10. Article

Secinājumi 130 Konkrētajā situācijā pašvaldībai ir rīcības brīvība izvēlēties veidu, kā nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, izvēloties pakalpojumu sniedzēju iepirkuma procedūrā, privātās publiskās partnerības procesā vai in-house procedūrā. JPP izvēlējās nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu, piemērojot in-house procedūru, lai gan faktiskos apstākļos nepastāvēja visi normatīvajā regulējumā noteiktie kritēriji, kas pieļautu in-house izņēmuma piemērošanu un attiecīgi pieļautu in-house izņēmuma kārtā pašvaldībai paturēt pakalpojuma sniegšanu savā pilnīgā kontrolē (darbojoties tirgū kā caur savu pilnībā kontrolētu pašvaldības struktūrvienību). Attiecīgi JPP, prettiesiski piemērojot in-house procedūru, ar Pakalpojuma līgumu konkurences tiesību ietvarā prettiesiski noslēdza konkrēto tirgu brīvai konkurencei. 131 Tāpat secināms, ka uz Pakalpojuma līgumu attiecas AAL pārejas noteikumu 12. punkts, kas paredz, ka atkritumu apsaimniekošanas līgumi, kas noslēgti, nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumi, izbeidzami līdz 01.07.2013. Likumdevējs tiesiskās stabilitātes nolūkā ir noteicis pārejas periodu, kurā tiek pieļauta pretēji normatīvajam regulējumam noslēgtu līgumu darbība, dodot laiku izbeigt prettiesiski noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus un organizēt atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajam regulējumam. 132 Vienlaicīgi secināms, ka, lai gan JPP, sadarbībā ar JKP ir noslēgusi sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgu vairāk nekā 15 gadu garumā, kas veicinājis negatīvas sekas konkurencei, atbilstoši Spriedumam un AAL pārejas noteikumu 12. punktam, kā arī faktam, ka JPP arī pēc 01.07.2013. nepamatoti izmantoja in-house izņēmumu, JPP turpināja noslēgt konkrēto tirgu konkurencei vairāk kā 7 gadus. Fakts, ka JPP par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā ir izvēlējusies tieši JKP, kura dalībnieks ir JPP, apliecina, ka JPP ir nodevusi ekskluzīvas tiesības konkrētajā tirgū vienam tirgus dalībniekam, tādējādi izslēdzot citus potenciālos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējus, nedodot iespēju citiem tirgus dalībniekiem piedāvāt savus pakalpojumus. 133 Vērtējot dabisku tirgus attīstību, pakalpojumu saņēmēji patstāvīgi izdara izvēli par piemērotāko cenas un pakalpojumu sniegšanas noteikumu ziņā izdevīgāko piedāvājumu. Tikmēr JPP rīcības rezultātā, ilgstoši noslēdzot sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgu, pakalpojuma saņēmējiem bijis liegts saņemt izvēles ziņā, iespējams, kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu. Kā atzīts tiesu praksē, ja tirgus dalībniekam ir pieejami ietekmes līdzekļi publisko tiesību jomā, ar kuriem šis tirgus dalībnieks var ietekmēt konkurenci tirgū, tad šo ietekmes līdzekļu izmantošana vērtējama kā tirgus varas izpausme72. 134 Tādējādi JPP rīcības rezultātā JKP tika dota iespēja sniegt atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu ārpus konkurences procesa, turklāt veikt un plānot savu ekonomisko darbību bez konkurences spiediena. Vienlaikus privāto tiesību juridiskā persona KULK, kura kopā ar JPP īsteno kopīgu kontroli pār JKP, ir nelikumīgi ieguvusi priekšroku atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū. KULK, iegūstot tiesības caur JKP sniegt atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu ārpus konkursa