35. Article

CVK Programma 03.00.00 "Pašvaldību vēlēšanas" 0 0 0 0 0 0 0 0 2021.gads Programma 02.00.00 "Saeimas vēlēšanas" 0 0 0 1000 0 0 0 0 2022.gads Labklājības ministrs G. Eglītis 1. pielikums Personu ar invaliditāti sadalījums pēc funkcionālā traucējuma103veida periodā no 2017.-2020.gadam (LabIS dati) 2. pielikums Minimālās valsts pensijas (euro/mēnesī) Minimālās vecuma pensijas Aprēķina bāze 2020.gadā Aprēķina bāze no 01.01.2021. (piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu - 1,1, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, palielinot apmēru par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes) 80 136 (25% no ienākumu mediānas) Personām ar invaliditāti kopš bērnības 122,69 163 (30% no ienākumu mediānas) Minimālās invaliditātes pensijas Koeficients Apmērs 2020.gadā Apmērs no 01.01.2021 Kopš bērnības I grupa 1.6 196,30 260,80 II grupa 1.4 171, 77 228,20 III grupa 122,69 163 (30% no ienākumu mediānas) Pārējās personas ar invaliditāti I grupa 1.6 128 217,60 II grupa 1.4 112 190,40 III grupa 80 136 (25% no ienākumu mediānas) Minimālās pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā Apmērs 2020.gadā Apmērs no 01.01.2021. Līdz 7 g.v 92,50 136 (25% no ienākumu mediānas) Līdz 7 g.v. bērniem ar invaliditāti 106,72 No 7 g.v. 111,00 163 (30% no ienākumu mediānas) 3. pielikums Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs (euro/mēnesī) Personām ar invaliditāti Koeficients Apmērs 2020.gadā Apmērs no 01.01.2021 (pieaugums pret 2020.gadu, euro) Apmērs nestrādājošiem 01.01.2021. ar +30% piemaksu I gr., +20% piemaksu II gr. (pieaugums pret 2020.gadu, euro)* personas ar invaliditāti I grupa 1,3 (2020), 1,4 (2021) 104 152,60 (+48,60) 198,38 (+94,38) II grupa 1,2 96 130,80 (+34,80) 156,96 (+60,96) III grupa Bāze 80 109 (+29) personas ar invaliditāti kopš bērnības I grupa 1,3 (2020), 1,4 (2021) 159,50 190,40 (+30,90) 247,52 (+88,02) II grupa 1,2 147,23 163,20 (+15,97) 195,84 (+48,61) III grupa Bāze 122,69 136,00 (+13,31) Pensijas vecumu sasniegušām personām Apmērs 2020.gadā Apmērs no 01.01.2021 (pieaugums pret 2020.gadu, euro) 64,03 109,00 (+44,97) Personām apgādnieka zaudējuma gadījumā Apmērs 2020.gadā Apmērs no 01.01.2021 (pieaugums pret 2020.gadu , euro) Līdz 7 g.v 92,50 136,00 (+ 43,50) Līdz 7 g.v. bērniem ar invaliditāti 106,72 136,00 (+ 29,28) No 7 g.v. 111,00 163,00 (+ 52,00) *Piemaksu pie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām ar I un II invaliditātes grupu tiek veikta proporcionāli dienām, ko persona iepriekšējā mēnesī nebūs bijusi nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") 4. pielikums Papildu valsts budžeta finansējums 2022.-2024.gadam (finansējums noradīts indikatīvi). Pasākums Skaidrojums par papildu finansējuma nepieciešamību 18.resors LM, budžeta apakšprogramma 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets" (Plāna 3.7. pasākums) Jauna politikas iniciatīva, kas tiks virzīta izskatīšanai MK kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Nepieciešamais finansējums norādīts indikatīvi. 2022.gads 2023.gads 2024.gads Turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja tas ir terminēts) Turpmāk katru gadu (ja pasākums nav terminēts) Ieņēmumi kopā, euro* 999 329 2 061 036 2 061 036 0 2 061 036 Izdevumi kopā, euro : 0 tai skaitā sociālās apdrošināšanas speciālais budžets 999 329 2 061 036 2 061 036 0 2 061 036 tai skaitā atlīdzība 93 380 186 760 186 760 0 186 760 *Norāda prognozēto kopējo ieņēmumu izmaiņas prioritārajam pasākumam, kura īstenošana ir vērsta uz jauna veida nodokļu vai nenodokļu ieņēmumu veidu radīšanu vai ieņēmumu no esoša ieņēmumu veida apmēra izmaiņām. Pārējās ieņēmumu izmaiņas no prioritārā pasākuma īstenošanas nenosaka. Papildu finansējums nepieciešams arī atlīdzībai, jo līdz ar jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu un dalībnieku skaita pieaugumu, 2022.gadā nepieciešamas 6 amata vietas (nodarbinātības organizators) un no 2023.gada 12 amata vietas (nodarbinātības organizators), lai administrētu klientu iesaisti pasākumos. Nodarbinātības organizatora atlīdzības aprēķinā iekļauta ikmēneša atlīdzība 900 eiro apmērā, kā arī darba devēja VSAOI daļa un citas ar atlīdzību saistītās izmaksas, kas nepārsniedz MK 15.12.2009. instrukcijas Nr.19 (52.1.2., 52.1.4., 52.1.5.1.apakšpunktā) noteiktos ierobežojumus. No jauna izveidoto amata vietu darba vietu uzturēšanas izdevumiem nepieciešami 2022.gadā 9 120 euro, no 2023.gada 18 240 eiro jeb 1520 euro vienas darba vietas uzturēšanas izdevumiem gadā. Aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2022.gadā par papildu finansējumu 896 829 euro iespējams iesaistīt 1200 jaunus dalībniekus (viena persona var saņemt vairākus no zemāk uzskaitītajiem pakalpojumiem): 1) apmācība darba vietā bezdarba riskam pakļautajiem: 240 x 630 euro = 151 200 euro; 2) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma neformālās