33. Article — Minimālo ienākumu

sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai (1) Garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā. (2) Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā. (3) Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par šā panta otrajā daļā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Anotācija17 Tādējādi likumprojektā tiek noteikts, ka GMI slieksnis ir 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā, jo, atbilstoši likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"" anotācijā noteiktajai metodei, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tiek piemērots koeficients 1 un pārējām personām mājsaimniecībā -koeficients 0,7. 109 euro jeb 20% no ienākumu mediānas noteikšana, kā zemākā iespējamā minimālā ienākuma sliekšņa vērtība, sniegs papildu iespēju iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem sekmēt savu pamatvajadzību apmierināšanu, turklāt izmantojot dažādus atbalsta veidus. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiek noteikts 272 euro, kas ir 50 procenti no ienākumu mediānas, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Tādējādi likumprojektā pašvaldībām deleģētas tiesības noteikt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni līdz 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir 80 % no ienākumu mediānas, un 305 euro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Normatīvajos aktos saglabājot minimālo ienākumu sliekšņu absolūtos apmērus, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Abas izvēles būtu pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu un pēc būtības nenovērstu šajos spriedumos identificētos trūkumus. Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģiju. Prognozes par minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem un to ietekmi uz nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību Lai prognozētu minimālo ienākumu sliekšņu apmērus līdz 2024.gadam (2.tabula), LM veica aprēķinus, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) bruto darba samaksas pieauguma prognozēm līdz 2024.gadam, kur 2021.gadā pieaugums sasniegs 4%, savukārt no 2022.-2024.gadam paredzams ikgadējs 5% pieaugums. 2.tabula. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas un procentuālo vērtību no mediānas apmēri, EUR. Mediāna 20% 25% 30% 40% 50% 60% 80% 2018 544,41 109 136 163 218 272 327 436 2019 581,86 116 145 175 233 291 349 465 2020* 610,95 122 153 183 244 305 367 489 2021* 635,38 127 159 191 254 318 381 508 2022* 667,15 133 167 200 267 334 400 534 2023* 700,51 140 175 210 280 350 420 560 2024* 735,54 147 184 221 294 368 441 588 *LM aprēķini, balstoties uz FM prognozēm No 2021.gada 1.janvāra normatīvajos aktos spēkā ir 2018.gada procentuālo vērtību apmēri, kas aprēķināti no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, tādējādi spēkā esošie apmēri ir ar trīs gadu nobīdi, jo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi tiek iegūti no ES statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (European Union Statistics on Income and Living Conditions, turpmāk - EU-SILC apsekojums) (skat. 3.tabulu). No EU-SILC apsekojuma tiek iegūti dati par ienākumu mediānu, kas kalpo par atskaites punktu arī minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā. Šo datu sagatavošanas un uzkrāšanas nosacījumus un principus nosaka ES līmenī. 3.tabula. Minimālā ienākuma sliekšņa (20% apmērā no rīcībā esošās ienākumu mediānas) aktuālie apmēri 2018.-2019.gadā un prognozes 2020.