12. Article

Uz pierādījumiem balstītas politikas veidošana Eiropas Komisija savā 2019.gada 15.aprīļa ziņojumā "Labāks regulējums - padarītā novērtējums un apņemšanās saglabāšana" uzsver labāka regulējuma pamatojumu un nozīmi: ""… uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana vairs nav tikai pagātnes prioritāte un ierasta tagadnes profesionālā prakse. Tā joprojām ir svarīgs nākotnes priekšnoteikums. Labāka regulējuma instrumenti tiek izmantoti pastāvīgi mainīgā pasaulē, kurā nemitīgi mainās politikas problemātika un prioritātes." Atvērta un uz līdzdalību vērsta politikas veidošana, kura balstās uz pierādījumiem, ir būtisks priekšnoteikums kā ES rīcības, tā nacionāla līmeņa rīcības leģitimitātes uzlabošanai. Uz pierādījumiem balstītas politikas veidošana ir pamats, lai nodrošinātu mērķētu, iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pasākumu īstenošanu un resursu lietderīgu un efektīvu sadali. Ietekmes novērtējumus, izvērtējumus Eiropas Komisija norāda starp labāka regulējuma galvenajiem pīlāriem, ko izmanto pierādījumu objektīvā analīzē. Izvērtējumi balsta politikas lēmumu pieņemšanu un ir vajadzīgi, lai vienkāršotu un novērstu nevajadzīgas izmaksas, neapdraudot politikas mērķus. Ņemot vērā sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas ietekmi uz iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām, ienākumu izmaiņām, spēju iesaistīties sabiedrības dzīvē un nodarbinātībā, uzvedības modeļu maiņu, izmaiņu "finansiālo ietilpību", efektīva politikas plānošana un ieviešana nav iespējama bez kvalitatīviem, savlaicīgi pieejamiem un regulāriem statistikas datiem un atbilstošiem analītiskiem instrumentiem. Lēmumu pieņemšana COVID-19 pandēmijas laikā, kad rīcības ātrums un spēja elastīgi reaģēt uz situācijas attīstību bija izšķiroši faktori atbalsta pasākumu plānošanā un ieviešanā, īpaši parādīja atbilstošu tehnoloģisku un analītiski risinājumu un administratīvo datu pieejamības un kvalitātes nozīmi. Labklājības jomā izveidotā tehnoloģiskā bāze (LabIS, SPOLIS, Pensiju prognožu modelis u.c.) un politikas ietekmes izvērtējumu regulāras veikšanas prakse nodrošina uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu. Tehnoloģiskā attīstība, arvien detalizētāku monitoringa instrumentu izveide, datu uzkrāšanas nepieciešamība dažādu starptautiska un ES līmeņa iniciatīvu ieviešanas uzraudzībai, kā arī izvērtējumos identificētie datu pieejamības un/ vai kvalitātes trūkumi ir faktori, kas jāņem vērā labklājības jomas tehnoloģisko un analītisko instrumentu attīstībā. Nabadzības un sociālās atstumtības analīze Latvijā galvenokārt balstās uz diviem datu avotiem - pirmkārt, starptautiski salīdzināmu CSP veiktu EU-SILC apsekojumu, otrkārt - valsts institūciju un pašvaldību uzkrātiem administratīviem datiem. Kopumā gan EU-SILC, gan administratīvie dati sniedz pietiekamu analītisku bāzi politikas plānošanai un ietekmes novērtēšanai, raksturo nabadzības un sociālās atstumtības aspektus sabiedrībā. Kā norādīts OECD zinātniskajā pētījumā252 Latvijā pastāv ievērojama administratīvo datu sistēma, kas ļauj sasaistīt individuāla līmeņa datus no dažādiem avotiem un tādējādi analizēt svarīgus darba tirgus politikas jautājumus, kā arī daudzus citus sociāli ekonomiskās pētniecības un politikas jautājumus. Līdztekus sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas uzraudzībai nacionālā līmenī tiek veikta arī starptautiski salīdzināma, ES līmeņa sociālās politikas un nodarbinātības snieguma uzraudzība. Viens no EK un Padomes Sociālās aizsardzības komitejas un Nodarbinātības komitejas instrumentiem, kas ļauj izvērtēt ES dalībvalstu sniegumu sociālajā jomā un nodarbinātības jomā un kalpo par pamatu arī dalībvalstu specifisko rekomendāciju izstrādē, ir laba snieguma rezultātu un galveno izaicinājumu novērtēšana (metodoloģijas aprakstu skat. 3.pielikuma 3.tabulas skaidrojumā). Šī novērtēšana balstās uz vairākiem ES līmeņa monitoringa ietvariem, tai skaitā, Sociālās politikas snieguma monitoringa ietvaru, Nodarbinātības monitora ietvaru u.c. Sadarbībā ar citām ES dalībvalstīm, Padomes komitejām, EK dienestiem un dalībvalstu statistikas institūtiem notiek nepārtraukts šo monitoringa ietvara rādītāju pilnveidošanas un papildināšanas process. Ir identificēti atsevišķi datu kvalitātes un pieejamības, kā arī analīzes pilnveidošanas virzieni, proti: 1) nepietiekama informācija par šaurām, specifiskām mērķa grupām, kuras var tikt pakļautas nabadzības riskam un kuru situācijas raksturojumu nav iespējams iegūt no EU-SILC apsekojuma, piemēram, par personām ar invaliditāti (pamatojoties uz pašas personas sniegto veselības stāvokļa novērtējumu) informāciju var iegūt tikai daļēji, bet par tādām specifiskām grupām kā romi, no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas, personas ar nepietiekošām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām prasmēm u.c. informācija nemaz netiek analizēta. Lai arī Latvijā ir definētas nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, par daļu no tām netiek iegūti dati par to nabadzības un/vai sociālās atstumtības risku, turklāt ne par visām grupām (daudzbērnu ģimenes, viena vecāka ģimenes, bezpajumtnieki u.c.) ir iespējams iegūt datus par faktisko skaitu un citu sociālās iekļaušanas politikas veidošanai un koordinācijai nepieciešamo informāciju 253; 2) dažādos valsts institūciju reģistros (PMLP, VSAA, NVA u.c.) un pašvaldību uzkrāto sociālās palīdzības saņēmēju mikrolīmeņa datu krustošanas un analīzes laikietilpība un sarežģītība254; 3) nepilnīga informācija par pašvaldību visu faktiski nodrošināto sociālo atbalstu un nenodrošināta visu pašvaldību sniegto sociālā atbalsta veidu uzskaite Sociālās sfēras procesu pārvaldības lietojumprogrammā SOPA. Iztrūkst pilnīga un pareiza informācija par pašvaldību nodrošināto sociālu atbalstu un tam izlietoto finansējumu, jo pašvaldību sagatavotie valsts statistiskas pārskati un budžeta dati nemaz nav izmantojami, lai gūtu priekšstatu par pašvaldību faktisko nodrošināto sociālo atbalstu.255 Lai nodrošinātu pilnvērtīgu SPOLIS attīstību, ir nepieciešama sistēmas pārbūve pašos pamatos, jo sākotnēji 2009.gadā šī sistēma nebija paredzēta tik apjomīgam moduļu paplašinājumam un ārējām integrācijām; 4) trūkstoši dati par mājokļu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem ar dažādiem ienākumu līmeņiem, mājsaimniecību veidiem un reģioniem. Lai gan nav starptautiski harmonizētas metodoloģijas mājokļu pieejamības monitoringam, nedz arī unificēts rādītāju saraksts, pastāv alternatīvi varianti datu ieguvei, piemēram, esošo apsekojumu vai statistikas pārskatu papildināšana, regulāra mājokļu pieejamības apsekojuma veikšana. Neraugoties uz to, ka LM tiešā atbildībā nav mājokļu datu vākšanas organizēšana un uzkrāšana, tomēr sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas plānošanai mājokļu pieejamības datu analīze ir nepieciešama vairākās jomās, piemēram, reģionālās mobilitātes atbalsts, SBSP attīstība, deinstitucionalizācija u.c.256; 5) sociālās iekļaušanas un ar to saistīto politiku veidošanā, uzraudzībā un nepieciešamo izmaiņu noteikšanā nepietiekami izmantota Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (SPOLIS) un Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) paredzētā funkcionalitāte.257 Šobrīd LabIS saņem datus no vairākām padotības iestādēm un vairākām informācijas sistēmām. Lai varētu iegūt precīzākus un pilnīgākus datus labklājības nozares politikas veidošanai, jānovērš līdzīgu vai savstarpēji papildinošu datu atšķirīga interpretācija (t.sk. vērtība un saturs), ja tie nāk no dažādām iestādēm, jānodrošina atsevišķu datu veidu un kopu pieejamība, jāpilnveido datu kvalitāte un to pieejamība nepieciešamajā formātā un/vai detalizācijā; 6) ietekmes un politikas efektivitātes novērtēšanā izmantojamo instrumentu/ programmu paplašināšana, izmantojot mikrosimulācijas rīkus258; 7) pensiju sistēmas analīzei un politikas plānošanai LM ir izveidots un gandrīz 20 gadus tiek izmantots Makrosimulācijas modelis. Šo prognožu precizitāte un kvalitāte tiešā veidā ietekmē sociālās apdrošināšana/pensiju sistēmas stabilitāti un ilgtspēju, finanšu plānošanu. Eksperta vērtējumā259, pētāmā makrosimulācijas metožu izvēle Latvijas pensiju sistēmas analīzē no teorētiskā viedokļa ir pilnībā pamatota, metodoloģija īstermiņa un vidēja termiņa prognozēm kopumā ir atbilstoša. Taču modelis ir jāpilnveido vai jāizstrādā jauns, novēršot prognozēšanas un pieņēmumu radītās novirzes ilgtermiņa aprēķinos, pielietojot kombinētas ekspertu un statistiskās prognozes, kuras nepieciešams izmantot arī iestājoties būtiskām izmaiņām ekonomikas attīstībā, kā arī nosakot ikgadējās attīstības scenāriju parametru precizēšanu.; 8) pēdējos gados Padomes Sociālās aizsardzības komiteja, Nodarbinātības komiteja un EK arvien lielāku uzmanību velta sociālās politikas dažādu aspektu uzraudzībai, pilnveidojot esošos starptautiski salīdzināmos monitoringa ietvarus un instrumentus, kā arī izstrādājot virkni jaunu ietvaru un indikatoru dažādu ES līmeņa iniciatīvu ieviešanas uzraudzībai. Šī uzraudzības procesa ietvaros tiek pilnveidoti un izstrādāti tādi monitoringa ietvari kā, piemēram, Minimālā ienākuma salīdzinošais ietvars, Pensijas adekvātuma salīdzinošais ietvars, Sociālās politikas snieguma monitors, Ilgtermiņa aprūpes salīdzinošais ietvars, Monitoringa ietvars Padomes 2019.gada 8.novembra ieteikumam par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01), Monitoringa ietvars Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīva 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES ieviešanas uzraudzībai, Bērnu aprūpes un atbalsta bērniem salīdzinošais ietvars, iespēju nevienlīdzības indikatori. Iepriekšminētie instrumenti kalpo kā pamats Latvijas snieguma salīdzinošai vērtēšanai ES līmenī, specifisko valsts rekomendāciju izstrādei u.tml. Šis darbs tiešā veidā skar ES dalībvalstis, to administratīvajos reģistros uzkrājamo datu vākšanu un kvalitātes pilnveidošanu, sadarbību ar nacionālām statistikas institūcijām apsekojumu metodoloģiju uzlabošanā, regulāru datu sniegšanu EK un citām starptautiskām institūcijām; 9) nepieciešams precīzāk formulēt datu izmantošanas mērķus, piemēram, līdz šim nav ticis pilnībā izvērtēts, kādi dati par vardarbības izplatību ir nepieciešami rīcībpolitikas veidošanai un kādi ir uzkrāto datu izmantošanas mērķi. Tas ļautu visām datu uzkrāšanā un apkopošanā iesaistītajām pusēm izvērtēt apstākļus, kas ietekmē datu izmaiņas un arī labāk analizēt konkrētu pasākumu ieviešanas rezultātus.260 Ņemot vērā iepriekš identificētos trūkumus, sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas plānošanas, koordinēšanas un uzraudzības uzlabošanai nepieciešams: • nodrošināt pilnīgu un aktuālu informāciju par visām nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām vienojoties par atbilstošākajām datu iegūšanas metodēm un avotiem; • pilnveidot sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas plānošanā un prognozēšanā izmantojamos tehnoloģiskos rīkus, datu analītiskās apstrādes modeļus un statistiskās metodes; • nodrošināt administratīvajos reģistros uzkrāto datu regulāru pilnveidošanu, kvalitātes uzlabošanu, pieejamību politikas plānošanai un uzraudzībai nepieciešamajos datu griezumos un regularitātē. 12.2 Integrētās pieejas nodrošināšana politikas veidošanas procesos Politikas plānošana, ieviešana un novērtēšana dažādās nozarēs norit atšķirīgi - to ietekmē katras nozares īpatnības, identificētie izaicinājumi un izvirzītie mērķi. Vienlaikus ikvienā politikas nozarē nepieciešams ņemt vērā t.s. horizontālos principus. Labklājības ministrijas pārraudzībā ir vienlīdzīgu iespēju princips, kas paredz pienākumu politikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā iesaistītajiem ekspertiem nodrošināt, ka tiek ņemtas vērā ikvienas personas vajadzības neatkarīgi no dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa (invaliditātes). Tas nozīmē, ka, piemēram, novērtējot izglītības pieejamību reģionos, tiek vērtēta nepieciešamība pēc specifiskiem atbalsta pasākumiem, kas veicina personu ar invaliditāti izglītības iespējas. Sociālās aizsardzības un nodarbinātības politikā vienlīdzīgu iespēju principam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, vērtējot, piemēram, vecuma grupas, kuras bezdarba riskam ir pakļautas vairāk nekā pārējā sabiedrība, vai īstenojot pasākumus, kas mazina stereotipus par sievietēm un vīriešiem atbilstošu uzvedību, kas tālāk ietekmē gan personu izglītības un karjeras izvēles, gan arī attieksmi pret lomu un iesaisti mājsaimniecības un ģimenes locekļu aprūpes pienākumu veikšanā, tāpat arī izpratni par sieviešu un vīriešu savstarpējām attiecībām, uztverot tās par hierarhiskām vai līdztiesīgām. Politikas plānošanā, ieviešanā un novērtēšanā iesaistīto ekspertu uzdevums ir iespējami mazināt dažādu sabiedrības grupu atšķirības attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem, tostarp valsts un pašvaldību atbalsta pasākumiem, nodrošinot, ka ikvienam ir ne vien tiesiskas, bet arī faktiskas iespējas realizēt savu potenciālu jebkurā dzīves jomā neatkarīgi no dzimuma, vecuma un invaliditātes, kā arī citām pazīmēm. 12.2.1 Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju integrēta pieeja Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība uzlūkojama kā horizontāls princips, kas iekļaujas visās valstī definētajās nozaru politikās (aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, izglītības, zinātnes, kultūras, labklājības, satiksmes, tieslietu, veselības, vides aizsardzības, reģionālās attīstības un zemkopības politika) visos to izstrādes un īstenošanas posmos, iesaistot visas ieinteresētās puses un sadarbības partnerus. Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošana praksē nodrošina, ka no valsts ekonomiskās izaugsmes iegūst ikviens sabiedrības loceklis un ka dažādās jomās veiktie izvērtējumi un noteiktās prioritātes ir balstītas, ievērojot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu. 2001.gada 16.oktobrī MK apstiprināja261 Koncepciju dzimumu līdztiesības īstenošanai262 (turpmāk - Koncepcija), kurā tika izvirzīts mērķis veicināt dzimumu līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu risināšanu. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti divi uzdevumi: iezīmēt prioritāri risināmās problēmas dzimumu līdztiesības jomā Latvijā un izveidot valsts pārvaldes institūciju pieejas ietvaru identificēto problēmjautājumu efektīvai risināšanai. Koncepcija bija pirmais politikas plānošanas dokuments sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanā, turpmākos 20 gadus kalpojot par pamatu plānveida politikai263, kā arī politikas pasākumiem un likumu iniciatīvām līdztiesības veicināšanai sabiedrībā. Koncepcijā tika izvirzītas noteiktas jomas, kurās ekspertu vērtējumā dzimumu līdztiesība tobrīd tika nodrošināta nepietiekami: 1. makroekonomiskā politika (vertikālā segregācija darba tirgū, sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirība, viena dzimuma pārsvars mazo un vidējo uzņēmumu valdēs, izteikts vīriešu un sieviešu pārsvars noteiktās profesijās, nelīdzsvarota mājsaimniecības un ģimenes locekļu aprūpes pienākumu sadale starp mājsaimniecībā dzīvojošām sievietēm un vīriešiem); 2. līdzdalības un pārstāvniecības līdztiesība (izteikts vīriešu pārsvars politiskajās partijās un attiecīgi arī valsts un pašvaldību deputātu, kā arī ministru vidū; vertikālā segregācija valsts civildienestā); 3. līdztiesība sociālajā dzīvē, atsevišķi izceļot • izglītību (izteikts sieviešu pārsvars mācībspēka vidū, augsts mācības nepabeigušo zēnu skaits, vecuma ierobežojumi doktorantūras stipendiju saņemšanai, tādējādi netieši diskriminējot studentes, kas devušās mācību pārtraukumā grūtniecības un bērna kopšanas dēļ; vertikālā segregācija akadēmiskajā mācībspēkā); • monetāro labklājību (augsts nabadzības risks sievietēm, jo īpaši sievietēm, kurām ir bērni; zems atalgojums sievietēm un līdz ar to arī sievietēm un vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmēra atšķirība); • veselību (izteikti zemais vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem, augsts ārējo nāves cēloņu izraisīts vīriešu mirstības līmenis, vīriešu īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju vidū, vīriešu zemā iniciatīva vērsties pie ārstiem profilaktisku un nepieciešamu pārbaužu un manipulāciju veikšanai); • vardarbību un seksuālo uzmākšanos (augstie ar dzimumu saistītas vardarbības rādītāji, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, kas cietušas no tuva ģimenes locekļa (visbiežāk vīrieša) veiktas vardarbības; sieviešu tirdzniecība un ekspluatācija, jo īpaši seksuālu pakalpojumu sniegšanai). 