izglītības programmās: 240 x 847 euro = 203 280 euro; 3) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma profesionālās pilnveides izglītības programmās: 120 x 484 euro = 58 080 euro; 4) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma profesionālās modulārās izglītības programmās: 120 x 435,6 euro = 52 272 euro; 5) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma transportlīdzekļu vad. programmās: 360 x 738,1 euro = 265 716 euro; 6) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma tiešsaistes kursu platformu programmās: 120 x 150 euro = 18 000 euro; 7) ergoterapeita atbalsts darba vietā personām ar invaliditāti: 240 x 75 euro = 18 000 euro; 8) darba vietas pielāgošana bezdarba riskam pakļautām personām ar invaliditāti: 192 x 546,42 = 104 913 euro; 9) atbalsta personas nodrošināšana darba vietās personām ar invaliditāti: 24 x 1057 = 25 368 euro. Aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2023. un 2024.gadā par papildu finansējumu 1 856 036 euro iespējams iesaistīt 2500 jaunus dalībniekus (viena persona var saņemt vairākus no zemāk uzskaitītajiem pakalpojumiem): 1) apmācība darba vietā bezdarba riskam pakļautajiem: 500 x 630 euro = 315 000 euro; 2) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma neformālās izglītības programmās: 500 x 847 euro = 423 500 euro; 3) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma profesionālās pilnveides izglītības programmās: 250 x 484 euro = 121 000 euro; 4) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma profesionālās modulārās izglītības programmās: 250 x 435,6 euro = 108 900 euro; 5) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma transportlīdzekļu vad. programmās: 750 x 738,1 euro = 553 575 euro; 6) apmācība bezdarba riskam pakļautajiem pēc darba devēja pieprasījuma tiešsaistes kursu platformu programmās: 250 x 150 euro = 37 500 euro; 7) ergoterapeita atbalsts darba vietā personām ar invaliditāti: 480 x 75 euro = 36 000 euro; 8) darba vietas pielāgošana bezdarba riskam pakļautām personām ar invaliditāti: 384 x 546,42 = 209 825 euro; 9) atbalsta personas nodrošināšana darba vietās personām ar invaliditāti: 48 x 1057 = 50 736 euro. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 15.1 pants nosaka bezdarba riskam pakļauto personu loku, arī personas ar invaliditāti un ar ilgstošu darbnespēju, kā arī personas, kurām ir nepietiekama izglītība un prasmes. Savukārt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 3.1 pants definē preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, tai skaitā, apmācību u.c. pasākumus. Likums par apdrošināšanu bezdarba gadījumam nosaka, ka nodarbinātības speciālā budžeta ietvaros finansējums aktīvajiem nodarbinātības un preventīvajiem bezdarba samazināšanas pasākumiem var tikt izlietots līdz 10% no nodarbinātības speciālā budžeta. Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, kas nesasniedz 10% no nodarbinātības speciālā budžeta, nepieciešams finansējuma palielinājums ar 2022.gadu personām ar invaliditāti nodarbinātības noturības darba vietās veicināšanai (darba vietu pielāgojumi u.tml.) un bezdarba riskam pakļauto personu prasmju konkurētspējas uzturēšanas pasākumiem. Atbalsta virzieni: 1) Atbalsts tiktu sniegts aptuveni darba vietu pielāgošanai bezdarba riskam pakļautajām (nodarbinātām) personām ar invaliditāti, ergoterapeita pakalpojumiem, veselības uzlabošanas un prasmju apguves pasākumiem (apmācība pie darba devēja, prasmju pilnveides programmu apguve pēc darba devēja pieprasījuma - neformālās izglītības programmas, modulārās programmas, tiešsaistes kursu programmas u.c.), lai preventīvi atbalstītu personas ar invaliditāti darba vietās un mazinātu bezdarba iestāšanās riskus, kā arī lai nodrošinātu personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo NVO priekšlikumu par atbalsta personu darba vietās mehānisma ieviešanu. 2) Tāpat atbalsts tiktu sniegts bezdarba riskam pakļautajiem, kuriem jau ir izsniegti darba uzteikumi, vai par kuriem ir iesniegti kolektīvās atlaišanas paziņojumi u.c. mērķa grupām, ar kurām darbs būtu jāsāk preventīvi ātrāk, nekā nonākot bezdarbnieka statusā. Prasmju pilnveides (apmācība pie darba devēja, prasmju pilnveides programmu apguve pēc darba devēja pieprasījuma - neformālās izglītības programmas, modulārās programmas, tiešsaistes kursu programmas u.c.). Pakalpojuma saturs tiks veidots atbilstoši personas individuālajām vajadzībām. Atbalsta nosacījumus plānots iestrādāt MK 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" 2021.gada laikā. 2022.gadā pasākumos paredzēts iesaistīt apmēram 1200 un turpmākos gados - 2500 personas gadā. 2022.gadā salīdzinoši ar 2023.gadu plānota mazāka pakalpojumu īstenošanas intensitāte, tādēļ gan plānotais pasākumos iesaistīto personu skaits, gan plānotais papildu nepieciešamais finansējums pasākumu nodrošināšanai 2022.gadā ir mazāks nekā 2023.gadā un turpmākajos gados. 