kārtības, ieguvusi priekšroku tirgū attiecībā uz tās konkurentiem. Kā minēts iepriekš analizētajā Lochau spriedumā, EST tiesa secināja, ka iepirkuma līguma piešķiršana uzņēmumam, kurā ir gan privāts, gan publisks kapitāls, neizsludinot iepirkuma procedūru, apdraud Direktīvas 92/50/EEK mērķi nodrošināt brīvu un netraucētu konkurenci, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principu pret visām ieinteresētajām pusēm, dodot priekšroku privātajam uzņēmumam (šajā gadījumā KULK) attiecībā uz tā konkurentiem.73 135 Vienlaikus KP ņem vērā, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana šajā lietā izpaudusies kā JPP rīcība, izvēloties pakalpojuma sniedzēju veidā, kas neatbilst normatīvajam regulējumam. Lai gan nepamatoti piešķirto ekskluzīvo tiesību rezultātā tieši JPP ilgstošā darbība sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā radīja negatīvas sekas konkurencei, KP secina, ka JPP rīcības brīvības līmenis attiecībā uz ekskluzīvo tiesību iegūšanu bija ierobežots. Tieši JPP piemīt tiesības izvēlēties veidu, kādā nodrošināt sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu savā administratīvajā teritorijā. Arī JKP dibināta, pamatojoties uz JPP 22.07.2004. lēmumu iesaistīties JKP darbībā un dibinot kapitālsabiedrību kopā ar KULK. Savukārt JKP bez pašvaldības iniciatīvas un lēmuma slēgt Pakalpojuma līgumu nebūtu iespējas iegūt dominējošo stāvokli sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū, noslēdzot tirgu konkurencei. Turklāt ļaunprātība konstatējama JPP rīcībā, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju neatbilstoši normatīvajam regulējumam, nevis ievērojot konkurences procedūru un rīkojot iepirkumu. Ņemot vērā minēto, JKP rīcībā nav saskatāma dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ņemot vērā tās iespējas ietekmēt veidu, kādā JPP izvēlējās pakalpojuma nodošanu JKP. VIII LIETAS DALĪBNIEKU VIEDOKĻI 136 Pēc Paziņojuma nosūtīšanas KP saņēma JPP un JKP viedokļus Lietā. KP izvērtēja viedokļos minētos argumentus un šīs nodaļas ietvaros sniedz savu vērtējumu tiem. Papildus KP norāda, ka KP nav pienākuma ietvert un atspēkot visus Lietas dalībnieku sniegtos viedokļus un argumentus pilnā apjomā. Lēmumā ir norādīti tikai tie argumenti, kuriem ir nozīme Lietā - kuri ir būtiski un kuri spēj ietekmēt attiecīgo tiesisko situāciju74. Līdz ar to KP nesniedz savu vērtējumu par visiem viedokļos ietvertajiem argumentiem. 137 JPP norāda, ka jāņem vērā LESD 106. panta regulējums. Savukārt tas, kādā veidā JPP izvēlējusies organizēt pakalpojumu pašvaldībā, arī ir publiskas personas lēmums, neatvērt tirgu konkurencei75. 138 KP ieskatā JPP arguments nav pamatots. KP norāda, ka atbilstoši LESD 106. panta pirmajai daļai normā paredzēto tiesību izmantošanā "dalībvalstis nedz ievieš, nedz uztur spēkā tādus pasākumus, kas ir pretrunā Līgumiem, jo īpaši noteikumiem, kas ietverti [LESD] 18. pantā un 101. līdz 109. pantā". Attiecīgi LESD 106. panta piemērošana nevar attaisnot LESD 102. pantā minēto pārkāpumu. 139 Tāpat arī KP skaidro, ka JPP rīcība tiek vērtēta, JPP darbojoties kā tirgus dalībniekam, nevis kā publiskai personai. Līdz ar to konkrētajā Lietā KP saskata uz tirgus dalībniekiem attiecināmo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma piemērošanu, ko paredz KL 13. pants, kas savā būtībā ietver LESD 102. pantam analoģiskas prasības. 