4. līdzdalība pilsoniskajā sabiedrībā (mazs skaits nevalstisko organizāciju, kuru darbības mērķis saistīts ar sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanu; nepilnīgs ar dzimumu līdztiesību saistītu strīdu izskatīšanas mehānisms, kā arī augstā tolerance attiecībā uz nelīdztiesīgām situācijām); 5. dzimumu lomu un stereotipu maiņa (vēsturiski nostiprinājusies un grūti maināma izpratne par dzimumu sociālajām lomām un ar to saistīti stereotipi); 6. informācijas pamats dzimumu līdztiesības situācijas analīzei (nepietiekama politikas analīze un pētījumi par sieviešu un vīriešu faktisko situāciju dažādās dzīves jomās; nepilnīgi pēc dzimuma dalīti statistikas dati). Lai arī katrā no minētajām nozarēm situācija, salīdzinot ar 2000.gadu, kad Koncepcija tika sagatavota, ir uzlabojusies, nevienā no tām nav sasniegts pietiekams rezultāts, kas ļautu runāt par faktisku sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanu. Piemēram, vēl arvien vērojamas negatīvas tendences attiecībā uz sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību, arī horizontālā un vertikālā segregācija darba tirgū daļā nozaru vēl arvien ir izplatīta, reizēm pat acīmredzama. Vardarbības ģimenē, jo īpaši ar dzimumu saistītas vardarbības izplatība turpina pieaugt un kopējais tolerances līmenis sabiedrībā attiecībā uz vardarbību ir salīdzinoši augsts, augstākais ES dalībvalstu vidū.264 Šādas attieksmes un uzvedības jo īpaši ietekmē sabiedrībā pastāvošie stereotipi par sieviešu un vīriešu lomām ģimenē, darbā, izglītībā un ikdienas pienākumos, kā arī salīdzinoši zemo nozaru politiku plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā iesaistīto ekspertu izpratne par īstenoto pasākumu ietekmi uz sievietēm un vīriešiem un nepieciešamību pēc mērķētiem pasākumiem nelabvēlīgākā situācijā esošā dzimuma tiesību ievērošanas veicināšanā. Kopš Koncepcijas pieņemšanas ir mainījušies vairāki apstākļi, kas būtiski ietekmē pieeju, kādā dzimumu līdztiesība Latvijā tiek veicināta. Kopš Koncepcijas pieņemšanas 2001.gadā Latvija ir pievienojusies vairākām nozīmīgām starptautiskām organizācijām - Ziemeļatlantijas līgumu organizācijai (2004.gada 29.martā), ES (2004.gada 1.maijā) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (2016.gada 1.jūlijā). Dalība šajās organizācijās būtiski veicinājusi starptautisko sadarbību un ārvalstu granta programmu apguvi, kā arī sniegusi nozīmīgu ieguldījumu nacionālās dzimumu līdztiesības politikas un tās īstenoto pasākumu ietekmes uz sabiedrību izpētē, analīzē un novērtēšanā, mainot uzsvarus attiecībā uz prioritārajām jomām, kurās sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju princips stiprināms primāri. Vērtējot Koncepcijā izvirzītos pasākumus dzimumu līdztiesības politikas ieviešanai un īstenošanai, secināms, ka gandrīz visi no tiem ir īstenoti. 1) Spēcīga institucionālā mehānisma izveide Kopš 2002.gada LM darbojas konsultatīva institūcija, kuras galvenais uzdevums ir sekmēt un vērtēt dzimumu līdztiesības politikas īstenošanas procesu, izstrādāt ieteikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem dzimumu līdztiesības principa īstenošanai nozaru ministrijās, kā arī veidot ekspertu diskusijas par aktuālajiem jautājumiem. Sākotnēji šīs funkcijas īstenoja Dzimumu līdztiesības padome265, vēlāk tās pārņēma Dzimumu līdztiesības komiteja266. Dzimumu līdztiesības komiteja arī šobrīd ir aktīva konsultatīva institūcija, kurā ir pārstāvētas visas ministrijas (izņemot Ekonomikas un Finanšu ministriju), Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs, Valsts kanceleja, sociālie partneri un septiņas nacionāla mēroga nevalstiskās organizācijas. Šobrīd Dzimumu līdztiesības komitejas sanāksmes tiek sasauktas vidēji divas reizes gadā. Paralēli pēdējā gada laikā stiprināta starpinstitūciju sadarbība, veicinot ekspertu diskusijas par dažādās nozarēs pastāvošiem izaicinājumiem dzimumu līdztiesības faktiskai sekmēšanai. Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam ir viens no uzskatāmākajiem piemēriem, jo tajā iekļauti tikai tādi pasākumi, par kuriem dažādu valsts pārvaldes iestāžu eksperti kopā ar sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru vienojušies padziļinātu diskusiju rezultātā, radot priekšnoteikumu veiksmīgai sadarbībai arī dokumenta īstenošanas gaitā. 2) Normatīvās bāzes pilnveidošana Koncepcijas izstrādes brīdī diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips bija nostiprināts tikai daļā nozaru tiesību aktu, tādējādi radot maldīgu priekšstatu par nepieciešamības ievērot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma, tostarp pēc personas dzimuma, nozīmi dažādās jomās. Šobrīd uzskatāms, ka normatīvās bāzes pilnveidošana kopumā ir paveikta, jo diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips integrēts visos nozaru "jumta" likumos.267 3) Stratēģija dzimumu līdztiesības īstenošanai 2002.gadā tika izstrādāts Pasākumu plāns Koncepcijas ieviešanai. Pēc tā sekmīgas īstenošanas un novērtēšanas tika pieņemts lēmums uzsāktās iniciatīvas turpināt, sagatavojot īstermiņa politikas plānošanas dokumentu - Programmu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam. Uzsāktā prakse tiek turpināta arī šobrīd, un kopumā kopš Koncepcijas izstrādes sagatavoti un īstenoti pieci īstermiņa politikas plānošanas dokumenti dzimumu līdztiesības veicināšanai Latvijā.268 Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.-2020.gadam (turpmāk - Plāns) mērķis bija veicināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu nozaru politikas īstenošanu, tādējādi sekmējot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu dzīvē. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti pieci rīcības virzieni: (1) sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju darba tirgū veicināšana; (2) zēnu un meiteņu, vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu izglītības iespēju veicināšana; (3) ar dzimumu saistītas vardarbības izplatības mazināšana; (4) institūciju kapacitātes stiprināšana dzimumu līdztiesības jautājumos; (5) sabiedrības izglītošana dzimumu līdztiesības jautājumos. Vērtējot Plāna rīcības virzienu izpildi kopumā, jāsecina, ka ir izpildīts aptuveni puse no plānotajiem pasākumiem, vienlaikus atsevišķu rīcības virzienu ietvaros ir sasniegti pozitīvi rezultāti, kas snieguši būtisku ieguldījumu dzimumu līdztiesības principa aktualizēšanā dažādās nozarēs. Plāna pasākumi tika īstenoti ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, tādējādi veidojot ciešu un stabilu sadarbības partneru tīklu. Plāna pasākumu īstenošanai papildus budžeta līdzekļi netika piešķirti. Nozarēs, kurās bija plānoti pasākumi, kas tieši vai netieši bija vērsti uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu, tika īstenoti, izmantojot institūcijām jau piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, vienlaikus lielākā daļa no īstenotajiem pasākumiem tika īstenota ar Eiropas Savienības struktūrfondu vai ārvalstu finanšu palīdzības finansējumu. Vairāki Plānā paredzētie pasākumi netika īstenoti ierobežoto cilvēkresursu kapacitātes dēļ. Lai veicinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, īstenota mācību programma par sociālo iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu dažādības vadības un tolerances paaugstināšanai darba vietā, kuru apguvuši vairāk nekā 600 dažādu līmeņu speciālisti no pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem un uzņēmumiem. Tāpat izstrādāti ieteikumi darba devējiem par ieguvumiem, ko sniedz dažādības vadības principu īstenošana uzņēmuma darbībā. Īstenota arī motivācijas programma personām, kuras sava dzimuma, tautības vai invaliditātes dēļ saskārušās ar šķēršļiem darba tirgū vai izglītības iegūšanā. Izstrādāti un izplatīti informatīvie materiāli iedzīvotājiem par dzimumu diskriminācijas atpazīšanu un pieejamo atbalstu diskriminācijas gadījumā. Darba un privātās dzīves saskaņošana ir viens no priekšnoteikumiem sieviešu un vīriešu līdzvērtīgai iesaistei darba tirgū, tādēļ arī Plāna ietvaros tika pievērsta uzmanība - tēva lomas stiprināšanai, vīriešu lomai mūsdienu sabiedrībā kopumā aktualizēšanai. Tika organizētas informatīvas kampaņas269 izpratnes par tēva lomu ģimenē stiprināšanai, akcentējot ieguvumus, ko sniedz līdzvērtīga vecāku iesaiste rūpēs par bērniem un ģimenei kopumā, kā arī pievēršot uzmanību šķirto tēvu ikdienai un izaicinājumiem. Kampaņas ietvaros veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka katrs piektais aptaujātais vīrietis ar bērniem rotaļās un sarunās pavada mazāk nekā 30 minūtes dienā (sievietes šādu atbildi sniegušas divreiz retāk). Turklāt tikai ceturtdaļa aptaujāto vecāku norādījuši, ka ģimenei velta pietiekami daudz laika, kā galveno iemeslu norādot laika trūkumu. Savukārt 2020.gada informatīvās kampaņas ietvaros veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 67.0% aptaujāto ģimenēs ar bērniem līdz 18 gadu vecumam tēvi ir iesaistīti bērnu aprūpē, tomēr tikai 13.0% ģimeņu vērtējumā mātes un tēva iesaiste un loma ir līdzvērtīga. Lai veicinātu darba samaksas atšķirību starp sievietēm un vīriešiem samazināšanu, Plāna ietvaros uzmanība tika pievērsta arī darba tirgus segregācijas aspektiem, īstenojot pasākumus, galvenokārt izglītības jomā. Kā liecina statistikas dati 2019.gadā darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem ir pieaugusi līdz 21.2% (2018.gadā 19.6 %)270, kas ir viens no izaicinājumiem, nākamajā politikas plānošanas periodā. Ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai veiktas sabiedrības informēšanas aktivitātes, izglītojot un iesaistot reģionālos medijus, kā arī izstrādājot un izplatot informatīvos materiālus par pieejamo atbalstu un pakalpojumiem cietušajām sievietēm un līdzcilvēkiem, kā arī īstenojot pasākumus, lai jau preventīvi novērstu vardarbības riskus, strādājot ar jauniešiem. Īpaša uzmanība pievērsta dažādu iesaistīto institūciju izpratnes paaugstināšanai par dažādiem vardarbības veidiem un to atpazīšanu, kā arī atbalsta iespējām no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām. Kopš 2020.gada augusta visā valstī ieviests institūciju sadarbības modelis, kur centrā ir no vardarbības cietušais un viņa vajadzības. Vēl arvien speciālistu vidū un sabiedrībā pastāv dažāda izpratne par dzimumu līdztiesības principiem un nepieciešamību to integrēt dažādās politikas jomās, taču ierobežoto finanšu resursu dēļ, Plāna ietvaros netika īstenoti pasākumi valsts pārvaldes iestāžu darbinieku izpratnes veicināšanai par dzimumu līdztiesības mērķiem un uzdevumiem un dzimumu līdztiesības principu integrēšanu nozaru politikās. Atsevišķi pasākumi, kurus neizdevās īstenot Plāna 2018.-2020.gada darbības laikā, bet kuri aktualitāti nav zaudējuši, iekļauti Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam. 4) Dzimumu līdztiesības pārraudzība un novērtēšana Labklājības ministrija regulāri izstrādā dažādus informatīvos ziņojumus271, situācijas novērtējumus272, rekomendācijas273 un vadlīnijas sekmīgai dzimumu līdztiesības principa integrēšanai nozaru politikās.274 Savukārt CSP mājaslapā ir pieejama atsevišķa sadaļa, kurā apkopoti galvenie dzimumu līdztiesības rādītāji sešos sektoros: izglītība, nodarbinātība, sociālā drošība, vara, likumpārkāpumi un vardarbība un veselība.275 Tāpat CSP regulāri publicē pārskatu par aktuālajām tendencēm sabiedrībā, vērtējot un analizējot datus par sieviešu un vīriešu situāciju Latvijā minētajos sektoros. Nozīmīgs statistiskās un analītiskās informācijas avots ir Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), kas ir ES aģentūra, kuras darbs ir bāzēts Lietuvā276. Institūts regulāri publicē dažādus pārskatus par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām dažādās jomās. EIGE regulāri publicē arī Dzimumu līdztiesības indeksu277, kurā 100 punkti liecina, ka ir sasniegta pilnīga līdztiesība, savukārt 1 punkts liecinātu par pilnīgu nelīdztiesību. 2020.gada indeksā (tiek izmantoti dati par 2018. gadu, bet, ja pieejams, tad arī jaunāki dati) Latvija ieguva 60,8 punktus, iegūstot 17. vietu ES dalībvalstu vidū, kas ir par 7,1 punktu zemāks kā vidēji ES. Kopš 2010. gada, kad uzsākta indeksa mērīšana, Latvija pakāpusies par 5,6 punktiem, savukārt kopš 2017. gada tikai par 1,1 punktu. Indekss tiek mērīts 6 jomās - darbs, finanses, zināšanas, laiks, vara, veselība. Augstāko punktu skaitu Latvija ir ieguvusi veselības jomā (78,4), lai gan tieši šajā jomā Latvija atrodas vienā no viszemākajām vietām starp visām ES dalībvalstīm (26.vieta). Nevienlīdzīga situācija visvairāk dominē zināšanu jomā (49,3 punkti) un finanšu jomā (65,2 punkti), un attiecīgi arī šajās jomā Latvija atrodas vienās no zemākajām vietām (respektīvi, 28. un 26. vieta). Lielākā izaugsme kopš 2010. gada ir notikusi varas jomā, savukārt zināšanu jomā ir zināma stagnācija. Dzimumu līdztiesības politikas monitorings ir nozīmīgs politikas plānošanā, ieviešanā un novērtēšanā iesaistīto ekspertu ikdienas darba uzdevums, kas tiek praktizēts regulāri, pēc iespējas procesā iesaistot nozaru ministrijas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas. Aktīva līdzdalība starptautiskās iniciatīvās, kā arī dalība ES tiesību aktu izdošanas ietvaros organizētās darba grupās, sanāksmēs un dažāda formāta diskusijās jo īpaši sekmējusi izpratni par globāliem un reģionāliem izaicinājumiem, kas neizbēgami vērojami arī Latvijā. 5) Vienlaicīga izglītošana un izpratnes līmeņa paaugstināšana Pēdējos divdesmit gadus aktīvi strādāts pie integrētās pieejas dzimumu līdztiesības veicināšanai ieviešanas valsts pārvaldē. Vienlaikus nozaru politikas veidošanā iesaistīto speciālistu izpratne un zināšanas par dzimumu līdztiesības principiem un integrētās pieejas izmantošanu nozaru politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā ir salīdzinoši zema. Šobrīd valsts pārvaldes ekspertiem netiek nodrošināta iespēja padziļināti pilnveidot savas zināšanas un prasmes dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanai konkrētas nozares politikā. Izglītošanas aktivitātes notiek sporādiski, projektu ietvaros, bez iespējas pārliecināties par gūto zināšanu praktisku pielietojumu darbā. Izglītošana par dzimumu līdztiesības jautājumiem veicama regulāri, pēc iespējas aktualizējot sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanas šķēršļus konkrētu nozaru ietvaros, tādējādi uzskatāmi atainojot dzimumu līdztiesības principu attiecīgajā politikā. Koncepcijā izvirzīto īstermiņa uzdevumu (skat. 1.-3.punktu) īstenošana faktiski ir noslēgusies. Turklāt Koncepcijā izvirzītie izaicinājumi ir mainījušies un neatbilst mūsdienās novērojamajām tendencēm. Piemēram, šobrīd IKT attīstībai ir būtiska ietekme uz vienlīdzīgu iespēju īstenošanu, kas ir vērā ņemams faktors un ir jāiekļauj gan dzimumu līdztiesības, gan invaliditātes politikās. Tāpat aktuāls ir jautājums par vardarbību pret sievietēm interneta vidē. Ņemot vērā augstāk minēto, uzskatāms, ka Koncepcijas ieviešanas process ir noslēdzies, un tās turpmāka darbība vairs nav aktuāla. Informācija par aktuālajiem izaicinājumiem iekļauta Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam, kas iezīmē jaunās desmitgades tendences un izaicinājumus dzimumu līdztiesības jomā Latvijā. Tas iekļausies arī ES kopējā dzimumu līdztiesības stratēģijā noteiktajam ietvaram un atbildīs tajā noteiktajiem mērķiem 2020.-2025.gadam. 