17. resors SM, budžeta apakšprogramma 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" (Plāna 4.11.pasākums a) darbības rezultāts 2. rezultatīvais rādītājs) Jauna politikas iniciatīva, kas tiks virzīta izskatīšanai MK kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Nepieciešamais finansējums norādīts indikatīvi, ietverot finansējumu atlīdzības izdevumiem (euro/gadā). 2022.gadam 2023.gadam 2024.gadam Finansējums dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai (euro) 500 000 2 800 000 400 000 Pasākuma ietvaros plānots sakārtot videi draudzīgu pasažieru pārvadājumu dzelzceļa infrastruktūru, uzlabojot tās piekļūstamību, tostarp informāciju par vilcienu kustību visiem lietotājiem, īpaši personām ar redzes un dzirdes traucējumiem, un paaugstināt pasažieru un vilcienu kustības drošību, kā arī pasažieru apkalpošanas kvalitāti un komfortu pasažieru stacijās. Pasākumu paredzēts īstenot no 2022.-2024.gada beigām. Tiks veikta audio/vizuālās pasažieru apziņošanas sistēmas ierīkošana 8 stacijās, kurās jau ir izbūvētas paaugstinātas pasažieru platformas un esošo vizuālās apziņošanas displeju nomaiņa uz vienotas tehnoloģijas displejiem 15 stacijās, kurās jau ir izbūvētas paaugstinātas pasažieru platformas un ierīkota pasažieru apziņošana ( 2022.gadā - 2, 2023. gadā - 6, 2024.gadā - 15 stacijās). 47. resors "Radio un televīzija", budžeta programma 03.01.00 "Latvijas Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana" (Plāna 4.21. pasākums) Lai sasniegtu 40% raidapjoma īpatsvaru 2023.gadā, kur ap 32,2% subtitrēta saturs un ap 7,8% surdotulkota saturs, nozīmē, ka 2022. un 2023. gadu un turpmāk ik gadu laikā papildus nepieciešams papildu finansējums, uzsākot pakāpenisku raidapjoma ar subtitrēšanu un surdotulkošana sakarā ar ierobežotiem satura izveides resursiem 2022. gadā. 2022. gadā nepieciešams papildu 50 000 euro finansējums pie līdzšinējā finansējuma, kas sadalās sekojošos papildus satura piekļūstamības apjomos: • surdotulkojumi 421,66 stundu apjomu (vidējā stundas surdotulkojuma cena: 117.99 euro) - cenā ietilpst darba spēka un tehniskās izmaksas; • subtitri 2,71 stundu apjomu (vidējā stundas surdotulkojuma cena: 91.95 euro) - cenā ietilpst darba spēka un tehniskās izmaksas. Kopējais 2022.gada raidapjoms (ieskaitot atkārtojumus) tiek lēsts 424,37 stundas, kas ir papildus 2,44% no kopējā lineārās TV raidapjoma. 2023.gadam un turpmāk ik gadu nepieciešams papildu 100 000 euro finansējums pie līdzšinējā finišējuma, kas sadalās sekojošos papildu satura piekļūstamības apjomos: • surdotulkojumi 600 stundu apjomu (vidējā stundas surdotulkojuma cena: 117.99 euro); (cenā ietilpst darba spēka un tehniskās izmaksas) • subtitri 317,63 stundu apjomu (vidējā stundas surdotulkojuma cena: 91.95 euro); (cenā ietilpst darba spēka un tehniskās izmaksas) Kopējais 2023.gada raidapjoms (ieskaitot atkārtojumus) tiek lēsts 1235,27 stundas, kas ir papildus 7,05% no kopējā lineārās TV raidapjoma. 35. resors CVK, budžeta programmā 02.00.00 "Saeimas vēlēšanas" (Plāna pasākumi 4.15., 4.18. un 5.9.) Papildus nepieciešami 25 000 euro 2022.gadam, ko veido: 4000 euro, kandidātu sarakstu un priekšvēlēšanu programmu tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā (nepieciešamais finansējums balstīs uz pieņēmumu un iepriekšējos gados slēgtajiem līgumiem ar Latvijas Nedzirdīgo savienības zīmju centru, kad tulkošanas izmaksas sastāda apmēram 3557 euro, vienlaikus ņemot vērā, ka būs nepieciešams papildu satura iestrādāšana un pakalpojumu izmaksas sadārdzinājums, ņemot vērā inflācijas kāpumu. 996 euro, informācijas par balsošanas kārtību tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā (finansējums norādīts, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, sadarbojoties ar Latvijas Nedzirdīgo savienības zīmju centru) 1815 euro, 100 gab. palielināmo stiklu iegāde 15 euro x 100 gab. +21% PVN 4840 euro, 100 gab. datoru noma 1 nedēļu, 40 euro x 100 gab. + 21% PVN 8349 euro, 100 gab. vēlētājiem riteņkrēslā pielāgotas vēlēšanu kabīnes, 69 euro x 100 gab. + 21% PVN 4000 euro, pētījums par vēlēšanu piekļūstamību, divu fokusa grupu aptaujas - 2 fokusa grupas diskusijas, 10 respondenti katrā - 2 x 1653 euro+ 21% PVN. 1000 euro, metodiskais materiāls/brošūra vēlēšanu komisijām, satura izstrāde, maketēšana (tirāža plānota līdz 1000 vienībām: Brošūra A4, 30 lapas, krāsains, makets un druka) 35. resors CVK, budžeta programmā 05.00.00 "Eiropas Parlamenta vēlēšanas" (Plāna pasākumi 4.17. un 4.18.) Papildus nepieciešami 20 000 euro 2024.gadam, ko veido: 4000 euro, kandidātu sarakstu un priekšvēlēšanu programmu tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā 996 euro, informācijas par balsošanas kārtību tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā (finansējums norādīts, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi) 1815 euro, 100 gab. palielināmo stiklu iegāde 15 euro x 100 gab. +21% PVN 4840 euro, 100 gab. datoru noma 1 nedēļu, 40 euro x 100 gab. + 21% PVN 8349 euro, 100 gab. vēlētājiem riteņkrēslā pielāgotas vēlēšanu kabīnes, 69 euro x 100 gab. + 21% PVN 1 Pieņemta ANO Ģenerālajā asamblejā 2006.gada 13.decembrī. 