140 JPP norāda, ka pašvaldības tiesības dibināt kapitālsabiedrību izriet no tās likumā "Par pašvaldībām" nostiprinātajām tiesībām, veicot tās autonomās funkcijas un īstenojot valsts varas prerogatīvas. Savukārt lēmums par sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas pakalpojuma tiesību piešķiršanu ietilpst publisko tiesību jomā. Tādējādi pašvaldība, darbojoties publisko tiesību jomā, nevar tikt atzīta par tirgus dalībnieku76. Lietas dalībnieki arī norādījuši, ka publisko tiesību jomā JPP īstenoto darbību tiesiskuma kontrole nav pakļauta KL, bet novērtējama pēc speciālajiem likumiem un bija citu iestāžu kompetencē77. 141 KP neapšauba, ka pašvaldības darbība, lemjot par pakalpojuma sniegšanu, izriet no tās pienākuma organizēt atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. pantam un uzskatāma par rīcību publisko tiesību jomā. Vienlaikus Paziņojuma 17.-22. rindkopās (Lēmuma 17.-22. rindkopās) skaidrots, ka pašvaldība veic saimniecisko darbību, izvēloties, kā nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu savā teritorijā, un pati iesaistoties šī pakalpojuma sniegšanā. 142 Pastāv vairāki veidi, kā pašvaldība var izvēlēties organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldība var to darīt pati saviem resursiem, uzdot pašvaldības komersantam vai nolīgt privātpersonu nodibinātus komersantus. Pēdējā gadījumā pašvaldība to var darīt iepirkuma procedūras vai publiskās un privātās partnerības procedūras veidā.78 143 Attiecībā uz atsauci uz Lobbel lietu, KP nekonstatēja, ka pašvaldība būtu rīkojusies kā privāto tiesību subjekts, t.i., tirgus dalībnieks.79 SIA "Lobbel" gadījumā nav vērtēta pašvaldības rīcība otrajā pakāpē, tikai pirmajā pakāpē, īstenojot savu autonomo funkciju un darbojoties publisko tiesību jomā, attiecīgi, atsauce uz šo lietu nav relevanta. 144 Atsauce uz lietu "Par SIA "L&T" iesniegumu", ka "pašvaldība, kaut arī tai pieder kapitāla daļas, nevar automātiski tikt vērtēta kā viens tirgus dalībnieks ar kapitālsabiedrību", nav pamatota, jo KP ir konstatējusi, ka "ZAAO darbībās nav saskatāmas Konkurences likuma 13. panta pārkāpuma sastāva pazīmes, izskatot konkrēto Iesniegumu, tādejādi nav lietderīgi vērtēt, vai pašvaldības un ZAAO ir viens tirgus dalībnieks."80 Lai konstatētu, ka divas juridiski nošķirtas vienības veido vienu tirgus dalībnieku, jākonstatē KL 1. panta 9. punktā noteiktais: "Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku." KP lēmumā ir konstatējusi kopīgu SIA "KULK" un JPP izšķirošu ietekmi pār JKP, tāpēc secināms, ka JPP un JKP uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku. 145 No KP lēmuma Vides investīcijas, ZMK investīcijas apvienošanās lietā neizriet, ka KP atzītu pašvaldības lēmumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanta izvēli par izrietošu no pašvaldības autonomās funkcijas.81 KP ir vienīgā kompetentā iestāde valsts pārvaldes iestāžu sistēmā, kurai piekrīt tirgus uzraudzība, nodrošinot brīvas konkurences principu ievērošanu, jebkurā tautsaimniecības nozarē82. Savukārt apstāklis, ka uz JPP attiecas arī likums "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām", neatceļ KL piemērošanu un neierobežo KP iespējas vērsties pret tirgus dalībnieka konkurences tiesībām neatbilstošu rīcību. 146 Kā jau skaidrots Paziņojuma 86.-87. rindkopā (Lēmuma 100.