12.2.2 Personu ar invaliditāti nediskriminēšanas un vienlīdzīgu tiesību princips Līdz ar Latvijas pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija), kuru Latvija ratificēja 2010.gada 1.martā, tika iezīmēta pieejas maiņa invaliditātes izpratnei Latvijā. ANO Konvencijas mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem sabiedrības locekļiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu ekonomiskajā, sociālajā, politiskajā, juridiskajā un kultūras dzīvē. ANO Konvencija balstīta cilvēktiesību pieejā paredz pāreju no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem cilvēkiem, uz sociālo modeli, kurā uzsvars tiek likts uz personas ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos. Cilvēktiesību pieeja paredz, ka neviens cilvēks nevar tikt izslēgts no sabiedrības, sabiedriskajiem un sociālajiem procesiem dēļ tam piemītošas atšķirības, tai skaitā, invaliditātes dēļ. Medicīniskais modelis uzsver: Cilvēktiesību pieeja uzsver: Personas nespējību Slimības izvirzīšanu priekšplānā Personas pasīvu līdzdarbošanos sabiedriskajos procesos Atkarību no citiem līdzcilvēkiem - gan finansiālā, gan sociālā Dzīvi institūciju vidē Piemērotas informācijas trūkumu Personas kā sabiedriskā procesa neatņemamu sastāvdaļu Personu ar invaliditāti kā tiesības un brīvību turētāju Personas aktīvu līdzdarbošanos sabiedriskajos procesos, izglītībā, nodarbinātībā Patstāvību Dzīvi ģimenes un māju vidē, sabiedrībā Daudzpusīgu un pieejamu informāciju, vidi, pakalpojumus Tas nozīmē, ka invaliditātes politikas jomā nepieciešams īstenot integrētu pieeju, proti, politikas pasākumi, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas tiesības uz līdzdalību sabiedrībā un patstāvīgu dzīvi, jāīsteno visu nozaru politikās. Tikai tādā veidā iespējams virzīties uz cilvēktiesības balstītu izpratni par invaliditāti un atteikties no medicīniskā modeļa. Šāda pieeja invaliditātes jautājumiem veido kopējo ietvaru invaliditātes politikas plānošanā un ieviešanā. Tādējādipersonu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana ir komplekss un horizontālā atbildībā īstenojams pasākumu kopums, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās, t.i., nozaru atbildīgās ministrijas un citas iesaistītās institūcijas katra ir atbildīga par uzņemto saistību pakāpenisku ieviešanu attiecīgajā jomā. Invaliditātes aspektu konsekventa ievērošana, plānojot sabiedrībai paredzētos pakalpojumus, nodrošina to pieejamību arī personām ar invaliditāti. Jāuzsver, ka vides, ēku, ceļu, transporta, informācijas un sakaru pakalpojumu pieejamība ir viens no priekšnosacījumiem, lai cilvēki ar invaliditāti veiksmīgi integrētos sabiedrībā, saņemtu nepieciešamos pakalpojumus un īstenotu savas tiesības. Latvijā ir izveidots institucionālais mehānisms - Labklājības ministrija noteikta kā nacionālais kontaktpunkts, Invaliditātes lietu nacionālā padome noteikta kā koordinējošais mehānisms, bet tiesībsargs kā uzraugošais mehānisms, tādējādi ļaujot nodrošināt pašu personu ar invaliditāti iesaisti ar invaliditāti saistītu jautājumu apspriešanā un viedokļu apmaiņā par to, kā veidot iekļaujošu sabiedrību. Tāpat visos galvenajos nozaru likumos ir noteikts diskriminācijas aizlieguma princips. Taču faktiskās situācijas izvērtējums atklāj būtiskas problēmas personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un nediskriminēšanas nodrošināšanā un de jure noteikto principu praktisku piemērošanu. Ministru kabinets 2013.gada 19.novembrī apstiprināja "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" 278, kas ir pirmais politikas plānošanas dokuments, kurā tika definēta pāreja no medicīniskā un cilvēktiesībās balstīto sociālo modeli. Pamatnostādnēs tika izvirzīts mērķis veicināt personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu, savukārt veicamie uzdevumi tika paredzēja virzību uz to, lai veicinātu personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu saskaņā ar konvencijā noteiktajiem principiem. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti uzdevumi četros rīcības virzienos - izglītība, nodarbinātība, sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne.279 Situācija minētajos rīcības virzienos pamatnostādņu īstenošanas periodā ir uzlabojusies, tomēr arvien ir saglabājušies izaicinājumi, kas invaliditātes politikas jomā risināmi turpmākajos gados, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgas tiesības un iespējas visās dzīves jomās. Informatīvais ziņojums par pamatnostādņu vidusposma novērtējumu280 liecina, ka pamatnostādnēs izvirzītais mērķis ir sasniegts daļēji. Vairums izvirzīto rezultatīvo rādītāju ir sasniegti, sniedzot iespēju personām ar invaliditāti saņemt kvalitatīvus un efektīvus pakalpojumus, kā arī veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā. Tas ir attiecināms gan uz iekļaujošas izglītības nostiprināšanu, sniedzot atbalstu gan izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, t.sk. izglītojamiem ar invaliditāti, gan pedagogiem, organizējot mācības un konsultācijas darbam ar šīs mērķa grupas izglītojamiem. Tāpat tiek attīstīti subsidētās nodarbinātības pasākumi, lai sniegtu iespēju bezdarbniekiem ar invaliditāti atjaunot vai iegūt jaunas darba prasmes un gūt nepieciešamo darba pieredzi. Liels ieguldījums ir veikts arī invaliditātes noteikšanas sistēmas maiņā, ietverot kritērijus par funkcionēšanas ierobežojumu novērtēšanu un virzoties prom no medicīniskā modeļa uz cilvēktiesību pieeju invaliditātes noteikšanas procesā. Tomēr daļa pamatnostādnēs noteiktie rezultatīvie rādītāji nav sasniegti, jo pasākumu īstenošana, lai šos rezultatīvos rādītājus sasniegtu, vēl joprojām ir procesā, kā arī analīze par personu ar invaliditāti situāciju sabiedrībā (nodarbinātības, iekļaujošas izglītības, sabiedrības attieksmes, vides pieejamības u.c. jomās) liecina par nepieciešamību īstenot turpmākus pasākumus virzībai uz ANO Konvencijā noteikto mērķi un pamatprincipu nostiprināšanu. Būtisks vadmotīvs pasākumiem ir ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas izteiktie komentāri un rekomendācijas281 ar mērķi uzlabot personu ar invaliditāti stāvokli Latvijā un pilnveidot invaliditātes sistēmu kopumā. Kopumā pēc Latvijas ziņojuma par Latvijas Republikas pirmā nacionālā ziņojuma par Konvencijas izpildi laika posmā no 2010. gada 31. marta līdz 2014.gada 31.decembrim izskatīšanas saņēma 48 rekomendācijas, kuras aptver gandrīz visus Konvencijas pantus. Komiteja katrai valstij izvēlas divas galvenās rekomendācijas. Latvijas gadījumā šīs rekomendācijas ir par iekļaujošu izglītību un neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos kopienā. Turpmākie izaicinājumi invaliditātes politikas un personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību principu un iespēju pilnveidošanā saistās ar cilvēktiesību pieejas nostiprināšanu invaliditātes noteikšanas procesā, kurā cilvēks ar invaliditāti tiek skatīts kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, tiesību un brīvību turētājs, vienlaikus vērtējot personai piemītošos funkcionēšanas ierobežojumus ciešā mijiedarbībā ar personas spēju iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos. Būtiskākie izaicinājumi saistās ar: • adekvātu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu invaliditātes seku mazināšanai, ievērojami pieaugot personu ar invaliditāti skaitam, t.sk. pieejamas vides un pielāgotu atbalsta pakalpojumu pieejamība; • invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanu, lai nostiprinātu, ka personai noteiktā invaliditāte tiek balstīta uz personai piemītošo funkcionēšanas ierobežojumu novērtēšanu un nevis slimības esamību; • sabiedrībā valdošo stereotipu un aizspriedumu izskaušanu, uzsverot, ka aizspriedumi un izpratnes trūkums par invaliditātes jautājumiem un personām ar invaliditāti, un viņu spējām iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos, nereti rodas no nezināšanas un pieredzes trūkuma saskarsmē ar šiem cilvēkiem. Pasākumi, kas turpmākajos gados īstenojami invaliditātes politikas jomā tiks iekļauti Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam. 12.3 Iedzīvotāju finanšu pratība Iedzīvotāju spēja zinoši pārvaldīt savus finanšu aktīvus, samazinot parādu slogu un attīstot produktīvu uzkrāšanu un ieguldīšanu, NAP2027 ir norādīta kā viens no iedzīvotāju labklājību veicinošiem elementiem. Savukārt iedzīvotāju finanšu pratības celšana ir norādīta starp uzdevumiem, kas vērsti uz iedzīvotāju ienākumu paaugstināšanu. Augstas atsevišķu iedzīvotāju grupu finanšu saistības rada šķēršļus efektīvākai ēnu ekonomikas mazināšanai un līdzdalībai darba tirgū, jo cilvēkiem šādās situācijās zūd motivācija turpināt izglītošanās pasākumus, gūt legālus ienākumus un/ vai veikt nodokļu nomaksu no visa gūto ienākumu apjoma. Būtiski uzsvērt, ka šīs finanšu saistības ir arī nepietiekamu ienākumu sekas bezatbildīgas kreditēšanas un zemas finanšu pratības apstākļos. Saskaņā ar LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktā pētījuma rezultātiem un PTAC apkopotajiem datiem, ar katru gadu Latvijā pieaug iedzīvotāju kredītsaistību apjoms, īpaši distances un patēriņa kredītu segmentā.282 Taču vienlaikus pieaug distances kredītņēmēju skaits, kuriem radušās grūtības atdot parādu, un, kas pagarinājuši kredīta atmaksu trīs un vairāk reižu, savukārt, sarucis to kredītņēmēju skaits, kas spējis atmaksāt parādu bez pagarinājuma. Parādsaistību jautājuma risināšana un iedzīvotāju izvēlētās stratēģijas ietekmē nabadzības riska palielināšanos. Nebanku sektorā no kreditēšanas pakalpojumiem dominē distances jeb "ātrie kredīti", un vieni no aktīvākajiem "ātro kredītu" izmantotājiem ir nabadzīgākie iedzīvotāji, kam ir ierobežota piekļuve citiem finanšu risinājumiem, tai skaitā, lētākiem risinājumiem, banku sektora pakalpojumiem vai iespējai aizņemties naudu no tuviniekiem vai draugiem.283 2019.gada 2.ceturkšņa beigās bija 7 503,70 miljardi euro, ko veidoja 698 784 fiziskajām personām izsniegtās saistības (95,2%) attiecībā pret 35 183 jeb 4,8% juridiskajām personām izsniegtām saistībām. Savas saistības kavē 142 595 jeb 20,4% fiziskās personas. Saistību skaita ziņā tieši nelielās saistības (līdz 1 000 euro) ir izsniegtas visvairāk - 666 892 jeb 55,9% gadījumu, kopā veidojot saistību atlikumu gandrīz 174 miljonu euro apmērā.284 PTAC pārskatā par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2019.gadā par parādu piedzinēju sniegtajiem parāda atgūšanas pakalpojumiem285 secināts, ka neatgūto parādu (lietu) skaits tuvojas 80 % rādītājam [...], kas, iespējams, norāda ne tikai uz iedzīvotāju/patērētāju ienākumu zemo līmeni, bet arī uz "veco", iespējams, neatgūstamo parādu (lietu) daļu, kas tiek uzkrāta (bet netiek norakstīta) neatgūto parādu kopsummā. Līdz ar to arī atgūto un daļēji atgūto lietu skaits no jauna nodotajās parādu lietās procentuāli varētu būt daudz lielāks. 2019. gadā no kopējā parādu portfelī esošo parādu (lietu) summas apmērs (eiro), kas nodotas ārpustiesas parādu atgūšanai no patērētāju kreditēšanas nebankas nozarē, bija 79,293 milj. eiro jeb 27,57 % no kopējo parādu portfeļa lietās. Nereti iedzīvotāji, kas ir parādnieki [...], izvairās no reģistrētas nodarbinātības un dod priekšroku aplokšņu algām vai izbrauc no valsts, tādējādi uz laiku "atrisinot" parādsaistību problēmu. Ja pašvaldības dome nav izmantojusi tiesiskajā regulējumā paredzēto deleģējumu pašvaldībām noteikt labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu, tai skaitā, ja ģimenei (personai) ir parādsaistības, tad personām (ģimenēm) ar trūcīgā statusu konkrētajā pašvaldībā nevar būt parādsaistības, kas nav atrunātas konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos.286 Savukārt Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ nav pieejams, taču parādsaistību izpilde tik un tā nav iespējama, kas rada slogu fiziskās personas kreditoriem. Tādējādi finansiālo problēmu risinājumi fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām faktiski nepastāv vai ir ļoti ierobežojoši.287 Augstais iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties segt neparedzētus izdevumus, liecina par minimālu uzkrājumu trūkumu un augsto individuālo mājsaimniecību finanšu risku. Līdzās iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju materiālā nodrošinājuma līmeņa celšanas pasākumiem ieteicams attīstīt rīcībpolitikas pasākumus, kas vērsti uz iedzīvotāju sociālo un ekonomisko prasmju, t.sk. finanšu plānošanas, attīstīšanu, palielinot personu atbildību gadījumos, kad savas finanšu situācijas problēmu risināšanai tiek izmantoti tādi risinājumi kā patēriņa kredīti un t.s. ātrie kredīti, kas rada risku nonākt arvien dziļākās parādsaistībās. Šādu pasākumu pamatojums ir arī augstais mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevar atļauties segt neparedzētus izdevumus. Pat neraugoties uz pakāpenisku to samazināšanos, rādītāji joprojām saglabājas ļoti augsti, pat augstākajā ienākumu kvintilē. Ja 2014.gadā tādas bija 69,57% mājsaimniecību, tad 2019.gadā - 54,5%, savukārt no 1.kvintilē esošajām mājsaimniecībām 2019.gadā segt neparedzētus izdevumus nevarēja atļauties 76,6% mājsaimniecību, bet no 5.kvintilē esošajām mājsaimniecībām - gandrīz ceturtā daļa (24,6%).288 Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 8,4% respondentu ir izmantojuši ātros kredītus savu un savas ģimenes materiālo problēmu risināšanai pēdējo 3 gadu laikā, turklāt lielāko īpatsvaru no tiem veido respondenti jaunākajās vecuma grupās un zemākajās ienākumu grupās.289 Līdz ar to viens no riskantākajiem, īstermiņa risinājumiem ar ilgtermiņa negatīvu ietekmi vēl vairāk var pasliktināt indivīda finansiālo situāciju un palielināt nabadzības risku. Ņemot vērā sabiedrības finanšu pratības jautājumu pieaugošo aktualitāti, īpaši, zemās finanšu pratības negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem un iesaistīšanos nodarbinātībā, NVA pārskata periodā uzsāka preventīvus un izglītojošus pasākumus bez darba esošo personu finanšu pratības uzlabošanai, kā arī jautājumos par mājsaimniecības budžeta plānošanu. 2017. gada 2.pusgadā ESF projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" ietvaros tika izstrādāta e-apmācības programma "Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība" un nodrošināta tā pieejamība. Programma sniedz zināšanas par valsts un mājsaimniecības budžeta plānošanu, ienākumu gūšanas veidiem, nodokļu nozīmi, izdevumu kontroli, kredītu būtību, finanšu dokumentu nozīmi, cenas veidošanos, finanšu sektora lomu ekonomikā un finanšu pakalpojumu veidiem, patērētāju tiesībām un atbildību, sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības principiem u.c. E-apmācības modulis290 ir pieejams NVA mājaslapā ne tikai NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, bet arī ikvienam cilvēkam, kurš vēlas pārbaudīt vai pilnveidot savas zināšanas finanšu pratībā. Ņemot vērā jautājuma par finanšu pratību aktualitāti, nākamajos gados pastiprināta uzmanība būtu veltāma padziļinātu konsultāciju un atbalsta sniegšanai NVA klientiem parādsaistību risināšanas jautājumos. EAFVP atbalsta ietvaros tiek nodrošināti papildpasākumi, tai skaitā, par budžeta plānošanu, finanšu pratību, internetbankas lietošanu. Papildpasākumos iekļauto personu novērtējums, ka šīs tēmas ir sarežģītas un nesaprotamas, gan atspoguļo šo personu finanšu pratības līmeni, gan atklāj nepieciešamību turpināt šādu izglītojošu pasākumu organizēšanu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Tāpat finanšu pratība ir viens no nozīmīgiem aspektiem, kam jāpievērš uzmanība ārpusģimenes aprūpē esošu jauniešu un personu pēc institucionālās aprūpes izglītošanā un pilnvērtīgā sagatavošanā patstāvīgai dzīvei/ dzīvei kopienā. 12.4 Sabiedrības un iesaistīto sadarbības partneru informēšana Politikas mērķu sasniegšana nav iespējama bez aktīvas sabiedrības līdzdalības un atbalsta virzībai uz šiem mērķiem. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas veiksmīga īstenošana ir atkarīga no sabiedrības un sadarbības partneru zināšanu un informētības līmeņa gan par savām tiesībām un pienākumiem atbalsta saņemšanā un lēmumu pieņemšanā, gan par iespējamām sekām un ietekmi uz individuālo situāciju un sabiedrību kopumā īstermiņā un ilgtermiņā, solidāri neiesaistoties VSAOI veikšanā, nodokļu nomaksā, savas situācijas uzlabošanā un citu sabiedrības locekļu vai grupu atbalstīšanā. Priekšnosacījumus sadarbībai, iesaistei un līdzdarbībai veido uzticēšanās gan lēmumu pieņēmējiem, gan politikas īstenotājiem, gan atbalsta sistēmām. Politikas izmaiņu prognozējamība, saprotamība, sistēmas stabilitāte un atbalsta adekvātums ir svarīgi faktori, kas sekmē uzticēšanos. Diemžēl uzticēšanās valsts sociālās drošības sistēmai ir relatīvi zema. Novērtējot, cik lielā mērā iedzīvotāji (skalā no 1 līdz 10291) personīgi uzticētos valsts sociālās drošības sistēmai, 24% respondentu vērtējums bija skalas robežās 1-3, 43,1% respondentu vērtējums skalas robežās 4-6, bet 27,4% - skalas robežās 7-10, bet 5,5% respondentu nevarēja sniegt vērtējumu.292 Kā norādīts Valsts kontroles ziņojumā, sabiedrības informēšana ir viens no faktoriem, kas var veicināt uzticēšanos pensiju sistēmai, bet iedzīvotāji ir vāji informēti par savu 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu un nav ieinteresēti papildu informācijas iegūšanā.293 Tādēļ Valsts Kontrole, lai veicinātu sabiedrības informēšanu par personu Pensiju 1.līmenī un Pensiju 2.līmenī uzkrāto pensiju kapitālu, kā arī citai oficiālajai saziņai, ir izteikusi vairākus priekšlikumus, tai skaitā, izvērtēt iespēju atjaunot personu informēšanu, šim nolūkam izmantojot jaunos elektroniskos risinājumus - oficiālo elektronisko adresi, pārskatīt un papildināt paziņojumos iedzīvotājiem iekļaujamo informāciju. 2018.gada novembrī tika veikta sabiedriskās domas aptauja, kurā secināts, ka tikai 17% (no 1004 respondentiem) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju izprot DI jēdzienu. Sabiedrība atbalsta šo grupu iekļaušanu sabiedrībā, t.sk. dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām, taču sabiedrības atbalsts cilvēkiem ar GRT ir ievērojami zemāks - tikai 65%, salīdzinot ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, kam atbalsts ir ~ 90%. Cilvēkiem ar GRT bieži nākas saskarties ar negatīvu attieksmi (bailes, nepatika, vēlme izvairīties) no citiem cilvēkiem savu veselības problēmu dēļ. Tā uzskata gandrīz puse (47%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un 73% respondentu, kuru ģimenēs ir cilvēks ar GRT. Vērtējot izmaiņas sabiedrības attieksmē pret cilvēkiem ar GRT pēdējā gada laikā, visbiežāk (44% gadījumu) tika pārstāvēts uzskats, ka attieksme pret cilvēkiem ar GRT sabiedrībā pēdējā gada laikā nav mainījusies. Viedoklis, ka negatīvā attieksme ir mazinājusies (minēja 26% respondentu) tika pārstāvēts biežāk nekā viedoklis, ka negatīvā attieksme ir pieaugusi (minēja 10% respondentu). Kritiskāk attieksmes pārmaiņas pret cilvēkiem ar GRT vērtēja tie pētījuma dalībnieki, kuru ģimenēs ir kāds cilvēks ar GRT. Lai palielinātu sabiedrības atbalstu DI procesam Latvijā un mazinātu aizspriedumus pret cilvēkiem ar GRT, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, nepieciešams turpināt dažādu izglītojošu un informatīvu pasākumu īstenošanu. 12.5 Cilvēkkapitāls Labklājības nozares darbinieku profesionalitāte un iesaistīšanās ir virzītājspēks nozares stratēģisko mērķu sasniegšanā un kopējās misijas īstenošanā. Atbilstoši sociālā progresa rādītājam (angļu val. social progress index) Latvija ir 35.vietā starp 163 pasaules valstīm (Igaunija un Lietuva ir attiecīgi 24. un 32.vietā)294 - tātad pārsniedzam vidējo līmeni, bet atpaliekam no Baltijas kaimiņvalstīm. Lai veidotos labklājības sistēma, kas efektīvi kalpotu sabiedrības attīstībai, ir vajadzīgi zinoši, prasmīgi un augsti iesaistīti darbinieki. 2019.gada nogalē LM resorā strādāja 5 328 nodarbināto, no tiem, 87% sievietes un 13% vīrieši. Lielākās pēc nodarbināto skaita iestādes ir VSAA, NVA, valsts sociālās aprūpes centri, SIVA; vismazākā ir VBTAI (skat. 27.attēlu). Resora iestādes raksturojas ar izteiktu sieviešu pārsvaru nodarbināto kopskaitā. Sieviešu īpatsvars iestādēs ir diapazonā no 74% (LM) līdz 94% (VSAC "Zemgale"). 27.attēls LM resorā nodarbināto skaits uz 31.12.2019. (cilv.) Datu avots: AUS dati LM resorā vērojama nodarbināto novecošanās. Tieši lielākajās iestādēs - VSAA, valsts sociālās aprūpes centros, SIVA, kā arī VDEĀVK visvairāk pārstāvēti darbinieki vecumā virs 55 gadiem (skat. 28.attēlu). Jāatzīmē, ka īpaši liels nodarbināto skaits vecumā 65 vai vairāk gadu ir VDEĀVK, kur šādā vecumā ir gandrīz katrs trešais darbinieks. Paaugstināts strādājošo senioru skaits ir valsts sociālās aprūpes centros: VSAC "Rīga" - 14%, VSAC "Vidzeme"- 12%, VSAC "Zemgale" - 11%, VSAC "Kurzeme" - 10%. Pārējās iestādēs - VBTAI, LM, VDI, NVA - dominējošā vecumgrupa ir 31‑45-gadīgie darbinieki. Kopumā aplūkojot resorā nodarbināto vecumstruktūru, var secināt, ka diezgan aktuāla ir pēctecības plānošana, darbinieku piesaiste, kā arī tādas cilvēkkapitāla politikas veidošana, kas aptvertu dažādu paaudžu darbinieku vajadzības. 28.attēls LM resorā nodarbināto sadalījums pēc vecumgrupām uz 31.12.2019. (%) Datu avots: AUS dati LM resora vairākās iestādēs valsts pārvaldes reformas ietvaros tiek veikta funkciju pārskatīšana un amata vietu samazināšana. Būtisks amatu vietu un nodarbināto skaita samazinājums bijis valsts sociālās aprūpes centros "Vidzeme", "Latgale", "Zemgale" un "Rīga", kā arī VSAA un NVA. Katras jaunas funkcijas nodrošināšanai nepieciešamība pēc papildu nodarbinātajiem tiek skatīta, vērtējot procesus un pārstrukturizējot amatu vietas gan iestādē, gan starp nozares iestādēm. Šāda pieeja tiek īstenota arī gadījumos, kad tiek izvirzītas konkrētas politikas prioritātes un īsos termiņos jāīsteno virkne jaunu politikas izmaiņu. Amatu vietu un nodarbināto skaita samazināšana nedrīkst būt par iemeslu tam, ka iestāžu darbinieki tiek pārslogoti. Kā liecina 2018.gadā TNS Latvia veiktās darba ņēmēju aptaujas rezultāti, gandrīz puse darbinieku piedzīvojuši profesionālo izdegšanu. Turklāt salīdzinoši biežāk izdegšanu piedzīvo sievietes, darbinieki, kuri vidēji nostrādā vairāk nekā 40 stundas nedēļā, kā arī tie, kuri ir neapmierināti ar savu pašreizējo darbu un savu darba slodzi uzskata par augstu.295 Darbinieku pārslodzes problēma novērojama arī resora iestādēs, jo viens no biežākiem iemesliem darbinieku brīvprātīgajai aiziešanai ir pārmērīgā darba apjoma un psihoemocionālās spriedzes faktors.296 Lai novērstu šādu negatīvo tendenču iesakņošanos, ir nepieciešams pasākumu komplekss, kas ietvertu funkciju un pakalpojumu apjomam optimālā nodarbināto skaita prognozēšanu, efektīvu pārmaiņu vadīšanu, darbinieku izglītošanu jauniem uzdevumiem un metodēm. Statistikas dati par atbrīvotajiem darbiniekiem liecina, ka resorā ir paaugstināta personāla kustība. Latvijā organizāciju gada vidējais personāla mainības līmenis ir 7‑11% robežās297, bet LM resorā tas ir augstāks un ar tendenci aizvien pieaugt (skat. 29.attēlu). 29.attēls Atbrīvoto nodarbināto īpatsvars nodarbināto kopskaitā LM resorā (%) Datu avots: AUS dati Paaugstināta personāla kustība resorā ir saistīta gan ar amata vietu samazināšanu, iekšējo pārstrukturizēšanu, gan ar darbinieku darba uzteikumiem. Piemēram, 2019.gadā VSAC "Rīga" personāla kustību būtiski ietekmēja filiāles "Baldone" darbības izbeigšana - šī iemesla dēļ tika atbrīvoti 124 darbinieki, bet gandrīz tikpat daudz bija darbinieku uzteikumu (123 uzteikumi)298. Valsts sociālās aprūpes centros darbu pamet biežāk sociālajā aprūpē un saimniecības darbā iesaistītais personāls pārsvarā pieaugošā darba apjoma, psihoemocionālās un fiziskās pārslodzes, zema atalgojuma dēļ.299 Pārslodze un nekonkurētspējīgs, amata prasībām neatbilstošs atalgojums ir biežākie iemesli darbinieku uzteikumiem arī citās LM resora iestādēs.300 LM resora iestāžu nodarbināto mēneša vidējais darba samaksas apmērs galvenokārt ir atkarīgs no nodarbināto skaita sadalījuma pēc mēnešalgas grupām. Salīdzinoši augstāks darba samaksas apmērs ir LM, kas izskaidrojams ar vadītāju un vecāko speciālistu lielāku īpatsvaru ministrijas nodarbināto kopskaitā (skat. 30.attēlu). Zemākais darba samaksas apmērs ir valsts sociālās aprūpes centros, jo tajos pārsvarā strādā darbinieki, kuru darbs atbilst zemākām mēnešalgu grupām. Salīdzinošie pētījumi par atalgojuma apmēru liecina, ka valsts pārvaldē un pakļautībā esošajās iestādēs gandrīz visās mēnešalgas grupās mēneša vidējā darba samaksa būtiski atpaliek no tās, ko saņem līdzīgā pēc sarežģītības un atbildības darba darītāji privātajā sektorā.301 30.attēls Nodarbināto mēneša vidējā darba samaksa LM resora iestādēs un atsevišķās nozarēs 2019. g. (eiro) Datu avots: AUS dati, CSP dati (DSG030. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pa darbības veidiem) Nekonkurētspējīgs darba samaksas apmērs ir viens no galvenajiem iemesliem ne tikai grūtai esošo profesionāļu noturēšanai, bet arī jaunu darbinieku piesaistei. Liels ilgstošo vakanču302 skaits saglabājās NVA, VDI, VBTAI (skat. 36.tabulu). 36.tabula Ilgstošo vakanču īpatsvars kopējā amata vietu skaitā LM resora iestādēs (%) Uz 2018. gada 31. decembri Uz 2019. gada 31. decembri LM 8,8 2,2 NVA 5,7 11,5 VSAA 1,0 0,1 VDI 12,6 9,0 VBTAI 12,7 8,1 VDEĀVK 8,5 3,8 SIVA 1,2 0,3 VSAC "Rīga" 1,2 1,9 VSAC "Latgale" 3,0 0,9 VSAC "Zemgale" 3,3 3,7 VSAC "Kurzeme" 0,3 0,0 Datu avots: AUS dati Darbinieku piesaisti sarežģī specifiskās prasības izglītībai, zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas, lai iestādes varētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Latvijā vajadzīgo speciālistu, īpaši aprūpes un sociālās jomas nozarēs, dramatiski trūkst. LM resorā veiktā un plānotā procesu digitalizācija daļēji atrisina darbinieku trūkuma problēmu, jo darbi, kas prasa cilvēku tiešu mijiedarbību, kritisku un uz vērtībām balstītu domāšanu, nav pilnīgi digitalizējami. Ņemot vērā LM resora iestādēs esošo sarežģīto situāciju darbinieku noturēšanā un piesaistē, ir svarīgi risināt atalgojuma jautājumu, panākot, lai nodarbināto darba samaksas apmērs tuvinātos konkurētspējīgam līmenim. Procesu pakāpeniskā digitalizācija resorā aktualizējusi vajadzību pēc atbilstošām digitālām prasmēm nodarbinātajiem visās resora iestādēs, tāpēc jāveic šo prasmju attīstīšana. Padotības iestādēs uzsvars liekams arī uz sadarbības, klientu apkalpošanas un vadības kompetenču izkopšanu. LM kā labklājības nozares politikas veidotājai prioritāri, lai tajā strādājošie vadītāji, politikas plānotāji un ieviesēji, atbalsta funkciju veicēji būtu kompetenti pakalpojumu inovācijās, spētu pārvaldīt uzdevumus un veidot efektīvu sadarbību. Vienlaikus resora nodarbinātajiem nepieciešams stiprināt specifiskās profesionālās zināšanas un prasmes. Nodarbināto profesionālās pilnveides pasākumi jāizstrādā ciešā sasaistē ar plānotajām izmaiņām pakalpojuma dizainā. 12.6 IKT, infrastruktūras un darba procesu attīstība un modernizācija Labklājības nozares iestāžu IKT infrastruktūra un pakalpojumi tiek nodrošināti un uzturēti vairāk par 140 dažādiem servisiem/pakalpojumiem. Nozarē jau ir realizēti nozīmīgi IKT funkciju centralizācijas un optimizācijas pasākumi vienotajam datu pārraides tīklam, datu centram, grāmatvedības un personāla vadības, telefonijas, aktīvās direktorijas un e-pasta risinājumiem. LM nozares IKT centralizācijas ietvaros veikta serveru infrastruktūras, tīkla un IT administratoru centralizācija, radot priekšnoteikumus, lai izveidotu centralizētu IKT organizāciju, kas varētu veidot un uzturēt vienotus IKT koplietošanas pakalpojumus visām labklājības resora iestādēm. Jau šobrīd ir vairāki pakalpojumi, kas tiek darbināti centralizēti un kas sniedz būtiskus ieguvumus, jo ļauj analizēt atsevišķu IT procesu efektivitāti dažādās iestādēs. Centralizācijas ietvaros ir veikta lielākās daļas serveru virtualizācija un tie tiek uzturēti VSAA nodrošinātajā datu centrā. Tā kā nozares IKT pakalpojumu centralizācijas process ir veiksmīgi uzsākts, tad būtu nepieciešams turpināt IKT resursu optimizāciju un paplašināt esošo, centralizēti sniegto pakalpojumu klāstu, piemēram, darbstaciju pārvaldība, aktīvā direktorija, centralizēts IKT monitorings, VPN pieslēgumu organizēšana attālinātā darba veikšanai. Labklājības nozares IKT centralizācijas norit līdztekus ar vienota IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības risinājuma ieviešanu. Palielinoties esošo informācijas sistēmu datu apjomam un to lietojamības intensitātei, pieaug arī ar IKT saistīto ievainojamību un risku skaits. Pastāvīgi mainās arī ārējie faktori, kas rada objektīvu vajadzību nozarē nodrošināt un pastāvīgi pilnveidot ne tikai atbilstošas personāla kompetences, bet arī ieviest un izmantot mūsdienīgus tehnoloģiskus risinājumus savlaicīgai drošības notikumu un apdraudējumu identificēšanai un novēršanai. Šobrīd labklājības nozarē informācijas apstrāde ir organizēta pa nozares iestādēm. Katra no LM padotības iestādēm ir attīstījusi savas pamatdarbības procesiem atbalstošas informācijas sistēmas (skat. 31.attēlu). 31.attēls Labklājības nozares iestāžu pamatprocesu atbalsta informācijas sistēmas Datu avots: LM Galvenās informācijas sistēmu attīstības problēmas, kas radušās nozares iestāžu informācijas sistēmu neatkarīgas attīstības rezultātā, ir: • Atšķirīgas un/vai novecojušas tehnoloģiskās platformas, kas apgrūtina iespēju savienot sistēmas vienotā platformā un centralizēti tās pārvaldīt, ierobežo saderību ar citām valsts līmeņa informācijas sistēmām (turpmāk - IS). Tikai daļa no sociālo pakalpojumu sniedzējiem datus par sniegtajiem pakalpojumiem uzkrāj IS. Katra no šīm IS veidota savā laikā, izmantojot atšķirīgus tehniskos risinājumus. Līdzšinējā pieredze liecina, ka lokālo sistēmu integrācija ar valsts informācijas sistēmām norit lēni, jo sistēmu integrācijai ir nepieciešami gan finanšu resursi, gan izmaiņas normatīvajos aktos elektroniskai datu apstrādei. Tāpat sociālo pakalpojumu jomas lokālo informācijas sistēmu integrāciju ar valsts informācijas sistēmām sarežģī apstāklis, ka katrai lokālajai informācijas sistēmai ir savas pārzinis. Ne vienmēr sistēmu uzturētāji un pārziņi vai turētāji ir motivēti izstrādāt un nodrošināt lokālo sistēmu integrāciju ar valsts informācijas sistēmām. Pastāvīgs un ilgstošs resursu trūkums informācijas sistēmu uzturēšanai rada situāciju, kad pieejamais finansējums tiek tērēts tikai akūtu problēmu risināšanai, nevis stratēģiskai informācijas sistēmu attīstībai. Problēmu saasina arī atšķirīgu tehnoloģisko risinājumu izraisīti sadarbspējas ierobežojumi. Novecojušas arhitektūras risinājumi šobrīd var būt pieejami tikai atsevišķās darbstacijās, lai gan pareizāk būtu izmantot centralizētas datu krātuves, kurām piekļuve tiktu organizēta ar nozaru un valsts mēroga datu savietotāju starpniecību. • Nozares klientiem sniedzamo pakalpojumu atbalsts ir sadrumstalots pa atsevišķu iestāžu informācijas sistēmām, nenodrošinot iespēju vienotai klientu apkalpošanai un pat vienas nozares informācijas apstrādes vides ietvaros nenodrošinot normatīvo aktu prasību par atkārtotas informācijas nepieprasīšanu izpildi. • Nozares iestāžu elektronisko datu apmaiņa ar ārējiem - iekšzemes un starptautiskiem partneriem tiek pārvaldīta atsevišķu nozares iestāžu līmenī, bet netiek koordinēta nozares līmenī. • Nozares IKT pārvaldībai nepieciešamā statistiskā informācija tiek iegūta no dažādām organizācijas padotības iestāžu statistikas struktūrvienībām, kuras ir sadrumstalotas arī izmantojamo tehnoloģisko risinājumu ziņā. Organizācijas un datu sadrumstalotība un dažādu tehnoloģisku risinājumu izmantošana ierobežo iespējas uzlabot vadības informācijas iegūšanas efektivitāti - t.i., neļauj nozares pārvaldībai nepieciešamo statistisko informāciju iegūt ātrāk un lētāk, nezaudējot iegūto datu kvalitāti. Jebkuriem turpmākajiem IKT attīstības projektiem ir jāvirzās uz centralizāciju un jaunos risinājumus jāveido tā, lai tie atbilstu mūsdienu tehnoloģiskajām tendencēm, funkcionāli nepārklātos un veicinātu uzlabojumus IKT jomā, samazinātu funkciju dublēšanos un administratīvajām funkcijām veltīto darba laiku un resursus. Atbilstoši VARAM IKT resursu konsolidācijas plāniem, arī LM plāno apvienoties ar Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) resursiem un izmantot centros pieejamo infrastruktūru un mākoņskaitļošanas resursu, koncentrējot uzmanību uz pamatdarbības lietojumiem un koplietošanas servisiem. Labklājības nozare ir aktīva elektronisko pakalpojumu piegādātāja Latvijas iedzīvotājiem, par ko ne reizi vien ir saņemta atzinība no VARAM un Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas par ieguldījumu pakalpojumu digitalizācijā, nodrošinot klientiem draudzīgu apkalpošanu. Valsts elektronisko pakalpojumu portālā Latvija.lv ir pieejama virkne e-iesniegumu, e-lēmumu, e-izziņu un daudzu citu elektronisku formu, ko nozares pakalpojumu pieprasītāji var pieprasīt un saņemt attālināti. Visaktīvāk tiek izmantoti VSAA e-pakalpojumi, bet ne mazāk nozīmīgi ir arī VDI pakalpojumi uzņēmējiem, VDEĀVK sniegtā informācija personām ar invaliditāti, LM e-pakalpojumi informācijas apstrādei sistēmā SPOLIS. Nākamais solis e-pakalpojumu attīstībā ir to automatizācija un proaktīvas formas izstrāde, lai klientiem attiecīgajā dzīves situācijā pakalpojums tiktu piedāvāts, izmantojot valsts informācijas sistēmās pieejamiem datus un veicot to analīzi ar mākslīgā intelekta algoritmiem. Piemēram, ja bērns ir nācis pasaulē, tad valstij būtu proaktīvi jāpiedāvā atbilstoši piederīgais pakalpojums, kā tas daļēji jau tiek realizēts ar slimības lapu apstrādi, iesaistot VSAA un NVD datu bāzes. Izaicinājums ir arī datu kvalitāte, kas katras IS datu turētājam ir jānodrošina, ja notiek tik intensīva informācijas apmaiņa. Samazinoties cilvēkkapitāla pieejamībai, iestādes vēlas pēc iespējas vairāk izmantot IKT piedāvātās iespējas un tas ir izaicinājums IS izstrādātājiem, kā veidot mērķarhitektūru, lai datus var izmantot atkārtoti un lai klienti paši varētu maksimāli iesaistīties pakalpojumu apstrādē. VDI biznesa procesu attīstībai ir plānots pēc iespējas vairāk piedāvāt uzņēmējiem IKT atbalsta rīkus risku pašnovērtējumam, jaunu pakalpojumu izmantošanai, e-mācību videi savu prasmju uzlabošanai. Pielietojot mākslīgā intelekta algoritmus un analītiku no pieejamiem starpresoru datu avotiem, VDI plāno preventīvi informēt un sniegt konsultācijas darba devējiem par iespējamiem pārkāpumiem nevis inspicēt un sodīt, kas ir jau sekundāra reakcija uz notikumu. Būtiski izaicinājumi ir nozares pamatdarbības lielo informācijas sistēmu modernizācija. Būtiska ir kritisko IS nepārtrauktas darbības nodrošināšana un to rezerves kopiju uzglabāšana attālinātos datu centros, lai mazinātu risku zaudēt datu kritisko masu. Vislielākā pēc apjoma un funkcijas nozarē ir Sociālās apdrošināšanas sistēma SAIS, kuras pārbūve ir plānota 2021.