2 Ministru kabineta 2020.gada 4.marta rīkojums Nr.95 "Par nozaru politiku pamatnostādnēm 2021.-2027. gada plānošanas periodam". 3 Pieejamība nozīmē vides/objekta/pakalpojuma pieejamību vai esamību kopumā, savukārt piekļūstamība nozīmē, ka konkrētajai videi/ objektam/pakalpojumam ir iespēja fiziski piekļūt un to var lietot, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus. Tādējādi pieejamība var izslēgt piekļūstamību, savukārt piekļūstamība ietver arī pieejamību. Vienlaikus sarunvalodā, normatīvajā regulējumā un politikas plānošanas dokumentos joprojām pastāv abu šo terminu lietojums, kad runā par piekļūstamības prasību nodrošināšanu personām ar funkcionāliem traucējumiem. 4 Iekļaujoša izglītība ir piemērotākais izglītības iegūšanas veids, lai bērni ar speciālām vajadzībām varētu īstenotu savas tiesības un brīvību izglītības jomā, iegūt ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī sociālās prasmes un iemaņas, kas kalpos nākotnē par pamatu pastāvīgai un neatkarīgai dzīvei. Atbilstoši UNESCO definīcijai, iekļaujošai izglītībai ir jābūt tādai, kas novērš šķēršļus, kuri ierobežo visu skolēnu līdzdalību un sasniegumus, respektē dažādas vajadzības, spējas un īpašības un novērš jebkāda veida diskrimināciju mācību vidē. Izglītības jomā personu ar invaliditāti iekļaušana izglītības procesā ir skatāma plašākā tvērumā, tādēļ, runājot par iekļaujošu izglītību Latvijā, uzsvars tiek likts nevis uz invaliditātes statusu, bet gan uz bērniem ar speciālām vajadzībām, kuru skaitā ir arī bērni ar invaliditāti. 5 Apstiprinātas ar MK 2021.gada 5. februāra rīkojumu Nr. 72. 6 Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 25.februāri: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40498718 . 7 Apstiprinātas ar MK 2021.gada 22.jūnija rīkojumu Nr. 436. 8 Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 29.aprīli: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40501607 9 Izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 4.martā sanāksmē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40499044 10 Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 14.janvārī: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40496916 11 Plāns sociālo pakalpojumu attīstībai 2021.-2023.gada atrodas izstrādes stadijā. 12 Garīga rakstura traucējumi - gan psihiskās veselības traucējumi, gan intelektuālās attīstības traucējumi. 13 Sabiedriskajai apspriešanai Plāna projekts tika ievietots gan LM, gan Valsts kancelejas tīmekļa vietnēs: https://www.lm.gov.lv/lv/plans-personu-ar-invaliditati-vienlidzigu-iespeju-veicinasanai-2021-2023-gadam; https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-diskusiju-dokumentia . 14 ZOOM sanāksmēs piedalījās šādi dalībnieki: LM pārstāvji, IZM pārstāvji, SM pārstāvji, EM pārstāvji, NEPLP pārstāvji, CVK pārstāvis, Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons pārstāvji, biedrības PINS (Palīdzība integrācijā, nodarbinātībā, socializācijā) pārstāvis, biedrības Sadzirdi.lv pārstāvji, Latvijas nedzirdīgo savienības pārstāvji, Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA "pārstāvji, Latvijas Sieviešu invalīdu asociācija (LSIA) "Aspazija" pārstāvji, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "SUSTENTO" pārstāvji, VSAC "Rīga" pārstāvji, Latvijas Bērnu foruma pārstāvji. Informācija par tikšanās reizēs pārrunātajiem jautājumiem un NVO iesniegtajiem komentāriem pieejama LM tīmekļa vietnē:https://www.lm.gov.lv/lv/plans-personu-ar-invaliditati-vienlidzigu-iespeju-veicinasanai-2021-2023-gadam . 15 Pret provizorisko iedzīvotāju skaitu 2020.gada sākumā (dati no Oficiālās statistikas portāla). 16 Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksu novērtēšana un rekomendācijas izmaksu optimizācijai, 2018, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Veselības vadības un informātikas centrs, pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/14696/download 17 Personu ar invaliditāti skaits 2014.gada, 2015.gada, 2016. gada, 2017.gada un 2018. gada datos atspoguļo situāciju uz 2018.gada decembri. 2019.gada dati atspoguļo situāciju uz 2019.gada decembri, 2020.gada dati atspoguļo situāciju uz 2020.gada decembri. 18 PB ziņojums: https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-0 . 19 Starptautiski atzītu metodoloģiju, t.i., Pasaules Veselības Organizācijas Invaliditātes Novērtēšanas sarakstu WHODAS 2.0, ar kura palīdzību tiek novērtēti personas funkcionēšanas ierobežojumi saskaņā ar SFK. 20 DP 2014.-2020.gadam 9.1.4.3. pasākuma "Invaliditātes ekspertīzes pakalpojuma kvalitātes uzlabošana" ietvaros. 