-101. rindkopas) no EST judikatūras izriet, ka konkurences noteikumu piemērošana ir ierobežota tikai gadījumos, kad normatīvais regulējums tieši izslēdz tirgus dalībnieka jebkādu rīcības brīvību.83 Konkurences noteikumi attiecas arī uz regulējuma neskaidras interpretācijas ļaunprātīgu izmantošanu.84 JPP pārkāpa normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā pašvaldība var izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, tādā veidā noslēdzot konkrēto tirgu konkurencei. 147 Tāpat Paziņojumā ir skaidrots, kāpēc pašvaldība konkrētajā situācijā darbojas kā tirgus dalībnieks un veic saimniecisko darbību, nevis darbojas publisko tiesību jomā. Fakts, ka Pakalpojuma līguma slēgšanas tiesiskuma pārbaude ir IUB kompetencē, neizslēdz KP kompetenci vērtēt pašvaldības kā tirgus dalībnieka rīcības atbilstību konkurences tiesībām. 148 JPP norāda, ka tirgus dalībnieks ir ikviens subjekts, kas veic saimniecisko darbību - darbības, kas saistītas ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Vienlaikus JPP, dibinot JKP, neuzsāka pakalpojumu sniegšanu. Turklāt tikai tādā gadījumā, ja ir vienpersoniska izšķiroša ietekme un šo kontroli subjekts īsteno tieši vai netieši, ietekmējot sabiedrības pārvaldību, tad uzskatāms, ka subjekts piedalās kontrolētā uzņēmuma veiktajā saimnieciskajā darbībā un tādējādi atzīstams par tirgus dalībnieku. Taču KP ir konstatējusi, ka JPP un SIA "KULK" ir de facto kopīga izšķiroša ietekme. Ņemot vērā, ka JPP nav vienpersoniska izšķiroša ietekme, tad JPP arī nav uzskatāma par tirgus dalībnieku atbilstoši KP argumentācijai85. 149 KP paskaidro, ka fakts, ka pašvaldībai likuma "Par pašvaldībām" 14. panta pirmajā daļā ir noteiktas tiesības dibināt kapitālsabiedrības, nenozīmē, ka pašvaldības, veicot šo darbību, automātiski rīkojas publisko tiesību jomā. KP ir konstatējusi kopīgu izšķirošu ietekmi - tātad, JPP kopā ar SIA "KULK" kontrolē JKP un veic saimniecisko darbību. In-house princips arī paredz, ka pašvaldība nodrošina pakalpojuma sniegšanu saviem spēkiem - tātad iesaistoties saimnieciskajā darbībā. Saimniecisko darbību raksturo preču un pakalpojumu piedāvāšana tirgū, ekonomiska un finansiāla riska uzņemšanās un fakts, vai konkrēto pakalpojumu var nodrošināt privāts uzņēmums peļņas gūšanas nolūkā. KP ir konstatējusi visus minētos kritērijus. 150 Pasūtītāja preces vai pakalpojuma pirkšanas darbība vērtējama kopsakarā ar to, vai preces vai pakalpojums secīgi tiek izmantots saimnieciskajā darbībā.86 Slēdzot līgumu par ārpakalpojumu, publiskā persona iesaistās komercdarījumos par pakalpojumu sniegšanu.87 Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir saimnieciska darbība un pašvaldības saņemtā atļauja (līgums) veikt saimniecisko attiecīgo darbību nav nošķirama no pašas saimnieciskās darbības, pretējā gadījumā šāda atļauja (līgums) zaudē jēgu, jo tās iegūšanas interese no izpildītāja puses ir saimnieciskā darbība. Apsaimniekošanas līgums rada privātpersonai tiesības veikt konkrētu darbību, bet tikai realizējot šīs tiesības, persona var iegūt (vai neiegūt) tirgus dalībnieka pozīciju, kuru, iespējams, var ietekmēt ekonomiski kritēriji un konkurence.88 Attiecīgi, ja publiskā persona slēdz līgumu par saimnieciskās darbības veikšanu, tās lēmums slēgt līgumu un nodrošināt pakalpojumu nav skatāms atrauti no saimnieciskās darbības. 