-2027.g. plānošanas periodā, lai apvienotu visus funkcionalitātes moduļus vienotā tehnoloģiskā risinājumā un iestrādātu datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām. Lai nodrošinātu datu elektronisku apmaiņu starp ES dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederāciju (turpmāk - dalībvalstis), VSAA sadarbībā ar NVD īstenoja Latvijas sociālās drošības informācijas elektroniskās apmaiņas projektu "LatEESSI" (turpmāk - Projekts). Projekta ietvaros cita starpā izveidota starptautiskās sadarbības informācijas sistēma (turpmāk - SSIS) un Nacionālā aplikācijas aizstājēja jeb Reference Implementation of National Implementation (turpmāk - RINA), kas nodrošina datu apmaiņu sociālās drošības jomā starp dalībvalstīm. Būtiskākā aktivitāte saistīta ar programmatūras RINA pārņemšanu dalībvalstu uzturēšanā, kas prasīs gan juridisku, gan personāla, gan finanšu jautājumu risinājumus Latvijā, kas būs izaicinājums datu apmaiņā iesaistītajām institūcijām - VSAA un NVD. Arī sociālās politikas monitoringa sistēma SPOLIS ir sasniegusi kritisko brieduma pakāpi, kad nav iespējama tālāka tehnoloģiska attīstība, lai iekļautos valstī noteiktajā IKT mērķarhitektūrā, kas balstās uz modulāru IS dizainu un mikroservisiem. Datu apmaiņa starp sistēmām SPOLIS un pašvaldību sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammu SOPA ir tehniski smagnēja un finansiāli dārga uzturēšanā. Sociālo pakalpojumu attīstībai ir nepieciešams veidot kopēju abu sistēmu platformu e-aprūpe, lai nodrošinātu piekļuvi pakalpojumu datiem gan valsts iestādēm, gan pašvaldībām, gan komersantiem. Labklājības nozares IKT attīstība cieši saistīta ar VARAM noteikto pieeju, kā veidot efektīvu IKT pārvaldību valsts līmenī, izmantojot katra IKT pakalpojuma sniedzēja kompetenci. VSAA statistikas un analītikas ekspertīze un pieredze darbā ar IS SAIS un LabIS ir augstu novērtēta, to iekļaujot plānoto valsts kompetenču centru ezerā. Periodā no 2022.- 2025.g. ir ieplānoti divi vērienīgi IKT projekti, kuru rezultātā tiks izstrādāta labklājības nozares datu analītikas platformas uz IS LabIS bāzes un pensiju prognozēšanas rīks, balstoties uz ārvalstu ekspertu pieredzi un VSAA darbinieku kompetenci sociālās apdrošināšanas sfērā. Labklājības nozares IKT attīstība tiek salāgota ar citiem valsts IKT projektu rezultātiem, piemēram, iestādes pakāpeniski pāriet uz jauna formāta tīmekļvietnes mājas lapām, lai paaugstinātu kvalitāti lietojamības kritērijiem, it īpaši personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem, tiek ieviests politikas dokumentu izstrādes un saskaņošanas platforma TAP un citi veiksmīgi risinājumi. uzlabo lietotājam navigāciju informācijas meklējumos. Vēl viens būtisks centralizācijas pasākums ir vienotas dokumentu vadības sistēmas ieviešana visās nozares iestādēs, papildinot IKT koplietošanas pakalpojumu katalogu un tādējādi nodrošinot vienādotu apkalpošanas pieeju visām iestādēm. • LM resorā nodarbināto novecošanās un augstā personāla mainība • Nekonkurētspējīgs atalgojums LM resora iestādēs gan salīdzinājumā ar privāto sektoru, gan citām valsts pārvaldes institūcijām • Darbinieku profesionālās izdegšanas riska palielināšanās • Integrētās pieejas personu ar invaliditāti, sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanā ieviešana visos politikas plānošanas posmos un plānošanas līmeņos • Zems iedzīvotāju finanšu pratības līmenis, kas var negatīvi ietekmēt ienākumu līmeni un iesaisti nodarbinātībā • Pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas/ datu pieejamības un datu analīzes metožu un instrumentu nodrošināšana • Atšķirīgas un/vai novecojušas tehnoloģiskās platformas, kas apgrūtina iespēju savienot sistēmas vienotā platformā un centralizēti tās pārvaldīt • Nozares pamatdarbības lielo informācijas sistēmu modernizācija Izmantotie pētījumi un izvērtējumi Centrālā statistikas pārvalde, statistisko datu krājums "Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2019.gadā", Rīga 2020 CIVITTA, pētījuma "Jaunās nodarbinātības formas un to piemērošana praksē" gala ziņojums, Rīga, 2019 Economic Policy Committee, Social Protection Committee, Joint Paper on Pensions, 2019, Brussels, 22/01/2020, ecfin.cef.cpe(2020)469700 Eiropas Komisija: Special Eirobarometer 499 - Gender-based violence. Report. European Commission, Directorate-General for Economic and Financial Affairs. The 2018 Ageing Report. Economic and Budgetary Projections for the EU Member States (2016-2070) European Union (2018), Pension Adequacy Report: current and future income adequacy in old age in the EU, Luxembourg European Commission (EC), 2018. The 2018 Ageing Report: Economic and Budgetary Projections for the EU Member States (2016-2070). Institutional Paper 079. Luxembourg: Publications Office of the European Union European Union (2018), Ageing Report, Brussels, Belgium Komisijas dienestu darba dokuments. Latvijas 2014.gada valsts reformu programmas un stabilitātes programmas novērtējums, SWD(2014) 415 final, 2.6.2014. Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojums par valsti - Latvija (2015), SWD(2015) 33 final, 26.2.2015. Komisijas dienestu darba dokuments. 2016.gada ziņojums par valsti - Latvija, SWD(2016) 82 final, 26.2.2016. Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojums par Latviju - 2017.gads, SWD(2017) 79 final, 22.2.2017. Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojums par Latviju - 2018.gads, SWD(2018) 2012 final/2, 18.4.2018. Komisijas dienestu darba dokuments.2019.gada ziņojums par Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.; 2020.gada ziņojums par Latviju, SWD(2020) 513 final, 20.2.2020. LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam vidusposma novērtējums", Rīga, 2019 LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums par Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu, Rīga, 2019 LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums par Darba aizsardzības politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas starpposma novērtējumu un Darba aizsardzības jomas attīstības plāna 2016.-2018.gadam izpildi, Rīga, 2019 LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums "Par "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" īstenošanas gaitu 2014.-2016.gadā", Rīga, 2017 LR Labklājības ministrija, Informatīvais ziņojums "Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas vidusposma (2014.-2016.gadā) novērtējums", Rīga, 2017 LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums "Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā", 2019.gada janvāris LU Medicīnas fakultātes Veselības vadības un informātikas centrs, Pētījums "Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksu novēršana un rekomendācijas izmaksu optimizācijai", Rīga, 2018 LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, pētījums "Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā. Patērētāju uzvedības psiholoģiskie aspekti", 2017 LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomisko sistēmu vadības teoriju un metožu katedras profesors Māris Purgailis. Eksperta ziņojums par makrosimulācijas metožu izmantošanu un par makrosimulācijas rīku izstrādi, lietošanu un uzturēšanu; sniegts lietderības revīzijas "Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai" ietvaros. Rīga, 2016.gads Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte, Rīga, 2017 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas rezultāti un to analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada 25.augusts NORSTAT, "Diskriminācijas izplatība nodarbinātības vidē Latvijā: Darba ņēmēju aptauja", marts, 2020 OECD (2018), OECD Reviews of Pension Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris. OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija", 2019 OECD projekts: Mājokļu pieejamība Latvijā, 2019 Ozoliņa-Ozola, I. (2017). Personāla mainības problēmas un vadīšanas risinājumi uzņēmumos. Promocijas darba kopsavilkums. PB pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?", 2013 Personu apvienība "SIA "Civitta Latvija", UAB "Civitta" un SIA "GRIF"", Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017-2018", gala ziņojums, Rīga, 2020 RSU, Valsts pētījumu programma "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai", projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" ietvaros veiktā aptauja, 2019 RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Vidzemes Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju augstskola, Izvērtējums un priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai normatīvajos aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos, 2021 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris SIA "TNS Latvia", RSU aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012- 2013", Rīga, 2013 SIA "AengCurum", Ekspertu pētījuma ziņojums "Izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu tehnisko palīglīdzekļu (TPL) kompensācijas sistēmas noteikšanas metodiku, veicot ekspertu pētījumu par TPL reālo izmaksu noteikšanu, TPL kompensācijas sistēmas un klientu brīvās izvēles ieviešanu nozarē", Rīga, 2018 SIA "Jaunrades laboratorija", "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums par izmaiņām rīcībpolitikā 2012., 2013. un 2014. gadā (padziļinātā tēma - parādsaistības)", Rīga, 2017.gada 5.decembris SIA "Fontes Vadības konsultācijas", Salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru (datu aktualizēšana), Latvija, 2019 SIA "Projektu un kvalitātes vadība", Ilze Mileiko, Barbara Ābele. Pētījums "Optimāla pakalpojuma dizaina modelēšana sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no vardarbības cietušām pilngadīgām personām, ņemot vērā dzimuma perspektīvu", Rīga, 2018 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.) Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.) Valsts kontrole, likumības revīzija "Pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības tiesiskums un efektivitāte", Nr.2.4.1-4/2014, Rīga, 19.12.2014. Zvērinātu advokātu biroja "O.Cers & J.Jurkāns", pētījums "Pieeja tiesiskumam Latvijā", Gala nodevums, 2020.gada 26.jūnijā 1 OECD modificētā ekvivalences skala un atbilstoši tai aprēķinātais ekvivalentais rīcībā esošais ienākums tiek piemērots visiem Pamatnostādnēs izmantotajiem un analizētajiem EU-SILC apsekojumā iegūtajiem monetārās nabadzības un/ vai sociālās atstumtības rādītājiem (nabadzības riska indekss un slieksnis, nabadzības un/ vai sociālās atstumtības risks, kvintiļu attiecības indekss u.c.). 2 Eurostat datu bāze, datu tabula [demo_gind] 3 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula [IDK010]. 4 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula [IDK010]. 5 Eurostat datu bāze, datu tabula, [tps00199] 6 European Commission,Directorate-General for Economic and Financial Affairs. The 2018 Ageing Report. Economic and Budgetary Projections for the EU Member States (2016-2070) 7 2008.gada bāzes vērtība- 583 tūkstoši personu jeb 27,3%. 8 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/DOC/?uri=CELEX:52021DC0102&from=LV; publicēts 2021.gada 4.martā 9 ANO, A/RES/70/1 Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development (2015.gada 21.oktobris). 10 CSP interneta vietne, skat. https://www.csb.gov.lv/lv/Statistika/Covid19/majsaimniecibu-uzkrajumi 11 Monetārās nabadzības, nevienlīdzības un sociālās atstumtības datu, kas tiek iegūti ikgadējā Eiropas Savienības statistikas apsekojumā par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC), analīze ir iespējama gan personu, gan mājsaimniecību līmenī. Personu līmenī analizēti dati ir attiecināmi uz visiem iedzīvotājiem, kuri atbilst pētāmajai pazīmei (piemēram, vecums, dzimums, izglītības līmenis, ekonomiskā aktivitāte), neatkarīgi no tā, kādā mājsaimniecībā tie dzīvo. Ja konkrētajam rādītājam nav norādīts sadalījums pēc mājsaimniecības veidiem, tad analīze ir veikta personu līmenī. 12 CSP publikācija: Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā 2019. gadā 13 Turpat 14 Turpat 15 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_pnp13] 16 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01] 17 LM aprēķini, balstoties uz pašvaldību sniegto ikmēneša pārskatu par sociālo palīdzību 18 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01] 19 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01] 20 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_iw01] 21 CSP publikācija: Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā 2019. gadā 22 EK analīze un publicētie dati par personu ar invaliditāti nabadzības risku balstās uz EU-SILC datiem par personas veselības stāvokļa pašnovērtējumu (jautājumi: "Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma?"; "Cik lielā mērā kāda veselības problēma vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir Jūs ierobežojusi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara?") un kā personas ar invaliditāti tiek uzskatītas tās personas, kuras atbildējušas, ka viņām ir ierobežojumi un ir stipri ierobežojumi ikdienas aktivitāšu veikšanā. Tas nozīmē, ka invaliditāti definīcija (interpretācija), balstoties uz EU-SILC datiem, neatbilst Latvijas tiesību aktos sniegtajam ietvaram. 23 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula NNR010 24 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs; pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048 25 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula MAI030 26 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula NNN010 27 Eurostat datu bāze, datu tabula [lfsi_educ_a] 28 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula NBL020 29 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula NB190c 30 Eurostat datu bāze, datu tabulas [lfsa_igar], [lfsa_epgar] 31 Dati izgūti no Labklājības informācijas sistēmas LabIS 2021.gada februārī 32 Eurostat datu bāze, datu bāze, tabula [spr_exp_gdp] 33 Komisijas dienestu darba dokuments. Latvijas 2014.gada valsts reformu programmas un stabilitātes programmas novērtējums, SWD(2014) 415 final, 2.6.2014.; Ziņojums par valsti - Latvija (2015), SWD(2015) 33 final, 26.2.2015.; 2016.gada ziņojums par valsti - Latvija, SWD(2016) 82 final, 26.2.2016.; Ziņojums par Latviju - 2017.gads, SWD(2017) 79 final, 22.2.2017.; Ziņojums par Latviju - 2018.gads, SWD(2018) 2012 final/2, 18.4.2018.; 2019.gada ziņojums par Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.; 2020.gada ziņojums par Latviju, SWD(2020) 513 final, 20.2.2020. 