9. Article

Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēja izvēles process Jelgavas pašvaldībā 122 JPP ir likumā "Par pašvaldībām" noteikta autonoma funkcija organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā. Pašvaldībai savā administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, ir pienākums organizēt visu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Ievērojot minēto, JPP ir pienākums organizēt atkritumu apsaimniekošanas procesu Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, tostarp nosakot kārtību, kādā notiks atkritumu savākšana un pārvadāšana. KP konstatēja, ka JPP nepareizi interpretē normatīvo regulējumu, lai pamatotu Pakalpojuma līguma noslēgšanu ar JKP atbilstoši in-house izņēmumam un tādējādi noslēgtu tirgu konkurencei. Jānorāda, ka Publisko iepirkumu likuma 2. panta 2. punkts nosaka, ka viens no šī likuma mērķiem ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem. JPP, prettiesiski noslēdzot Pakalpojuma līgumu ar JKP, ir kavējusi atkritumu pakalpojumu sniedzēju iespēju konkurēt par pakalpojumu sniegšanu konkrētajā tirgū. 123 JPP, nepiemērojot iepirkuma procedūru, pamatojoties uz "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" (turpmāk - Likums) 4. panta pirmās daļas 6. punktā norādīto izņēmumu, 2004. gadā bez konkursa atlases principa, vienpersoniski izvēlējās JKP par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju. JKP, noslēdzot Pakalpojuma līgumu ar JPP 2004. gadā, veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jelgavas pilsētas administratīvā teritorijā un līdz Paziņojuma sagatavošanas dienai ir vienīgais atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošinātājs konkrētajā tirgū. JPP un JKP ir viens tirgus dalībnieks, kura rīcības rezultātā konkrētajā tirgū tika kavēta konkurence, ņemot vērā atkritumu pakalpojumu organizēšanu un pakalpojuma sniegšanu. JPP rīcība, veicot ekonomisko darbību konkrētajā tirgū un JKP pasargājot no konkurences, novedusi pie konkrētā tirgus noslēgšanas konkurentiem, kā rezultātā patērētājiem un citiem atkritumu pakalpojuma saņēmējiem tikusi liegta iespēja brīvā konkurences procesā iegūt konkurētspējīgāko piedāvājumu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumam. Līdz ar to par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, liedzot atkritumu pakalpojumu sniedzējiem konkurences procesā piekļuvi konkrētajam tirgum kopš 2004. gada, atbildīga ir JPP. 124 KP rīcībā nav informācijas par objektīviem iemesliem, kas skaidrotu, kāpēc JPP ar Pakalpojuma līguma noslēgšanu paredzēja noslēgt konkrēto tirgu konkurencei uz 25 gadiem. KP rīcībā nav arī attaisnojoši argumenti JPP rīcībai, neņemot vērā Spriedumu un neorganizējot sadzīves atkritumu pakalpojuma sniegšanu Jelgavas pilsētās pašvaldībā atbilstoši konkurences noteikumiem, vismaz sākot ar 01.07.2013., kad spēkā stājās Spriedums. Nepārliecina arī lietā konstatētie divi galvenie JPP argumenti. 125 1. JPP ieskatā pašvaldībai ir pienākums pildīt saistības, ko tā uzņēmusies, 01.11.2004. ar JKP noslēdzot Pakalpojuma līgumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kādas bija spēkā tā noslēgšanas dienā, t.i. piemērojot likuma "Par iepirkumiem valsts un pašvaldību vajadzībām" (redakcijā uz 01.11.2004.) 4. panta pirmās daļas 6. punktā noteikto izņēmumu. JKP ieskatā minētā likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktā minētais termins "atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē" Pakalpojuma līguma noslēgšanas laikā precīzāk nebija izskaidrots ne pašā likumā, ne kādā citā normatīvā aktā. Šī termina precīzs skaidrojums normatīvajos aktos tika iekļauts tikai 01.01.2013. ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Tā kā šai normai nav atpakaļejoša spēka, tā nevar kalpot par likumīgu pamatojumu Pakalpojuma līguma izbeigšanai. Tai pat laikā JPP nenoraida EST piedāvāto interpretāciju. 126 KP konstatē, ka Pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī spēkā bija Padomes Direktīva 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai, kā arī Direktīva 93/36/EK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras71. Šīs direktīvas neparedz in-house izņēmumu. In-house izņēmums līdz Publisko iepirkumu direktīvas pieņemšanai izrietēja tikai no EST judikatūras. Izstrādājot jauno direktīvu, EST prakse tika iekļauta regulējumā. EST judikatūra regulēja in-house piemērošanas kritērijus jau kopš 1999. gada, kad tika pieņemts lēmums lietā Teckal. Tāpat in-house regulējums ieviests nacionālajā regulējumā jau 01.01.2002., stājoties spēkā likumam "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām", ar kuru tika ieviests ES publisko iepirkumu regulējums Latvijas nacionālajā regulējumā. Līdz ar to jau 2004. gadā likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" 4. panta pirmās daļas 6. punkts nepieļāva privāta kapitāla iesaisti in-house principa piemērošanai. 127 2. JKP dalībnieku sapulcē 2011. gadā tika nolemts piedalīties Ministru Kabineta 15.12.2009. noteikumu Nr. 1487 noteiktajā programmā, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus. Programmas ietvaros tika izveidota atkritumu šķirošanas stacija "Brakšķi", ko īstenoja JKP kā atkritumu apsaimniekotājs Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā. Līdztekus ES līdzfinansējumam bija nepieciešams piesaistīt kredītu no komercbankas, kur galvotājs bija JPP kā JKP dalībnieks. Gadījumā, ja līgums tiktu izbeigts pirms termiņa (pieci gadi pēc projekta realizācijas) vai projekta realizācija tiktu pārtraukta, JKP būtu jāatmaksā Kohēzijas fonda līdzmaksājums, kas savukārt varētu novest pie JKP maksātnespējas. 128 KP konstatē, ka ne AAL, ne arī Spriedums neparedz šāda veida izņēmumus vai rīcības attaisnojumu, kā norādījusi ir JPP savā otrajā argumentā. KP nonāk pie šāda secinājuma, jo Lietas konstatētajos apstākļos sadzīves atkritumu pakalpojuma sniegšana atbilstoši in-house izņēmumam nav pamatota. 129 KP ieskatā abi iepriekš minētie argumenti būtībā pastiprina JPP un JKP nostāju noslēgt atkritumu apsaimniekošanas tirgu pēc iespējas ilgāku laika periodu, tādējādi nepamatoti kavējot konkrētā tirgus attīstību, liedzot atkritumu pakalpojuma saņēmējiem cenas un kvalitātes ziņā konkurētspējīgu pakalpojumu un konkurentiem iespēju konkurēt brīvā tirgus apstākļos.