53.1. punkta prasībām aprēķinātos vidējos mēneša ienākumus ar 12; 53.3. kredīta apmēra attiecību pret nodrošinājuma vērtību (loan to value ratio, turpmāk - LTV), kuru aprēķina šādi: kur: L ir plānotā kredīta apmērs; V ir nodrošinājuma vērtība; 53.4. ja šo noteikumu 53.1. punktā minētais DSTI pārsniedz 40 procentus vai šo noteikumu 53.2. punktā minētais DTI pārsniedz koeficientu 6, kredītņēmēja kredītspēja tiek vērtēta kā nepietiekama, un šāda kredīta izsniegšana nav atļauta, izņemot gadījumus, kad kredītņēmēja kredītspējas vērtējums liecina, ka viņš spēs atmaksāt kredītu, arī pastāvot augstākam DSTI vai DTI līmenim. Šajā punktā minētie izņēmuma gadījumi, kā arī atkāpes no šo noteikumu 38. punktā minētajiem maksimālā termiņa ierobežojumiem kalendārajā ceturksnī nedrīkst pārsniegt 10 procentus no iestādes fiziskām personām no jauna izsniegto kredītu apmēra (balstoties uz pēdējo pieejamo informāciju par iepriekšējo kalendāro ceturksni). Iestāde spēj izskaidrot risku mazinošos elementus konkrētajā gadījumā, kurā piemērots minētais izņēmums; 53.5. iestādes pienākums piemērot šo noteikumu 38. un 53.4. punktā minētās maksimālā kredīta termiņa, DSTI un DTI prasības neattiecas uz gadījumiem, kas saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu noteikti kā izņēmumi, uz kuriem neattiecina iestādes pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu, kā arī uz pārskatītiem aktīviem.