3. Article

Šā rīkojuma 2. punktā minētie argumenti nav ņemti vērā šādu apsvērumu dēļ: 3.1. tas, ka izglītojamiem tiek sniegtas zināšanas, kas ļauj pilnvērtīgi attīstīties, uzrādīt augstus rezultātus centralizētajos eksāmenos, kā arī iestāties un sekmīgi studēt augstākās izglītības iestāžu piedāvātajās budžeta vietās, nav tiešā veidā saistīts ar valsts ģimnāzijas statusu. Krāslavas Valsts ģimnāzijai, anulējot valsts ģimnāzijas statusu un izrietoši nomainot izglītības iestādes tipu uz vidusskolu, ir tiesības īstenot tādas pašas izglītības programmas kā līdz valsts ģimnāzijas statusa zaudēšanai, tādējādi nepieļaujot iespēju mazināt izglītojamo tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Krāslavas Valsts ģimnāzijai, zaudējot valsts ģimnāzijas statusu, nav liegtas iespējas nodrošināt izglītojamos ar atbilstošu un kvalitatīvu izglītības satura un metožu lietošanu, tai skaitā radot apstākļus radošai brīvībai un attiecīgajos standartos paredzēto mācību rezultātu sasniegšanai noteiktos izglītības posmos un pakāpēs. Izglītības iestādei nav tiesiska pamata uzskatīt, ka valsts ģimnāzijas statusa anulēšana radīs negatīvu ietekmi un sekas uz pedagogu un izglītojamo mācību darba rezultātiem. Tieši pretēji, pedagogiem ir jāveicina izglītojamo tieksme pēc augstākiem rezultātiem, lai, izpildot noteiktos kritērijus un izglītības iestādei iesniedzot nepieciešamos dokumentus Izglītības un zinātnes ministrijā līdz 2024. gada 15. janvārim, būtu tiesības pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu, sākot ar 2024. gada 1. septembri, atbilstoši noteikumu Nr. 518 2. un 3. punktam. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka Krāslavas Valsts ģimnāzija, tās pedagogi un izglītojamie arī pēc valsts ģimnāzijas statusa anulēšanas var turpināt mācību procesu līdzšinējā sasniegtās izglītības kvalitātes līmenī no 2021. gada 1. septembra; 3.2. Krāslavas Valsts ģimnāzijas izglītojamo sasniegumi sporta un kultūras jomā nav tieši saistīti ar valsts ģimnāzijas statusu, un attiecīgās iespējas apgūt nepieciešamās iemaņas un piedalīties dažādās sporta sacensībās un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu konkursos neietekmē valsts ģimnāzijas statusa esība; 3.3. apgalvojums, ka, zaudējot valsts ģimnāzijas statusu, Krāslavas Valsts ģimnāzijai nebūs iespēju nodrošināt izglītojamiem viņus interesējošus mācību kursus, nav balstīts faktos un no tā neizriet tiešs attiecīgais secinājums. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 416) 12.6. apakšpunktu izglītības iestāde var īstenot izglītojamo interesēm atbilstošus specializētos kursus. Līdz ar to arī izglītības iestāde, kurai nav piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, ir tiesīga īstenot izglītojamo interesēm atbilstošus specializētos kursus. Noteikumu Nr. 416 12.2. apakšpunkts paredz, ka izglītības iestāde piedāvā vismaz četrus padziļinātos kursus, no kuriem izglītojamais atbilstoši savām interesēm izvēlas un apgūst trīs, kā arī īsteno vismaz divus padziļināto kursu komplektus, un katru kursu komplektu veido trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu atšķirīgu padziļināto kursu katrā komplektā. No Valsts izglītības informācijas sistēmā par 2020./2021., 2021./2022. un 2022./2023. mācību gadu ievadītās informācijas izriet (ko saskaņā ar noteikumu Nr. 416 11. pielikuma 8. punktu un Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" 8.5. apakšpunktu ievadījušas izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas), ka izglītības iestādēs, kurās izglītojamo skaits 10.-12. klasē ir 91-135, tikai septiņi procenti izglītības iestāžu piedāvā četrus padziļinātos kursus, 39 procenti - piecus līdz sešus padziļinātos kursus, 44 procenti - septiņus līdz deviņus padziļinātos kursus, savukārt deviņi procenti izglītības iestāžu piedāvā 10-12 padziļinātos kursus. No minētā izriet, ka izglītības iestādes, tostarp tās, kurām nav piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, spēj piedāvāt lielāku padziļināto kursu skaitu par noteikumu Nr. 416 12.2. apakšpunktā noteikto minimālo padziļināto kursu skaitu; 3.4. no Vispārējās izglītības likuma 40. panta ceturtās daļas izriet, ka katrai valsts ģimnāzijai noteikts reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkciju veikšanas pienākums. Tādējādi attiecīgās funkcijas veic arī citas Latgales plānošanas reģionā esošās valsts ģimnāzijas - Daugavpils Valsts ģimnāzija, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, Balvu Valsts ģimnāzija un Viļakas Valsts ģimnāzija. Piešķirot Vispārējās izglītības likuma 63. panta otrajā daļā minēto papildu finansējumu, katru gadu tiek slēgts līgums starp Izglītības un zinātnes ministriju, valsts ģimnāziju un valsts ģimnāzijas dibinātāju, norādot, kuru pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem attiecīgais pakalpojums sniedzams, tādējādi nodrošinot pakalpojuma sniegšanu visās Latvijas pašvaldībās. Vienlaikus Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 24. punkts paredz pašvaldības pienākumu organizēt pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinēt un nodrošināt metodisko darbu. No minētā izriet, ka valsts ģimnāzijas statusa zaudēšanas gadījumā Krāslavas Valsts ģimnāzijas pedagogi un citu Krāslavas novada vispārējās izglītības iestāžu pedagogi nezaudēs iespēju, piemēram, apmeklēt profesionālās pilnveides kursus; 3.5. Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija liecina, ka Krāslavas Valsts ģimnāzija noteikumu Nr. 129 5.4.1. apakšpunktā minēto kritēriju nav izpildījusi četrus gadus pēc kārtas. Pēc stāvokļa uz kārtējā gada 5. septembri Krāslavas Valsts ģimnāzijas izglītojamo mācību rezultātu valsts centralizētajos eksāmenos vidējais procentuālais novērtējums papildus šā rīkojuma 2.1. apakšpunktā minētajam bijis attiecīgi par 7,05 procentiem augstāks nekā vidēji valstī 2018. gadā (Krāslavas Valsts ģimnāzijā 56,73 procenti, valstī vidēji 49,68 procenti) un par 3,89 procentiem augstāks nekā vidēji valstī 2017. gadā (Krāslavas Valsts ģimnāzijā 53 procenti, valstī vidēji 49,11 procenti). Tas liecina par konsekventu atbilstības nenodrošināšanu noteikumu Nr. 129 5.4.1. apakšpunktā minētajam kritērijam.