27. Article

Papildināt noteikumus ar 19.1, 19.2, 19.3, 19.4 un 19.5 punktu šādā redakcijā: "19.1 Dzīvojamās mājas īpašnieki nosaka kārtību (tai skaitā vienotas prasības siltumenerģijas skaitītāju tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai), kādā nodrošina siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un to atkārtoto verificēšanu dzīvoklī, nedzīvojamā telpā un mākslinieka darbnīcā atbilstoši normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteiktajām prasībām. Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā. 19.2 Siltumenerģijas skaitītāju izmantošanai dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa sadalījumam nodrošina: 19.2 1. dzīvojamās mājas īpašnieku noteiktās kārtības, prasību un normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteikto prasību ievērošanu (šo noteikumu 19.1 punkts); 19.2 2. siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanu vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaita dzīvojamā mājā; 19.2 3. dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš nav ļāvis veikt siltumenerģijas skaitītāja uzstādīšanu, pārbaudi, pirmstermiņa verificēšanu (šo noteikumu 3. punkts), vai konstatēts, ka siltumenerģijas skaitītājs, tā metroloģiskais aizsargzīmogojums (plombējums) ir bojāts vai patvarīgi aizstāts, vai noņemts, vai ietekmēta siltumenerģijas skaitītāja darbība, maksājamās daļas noteikšanu par kvadrātmetru, kura ir līdzvērtīga dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām ar maksimālo enerģijas patēriņu; 19.2 4. dzīvojamās mājas īpašniekam, kura dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto individuālo apkuri, daļas no ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa aprēķināšanu. 19.3 Siltuma maksas sadalītāju izmantošanai dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa sadalījumam nodrošina: 19.3 1. viena veida siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanu; 19.3 2. dzīvojamās mājas apkures sistēmas, siltuma maksas sadalītāju, to uzstādīšanas, lietošanas, siltuma izmaksu sadales aprēķināšanas un pārbaudes atbilstību prasībām, kas noteiktas standartā LVS EN 834:2013 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu"; 19.3 3. siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanu vairāk par 70 % no kopējā dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaita dzīvojamā mājā; 19.3 4. dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš nav ļāvis veikt siltuma maksas sadalītāja uzstādīšanu, pārbaudi, nomaiņu (šo noteikumu 3. punkts), vai, ja konstatēts, ka siltuma maksas sadalītājs ir bojāts vai patvarīgi aizstāts, vai noņemts, vai ietekmēta siltuma maksas sadalītāja darbība, maksājamās daļas noteikšanu par kvadrātmetru, kura ir līdzvērtīga dzīvokļiem, nedzīvojamām telpām un mākslinieka darbnīcām ar maksimālo enerģijas patēriņu; 19.3 5. dzīvojamās mājas īpašniekam, kura dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto individuālo apkuri, daļas no ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa aprēķināšanu. 19.4 Gadījumos, ja dzīvojamā mājā apkure nav nodrošināta (piemēram, apkures sistēmas tehnisku problēmu dēļ) pilnu mēnesi, dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa sadalījumam var neizmantot siltuma maksas sadalītāju vai siltumenerģijas skaitītāju rādījumus, bet maksājamās daļas noteikt atbilstoši apkurināmās platības kvadrātmetriem. 19.5 Dzīvojamās mājas īpašniekiem aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt dzīvojamai mājai piegādāto siltumenerģijas apjomu."