11. Article

Naudas soda piemērošanas vispārējais pamats 175 Ņemot vērā Lietā konstatētos un izvērtētos faktus un pierādījumus, secināms, ka JPP darbības atbilst KL 13. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskajam sastāvam. 176 Saskaņā ar KL 14. panta pirmo daļu, ja KP konstatē tirgus dalībnieka darbībās KL 13. panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu un naudas soda piemērošanu. 177 Naudas soda mērķis ir pārtraukt prettiesisku rīcību un novērst šādas rīcības atkārtošanos.105 Attiecīgi, naudas sods nosakāms pietiekami preventīvā līmenī, lai sodītu pārkāpumu izdarījušo personu, kā arī atturētu to un citus tirgus dalībniekus no KL pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi naudas sodu piemēro, lai darbotos iekšējais tirgus un lai tirgus dalībnieks, kurš izdarījis pārkāpumu, pakārtotu savu darbību brīvai konkurencei un atturētos no tās ierobežošanas (preventīvā nozīme), kā arī lai pārkāpumu gadījumā izjustu ekonomiskas sekas (represīvā nozīme).106 178 Saskaņā ar KL 14. panta otro daļu KP ir tiesīga piemērot tirgus dalībniekam naudas sodu par KL 13. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu līdz 5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 350 EUR katram. 179 Lai noteiktu naudas soda apmēru, KP izvērtē pārkāpumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas bija spēkā lēmumā konstatētā pārkāpuma izdarīšanas laikā107 kopsakarā ar APL 66. panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem. 180 Lietā konstatēts, ka par pārkāpums sācies vismaz sākot no 01.07.2013., kad beidzas AAL pārejas noteikumu 12. punktā noteiktā pārejas perioda beigu datums. Pārkāpums ildzis vismaz līdz 03.04.2020., kad JPP izsludināja jaunu iepirkuma konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā108. 181 Pārkāpuma periodā vairākkārt mainījušās naudas soda noteikšanas kārtību regulējošās tiesību normas. Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 29.03.2016. noteikumi Nr. 179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. un 14.1 pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Sodu noteikumi). Līdz 01.04.2016. bija spēkā Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumi Nr. 796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 796), bet līdz tam Ministru kabineta 19.10.2004. noteikumi Nr. 862 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā minētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 862). Vienlaikus Sodu noteikumu 3.-25. punkta normas saturiski neatšķiras no Noteikumu Nr. 796 3.-26. punkta un Noteikumu Nr. 862 3.-25. punkta nosacījumiem. Tādējādi KP ieskatā nepastāv šķēršļi Sodu noteikumu piemērošanai. 182 Sodu noteikumu 3. punkts nosaka, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. 183 Konkurences tiesībās ar apgrozījumu ir saprotama visu no saimnieciskās darbības gūto ieņēmumu kopsumma, jo tirgus dalībnieka apgrozījums atspoguļo tirgus dalībnieka pārkāpuma ekonomisko nozīmi.109 EST norādījusi, ka noteicošais vērā ņemamais faktors, aprēķinot naudas sodu un tā preventīvo iedarbību, ir attiecīgā tirgus dalībnieka ekonomiskā spēja, kāda tā ir lēmuma, ar kuru nosaka naudas sodu, pieņemšanas laikā.110 Uz tirgus dalībnieka ekonomisko spēju norāda kopējais apgrozījums, kāds pastāv lēmuma par naudas soda piemērošanu pieņemšanas brīdī.111 EST ir norādījusi, ka apgrozījums atspoguļo tirgus dalībnieka patieso ekonomisko situāciju laika posmā, kad ticis izdarīts pārkāpums, kā arī norāda uz dalībnieka lielumu un ekonomisko spēju.112 184 Naudas sodu aprēķina no tirgus dalībnieka apgrozījuma, neatkarīgi no tā juridiskās formas - vai tā būtu privāto tiesību juridiska persona, vai publisko tiesību juridiska persona. Konkurences tiesībās tiek lietots jēdziens tirgus dalībnieks, kas jāsaprot kā viena ekonomiska vienība, pat ja tā sastāv no vairākām fiziskām vai juridiskām vienībām113, tajā skaitā, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas un tās kapitālsabiedrības. 