151 Lietas dalībnieki norāda, ka KP līdz šim nav konstatējusi pārkāpumus situācijās, kad tirgū darbojas viens tirgus dalībnieks un viņam piešķirto ekskluzīvo tiesību dēļ tiek ierobežota piekļuve konkrētajam tirgum. Piemēram, Tehniskās apskates jautājumā89, Auto numura zīmju tirgus uzraudzībā,90 kapu bedru rakšanas tirgus uzraudzībā,91 Rīgas Ģeometrs tirgus uzraudzībā92. Lietā rīcība drīzāk bija vērtējama KL 14.1 panta konkurences neitralitātes kontekstā93. Lai tirgus dalībnieka rīcībā novērtētu KL 13. panta kontekstā, īpašnieku sastāvam nav nozīmes94. 152 KP norāda, ka KL 13. panta piemērošanai atšķirībā no KL 14.1 panta piemērošanas tirgus dalībnieka sastāvam nav nozīmes. JKP dalībnieku analīze veikta, lai konstatētu JPP "pilnīgas kontroles" īstenošanu pār JKP, kas atbilstoši likuma "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām" 4. panta pirmās daļas sestajam punktam nepieciešama, lai piemērotu in-house principu.95 Turklāt no Paziņojumā norādītā neizriet, ka konstatēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana tādēļ, ka JKP ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības sniegt pakalpojumu konkrētajā tirgū. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana izriet no fakta, ka šīs ekskluzīvās tiesības piešķirtas prettiesiski, neievērojot tiesību aktos noteikto pakalpojuma sniedzēja izvēles kārtību. 153 Savukārt attiecībā uz KL 14.1 panta piemērošanu norādāms, ka saskaņā ar šī panta ceturto daļu, šo pantu piemēro, ciktāl konkrētā darbība tieši neizriet no citos likumos noteiktajām prasībām vai nav piemērojams šā likuma 13. pants. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja konstatējams tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis, tā rīcība novērtējama KL 13. panta kontekstā. Savukārt gadījumos, kad konstatējama gan KL 13. panta, gan arī KL 14.1 panta tiesiskā sastāva pazīmes, piemērojams KL 13. pants, neatkarīgi no tā, vai subjekts ir publiska persona, kura veic saimniecisko darbību, vai privāto tiesību persona. Šāda kārtība nodrošina vienlīdzīgu attieksmi, novērtējot tirgus dalībnieku rīcību, neatkarīgi no paša subjekta tiesiskās dabas. 154 Lietas dalībnieki salīdzina Paziņojumā konstatēto KL 13. panta pārkāpumu ar vairākām tirgus uzraudzībām, kuru rezultātā konstatēta publiskas personas ar konkurences tiesībām nesaskanīga rīcība, piešķirot ekskluzīvas tiesības kādam tirgus dalībniekam. Norādītajās tirgus uzraudzībās vērtēta publisko personu rīcības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam, kamēr Lietā vērtēta pašvaldības kā saimnieciskās darbības veicēja rīcība. 155 KP nepamatoti atsaucas uz KP lēmumu Getliņi lietā un kļūdaini izmanto atsauci uz EK lēmumu AstraZeneca lietā. Pirmkārt, Getliņu lietā galīgais lēmums nav pieņemts, un otrkārt atšķiras lietu faktiskie apstākļi. Proti, Getliņi lietā noslēgts koncesijas līgums, bet šajā lietā slēgts pakalpojuma līgums. Šo iemeslu dēļ arī nav attiecināma Vācijas prakse96. Otrkārt, Lietā kļūdaini izmantota atsauce uz EK lēmumu AstraZeneca lietā, jo abu lietu apstākļi atšķiras. AstraZeneca lietā tika konstatēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, novērtējot AstraZeneca veiktas aktīvas darbības. Savukārt JKP tiek pārmesta atrašanās dominējošā stāvoklī jeb izņēmuma tiesību iegūšana, nevis šī stāvokļa ļaunprātīga izmantošana97. 