21 Par nepieciešamiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem ar psihiskiem, attīstības un uzvedības traucējumiem, kā arī antisociālu uzvedību, PKC, 2018, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3122 22 Piemēram, EK sniegtajās rekomendācijās un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņojumā "Going Digital in Latvia" (pieejams šeit: https://www.oecd.org/latvia/going-digital-in-latvia-8eec1828-en.htm) ir uzsvērta vajadzība pilnveidot Latvijas iedzīvotāju nepietiekamās digitālās prasmes, kas liecina, ka ir nepieciešami stratēģiski mērķēti uzdevumi digitālo prasmju pilnveidošanā. 23 Cilvēku sasaiste ar darbavietām, OECD, Paris/Ministry of Welfare of the Republic of Latvia, Riga, 2019, pieejams: https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm . 24 Ar plašāku personām ar invaliditāti pieejamo atbalstu iespējams iepazīties šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-1 . 25 Latvijas Goda ģimenes apliecības programma ir valsts atbalsta programma, kurā no 2021.gada 5.jūnija (atbilstoši 2021.gada 1.jūnija MK noteikumiem Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība") ir paplašināta mērķa grupa, kurai, izmantojot valsts un privāto programmas dalībnieku Latvijā piedāvātos pakalpojumus, ir iespējas saņemt atbalstu. Paplašinot Goda ģimenes programmas mērķa grupu, ir sekmēta ne tikai papildu atbalsta sniegšana no valsts puses ģimenēm, kuras audzina bērnu/ jaunieti ar invaliditāti, bet arī aktualizēti invaliditātes jautājumi un stiprināta iekļaujoša un toleranta sabiedrība kopumā. Ar plašāku informāciju par Goda ģimenes apliecības iespējam iespējams iepazīties: https://www.godagimene.lv . 26 Ar visiem Izvērtējuma ziņojumiem var iepazīties šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/ikgadejs-nabadzibas-un-socialas-atstumtibas-mazinasanas-ricibpolitikas-izvertejums . 27 Personu ar invaliditāti ienākumi raksturoti, balstoties uz aprēķiniem, kas veikti uz VSAA administratīvo mikrodatu pamata (dati par personām ar invaliditāti, kuras ir VSAA uzskaitē kā sociālās apdrošināšanas un sociālo pakalpojumu saņēmējas). Tie ļauj analizēt personu ar invaliditāti ienākumu apmēru un struktūru, aplūkojot tās tikai kā atsevišķas personas, nevis kā noteiktu mājsaimniecību locekļus. Kā rāda vispārējo nabadzības un sociālās atstumtības risku analīze, personas ar invaliditāti dzīvošana vienas personas mājsaimniecībā saistīta ar lielāku nabadzības risku, nekā personas dzīvošana divu un vairāk personu mājsaimniecībā, taču Izvērtējumam pieejamie VSAA dati neļauj noteikt analizēto personu mājsaimniecības kompozīciju. Ar sīkāku izklāstu iespējams iepazīties Izvērtējuma 1.2.6.apakšsadaļā: https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/content/gala_zinojums_4_izvertejums.pdf 28 Nabadzības riska slieksnis - 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā. Personu ar invaliditāti ienākumi analizēt pret nabadzības riska slieksni, kura aprēķinā piemērota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas modificētā ekvivalences skalu, pieņemot, ka pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā ekvivalentais svars ir 1, otrajam un katram nākamajam mājsaimniecības loceklim virs 14 gadu vecuma - 0,5 un bērniem līdz 14 gadu vecumam - 0,3. 29 Pilns ziņojuma teksts atrodams šeit: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2020-european_semester_country-report-latvia_lv.pdf . 30 ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 2021.gada 8.marta secinājumi par Latvijas otro konsolidēto kārtējo ziņojumu par ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pakta ieviešanu Latvijā 2008.-2017.gadā latviešu valodā pieejami Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.mfa.gov.lv/images/uploads/ICESCR_Komitejas_rekomendacijas.pdf, 23.(e), 29.(d), 33.(c), 39.(d) un 47.(g) punkts. 31 Spriedums lietā Nr.2019-24-03 pieejams šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03 . Spriedums lietā Nr.2019-27-03 pieejams šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-27-03 . Spriedums lietā Nr.2019-25-03 pieejams šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-25-03. 32 Minimālo ienākumu sliekšņu apmēru noteikšanai tiek izmantota relatīvā metode, izvēloties nacionālo mājsaimniecību rīcībā esošās ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju (turpmāk - ienākumu mediāna) kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanai. Ienākumu mediāna ir statistikas rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma viduspunktu). Tādējādi ienākumu mediāna nozīmē ienākumu, kas sagrupēti no zemākajiem līdz augstākajiem, viduspunktu (nevis vidējos ienākumus). Pēc CSP publicētajiem datiem nacionālā jeb Latvijas ienākumu mediāna 2018.gadā bija 544,41 euro, no kuras procentuālā apmērā tika izteikti minimālo ienākumu sliekšņi, kas paaugstināto no 2021.gada 1.janvāra. Ar detalizētu informāciju par izvēlētās metodes