34 CSP statistisko datu krājums "Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2020.gadā", Rīga 2020, 30.lpp. 35 Eurostat datu bāze, datu tabula [TESPM050] 36 Ģimenes valsts pabalsts un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta; bērna kopšanas pabalsts; pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai; atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu; atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu; pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts; atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi; bērna invalīda kopšanas pabalsts; pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana; bērna adopcijas pabalsts; valsts sociālais pabalsts ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam vai viņa ģimenei; valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem. 37 Bērna piedzimšanas pabalsts; apbedīšanas pabalsts; atlīdzība par adopciju. 38 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pants. 39 RSU zinātniskā projekta "Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti" (RSU ZP 15/2013) ietvaros 2013.gadā veiktās aptaujas un Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" ietvaros 2019.gadā veiktās aptaujas datu masīva analīze 40 Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" ietvaros 2019.gadā veiktā aptauja 41 Turpat 42 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.), pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/valsts-politikas-efektivitate-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai 43 OECD (2018), OECD Reviews of Pension Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris. http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en; European Union (2018), Pension Adequacy Report: current and future income adequacy in old age in the EU, Luxembourg; European Union (2018), Ageing Report, Brussels, Belgium; Komisijas dienestu darba dokuments. Ziņojums par valsti - Latvija (2015), SWD(2015) 33 final, 26.2.2015.; 2016.gada ziņojums par valsti - Latvija, SWD(2016) 82 final, 26.2.2016.; Ziņojums par Latviju - 2017.gads, SWD(2017) 79 final, 22.2.2017.; Ziņojums par Latviju - 2018.gads, SWD(2018) 2012 final/2, 18.4.2018.; 2019.gada ziņojums par Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.; 2020.gada ziņojums par Latviju, SWD(2020) 513 final, 20.2.2020. 44 Economic Policy Committee, Social Protection Committee, Joint Paper on Pensions, 2019, Brussels, 22/01/2020, ecfin.cef.cpe(2020)469700, pieejams: https://europa.eu/epc/system/files/2020-01/Joint-Paper-on-Pensions-2019.pdf 45 Economic Policy Committee, Social Protection Committee, Joint Paper on Pensions, 2019, Brussels, 22/01/2020, ecfin.cef.cpe(2020)469700, pieejams: https://europa.eu/epc/system/files/2020-01/Joint-Paper-on-Pensions-2019.pdf 46 Pieņemti 2016.gada 8.decembrī, pieejams http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-15409-2016-INIT/en/pdf 47 Skat., piemēram, RSU, Vidzemes augstskolas un Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas Ziņojums par dažādu sociāli demogrāfisko grupu darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējām Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu periodā (2020); http://stradavesels.lv/Uploads/2021/01/05/29_zinojums_final_c.pdf vai SIA "Latvijas Fakti" pētījums "Attieksme pret dzimumu līdztiesības jautājumiem sabiedrībā" (2014); https://www.sif.gov.lv/images/files/SIF/progress-lidzt/Dzimumu_lidztiesiba_Rezultatu_atskaite_09.2014.pdf 48 http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__nodarb__ikgad/NBG110.px/table/tableViewLayout1/ 49 Eurostat datu bāze, datu tabula [ilc_pnp13] 50 LM informatīvais ziņojums "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam" (prot. Nr.13, 44.§, izskatīts MK 27.02.2018. februāra sēdē) 51 Līdz 2016.gada 31.decembrim mikrouzņēmuma nodokļa likme apgrozījumam līdz 100 000 eiro bija 9%, no kuriem 72,4% tika novirzīti VSAOI. 2017.gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro bija 12%, savukārt no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro - 15%, no kuriem 70,4% tiek novirzīti VSAOI. 52 Fiziska persona, kura nodarbojas ar: ādas un tekstilizstrādājumu amatniecību; apģērbu un apavu izgatavošanu un labošanu, pulksteņu un slēdzeņu labošanu, kā arī sniedz citus sadzīves pakalpojumus; amatniecības izstrādājumu izgatavošanu; floristiku; fotografēšanu, videoieraksta un audioieraksta pakalpojumiem; skaistumkopšanas pakalpojumiem; privātiem mājsaimniecības pakalpojumiem; mājas aprūpes pakalpojumiem. 53 Lieta Nr. 2019-36-01 "Par likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam". 54 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.), pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/valsts-politikas-efektivitate-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai; Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma 55 Provizoriskais datu apkopojums veikts SAK Indikatoru apakšgrupas un Eiropas Komisijas darba ietvaros, testējot metodoloģijas projektu un monitoringa ietvaru Padomes 2019.gada 8.novembra ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01) ieviešanas uzraudzībai. 56 VSAA dati, kas sagatavoti 2020.gada aprīlī 57 VID sniegtā informācija par periodu no 2018.gada oktobra līdz 2019.gada septembrim 58 Pēc LM pieprasījuma VID sniegtā informācija par periodu līdz 31.05.2020. 59 Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumi Nr. 165, 12.punkts. Ministru kabineta 2020.gada 31.marta noteikumi Nr. 179, 10.punkts. 60 Kvalifikācijas perioda nosacījumi bezdarbnieka pabalstam ir spēkā kopš pabalsta ieviešanas brīža (1997.gads). Sākotnēji kvalifikācijas periods tika noteikts 9 mēnešu sociālās apdrošināšanas iemaksas 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, taču vēlāk nosacījumi tika mainīti 61 Kvalifikācijas periods ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra 62 No 01.01.2020. samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums no 9 uz 8 mēnešiem; samazināts pabalsta apmērs atkarībā no bezdarba ilguma: a) piešķirto bezdarbnieka pabalstu pilnā apmērā izmaksā 2 mēnešus (iepriekš - 3 mēneši); b) piešķirto bezdarbnieka pabalstu 75% apmērā izmaksā no 3-4 mēnesim (iepriekš no 4-6 mēnesim); c) piešķirto bezdarbnieka pabalstu 50% apmērā izmaksā no 5-6 mēnesim (iepriekš no 7-9 mēnesim); d) piešķirto bezdarbnieka pabalstu 45% apmērā izmaksā no 7-8 mēnesim. 63 Bērna nepārtrauktas saslimšanas gadījumā - par termiņu kādu noteicis ārstu konsīlijs, kas vienā reizē nepārsniedz 3 mēnešu periodu. Kopumā ne ilgāk par 26 nedēļām (pusgadu), skaitot no bērna pirmās saslimšanas dienas. Ja bērns slimo ar pārtraukumiem - ne ilgāk par 3 gadiem 5 gadu periodā. 64 Bērna nepārtrauktas saslimšanas gadījumā - ne ilgāk par 26 nedēļām (pusgadu), skaitot no bērna pirmās saslimšanas dienas. Ja bērns slimo ar pārtraukumiem - ne ilgāk par 3 gadiem 5 gadu periodā. 65 No 2018.gada vecākiem bērna kopšanas atvaļinājuma laikā (līdz bērna 1,5 gadu vecumam) paaugstinātas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par apdrošināšanu vecuma pensijas, invaliditātes un bezdarba gadījumā; no 2018.gada tiek veiktas VSAOI (pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu) par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un nav sociāli apdrošinātas 66 PB pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?", Analysis of the incentive structure created be the tax and benefit system, Financial incentives of the tax and benefit system in Latvia, 2013, 7.lpp.; OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbvietām: Latvija", 2019, pieejams https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm 67 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams: pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma 68 SIA "TNS Latvia", RSU aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012- 2013", Rīga, 2013, pieejams: https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/Darba_apstakli_un_riski_Latvija_2012-2013.pdf; LU Medicīnas fakultātes Veselības vadības un informātikas centrs, Pētījums "Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksu novēršana un rekomendācijas izmaksu optimizācijai", Rīga, 2018, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/LM_Muskulu_un_skeleta_sist_slim_izmaks_novert_un_rekomend.pdf 69 Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīva 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 70 Baltic Institute of Social Sciences (2017). Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte. Rīga. 25. lpp. 71 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris, 107.lpp. 72 Atjaunota ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) diferencēšana atkarībā no bērnu skaita ģimenē; paaugstināts GVP apmērs par ceturto un nākamajiem bērniem; ieviesta piemaksa pie ĢVP par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai audzināšanu; palielināti pabalsti adoptētājiem, audžuģimenēm un aizbildņiem; paplašināts ĢVP saņēmēju loks, paaugstinot slieksni bērna vecumam, līdz kuram tiek izmaksāts pabalsts; palielināts pabalsts bērna ar invaliditāti kopšanai 73 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris, 56.lpp. 74 Turpat, 107.lpp. 75 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma 76 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma 77 Spriedums lietā Nr. 2019-24-03, 10.lpp., pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03 78 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmā daļa. 79 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija", 19.lp., pieejams: https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm, 80 PB pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?", Review of key design parameters and legislation for social assistance programs in Latvia, Latvia GMI Program: main design characteristics and comparison with minimum income schemes in other EU Member States, 5., 6.lpp. 81 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs, 97.lpp.; pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048. 82Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2019-24-03 83 Valsts kontrole, likumības revīzija "Pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības tiesiskums un efektivitāte", Nr.2.4.1-4/2014, Rīga, 19.12.2014.; Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma 84 Turpat 85 Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2019-24-03, pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03 86 Ministru kabineta 2014.gada 25.novembra noteikumi Nr.727 87 http://www.lm.gov.lv/lv/es-finansejums/eiropas-atbalsta-fonds-vistrucigakajam-personam/fonda-novertesanas-zinojumi 88 Ziņojums par atklāto sabiedrisko apspriešanu "EAFVP vidusposma novērtējums", 2018. gada janvāris, pieejams https://publications.europa.eu/s/fo2y 89 https://ec.europa.eu/info/publications/2019-european-semester-country-reports_lv 90 Spriedums lietā Nr. 2019-24-03 pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03 91 Spriedums lietā Nr. 2019-25-03 pieejamst: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-25-03 92 Spriedums lietā Nr. 2019-27-03 pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-27-03 93 Spriedums lietā Nr. 2020-07-03 pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2020/01/2020-07-03-Spriedums.pdf#search=pensija 94 LM, Pensiju reformas koncepcija, 8.lpp., pieejams: http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/sociala-apdrosinasana/0-politikas-planosanas-dokumenti-un-tiesibu-akti/0-latvijas-politikas-planosanas-dokumenti 95 LM, Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 17.novembra rīkojumu Nr.674, prot. Nr.62 1.§), pieejama: https://likumi.lv/ta/id/221589-par-koncepciju-par-socialas-apdrosinasanas-sistemas-stabilitati-ilgtermina; Likums "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" 96 Koncepcijas projekts izskatīts Ministru kabineta 2005.gada 18.jūlija sēdē (prot. Nr.28, 1.§.), kur valdība pieņēma lēmumu atlikt jautājuma izskatīšanu par valsts sociālās apdrošināšanas finanšu resursu rezerves fonda izveidošanu 97 Ministru kabineta 2008.gada 3.decembra rīkojums Nr.768 98 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/ 99 Turpat 100 OECD (2018), OECD Reviews of Pension Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris. http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en 101 https://likumi.lv/ta/id/302451-grozijumi-valsts-fondeto-pensiju-likuma 102 - https://apps.who.int/gho/data/view.main.HALEXv 103 Saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.punktu ar 01.01.1998. ir pārtraukta apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz pensiju saskaņā ar 30.01.1992. nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" un ar 01.01.1999. ir pārtraukta apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām". Personām, kuras līdz 01.01.1999. nostrādājušas attiecīgajās profesijās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no attiecīgās izdienas pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža, saglabājas tiesības uz izdienas pensiju. 104 Likums "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", Prokuroru izdienas pensiju likums, Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likums, Tiesnešu izdienas pensiju likums, Diplomātu izdienas pensiju likums, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums, 1992. gada 26. marta lēmums Nr. 104 "Par izdienas pensijām", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums, Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensijas likums. Valsts drošības iestāžu izdienas pensijas piešķir attiecīgā institūcija, bet administrē VSAA. Militārpersonu izdienas pensijas piešķir un administrē Aizsardzības ministrija. 105 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/ 106 LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums "Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā", 2019.gada janvāris 107 Turpat 108 Turpat 109 LM, Koncepcija "Par izdienas pensiju piešķiršanu"; 13.12.2006; Koncepcija par izdienas pensiju piešķiršanu (izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 29.08.2013., prot. Nr.34 14.§); Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/; LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums "Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā", 2019.gada janvāris 110 LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums "Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā", 2019.gada janvāris 111 OECD (2018), OECD Reviews of Pension Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris. http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en 112 OECD (2018), OECD Reviews of Pension Systems: Latvia, OECD Publishing, Paris. http://dx.doi.org/10.1787/9789264289390-en 113 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/ 114 Turpat 115 Datos par Latviju iekļautas izdienas pensijas, pensijas, kas piešķirtas par kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, vecuma pensijas, kas piešķirtas pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, piemērojot atvieglotus nosacījumus, speciālās valsts pensijas bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem. 116 European Commission (EC), 2018. The 2018 Ageing Report: Economic and Budgetary Projections for the EU Member States (2016-2070). Institutional Paper 079. Luxembourg: Publications Office of the European Union. 