4. Article

Svešvalodu prasme Lai noskaidrotu latviešu valodai nozīmīgākās konkurentvalodas un prognozētu iespējamās situācijas izmaiņas, jāizvērtē Latvijas iedzīvotāju svešvalodu prasme. Pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2016-2020" dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk prot krievu valodu, tad seko angļu valoda un vācu valoda (9. att.). Skatot svešvalodu prasmju dinamiku pēdējos desmit gados, situācija īpaši nemainās, vienīgi strauji samazinās vācu valodas pratēju īpatsvars. Būtiskas pārmaiņas parāda ieskats svešvalodu prasmē jaunākās paaudzes grupā, kur vērojams angļu valodas prasmes pieaugums, kas ir paredzams pierādījums šīs svešvalodas starptautiskajai vērtībai. 9. att. Latvijas iedzīvotāju svešvalodu prasme (%), 2009. gadā nav vākti dati par franču un spāņu valodas prasmi. Dati: Valodas situācija 2016- 2020 Tāpat, analizējot datus par valodu nepieciešamību un vietu darba tirgū, rezams, ka angļu valodas lomas sabiedrības ikdienas dzīvē un darba vajadzībām palielinājusies. Tas iezīmē pārmaiņas valodas situācijā: pirms desmit gadiem angļu valoda sabiedrības ikdienas dzīvē bija nepieciešama atsevišķās jomās (tūrismā, starptautiskajā uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā, jauniešu kultūrā). Pašlaik angļu valodas lietojums ir plašāks: gan valodas pratēju skaita, gan valodas prasmes līmeņa pieauguma, gan valodas prestiža ziņā jaunākās paaudzes respondentu grupā angļu valoda ir kļuvusi par otru nozīmīgāko Latvijā lietoto valodu (10. att.). 10. att. Latviešu valodas un populārāko svešvalodu prasme respondentu grupās pēc tautības un vecuma (%). Dati: Valodas situācija 2016-2020 Arī angļu valodas prasmes pašvērtējums ir nozīmīgi augstāks jaunākās paaudzes (18-34 gadi) respondentu grupā, un tas 10 gadu laikā ir pieaudzis daudz straujāk nekā kopējā respondentu grupā (11. att.). Protams, īstenotās aptaujas nemēra iedzīvotāju valodas prasmi kvalitatīvi, iegūtie rādītāji ir iedzīvotāju subjektīvs svešvalodu prasmju vērtējums, un atšķirības var būt balstītas dažādos individuālos priekšstatos. Izpratne par to, kas ir laba valodas prasme, var mainīties, cilvēkam nonākot īstās saziņas situācijās. Kā liecina respondentu atbildes (svešvalodas valodas prasmes pašvērtējums un svešvalodas prasmju nepieciešamības novērtējums), angļu valodas popularitāte un nepieciešamība to izmantot ikdienā pieaug, un cilvēkiem rodas iespēja novērtēt savu prasmi pilnvērtīgi sazināties svešvalodā. 11. att. Angļu valodas prasme respondentu grupās pēc vecuma 2009. un 2019. gadā (%). Dati: Valodas situācija 2016-2020 Jaunākie valodas situācijas izpētes dati liecina, ka līdzās valsts valodai Latvijā ir aktuālas - gan prasmes ziņā, gan arī lietojumā - angļu un krievu valoda, kas ir arī divas no t. s. lielajām pasaules valodām, un īpaši angļu valodas prestižs un ekonomiskā vērtība ir noteikusi strauju angļu valodas prasmes un arī lietojuma pieaugumu. Rezultātā Latvijā vēsturiski nozīmīgās vācu valodas pratēju īpatsvars strauji samazinājies, tāpat tradicionāli runāto mazākumtautību valodu (izņemot krievu) pratēju skaits samazinās. Tajā pašā laikā plašāka un daudzveidīgāka starptautiskā komunikācija sekmē dažādu citu valodu ienākšanu un, cerams, veicinās izpratni par sabiedrības un indivīda daudzvalodību. Vērojams, ka līdzās angļu, krievu, vācu, franču un pēdējos gados arī spāņu valodai Latvijā parādās tādas valodas kā, piemēram, zviedru, japāņu, grieķu, nīderlandiešu, portugāļu, itāļu, igauņu, somu, gruzīnu, rumāņu u. c., kuras respondenti norādījuši kā svešvalodas un prot vismaz pamatzināšanu līmenī. Šeit nav iekļautas tradicionālo Latvijas mazākumtautību valodas, kuru prasme kaut samazinās, tomēr vēl pastāv - baltkrievu, poļu, lietuviešu, igauņu, romu u. c. Latvijas sabiedrība ir lingvistiski daudzveidīga, un vairāku valodu prasme indivīda līmenī ir norma.