185 Papildus jānorāda, ka EK, aprēķinot naudas sodu, norāda uz tirgus dalībnieka lielumu un ekonomisko spēku.114 EK lēmumā Prestressing Steel norāda, ka atbilstoši Regulas 1/2003 23. panta 2. punkta otrajai daļai115 lēmumos, kas adresēti mātes un meitas uzņēmumam, aprēķinu veic, ņemot vērā grupas apgrozījumu, jo tikai kopējais grupas uzņēmuma apgrozījums ir atbilstošs judikatūrai. Regulas 23. panta 2. punkta mērķis ir piešķirt EK tiesības piemērot sodus, lai pildītu savu uzrauga pienākumu, kas EK piešķirts ar ES tiesībām. 10 % apgrozījuma slieksnis novērš gadījumus, kad apgrozījums ir neproporcionāls attiecībā uz konkrēto tirgus dalībnieka lielumu. Tikai kopējais tirgus dalībnieka apgrozījums efektīvi norāda uz tirgus dalībnieka lielumu.116 Arī dalībvalstis kā Austrija, Spānija, Francija, Ungārija un Nīderlande, rēķinot maksimālo iespējamo naudas sodu, ņem vērā uzņēmumu grupas apgrozījumu.117 186 Ņemot vērā, ka Lietā JPP tiek vērtēts kā saimnieciskās darbības veicējs un līdz ar to tirgus dalībnieks, naudas sodu aprēķina no JPP apgrozījuma, kas veidojas, JPP veicot saimniecisko darbību. JPP kā tirgus dalībnieka kopējais apgrozījums ļauj novērtēt tās ekonomisko spēku un apmēru atbilstoši tās veiktajai saimnieciskajai darbībai. 187 JPP norādījusi, ka KP nepamatoti aprēķinājusi naudas sodu no visas saimnieciskās darbības, kuras rezultātā pašvaldība gūst ienākumus, jo pašvaldības primārais mērķis nav peļņas gūšana.118 Vienlaikus KP paskaidro, ka atbilstoši EST judikatūrai tirgus dalībnieka jēdziens ietver katru organizāciju, kas ir iesaistīta ekonomiskā aktivitātē, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta.119 Savukārt uzņēmuma ekonomisko aktivitāti raksturo: 1) preču un pakalpojumu piedāvāšana tirgū;120 2) ekonomiska un finansiāla riska uzņemšanās no uzņēmuma puses; 3) tas, vai konkrētā aktivitāte varētu tikt nodrošināta no privāta uzņēmuma puses peļņas gūšanas nolūkā.121 Ja iepriekš minētie kritēriji tiek izpildīti, tad nav svarīgi, vai organizācija ir veidota peļņas gūšanas nolūkā un vai tā vispār izveidota ar ekonomisku mērķi. 188 Pašvaldība, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu, iesaistās komercdarbībā, un neatkarīgi no tā, vai iesaiste kapitālsabiedrībā ir publisko funkciju nodrošināšanai, kapitālsabiedrības darbojas tirgū un piedāvā preces un pakalpojumus, attiecīgi radot apgrozījumu, kas secīgi norāda uz pašvaldības ekonomisko varu tirgū. 189 Izvērtējot publiski pieejamo122 un JPP sniegto informāciju123 par JPP 2020. gada apgrozījumu no saimnieciskās darbības, secināms, ka JPP apgrozījums no saimnieciskās darbības 2020. gadā veido 407 516 EUR. 190 Konstatējot JPP izšķirošu ietekmi pār JKP, nav nozīmes vai JPP īsteno vienpersonisku vai kopīgu izšķirošu ietekmi konkrētajā kapitālsabiedrībā. Konstatējot izšķirošu ietekmi pār kapitālsabiedrību (neatkarīgi no tā, vai tā ir vienpersoniska vai kopīga), KP var attiecināt konkrēto kapitālsabiedrību JPP tirgus dalībniekam. Apstāklis, ka JPP nerealizē vienpersonisku izšķirošu ietekmi JKP, tiek ņemts vērā, JPP tirgus dalībnieka apgrozījumam attiecinot JKP apgrozījumu proporcionāli JPP kapitāldaļu apmēram. 191 Ņemot vērā minēto, naudas sods JPP aprēķināms no JPP 2020. gada apgrozījuma, ko veido JPP saimnieciskā darbība 407 516 EUR apmērā, un JKP 2020. finanšu gada apgrozījuma atbilstoši JPP kapitāldaļu apmēram (51%) 2 026 894 EUR apmērā.