117 LR Saeima, Pētījuma gala ziņojums "Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā", 2019.gada janvāris 118 Turpat 119 VK, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/ 120 MK 2010.gada 17.novembra rīkojuma Nr.674 "Par Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā" 6.punkts; LM, Koncepcija "Par izdienas pensiju piešķiršanu"; 13.12.2006; Koncepcija par izdienas pensiju piešķiršanu (izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 29.08.2013., prot. Nr.34 14.§); LM izstrādātais informatīvais ziņojums "Par izdienas pensiju politikas sakārtošanu", 2017 (virzība uz Ministru kabinetu netika atbalstīta). 121 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.); pieejams http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-politika-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai-ir-efektiva/ 122 Ar sociālo ilgtspēju zinātniskajā literatūrā visbiežāk saprot spēju nodrošināt esošās paaudzes vajadzības, vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību nodrošināšanu nākotnē. 123 Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" ietvaros 2019.gadā veiktā aptauja 124 LM, Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojumu Nr.589, prot. Nr.61 56.§), pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/4558 125 SAM 9.2.1.1.pasākums "Profesionāla sociāla darba attīstība pašvaldībās", SAM 9.2.2.1.pasākums "Deinstitucionalizācija", SAM 9.2.2.2.pasākums "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" u.c. 126 Saskaņā ar SPSPL 3.panta pirmo daļu tiesības saņemt šajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir šādām Latvijas Republikā dzīvojošām personām: 1) Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem; 2) ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā; 3) ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri: a) ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās tiesības, b) ir tiesīgi uzturēties Latvijas Republikā un ir uzturējušies Latvijas Republikā vismaz trīs mēnešus, c) uzturējušies Latvijas Republikā vismaz sešus mēnešus, ja uzturēšanās mērķis ir bijis darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā un ir pierādījumi, ka viņi turpina meklēt darbu, ko apliecina viņu reģistrācija Nodarbinātības valsts aģentūrā; 4) šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto personu ģimenes locekļiem. 127 SPSPL likuma 9.pants 128 Likuma "Par pašvaldībām" 15.pants, Eiropas vietējo pašvaldību harta 129 Likums par pašvaldībām, 15.pants 130 SPSPL 1. panta 37. punkts - apgādnieks - persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem 131 Likums par pašvaldībām, 15.pants 132 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībās, "Pētījums par sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniegšanas un finansēšanas sistēmu", "Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai" u.c. avoti 133 Plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāni 2017. - 2020.gadam ir izstrādāti darbības programmas Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" projektu ietvaros un to aktuālā redakcija ir pieejama plānošanas reģionu tīmekļu vietnēs 134 https://ec.europa.eu/eurostat/documents/1012329/8088300/LC+221-18+EN+Module+2016+assessment.pdf/82b23b36-9e04-4905-ab74-9a07f1223637 135 20.11.1989. Bērnu tiesību konvencijas, kurai LR pievienojās 1992.gada 14.maijā, 20.pants paredz, ka bērnam, kuram īslaicīgi vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kuru viņa paša interesēs nedrīkst atstāt ģimenē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150 136 piem., Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums dalībvalstīm Nr. Rec(2005) 5 par to bērnu tiesībām, kuri dzīvo bērnu aprūpes iestādēs (Pieņēmusi Ministru komiteja ministru vietnieku 919.sesijā 16.03.2005.) - jānodrošina neliela ģimenes dzīves apstākļiem līdzīga dzīvojamā telpa 137 piem., FICE (Fédération Internationale des Communautés Educatives), IFCO (International Foster Care Organisation) un SOS Children's Villages (SOS bērnu ciemati) izstrādātie Quality4Children standarti bērnu ārpusģimenes aprūpei Eiropā paredz, ka ārpusģimenes aprūpes vietai jāatbilst bērna vajadzībām, dzīves situācijai un sākotnējai sociālajai videi. Aprūpes organizācija pieliek apzinātas pūles, lai nodrošinātu ārpusģimenes aprūpes vietas atbilstību bērna vajadzībām, dzīves situācijai un sociālajai videi, bērnu skaits grupā nepārsniedz 8 bērnus 138 Ministru kabineta 13.06.2017. noteikumu Nr.338 187.punkts, pieejams https://likumi.lv/ta/id/291788-prasibas-socialo-pakalpojumu-sniedzejiem 139 9.3.1.1.pasākums " Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" 140 viens bērns tika nodots aizbildnībā 141 9.3.1.1.pasākums " Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" 142 Vidējais vērtējums 50,00 norādīts kā dzīves kvalitātes vēlamā norma KIDSCREEN pētniecības grupas izveidotajā Eiropas bērnu ar veselību saistītu dzīves kvalitātes vērtējuma normatīvo datu apkopojumā. 143 Atbilstoši SPSPL noteiktajam, kārtību, kādā par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti tehniskie palīglīdzekļi, kā arī finansējamo TPL veidus nosaka Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumi Nr. 1474 (personām ar funkcionāliem traucējumiem) un Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumi Nr.1472 (personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem). 144 SIA "AengCurum" , Ekspertu pētījuma ziņojums "Izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu tehnisko palīglīdzekļu (TPL) kompensācijas sistēmas noteikšanas metodiku, veicot ekspertu pētījumu par TPL reālo izmaksu noteikšanu, TPL kompensācijas sistēmas un klientu brīvās izvēles ieviešanu nozarē", Rīga, 2018, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/TPL_kompensacijas_sist_noteiksana_Zinojums.pdf 145 9.1.4.2.pasākums "Funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte" 146 Profesionālā pamatizglītība, arodizglītība, profesionālā vidējā izglītība vai pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmas 147 Visas SIVA izglītības programmas ir akreditētas, ar SIVA sniegto pakalpojumu apmierināti ir vidēji 95% klientu un 6 mēnešu laikā pēc mācību iestādes absolvēšanas darbā iekārtojas vidēji 46% no SIVA audzēkņiem. 148 Lai personas iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas, ar mērķi personu atgriezt ne tikai aktīvā sabiedriskajā dzīvē, bet primāri darba tirgū, kas veicina personas ekonomisko patstāvību. 149 Pakalpojumu sniegšana deleģēta SPSPL klientu tiesības pārstāvošām organizācijām - Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai 150 Kārtību, kādā bērnam, kurš ir prettiesisku darbību (noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības) upuris, nodrošināms pakalpojums nosaka Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr.1613 un pilngadīgām personām atbilstoši Ministru kabineta 2014.gad 23.decembra noteikumiem Nr.790 151 SIA "Projektu un kvalitātes vadība", Ilze Mileiko, Barbara Ābele. Pētījums "Optimāla pakalpojuma dizaina modelēšana sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no vardarbības cietušām pilngadīgām personām, ņemot vērā dzimuma perspektīvu", 2018; pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/6298/download 152 Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjoms un tā sniegšanai nepieciešamās minimālās prasības noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.338 XV. nodaļā. 153 SPSPL 4.pants 154 Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2019.gadā, http://www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma/gada-dati/17517-publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma/gada-dati/par-2019-gadu/91845-par-2018-gadu-2 155 http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/?doc=20773 156 Ar dzīves kvalitāti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma kontekstā jāsaprot personas, ģimenes vai personu grupas labklājības rādītāju, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, izglītību, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu. 157 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākums "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" 158 SIA "TNS Latvia", RSU aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012- 2013", Rīga, 2013, pieejams: https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/Darba_apstakli_un_riski_Latvija_2012-2013.pdf 159 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLE/NBL110/table/tableViewLayout1/ 160 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBBA__NBB1/NBB060/table/tableViewLayout1/ 161 http://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/tiesibsarga_2018_gada_zinojums_1550749223.pdf 162 indikatīvi papildus nepieciešami 70 milj. EUR 163 Informatīvs materiāls "Atvieglojumi personām ar invaliditāti" pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/media/8194/download 164 Invaliditātes likuma 12.pants 165 Ministru kabineta noteikumi Nr.942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā" 166 Ministru kabineta noteikumi Nr.695 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē" 167 Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra sēdē atbalstīts informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021. - 2023. gadam", protokols Nr. 55., 38.§ 21.punkts 168 Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra sēdē atbalstīts konceptuālais ziņojums "Par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu", protokols Nr.56, 52.§ 169 Inovācijas Laboratorija ir Valsts kancelejas iniciatīva, kuras ietvaros 2019. gadā tika radīts un praksē pielietots metodoloģisks materiāls publiskā sektora inovācijas procesam, lai sekmētu publiskā sektora pakalpojumu, procesu, iniciatīvu un reformu kvalitāti. 170 Uz valsts un pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir sasitoši Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumi Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" 171 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas rezultāti un to analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada 25.augusts, pieejams: https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/5_gala_zinojums_saskanots1.pdf 172 Profesiju klasifikatorā minētas 12 profesijas, tai skaitā, sociālais darbinieks darbam ar veciem cilvēkiem, sociālais darbinieks darbam ar bezpajumtniekiem, sociālais darbinieks darbam ar personām ar atkarības problēmām, sociālais darbinieks darbam ar personām brīvības atņemšanas iestādēs un personām, kuras atbrīvotas no šīm iestādēm, sociālais darbinieks darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem, sociālais darbinieks darbam ar klientiem ārstniecības iestādēs, sociālais darbinieks darbam ar vardarbībā cietušām personām, sociālais darbinieks darbam ar personu grupām, kopienas sociālais darbinieks, karitatīvais sociālais darbinieks 173 Sociālā darbinieka profesijas standarts saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2020. gada 14. oktobra sēdē, protokols Nr. 7 174 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" 175 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas rezultāti un to analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada 25.augusts, pieejams: https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/5_gala_zinojums_saskanots1.pdf 176 Pieejams https://www.lm.gov.lv/lv/petijums-Par-atvijas-augstskolu 177 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" 178 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" 179 https://izm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sabiedriskajai-apspriesanai-nodotie-normativo-aktu-projekti/2682-informativais-zinojums-priekslikumi-konceptuali-jaunas-kompetences-balstitas-izglitibas-prasibam-atbilstosas-skolotaju-izglitibas-nodrosinasanai-latvija, 12.lpp. 180 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" 181 UK pētījumu par personu centrēto pieeju https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/292453/mental-capital-wellbeing-summary.pdf, 55.lpp 182 https://www.governanceprinciples.scot/governance-vs-management 183 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma 184 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" 185 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" 186 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" 187 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Pētījuma "Pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas rezultāti un to analīze" gala ziņojums, Rīga, 2017.gada 25.augusts, pieejams: https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/5_gala_zinojums_saskanots1.pdf 188 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" 189 MK 2013.gada 18.decembra rīkojums Nr.652 (prot.Nr.66 100.§) 190 Pētījums "Pieeja tiesiskumam Latvijā", 2020.gads; pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/tehniska-palidziba-tieslietu-ministrijai-es-fondu-planosanai-nr1013019tp006 191 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula NBB150m 192 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 9.1.1.1/15/I/001 "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem". 193 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 7.1.1.0/15/I/001 "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai". 194 Datu avots: Darbaspēka apsekojums, datu tabula lfsa_agaed 195 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 7.3.2.0/16/I/001 "Atbalsts ilgākam darba mūžam" 196 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbvietām: Latvija", 2019, pieejams https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm 197 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32016H0220(01) 198 Pieejams: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId=9346&furtherNews=yes Atšķirībā no iepriekšējā novērtējuma (skat. http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=15130&langId=en) novērtējumā papildus tika iekļauti ilgstošo bezdarbnieku kontaktpunkta, līguma par integrāciju darba tirgū, nodarbinātības dienestu kapacitātes atspoguļojuma izvērtējumi. 199 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 9.1.1.2/15/I/001 "Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem". 200 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija" 88.lp. https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm 201OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija", 28., 276., 254.-279.lp., pieejams: https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm 202 Eurostat datu bāze, datu tabula [LFSI_NEET_A 203 Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0277&qid=1598525620892&from=EN 204 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBB__NBN/NBN030c 205 https://www.lm.gov.lv/lv/apmacibu-komisija-apmacibu-jomu-izglitibas-programmu-profesiju-socialo-un-profesionalo-pamatprasmju-noteiksanai 206 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 7.1.1.0/15/I/001 "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" 207 Pieejams: http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/darba-tirgus/darba-tirgus-prognozesana/darba-tirgus-istermina-prognozesana-latvija). 208 2014.-2020.gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 7.1.1.0/15/I/001 "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" 209 Ministru kabineta 2020.gada 5.maija noteikumi nr.262 210 Ministru kabineta 2020.gada 28.jūlija noteikumi nr.490 211 Ministru kabineta 2020.gada 5.maija noteikumi nr.262 212 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbvietām: Latvija", 2019, 219.lpp., pieejams https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm 213 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbvietām: Latvija", 2019, 205. - 214.lpp., pieejams https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm 214 Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/5207 215 https://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=LMPEXP 216 Komisijas dienestu darba dokuments. 2019.gada ziņojums par Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.; 2020.gada ziņojums par Latviju, SWD(2020) 513 final, 20.2.2020. 