pamatojumu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanai iespējams iepazīties likuma "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" anotācijā: https://likumi.lv/ta/id/319393-grozijums-likuma-par-socialo-drosibu- 33 Ar veiktajiem grozījumiem un to pamatojumu iespējams iepazīties likuma "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" anotācijā: https://likumi.lv/ta/id/319865-grozijumi-likuma-par-valsts-pensijam-. Minētie grozījumi Saeimā tika pieņemti 2020.gada 24.novembrī, Latvijas Vēstnesī publicēti 2020.gada 11.decembrī un stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī. 34 Ar detalizētu skaidrojumu par veiktajiem grozījumiem Likumā un to pamatojumiem iespējams iepazīties likumā "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā": https://likumi.lv/ta/id/319395-grozijumi-valsts-socialo-pabalstu-likuma. Minētie grozījumi Saeimā tika pieņemti 2020.gada 24.novembrī, Latvijas Vēstnesī publicēti 2020.gada 11.decembrī un stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī. 35 Piemēram, Asistenta darba grupa, kura tika izveidota 2017.gadā ar mērķi rast risinājumus asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanai; 2019.gada 28.februārī notika LM organizēta diskusija "Par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū", kuras mērķis bija veicināt darba devēju izpratni par personu ar invaliditāti nodarbināšanas iespējām, kā arī informēt par valsts atbalstu un potenciālajiem ieguvumiem, nodarbinot šo mērķa grupu; 2020.gada 19.augustā notika LM un Ziemeļvalstu ministru padomes organizētā diskusija par sieviešu un vīriešu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un lomu mūsdienu sabiedrībā; ikgadējās tikšanās ar NVO par jaunumiem invaliditātes politikā, viedokļu apmaiņa par nepieciešamajiem pilnveidojumiem, kā arī aktuālās informācijas sniegšana Invaliditātes lietu nacionālās padomes sēžu laikā u.c. 36 MK rīkojums Nr.592 (prot. Nr.56 52.§). 37 IL ir Valsts kancelejas iniciatīva, kuras ietvaros 2019. gadā tika radīts un praksē pielietots metodoloģisks materiāls publiskā sektora inovācijas procesam, lai sekmētu publiskā sektora pakalpojumu, procesu, iniciatīvu un reformu kvalitāti. 38 Plāna pasākumi 3.sadaļā, kuru īstenošana tiek veikta, lai nodrošinātu IL noteiktos uzdevumus un panāktās vienošanās, atzīmēti ar norādi VK #Lab. 39 Pēc LM pasūtījuma veikts pētījums, kuru nodrošināja Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences": http://petijumi.mk.gov.lv/node/3249 . 40 2019.gada 12.marta MK rīkojums Nr.113. 41 Pētījums pieejams šeit: Skatīt šeit: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3655. 42 Ar vadlīnijām un ceļvedi iespējams iepazīties šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali. 43 Valsts sekretāru 2019.gada 28.maija sanāksmes lēmums. 44 Darba grupā ir iekļautas šādas institūcijas: LM, EM, SM, FM, KM, IeM, VARAM, TM, VM, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Kultūras informācijas sistēmu centrs, VSIA "Autotransporta direkcija", VA "Civilās aviācijas aģentūra". 45 Pētījuma rezultāti pieejami šeit: Pētījums par ANO konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanu (tiesibsargs.lv). 46 Izdevumi invaliditāte funkcijai, % no iekšzemes kopprodukta - https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/spr_exp_gdp/default/table?lang=en. Ar plašāku uzskaitījumu, ko ietver invaliditātes funkcija, ir iespējams iepazīties šeit: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/7766647/KS-GQ-16-010-EN-N.pdf/3fe2216e-13b0-4ba1-b84f-a7d5b091235f . 47 Balstoties uz starptautiski atzītu metodoloģiju, t.i., Pasaules Veselības Organizācijas Invaliditātes Novērtēšanas sarakstu WHODAS 2.0, ar kura palīdzību tiek novērtēti personas funkcionēšanas ierobežojumi saskaņā ar Starptautisko funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikāciju. WHODAS 2.0 anketas pielietošanas lietderība Latvijas invaliditātes sistēmā tiek vērtēta Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas Strukturālo reformu dienesta programmas projektā "Latvijas invaliditātes novērtēšanas sistēmas izvērtējums un pilnveidošana" (projekts norises laiks 2019.- 2021.gads). 48 Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. 49 Elektronisko katalogu būs iespējams izstrādāt, ja Plāna darbības period izdosies piesaistīt finansējumu. 50 Atbilstošākie risinājumi tiks meklēti Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā, kura izveidota ar IZM 2020. gada 19. oktobra rīkojumu Nr.1-2e/20/326 "Par pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas izveidi". Darba grupu vada IZM, piedalās pārstāvji no pašvaldībām, izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām. Vairāk informācijas:https://www.izm.gov.lv/lv/pedagogu-darba-samaksas-pilnveides-darba-grupas-sanaksmju-materiali . 