7. Article

Valsts valodas prasmes pārbaudes rezultāti Kaut arī kvantitatīvie latviešu valodas prasmes rādītāji sabiedrībā ir pietiekami labi (sk. 15. att.), līdz šim reti veikti plašāki pētījumi par mūžizglītības ceļā un neformālās izglītības procesā iegūto valodas prasmju kvalitāti. Latviešu valodas prasme Respondenti: latviešu valoda nav dzimtā Latviešu valodas prasme Respondenti: prot latviešu valodu, latviešu valoda nav dzimtā, 2019 Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums Respondenti: latviešu valoda nav dzimtā, 2019 15. att. Latviešu valodas prasme, latviešu valodas prasmes pašvērtējums. Dati: Valodas situācija 2016-2020 Pētījumā "Latviešu valodas prasmes kvalitāte: valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju rezultāti"25 apkopoti dati par pieaugušo latviešu valodas apguvēju (kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda) valodas prasmes pārbaudes rezultātiem laikā no 2015. līdz 2017. gadam kvalitatīvā vērtējumā, resp., apkopotas un analizētas pārbaudes rakstu darbos pieļautās kļūdas, tādējādi nosakot lielākās grūtības latviešu valodas apguvē (lingvistiskās kompetence). Joprojām visvairāk cilvēku piesakās kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi pamata jeb A līmenī. Iemesls tam ir ārzemnieku skaita palielināšanās (apmēram 30  % no visiem pieteikumiem) un pārbaudījumu norises nodrošināšana ārpus Latvijas (t. sk. latviešu diasporā). Pašlaik visbiežāk latviešu valodas prasmes pārbaudi izvēlas kārtot, lai iegūtu B vai C prasmes līmeni. Kaut arī vairākums ārzemnieku piesakās kārtot pamata (A) līmeņa pārbaudījumus - 68 %, pozitīvi vērtējams fakts, ka ceturtā daļa (25,4 %) pārbaudījumu kārto vidējā (B) līmenī. Nedaudz palielinājies to B un C valodas prasmes līmeņa pārbaudes kārtotāju skaits, kas nav spējuši nokārtot pārbaudi. Salīdzinot šos datus ar nodarbinātības rādītāju, visbiežāk tie ir bezdarbnieki. Iespējams, te atklājas arī nepilnības latviešu valodas neformālās apguves organizēšanā un kvalitātē, tās finansēšanas principos, kas norāda uz nepieciešamību uzlabot valodas apguves procesa organizāciju. Resp., valsts valodas prasmes pārbaudījumu kārto liels skaits bezdarbnieku, kas pieteikušies un noklausījušies NVA organizētos valodas kursus, bet kuru valodas prasme neatbilst attiecīgajam valodas prasmes līmenim (NVA tā paša līmeņa bezmaksas kursu nav atļauts apmeklēt atkārtoti, kas gan ir pozitīvi vērtējams fakts, jo tas kursu klausītājiem liek atbildīgi izturēties pret bezmaksas piedāvāto valsts valodas apguvi, kā arī tas ir ekonomiski pamatoti). Iespējams, jādomā par piedāvāto valodas kursu apjoma palielināšanu, apguves laika pielāgošanu, pilnveidojot latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem. Liela nozīme ir sabiedrības un arī latviešu valodas pedagogu informēšanai par valsts valodas prasmes pārbaudījumu un valodas prasmes līmeņu prasībām, izmaiņām parbaudījumos un to norises kārtību. Vērtējot respondentu norādītās vajadzības, secināms, ka latviešu valodas apguvei visvairāk nepieciešamas latviešu valodas mācību grāmatas (63 %), elektroniskie mācību līdzekļi (34 %) un uzdevumu krājumi (21 %). Latviešu valodas kā svešvalodas mācību materiāli ir un būs aktualitāte arī turpmāk. Gan papildinot mācību materiālu klāstu, gan izstrādājot metodiskos materiālus latviešu valodas kā svešvalodas mācīšanai pedagogiem, jādomā par to atbilstību latviešu valodas prasmes līmeņu aprakstiem. VVC veiktās valodas lietojuma pārbaudes, par kurām sniegta informācija pētījumā Valsts valodas prasmes kvalitāte 2019, rāda, ka izglītības darbinieku grupā (skolotāji un citi izglītības darbinieki) ir samērā liels skaits personu, kuras nelieto latviešu valodu profesionāli nepieciešamajā apmērā, īpaši Latgalē un Rīgā, lai gan skolotāji un izglītības darbinieki (administrācijas darbinieki, cits skolas personāls) ir viena no sabiedrības grupām, kuras latviešu valodas prasmei būtu jābūt augstākajā līmenī. Iespējams, pāreja uz mācībām valsts valodā, kas jau no 2019. gada tiek īstenota mazākumtautību izglītībā visos izglītības posmos, un jaunās kompetenču pieejā balstītās izglītības ieviešana veicinās izglītības darbinieku latviešu valodas prasmes paaugstināšanos, taču visdrīzāk jāturpina iesāktais, piedāvājot valodas prasmju pilnveides iespējas, kā arī jāaktualizē izglītības iestādes un skolotāju atbildība un pienākums latviešu valodu lietot atbilstoši profesionālajām prasībām, jo pedagogu darba kvalitāte un valodu prasmes vistiešākajā veidā skar sabiedrības intereses. VVC veikto pārbaužu rezultāti nosaka nepieciešamību arī turpmāk veikt regulāru šīs jomas darbinieku valsts valodas prasmes un lietojuma pārraudzību, ne vien tāpēc lai nodrošinātu sabiedrībai kvalitatīvus pakalpojumus, bet arī tāpēc lai katrs dalībnieks izprastu savu atbildību valodas politikas īstenošanā.