6. Article

Konkrētās preces tirgus 67 Par konkrētās preces tirgu KL 1. panta 5. punkta izpratnē uzskatāms noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. 68 Pakalpojuma līgums nosaka šādu līguma priekšmeta definīciju: "Pušu sadarbība atkritumu apsaimniekošanā, pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kā arī sadarbība atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā un popularizēšanā Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā. [..] Atkritumu apsaimniekošana šā līguma izpratnē ir atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sabēdzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas". 69 Saskaņā ar AAL noteikto atkritumu apsaimniekošana34 ir atkritumu savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas, kā arī tirdzniecība ar atkritumiem un starpniecība atkritumu apsaimniekošanā. 70 Katra no minētajam atkritumu apsaimniekošanas darbībām ne tikai ietilpst atšķirīgā atkritumu apsaimniekošanas posmā, bet arī tās veikšanai nepieciešami atšķirīgi aktīvi, un tiem ir izvirzītas atšķirīgas vides aizsardzības prasības. To apstiprina arī JPP35. 71 Atkritumu savākšana36 ir atkritumu vākšana, arī atkritumu iepriekšēja šķirošana un glabāšana, lai tos nogādātu uz atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtām vai tādām iekārtām, kurās tiek veikta atkritumu sagatavošana reģenerācijai vai apglabāšanai. Atkritumu savākšanu iedala nešķiroto atkritumu savākšanā un šķiroto atkritumu savākšanā jeb atkritumu dalītā savākšanā. Nešķirotā veidā galvenokārt tiek savākti sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām. Dalīti atkritumi tiek savākti gan no mājsaimniecībām, gan no komersantiem. 72 Tāpat to, kurā no posmiem atkritumu apsaimniekotājs darbojas un kādas darbības veic, nosaka tam izsniegtajā atļaujā norādītais. Lai saņemtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju, atkritumu apsaimniekotājs Valsts vides dienestā (turpmāk - VVD) iesniedz iesniegumu, kurā cita starpā norāda atkritumu apsaimniekošanas darbības, kuru veikšanai nepieciešama atļauja. 73 Katrai ar atkritumu apsaimniekošanu saistītajai darbībai nepieciešama atsevišķa atļauja, tostarp, atsevišķa atļauja nepieciešama gan atkritumu savākšanai, gan arī pārvadāšanai. Vienas atsevišķas apsaimniekošanas atļaujas saņemšana neierobežo atkritumu apsaimniekotāja iespējas saņemt cita veida atkritumu apsaimniekošanas atļauju. Ja saskaņā ar iesniegumu atkritumu apsaimniekotājs veic vairākas atkritumu apsaimniekošanas darbības, VVD izsniedz vienu atļauju, iekļaujot tajā visas iesniegumā minētās un atkritumu apsaimniekotājam atļautās darbības.37 74 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto VVD izsniedz atļaujas, t.sk. šādu atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai38: 1) atkritumu savākšanai no atkritumu radītājiem, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centros vai stacijās, atsevišķu veidu bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas punktos (vietās), izlietotā iepakojuma pieņemšanas punktos vai atkritumu savākšanai no atkritumu radītājiem vai sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktos (vietās) un pārvadāšanai; 2) atkritumu šķirošanai un uzglabāšanai; 3) atkritumu pārvadāšanai. 75 Līdz ar to konstatējams, ka atkritumu apsaimniekošana ietver vairākas darbības un pakalpojumus un katra pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams saņemt atsevišķu atļauju. Savukārt atkritumu savākšana un pārvadāšana ir uzskatāmi par pakalpojumiem, kas atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina kompleksi. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju VVD reģistrā39, JKP jaunākā atkritumu apsaimniekošanas atļauja ir izsniegta 01.03.2013. un tā derīga līdz 28.02.2023. Šī atļauja paredz, tostarp, ka JKP veic atkritumu savākšanu un pārvadāšanu. 76 Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties. Atkritumus iedala dažādi (pēc veida, izcelsmes u.c.), un viens no atkritumu iedalīšanas kritērijiem ir to bīstamība. Ja atkritumiem nepiemīt vismaz viena īpašība, kas tos padara par bīstamiem, atkritumi tiek uzskatīti par sadzīves atkritumiem. 