51 Vides pielāgojumi profesionālajās izglītības iestādēs tika veikti jau iepriekšējos gados SAM 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu", ieguldot gan izglītības iestāžu vides pieejamībā, gan dienestu viesnīcu modernizācijā un pieejamībā. Kā rezultatīvais rādītājs norādīti projekti, kuru ietvaros profesionālās izglītības iestāžu modernizācija turpinās 2022.gadā un 2023.gadā (projekti Nr.8.1.3.0/16/I/016 un Nr.8.1.3.0/20/I/001). 52 DP 2014.-2020.gadam, 8.3.5.SAM "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumiem - 328 izglītības iestādes. 53 Projektā iesaistījušies 17 profesionālās izglītības kompetenču centri. 54 DP 2014.-2020.gadm, 8.3.5.SAM "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumiem - 328 izglītības iestādes. 55 Ņemot vērā dalībnieku nomaiņas (~13%), prognozējamais dalībnieku skaits subsidētajās darba vietās 2021.-2023.gada periodā ir 670 bezdarbnieki ar invaliditāti. Ja tiks atbalstīts priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu subsidēto darba vietu izveidei personām ar invaliditāti (t.i. izmantojot Covid-19 krīzes mazināšanas pasākumiem piešķirto finansējumu), tad periodā no 2021. līdz 2023.gadam tiks izveidotas papildus 540 subsidētās darba vietas personām ar invaliditāti, kopā 1137 darba vietas. 56 Pašnovērtējums ir atkārtojams (2023., 2028. g.) un ļauj mērīt infrastruktūras piekļūstamību. 57 Atbilstoši Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021-2026.gadam, 3.komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" Investīciju 3.1.2.1.i aprakstam investīcijas tiks veiktas ēkās, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi. Tiek plānots, ka atbalsts tiks sniegts labklājības nozares iestādēm (sociālie dienesti, dienas aprūpes centri, patversmes, atbalsta centri, grupu dzīvokļi, servisa dzīvokļi, pansijas u.c.), kuras 2020.gadā piedalījās LM organizētajā vides un informācijas pieejamības pašnovērtējumā un kuru vides pieejamības novērtējums ir zem 5 punktiem (vērtēšanas skalā no 0 - 10 punkti, kur 10 punkti ir augstākais novērtējums), un saskaņā ar LM izstrādāto metodiku tiek uzskatīts, ka ēka nav pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, MK noteikumos nosakot atbalsta saņēmējus. Ar sīkāku informāciju par vides un informācijas pieejamības pašnovērtējum iespējams iepazīties šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/vides-pieejamibas-pasnovertejums-2020 . 58 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019.gada 17.aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (Dokuments attiecas uz EEZ): https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:32019L0882 . 59 DP 2014.-2020.gadam, SAM 6.2.1.2.pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros . 60 Līdz 2023.gada beigām LDz 1520mm sliežu tīklā 73 stacijās un pieturas punktos (turpmāk -stacijas) būs izbūvētas paaugstinātās pasažieru platformas (h-550mm), t.sk. 48 stacijas 2023.gadā, savukārt līdz 2024.gada beigām stacijā Rīga - Pasažieru Rail Baltica projekta ietvaros (VSIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"). 61 Vienas vietas izmērs: platums vismaz 750 mm, garums vismaz 1300 mm. Vietām autobusā, kuras paredzētas cilvēkiem riteņkrēslā, jābūt marķētām ar starptautiski atpazīstamu simbolu -zīmi, jābūt aprīkotām ar drošības jostām, šai vietai blakus ir jāatrodas pasažieru izkāpšanas "STOP" pogai. 62 Rekomendējamais maršruta zīmes novietošanas augstums - 1500 mm augstumā no zemes. Maršruta zīmēm ir jābūt skaidri salasāmām un redzamām arī saulainā laikā. Minimālais maršruta zīmes izmērs ir 600 x 200 mm. Maršrutu zīmē burtiem un cipariem jābūt kontrastējošiem ar pamatni, piemēram melni burti un cipari uz baltas pamatnes. Maršruta zīmē attēloto burtu un ciparu minimālais augstums ir vismaz 60 mm. 63 Kopējais surdotulkoto un subtitrēto raidstundu apjoms 2020.gadā bija 26,22% - ar subtitriem 24,26%, ar surdotulkošanu - 1,96%. 64 DP 2014.-2020.gadam 9.1.4.4.pasākums "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)". 65 DP 2021.-2027 gadam 4.3.4.3. pasākums "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" 66 DP 2014.-2020.gadam, SAM 10.1.2. "Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007 "Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2.kārta)" 67 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.1. pasākums "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana" 68 DP 2021.-2027 4.3.4.1. pasākums "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana" 69 DP 2021.-2027 4.3.4.2. pasākums "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās". 70 DP 2014.-2020.gadam SAM 10.1.2. "Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007 "Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2.kārta)". 71 Apgūtai mācības programmai jāatbilst vismaz saturam, kas atrunāts 2011.gada 16.februāra Regulas Nr. 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām II pielikumā. 