156 KP norāda, ka fakts, ka lēmums par pagaidu noregulējumu nav galējais lēmums lietā, nemaina apstākli, ka minētais lēmums ir stājies spēkā un to apstiprinājusi arī tiesa. Tas nemazina arī KP argumentu nozīmi un pareizību. Savukārt atsauce uz Senāta 10.07.2020. spriedumu lietā SKA‑323/2020 9. punktu: "pašvaldība nenodrošināja sev piederošos aktīvus šī pakalpojuma [kremācijas] sniegšanai, un tādēļ tā caur šo aktīvu lietošanas tiesībām nav nodevusi privātpersonai ar publiski tiesiskas funkcijas īstenošanu saistītu uzdevumu izpildi" nav attiecināma uz konkrēto lietu. Pašvaldība izvēlas vienu no veidiem, kā izpildīt savu likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto autonomo funkciju, nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu. JPP ir izvēlējusies īstenot šo funkciju, pati iesaistoties saimnieciskās darbības veikšanā. 157 Attiecībā uz JPP argumentu, ka prakse par koncesijas līgumiem nav attiecināma uz Lietas apstākļiem, jo starp JPP un JKP noslēgts Pakalpojuma līgums, KP norāda, ka Pakalpojuma līguma un koncesijas līguma būtība neatšķiras. Pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī bija spēkā Koncesiju likums, kura 1. panta 2. punkts paredzēja: "koncesija ir pakalpojumu sniegšanas tiesību nodošana vai izņēmuma tiesības izmantot koncesijas resursus, kuri tiek nodoti uz noteiktu laiku, koncedentam un koncesionāram noslēdzot par to koncesijas līgumu." Koncesiju likumu no 01.10.2009. aizstāj Publiskās un privātās partnerības likums, kura 1. panta 7. punkts skaidro, ka: "7) pakalpojumu koncesijas līgums - finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts līgums, saskaņā ar kuru privātais partneris sniedz un pārvalda pakalpojumus, kas nav minēti šā likuma 1. pielikumā, un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šos pakalpojumus vai minētās tiesības kopā ar samaksu. Vienlaikus ar līgumu privātajam partnerim tiek nodoti arī šo pakalpojumu ekspluatācijas riski". KP konstatē, ka JPP ir noslēgusi līgumu ar JKP, saskaņā ar kuru JKP sniedz un pārvalda pakalpojumus un kā atlīdzību iegūst tiesības ekspluatēt šos pakalpojumus, saņemot samaksu no klientiem par pakalpojuma nodrošināšanu. Turklāt Pakalpojuma līguma 2.4. punkts paredz, ka pašvaldība nodod JKP izgāztuvi "Brakšķi". Nav būtisks līguma nosaukums, bet tā saturs, kas pēc būtības atbilst koncesijas līguma saturam. 158 KP norāda, ka, lai gan lietu apstākļi atšķiras, EK nemainīgi ir konstatējusi, ka dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcība, ļaunprātīgi izmantojot stratēģisko regulējumu, ir uzskatāma par pārkāpumu. Analogi AstraZeneca lietai, JKP un JPP ir ļaunprātīgi izmantojušas tiesisko regulējumu, mākslīgi panākot savu ekskluzīvo tiesību aizsardzību no konkurences spiediena. Tāpat EK atbilstoši ir konstatējusi, ka dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam ir īpaša atbildība attiecībā uz šo stāvokli, un ka tādēļ tas nevar izmantot tiesisko regulējumu tādējādi, lai nepieļautu vai padarītu sarežģītāku konkurentu ienākšanu tirgū, ja tas nav pamatots ar uzņēmuma, kas praktizē uz sniegumu balstītu konkurenci, leģitīmo interešu aizsardzību, vai ja tam nav objektīva attaisnojuma. Būtisks ir secinājums par dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcības tiesiskumu un tiesību normu interpretāciju, nevis faktiskajiem apstākļiem. 159 JPP nav nepieciešamas otra dalībnieka balsis, lai pieņemtu lēmumus, turklāt JKP statūtos arī nav paredzēta īpaša dalībnieku lēmumu pieņemšanas kārtība vai veto tiesības mazākuma dalībniekam98 Nepamatots ir arī KP viedoklis, ka JKP lēmumu pieņemšanā ir atkarīga no SIA "KULK", jo piegādes no KULK notika tikai tāpēc, ka KULK uzvarēja JKP rīkotajos publiskajos iepirkumos. 