77 Sadzīves atkritumi ir mājsaimniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas procesā vai citur radušies atkritumi, ja tie īpašību ziņā ir pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem. Mājsaimniecību radītie atkritumi var būt mazgabarīta, piemēram, pārtikas atlikumi, izlietotais iepakojums, u.c. kā arī lielgabarīta, piemēram, mēbeles u.c. Tie ir gan mājsaimniecībā, gan tirdzniecībā, gan arī pakalpojumu sniegšanas procesā vai citur radušies atkritumi, ja tie īpašību ziņā ir pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem. Mājsaimniecību radītie atkritumi vidēji veido 50 līdz 70 % no kopējā valstī savāktā atkritumu daudzuma40. Sadzīves atkritumus var iedalīt arī dalītajos, kas ir atkritumu radītāja šķiroti atkritumi, un nedalītajos, kas nav šķiroti. 78 Mazgabarīta sadzīves atkritumus savāc speciālos pie dzīvojamām mājām izvietotos konteineros, kurus iztukšo vai savāc ar speciālām sadzīves atkritumu savākšanas automašīnām. Lielgabarīta sadzīves atkritumus savāc, galvenokārt izmantojot augstas kravnesības (~ 7-30 m3) konteinerus, kurus pārvadā ar specializēta transporta palīdzību. Lielgabarīta sadzīves atkritumus var izvest ar tādiem pašiem konteineriem, kādus lieto ražošanas atkritumu izvešanai41. 79 Atkritumu dalītā savākšanā atsevišķi nodala atkritumus pēc to veida un īpašībām, lai veicinātu atkritumu sagatavošanu reģenerācijai vai apglabāšanai, kā arī reģenerāciju vai apglabāšanu42. Tādējādi tiek samazināts poligonos apglabājamo atkritumu daudzums. Šķiroto atkritumu daudzums ir būtiski mazāks par nešķirotajiem atkritumiem, tādēļ šķiroto atkritumu savākšana bieži vien ir pakārtota nešķiroto atkritumu apsaimniekošanai. Ienākumi no dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas ir augstāki, salīdzinot ar nedalīti vāktiem atkritumiem, jo tie satur lielāku daļu otrreizējai izmantošanai derīgos materiālus, kurus pēc šķirošanas var pārdot, piemēram, pārstrādes uzņēmumiem, samazinot kopējo atkritumu daudzumu, kas nododams apglabāšanai poligonos. Līdz ar to atkritumu apsaimniekotāji ir finansiāli ieinteresēti veicināt atkritumu savākšanu dalītā veidā43. 80 Dalīti vākto atkritumu un nedalīti vākto sadzīves atkritumu savākšanas process atšķiras. Atšķirībā no nedalīti vākto atkritumu savākšanas, dalīti vāktajiem atkritumiem nepieciešams nodrošināt konteineru katram atkritumu veidam. Šķiroto atkritumu savākšana noris atsevišķā maršrutā, proti, nedalīti vāktie atkritumi tiek savākti atsevišķi no dalīti vāktajiem atkritumiem. Vienlaikus gan dalīti vākto, gan dalīti nevākto atkritumu savākšanā tiek izmantota viena un tā pati tehnika, atšķiras tikai reisi (maršruti), kuros katrs no minētajiem atkritumu veidiem tiek savākts44. Tādējādi gan dalīto, gan nedalīto atkritumu savākšanu tālāka segmentācija nav nepieciešama. 81 Neatkarīgi no tā, ka mazgabarīta un lielgabarīta vai šķiroto un nešķiroto atkritumu savākšana ir atšķirīga, normatīvā regulējuma ietvaros no pašvaldības kā pasūtītāja viedokļa gan mazgabarīta, gan lielgabarīta, gan šķiroto, gan nešķiroto sadzīves atkritumu savākšana ir uzskatāma par vienu pakalpojumu, jo pašvaldībai ir pienākums nodrošināt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem un uzņēmumiem atbrīvoties no visiem sadzīves atkritumu veidiem. Tāpat pašvaldības visu sadzīves atkritumu veidu savākšanas pakalpojumu parasti pieprasa no viena atkritumu savākšanas pakalpojuma sniedzēja. To apstiprina arī ar JKP noslēgtais Pakalpojuma līgums. 82 Ievērojot minēto, Pakalpojuma līguma priekšmetu, JKP statūtos norādīto (skat. 4. rindkopu) un atkritumu apsaimniekošanas normatīvajā regulējumā noteikto, atkritumu apsaimniekotājs drīkst veikt tikai tās atkritumu apsaimniekošanas darbības, kas norādītas tam izsniegtajā atkritumu apsaimniekošanas atļaujā. Līdz ar to atkritumu apsaimniekotājs, kurš saņēmis atļauju atkritumu savākšanai, nedrīkst veikt citu ar atkritumu apsaimniekošanu saistītu darbību, piemēram, pārvadāšanu (tāpat atkritumu apsaimniekotājs, kas saņēmis atkritumu pārvadāšanas atļauju, nedrīkst veikt atkritumu savākšanu). Vienlaikus jāņem vērā, ka atkritumu savākšana un pārvadāšana ir savstarpēji saistītas un pašvaldības visu sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu, t.sk. pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanu un uzturēšanu, parasti pieprasa atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējam (sniedzējiem) sniegt kompleksi. Tāpat, ņemot vērā, ka sadzīves atkritumu savākšanai, galvenokārt, nepieciešama cita tehnika un iekārtas, nekā citu atkritumu apsaimniekošanas posmu pakalpojumu sniegšanai, sadzīves atkritumu savākšana un pārvadāšana nav aizvietojama ar citiem pakalpojumiem un definējama kā viens konkrētās preces tirgus.