72 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.2.pasākums "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, speciālistu profesionālo spēju pilnveide, invaliditātes informatīvās sistēmas un funkcionalitātes īstenošana". 73 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.2.pasākums "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, speciālistu profesionālo spēju pilnveide, invaliditātes informatīvās sistēmas un funkcionalitātes īstenošana". 74 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.2.pasākums "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, speciālistu profesionālo spēju pilnveide, invaliditātes informatīvās sistēmas un funkcionalitātes īstenošana". 75 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums "Deinstitucionalizācija". 76 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums "Deinstitucionalizācija". 77 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums "Deinstitucionalizācija". 78 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.1.pasākums "Deinstitucionalizācija". 79 DP 2014.-2020.gadam 9.2.2.3.pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana". 80 DP 2021.-2027.gadam 4.3.6.3.pasākums "Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu likumiskajiem pārstāvjiem" . 81 IZM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā, palielinot valsts budžeta ilgtermiņa saistības 2022.gadam. 82 DP 2014.-2020.gadam 8.3.1.1.pasākums "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana", projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 "Kompetenču pieeja mācību saturā". 83 DP 2014.-2020.gadam, SAM 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu", projektu Nr.8.1.3.0/16/I/016 un Nr.8.1.3.0/20/I/001 ietvaros. Finansējums, kas saistīts ar vides pieejamības nodrošināšanu nav atsevišķi izdalāms no projektu kopējās summas. Kopējais minēto projektu finansējums 2022.gadā 5 411 379 euro, 2023.gadā - 3 157 459 euro. 84 DP 2014.-2020.gadam, SAM 8.3.5. "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" projekta Nr.8.3.5.0/16/I/001 "Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros. Kopējais projekta finansējums ir 22 280 688 euro (ESF finansējums - 18 938 584 euro, valsts budžeta līdzfinansējums - 3 342 104 euro). Nav iespējams izdalīt konsultāciju skaitu un tam nepieciešamo finansējumu atsevišķi personām ar invaliditāti. 85 DP 2014.-2020.gadm, 8.3.5.SAM "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumiem 86 LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā, palielinot valsts budžeta ilgtermiņa saistības 2022.-2024.gadam. 87 DP 2014.-2020 gadam SAM 9.1.1. "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" finansējuma ietvaros. 88 LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā, palielinot valsts budžeta ilgtermiņa saistības 2022.-2024. gadam. 89 DP 2014.-2020.gadam SAM 9.1.1. "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" finansējuma ietvaros. 90 LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs priekšlikumu valsts budžeta ilgtermiņa saistību precizēšanai pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanas procesā, palielinot valsts budžeta ilgtermiņa saistības 2022.-2024.gadam. 91 DP 2014.-2020.gadam SAM 9.1.1. "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" finansējuma ietvaros. 92 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.3.pasākums "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai". 93 DP 2021.-2027.gadam Tehniskās palīdzības projekts "Horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā" 94 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.3.pasākums "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" . 95 DP 2014.-2020.gadam, SAM 6.2.1., 6.2.1.2.pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros. Primāri pasākuma īstenošana skatāma SM sagatavotā pamatnostādņu projekta "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam" virzības ietvaros. 96 DP 2014.-2020.gadam 9.1.4.4.pasākums "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)". 97 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.3.pasākums "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai". 98 DP 2014.-2020.gadam SAM 10.1.2. "Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007 "Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2.kārta)". 99 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.1.pasākums "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana" 100 DP 2021.-2027.gadam 4.3.4.1.pasākums "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana". 101 DP 2021.-2027. 4.3.4.2.pasākums "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās". 102 DP 2014.-2020.gadam SAM 10.1.2. "Paaugstināt informētību par Kohēzijas politikas fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem", ESF projekts Nr.10.1.2.0/18/TP/007 "Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2.kārta)". 103 Psihiskie un uzvedības traucējumi iekļauj gan psihiskās, gan intelektuālās veselības traucējumus.