217 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbvietām: Latvija", 2019, pieejams https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm 218 Rādītājā iekļauta reģistrēto bezdarbnieku vizīte pie aģenta, konsultāciju, individuālo karjeras konsultāciju, profilēto dalībnieku skaits, izsniegto kuponu skaits, kā arī sadarbība ar darba devējiem. Netiek iekļauta informācija par grupu karjeras konsultāciju dalībniekiem, informatīvo dienu dalībniekiem, attālināti apkalpotajiem klientiem. 219 Klientu apkalpošanā nodarbinātie darbinieki - nodarbinātības aģenti, nodarbinātības organizatori, karjeras konsultanti, koordinējošie eksperti, specializētais konsultants. 220 Klienti, kas izmanto šādus NVA nodrošinātos e-pakalpojumus: CV reģistrēšanu CV un vakanču portālā, apmācību monitoringa rīku, bezdarbnieka statusa reģistrēšanu BURVIS klientu portālā, darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rīku, e-apmācību moduļus, darbinieku apstrādātās CVVP vakances, kuras reģistrējuši darba devēji. 221 Ministru kabineta 2015.gada 11. augusta noteikumi Nr. 467 222 2014. - 2020. gada plānošanas perioda LM īstenotais ESF projekts Nr. 9.1.1.3/15/I/001 "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" 223 LM informatīvais ziņojums "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību", izskatīts 2020.gada 16.jūnija MK sēdē 224 Ministru kabineta 2015.gada 12.maija rīkojums nr.244 225 CSP ikgadējie dati izvērtējuma brīdī (2021.g. februāris) nebija publicēti 226 CSB, NBG021. Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības līmenis, darba meklētāju īpatsvars (%) F Eurostat, Long-term unemployment (12 months or more) as a percentage of the total unemployment (15-74), 2014. gada 1.ceturksnis 228 EUROSTAT, Gender pay gap in unadjusted form - % 229 Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rādītājs 230 Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rādītājs 231 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam; Ministru kabineta 2016.gada 20.janvāra rīkojums Nr. 34 "Par Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam" 232 Padomes secinājumi (14630/19) "Jaunais ES Stratēģiskais ietvars par veselību un drošību darbā: drošības un veselības darbā ieviešanas veicināšana ES" 233 Komisijas 2021.gada 28.jūnija Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2021) 323 final) "ES drošības un veselības darbā stratēģiskais ietvars 2021.-2027.gadam. Drošība un veselība darbā mainīgajā darba pasaulē" 234 Personu apvienība "SIA "Civitta Latvija", UAB "Civitta" un SIA "GRIF"", Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017-2018", gala ziņojums, Rīga, 2020, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3370 235 Personu apvienība "SIA "Civitta Latvija", UAB "Civitta" un SIA "GRIF"", Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017-2018", gala ziņojums, Rīga, 2020, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3370 236 Valsts pētījumu programma "COVID-19 seku mazināšana", Projekts "Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē" (Nr. VPP-COVID-2020/1-0013), RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Vidzemes Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju augstskola, "Izvērtējums un priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai normatīvajos aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos", 2021 237 Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumi Nr.99 238 Valsts pētījumu programma "COVID-19 seku mazināšana", Projekts "Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē" (Nr. VPP-COVID-2020/1-0013), RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Vidzemes Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju augstskola, "Izvērtējums un priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai normatīvajos aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos", 2021 239 Turpat 240 CIVITTA, pētījuma "Jaunās nodarbinātības formas un to piemērošana praksē" gala ziņojums, Rīga, 2019, pieejams: http://www.vdi.gov.lv/files/jnf_gala_zinojums.pdf 241 Valsts pētījumu programma "COVID-19 seku mazināšana", Projekts "Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē" (Nr. VPP-COVID-2020/1-0013), RSU Darba drošības un vides veselības institūts, Vidzemes Augstskola un Rēzeknes tehnoloģiju augstskola, "Izvērtējums un priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai normatīvajos aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos", 2021 242 https://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/diskriminacija_darba_vide_2020_petijuma_rezultati_1594373982.pdf 243 Baltic Institute of Social Sciences (2017). Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte. Rīga. 244 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris, 131.-132.lpp. 245 Ministru kabineta 2016.gada 20.janvāra rīkojums Nr.34 246 Ministru kabineta 2016.gada 27.janvāra rīkojums Nr.39 247 Ministru kabineta 2019.gada 27.marta rīkojums Nr.138 248 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam 249 Informatīvais ziņojums par Darba aizsardzības politikas pamatnostādņu 2016. - 2020.gadam īstenošanas starpposma novērtējumu un Darba aizsardzības jomas attīstības plāna 2016. - 2018.gadam izpildi (http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/darba-tiesiskas-attiecibas-un-darba-aizsardziba/8-politikas-planosanas-dokumenti-un-tiesibu-akti/7-latvijas-politikas-planosanas-dokumenti) 250 Personu apvienība "SIA "Civitta Latvija", UAB "Civitta" un SIA "GRIF"", Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017-2018", gala ziņojums, Rīga, 2020, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3370 251 CIVITTA, pētījuma "Jaunās nodarbinātības formas un to piemērošana praksē" gala ziņojums, Rīga, 2019, pieejams: http://www.vdi.gov.lv/files/jnf_gala_zinojums.pdf 252 OECD pētījums "Cilvēku sasaiste ar darbvietām: Latvija", 2019, pieejams https://www.oecd.org/latvia/cilveku-sasaiste-ar-darbavietam-ce74856f-lv.htm 253 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs; pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048; Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma 254 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā) Rīga, 2019.gada 19.jūnijs; pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3048 255 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma 256 OECD projekts: Mājokļu pieejamība Latvijā, 2019, 10., 17., 27.lpp.; pieejams http://www.oecd.org/economy/latvia-economic-snapshot/ 257 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 28.04.2020. lēmumu Nr.2.4.1-7/2019; revīzijas publiskošanas datums 14.05.2020.), pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsti-istenota-socialas-ieklausanas-politika-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-nabadzibas-mazinasanas-joma 258 Turpat 259 LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomisko sistēmu vadības teoriju un metožu katedras profesors Māris Purgailis. Eksperta ziņojums par makrosimulācijas metožu izmantošanu un par makrosimulācijas rīku izstrādi, lietošanu un uzturēšanu; sniegts lietderības revīzijas "Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai" ietvaros. Rīga, 2016.gads, 7.lpp. 260 SIA SAFEGE Baltija, Gala ziņojums "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam ex-post novērtējums", Rīga, 2018.gada 30.novembris, 186.-193., 211.lpp. 261 Ministru kabineta 2001.gada 16.oktobra protokols Nr.50, 21.§ "Koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai". Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file36360.doc 262 Koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai. Labklājības ministrija (2001). Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file36359.DOC. 263 Kopš Koncepcijas pieņemšanas ir izstrādāti un īstenoti pieci politikas plānošanas dokumenti dzimumu līdztiesības jomā: Pasākumu plāns Koncepcijas dzimumu līdztiesības īstenošanai ieviešanai 2002.gadam, Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam, Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam, Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam un Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.-2020.gadam. 264 Eiropas Komisija: Special Eirobarometer 499 - Gender-based violence. Report. 17.lpp. Pieejams: https://data.europa.eu/euodp/en/data/dataset/S2115_85_3_449_ENG 265 Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumi Nr.79 "Dzimumu līdztiesības padomes nolikums". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/59236-dzimumu-lidztiesibas-padomes-nolikums. 266 Labklājības ministrijas 2010.gada 10.maija rīkojums Nr.48 "Par Dzimumu līdztiesības komitejas izveidi". Pieejams: http://lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/dz_lidzt_rikojums2.pdf. 267 Skat., piemēram: Izglītības likums, 3.1 pants; Pacienta tiesību likums, 3.pants; Likums "Par sociālo drošību," 2.1 pants; Bērnu tiesību aizsardzības likums, 3.panta otrā daļa; Darba likums, 7.panta otrā daļa u.c. 268 Kopš Koncepcijas pieņemšanas izstrādāti un īstenoti pieci politikas plānošanas dokumenti dzimumu līdztiesības jomā: Pasākumu plāns Koncepcijas dzimumu līdztiesības īstenošanai ieviešanai 2002.gadam, Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam, Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam, Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam un Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.-2020.gadam. Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam. 269 https://www.lm.gov.lv/lv/teva-loma 270 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_05_20/default/table?lang=en 271 Skat., piemēram: Informatīvais ziņojums "Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem, to izplatību un dinamiku 2015.gadā". Labklājības ministrija (2017). Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file7278085760657997582.docx 272 Skat., piemēram: Informatīvais ziņojums "Par Pekinas rīcības platformas īstenošanu Latvijā". Labklājības ministrija (2017). Pieejams: http://lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba_a/pekinas_zinojums_30012017_1.pdf 273 Skat., piemēram: Dzimumu līdztiesības komitejas izveidotās darba grupas rekomendācijas sieviešu un vīriešu skaita līdzsvarošanai un dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanai Latvijas pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības līmeņos, izglītības procesā un saturā līdz 2020.gadam. Dzimumu līdztiesības komiteja (2013). Pieejams: http://lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/dokumenti_un_tiesibu_akti/rekomend_090713.pdf 274 Skat., piemēram: Īss ceļvedis, kā izprast diskriminācijas situācijas dzimuma dēļ. Labklājības ministrija (2019). Pieejams: http://lm.gov.lv/upload/diskriminacijas_noversana.pdf 275 Skat.: https://www.csb.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesiba 276 Mājas lapa: https://eige.europa.eu/ 277 Informācija par indeksu: https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2020/LV 278 Ministru kabineta 2013.gada 19.novembra protokols Nr.61, 57.§ "Pamatnostādņu projekts "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/4559 279 Pamatnostādņu ieviešanai tika izstrādāti trīs īstenošanas plāni: 2014.gadam, 2015.-2017.gadam un 2018.-2020.gadam, kuros noteikti konkrēti pasākumi pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai. 280 Ministru kabinets 2019.gada 21.februārī akceptējis "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam vidusposma novērtējumu". Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6394 281 Ar pilnu rekomendāciju tekstu varat iepazīties https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRPD%2fC%2fLVA%2fCO%2f1&Lang=en 282 LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, pētījums "Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā. Patērētāju uzvedības psiholoģiskie aspekti", 2017; pieejams https://www.ptac.gov.lv/lv/content/petijumi 283 SIA "Jaunrades laboratorija", "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums par izmaiņām rīcībpolitikā 2012., 2013. un 2014. gadā (padziļinātā tēma - parādsaistības)", Kopsavilkums_FIN.pdf (lm.local), 2017. 284 Tieslietu ministrija, likumprojekta "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), 2020. 285 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārskats par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2019. gadā (ptac.gov.lv) 286 SIA "Jaunrades laboratorija", "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums par izmaiņām rīcībpolitikā 2012., 2013. un 2014. gadā (padziļinātā tēma - parādsaistības)", Kopsavilkums_FIN.pdf (lm.local), 2017. 287 Tieslietu ministrija, likumprojekta "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), 2020. 288 Oficiālās statistikas portāls, datu tabula MNG010 289 Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" ietvaros 2019.gadā veiktā aptauja 290 E-apmācības modulis "Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība"; pieejams vietnē http://e-apmaciba.nva.gov.lv, autorizējoties ar portāla Latvija.lv starpniecību. 291 "1" nozīmē, ka neuzticas vispār, bet "10" - uzticas pilnībā 292 Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" RSU projekta "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME-LV)" ietvaros 2019.gadā veiktā aptauja. 293 Valsts kontrole, Revīzijas ziņojums "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 27.04.2017. lēmumu Nr.2.4.1-10/2016.; revīzijas publiskošanas datums 5.05.2017.), pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/valsts-politikas-efektivitate-pensiju-sistemas-ilgtspejas-nodrosinasanai 294 Avots: The Social Progress Imperative. (2020). 2020 Social Progress Index. <https://www.socialprogress.org/?tab=2&code=LVA> 295 Avots: Kantar TNS. (2018). Darbinieku vidū iezīmējas profesionālās "izdegšanas" problēma. <https://www.kantar.lv/newsletters/tnsab55/darbinieku-vidu-iezimejas-profesionalas-izdegsanas-problema/ > 296 LM resora iestāžu gada publiskie pārskati 297 Ozoliņa-Ozola, I. (2017). Personāla mainības problēmas un vadīšanas risinājumi uzņēmumos. Promocijas darba kopsavilkums. <https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/25758/attachments/3121> 298 VSAC "Rīga" 2019. gada publiskais pārskats 299 Valsts sociālās aprūpes centru gada publiskie pārskati 300 LM resora iestāžu gada publiskie pārskati 301 Valsts kanceleja. Cilvēkresursu attīstības politika. Pētījumi: Salīdzinošais pētījums par atalgojuma apmēru. <https://www.mk.gov.lv/lv/content/cilvekresursu-attistibas-politika> 302 Ilgstošā vakance ir brīva darba vieta, kas pārskata periodā nav aizpildīta 6‑12 mēnešus. 3. pielikums Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam Statistiskie dati 1.tabula Minimālie pensiju apmēri Koeficients Minimālais pensijas apmērs, eiro mēnesī vispārējā gadījumā ar invaliditāti no bērnības līdz 2019. 1 no 2020. 2 no 2021.3 līdz 2019.1 no 2020. 2 no 2021.3 Vecuma pensijas Pēc stāža: 15 gadi 1,1 70,43 88,00 149.50 un par katru gadu virs 15 gadiem koeficients +0,02 117,39 134,96 179,30 un par katru gadu virs 15 gadiem koeficients +0,02 Līdz 20 gadiem 1,1 70,43 88,00 117,39 134,96 No 21 līdz 30 gadiem 1,3 83,24 104,00 138,74 159,50 No 31 līdz 40 gadiem 1,5 96,05 120,00 160,08 184,04 41 un vairāk gadu 1,7 108,85 136,00 181,42 208,57 Invaliditātes pensijas Pēc invalidtātes grupas: I grupa 1,6 102,45 128,00 217,60 170,75 196,30 260,80 II grupa 1,4 89,64 112,00 190,40 149,41 171,77 228,20 III grupa (saņem VSNP) - 63,03 80,00 136,0 106,72 122,69 163,00 Piezīme: piešķirtais pensiju apmērs ik gadu 1. oktobrī tiek indeksēts. Datu avots: LM 2.tabula Pensiju izmaksas janvārī Saņēmēju skaits Vidējais piešķirtais apmērs (ar piemaksu), euro mēnesī 2020 2021 2020 2021 Vecuma pensijas PAVISAM 449 338 444 487 382,91 404,93 tai skaitā valsts garantētās minimālās vecuma pensijas, KOPĀ 65 288 63 991 194,80 200,29 pēc stāža: <= 20 gadi 11 389 11 435 116,80 118,00 21-30 gadi 25 309 25 064 148,33 151,65 31-40 gadi 23 251 22 257 256,60 266,95 >= 41 gadi 5 339 5 235 312,51 329,64 Invaliditātes pensijas PAVISAM 74 411 74 091 191,63 198,40 tai skaitā valsts garantētās minimālās invaliditātes pensijas, KOPĀ 33 001 31 200 120,94 126,09 I grupa 1 799 1779 174,32 181,45 II grupa 11 500 11271 161,35 166,12 III grupa 19 702 18150 92,49 95,81 Datu avots: VSAA 3.tabula Sociālie izaicinājumi Latvijai Joma Galvenie sociālie izaicinājumi 2016 2017 2018 2019 2020