2006. gada līgums bija izņēmums99. 160 Pirmkārt, 51% kapitāldaļu nodrošina JPP izšķirošu kontroli JKP, un JPP īsteno pilnīgu kontroli pār JKP, kas atbilst tās kontrolei pār pašvaldības struktūrvienībām. Turklāt JKP lielāko daļu darbību veic kopā ar pašvaldību, tās uzdevumā un kontrolē100. Tas atbilst Komerclikuma 212. un 214. panta regulējumam, ka dalībnieku sapulces vada un informāciju izklāsta, kā arī sniedz priekšlikumus JKP valdes loceklis. 161 KP paskaidro, ka izšķirošas ietekmes konstatēšana konkurences tiesībās izriet no tirgus dalībnieka jēdziena, nevis katrā valstī nacionālā līmenī no, piemēram, Komerclikuma. Lai gan Komerclikuma 212. panta ceturtā daļa paredz, ka dalībnieku sapulces vada valdes priekšsēdētājs un 214. panta otrās daļas 6. punkts paredz, ka pirms sapulces dalībniekiem tiek izsūtīta darba kārtība, tas nemaina faktu, ka dalībnieku sapulcēs lēmumi tiek pieņemti tikai vienbalsīgi, kas norāda uz JPP un SIA "KULK" kopīgu izšķirošu kontroli pār JKP. 162 Otrkārt, saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", kas bija spēkā Pakalpojuma līguma noslēgšanas brīdī, un šobrīd spēkā esošajam Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma regulējums (11. panta pirmā daļa, 14. panta pirmā daļa) nosaka, ka visiem lēmumam un to saturam ir jābūt zināmiem iepriekš. Tas izskaidro, kāpēc sapulcēs nav diskusiju un netiek izskatīti iepriekš nepaziņoti jautājumi un pieņemti lēmumi. 163 KP paskaidro, ka viedokļa pamatošanai JPP pievienojusi tikai vienu 26.03.2015. lēmumu Nr. 4/20 par dividenžu novirzīšanu kapitālsabiedrības attīstībai.101 Šajā gadījumā fakts, ka jautājums ir zināms pirms tam, izriet no Komerclikuma 213. panta pirmās daļas par ikgadējo dalībnieku sapulci, kurā, cita starpā, apstiprina peļņas sadali. JPP nav iesniegusi pierādījumus par citiem gadījumiem, kad JPP pieņēmusi lēmumus par JKP dalībnieku sapulcēs apskatītiem jautājumiem. 164 Treškārt, bez JPP dalībnieku sapulcē lēmumi nav pieņemami un ar pašvaldības balsīm ir pietiekami, lai pieņemtu lēmumu. 165 KP paskaidro, lai gan JPP pieder 51 % JKP kapitāldaļu un JKP statūtos nav noteikta īpaša balsošanas kārtība, no kuras izriet, ka dalībnieku sapulču lēmumi varētu tikt pieņemti, balsojot tikai JPP, KP ir secinājusi, ka visi pieejamie sapulču lēmumi tika pieņemti vienbalsīgi, nekad nebalsojot pretēji SIA "KULK". Lietas dalībnieki nav iesnieguši dokumentus, kas pierādītu pretējo. 166 Ceturtkārt, JPP arī izšķirošu ietekmi realizē, veicot patstāvīgu JKP darbības kontroli un dodot norādījumus saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, realizējot likumā "Par pašvaldībām" noteikto autonomo funkciju. Tostarp, arī vērtējot nākamā gada budžetu un kontrolējot darbības tiesiskumu. Tikai tāpēc, ka JPP ir izšķiroša ietekme JKP, pašvaldība var nodrošināt, ka patērētāji saņem plašāku pakalpojuma klāstu par zemāku samaksu. 167 KP konstatējusi, ka SIA "KULK" un JPP īsteno kopīgu izšķirošu kontroli pār JKP, analizējot vairākus kritērijus. KP skaidrojusi, ka uz kopīgu kontroli norāda fakts, ka JKP dalībnieku sapulcēs dalībnieki vienmēr balso vienādi un JKP ciešā saistība ar SIA "KULK" (Lēmuma 115. -116. rindkopas). Fakts, ka SIA "KULK" sniedz pakalpojumus, pamatojoties uz iepirkumu procedūras rezultātā slēgtiem līgumiem, nemaina secinājumu, ka SIA "KULK" ir būtisks darījumu partneris JKP. Tāpat arī SIA "KULK" ir zinātība un resursi, kas JKP nepieciešami darbības īstenošanai, kas norāda uz JKP atkarību no SIA "KULK". 168 KP ir nekorekti piemērojusi tiesu praksi attiecībā uz in-house principa piemērošanu kontekstā ar publiskas personas kontroli pār kapitālsabiedrību. Tiesu prakse nenosaka, ka publiskai personai jāpieder 100 % kapitāldaļu kapitālsabiedrībā, un ir jāvērtē tiesību normu un atbilstošo apstākļu kopums102. Nav pamata atsaukties uz VARAM un IUB sniegto skaidrojumu. VARAM nevienā no vēstulēm nav norādījusi, ka Pakalpojuma līgums ir prettiesisks. Savukārt IUB, sniedzot viedokli KP, nav ņēmusi vērā pašvaldības kā publiskas personas darbības specifiku103. 169 KP Paziņojumā ir skaidrojusi, ka privāta kapitāla iesaiste izslēdz iespēju pašvaldībai kontrolēt JKP kā savu struktūrvienību. KP ir secinājusi, ka SIA "KULK" un JPP kopīgi kontrolē JKP. 170 Lochau spriedumā EST norādīja, ka jebkāda privāta kapitāla iesaiste ir citu mērķu vārdā un šādos gadījumos jārīko iepirkumu procedūra. Arī EK skaidrojumi paredz, ka nav pieļaujama nekāda privāta kapitāla iesaiste, lai piemērotu in-house principu.104 Tiesa, pasakot, ka jebkāda privāta kapitāla iesaiste izslēdz in-house principa piemērošanu, būtībā pasaka, ka kapitālsabiedrības kapitāldaļas 100 % jāpieder publiskām personām (tās var būt arī vairākas pašvaldības). 171 Tāpat arī arguments, ka tiesu prakse nav attiecināma uz konkrēto lietu, jo Pakalpojuma līgums nav koncesijas līgums, nav pamatota, jo skaidrots jau, ka Pakalpojuma līgums pēc būtības atbilst koncesijas līguma pazīmēm. Nav arī pamatots arguments, ka KP nav veikusi ietekmes analīzi, jo KP ir analizējusi, vai JPP īsteno vienpersonisku izšķirošu kontroli pār JKP un secinājusi, ka SIA "KULK" kopā ar JPP īsteno kopīgu izšķirošu kontroli pār JKP. 172 Attiecībā uz iebildumu par VARAM skaidroto, lai izvērtētu atsevišķu AAL normu piemērošanas efektivitāti, VARAM 27.06.2013. nosūtīja visām pašvaldībām vēstuli Nr. 2.18-1e/5882, kurā lūdza pašvaldībām skaidrot, vai pašvaldības ievēro AAL 18. panta pirmajā daļā noteikto kārtību, kādā pašvaldība var izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju. 173 VARAM 21.02.2014. vēstulē Nr. 2.18-1e/1598 norāda, ka, pamatojoties uz JPP 2013. gadā sniegto informāciju, pašvaldībā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzošais atkritumu apsaimniekotājs nav izraudzīts atbilstoši AAL 18. panta pirmās daļas prasībām, t.i., nav piemērota publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā procedūra. 18.01.2017. VARAM vēstulē Nr. 1-14/310 norādīja, ka Pakalpojuma līguma termiņš neatbilst AAL 18. panta pirmajā daļā noteiktajam termiņam (20 gadi - AAL 18. panta septītā daļa). 06.12.2019. VARAM vēstulē Nr. 1-132/11388 norāda, ka "nav viennozīmīgas informācijas, ka pašvaldībai ir noslēgts AAL 18. pantam atbilstošs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgums." 174 Savukārt IUB sniedza skaidrojumu par in-house principa piemērošanu, ņemot vērā visus būtiskos faktus, kam ir nozīmē in-house principa piemērošanai. IUB, sniedzot skaidrojumu, ņēma vērā, ka pasūtītājs konkrētajā gadījumā ir pašvaldība. Lai piemērotu in-house principu, ir jāizpildās stingri noteiktiem kritērijiem, tai skaitā, pasūtītāja pilnīgai kontrolei pār pakalpojuma sniedzēju, kas šajā gadījumā nav konstatēts. KP neuzdeva jautājumu, vai Pakalpojuma līgums slēgts prettiesiski, tikai lūdza skaidrot, vai konkrētajā gadījumā atbilstoši piemērots in-house princips. IX ATBILDĪBA