-2024.gadam (EUR mēnesī) un minimālā ienākuma sliekšņa piemērošanas normatīvajos aktos atsauces gads. Apsekojuma gads18 20% no rīcībā esošās ienākumu mediānas19 Normatīvajos aktos spēkā no: 2018 109 2021.gada 2020* 122 2023.gada 2021* 127 2024.gada 2022* 133 2025.gada 2023* 140 2026.gada 2024* 147 2027.gada *LM aprēķini, balstoties uz FM prognozēm Ņemot vērā 2.tabulā prognozētos apmērus un veicot minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu 2022.gadā, lai to apmēri stātos spēkā no 2023.gada 1.janvāra, tiks izmantoti 2020.gada ienākumu dati. Šobrīd, veicot aprēķinus par finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, tiek izmantotas šīs prognozes, savukārt 2022.gadā, veicot grozījumus normatīvajos aktos, tiks izmantoti faktiskie 2021.gada rādītāji. Centrālā statistikas pārvalde jaunos datus publicē attiecīgā gada 1.ceturksnī, proti, 2020.gada dati būs pieejami 2022.gada 1.ceturksnī. Lai novērtētu ietekmi uz nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, pārskatot minimālā ienākuma sliekšņus ikgadēji (1.scenārijs) un ik pēc trīs gadiem (2.scenārijs), pamatojoties uz šo sliekšņu izmaiņām, LM lūdza Latvijas Banku novērtēt minimālo ienākumu sliekšņu ietekmi uz ienākuma nevienlīdzības un nabadzības riska rādītājiem, kā arī mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem vairākos griezumos (mājsaimniecību veidi, ienākumu kvintiles un deciles, ekonomiskā aktivitāte, vecuma grupas). Latvijas Banka, izmantojot CGE-EUROMOD mikrosimulācijas modeli20, veica divu piedāvāto scenāriju21 novērtējumu. Veicot mikrosimulācijas, Latvijas Banka veica normatīvajos aktos noteiktā zemākā minimālā ienākuma sliekšņa (20% no rīcībā esošās ienākumu mediānas) prognozes, balstoties uz makro rādītājiem - reālais iekšzemes kopprodukts, bezdarbs, reālā alga, sociālie pabalsti. Mikrosimulācijas dati apliecina arī LM veikto aprēķinu ticamību (skat. 3.tabulu), kas tiks izmantoti minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas finanšu ietekmes analīzei. 1.attēls. Minimālā ienākuma sliekšņa (20% no rīcībā esošās ienākumu mediānas) aktuālā vērtība 2021. un 2022.gadā un prognozes 2023.-2025.gadam (EUR mēnesī) Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati. Iegūtie dati rāda, ka abi scenāriji (1.scenārijs - minimālo ienākumu sliekšņi mainās katru gadu; 2.scenārijs - minimālo ienākumu sliekšņi mainās reizi trijos gadus, t.i., 2024.gadā) rada tiešu un pozitīvu ietekmi uz personu un mājsaimniecību ienākumiem, mazinot to nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību, salīdzinot pret situāciju, kad minimālā ienākuma slieksnis netiek mainīts (bāzes scenārijs), tomēr šī ietekme ir atšķirīga atkarībā no izvēlētā scenārija. Atbilstoši mikrosimulāciju rezultātiem ir paredzama ienākumu nevienlīdzības samazināšanās abos scenārijos vidējā (trīs gadu) termiņā. Palielinot minimālo ienākumu sliekšņus katru gadu (1.scenārijs), Džini koeficienta, kā arī S80/S20 ienākumu attiecību indeksa samazinājuma tendence ir pakāpeniska ik gadu, turpretim minimālo ienākumu sliekšņus pārskatot 2024.gadā, t.i., pēc trīs gadiem (2.scenārijs), 2022.-2023.gadā paredzama ienākumu nevienlīdzības palielināšanās, rādītājiem izlīdzinoties tikai 2024.gadā. Džini koeficients 2019.gadā bija 34,5. Nepalielinot minimālo ienākumu sliekšņus, Džini koeficients provizoriski pieaugs ik gadu, savukārt regulāri palielinot minimālo ienākumu sliekšņus, Džini koeficienta pieauguma tendence ir ievērojami zemāka. Ikgadēja minimālā ienākuma sliekšņa palielināšana nenoliedzami pozitīvāk ietekmē ienākumu nevienlīdzības izmaiņas. Kā redzams 1.attēlā 1.scenārija gadījumā (ikgadēja pārskatīšana), salīdzinot ar bāzes scenāriju, Džini koeficients samazināsies katru gadu, vienlaicīgi katru gadu palielinoties arī samazinājuma ietekmei, no 0,9% 2023.gadā līdz 2,1% 2025.gadā. Savukārt 2.scenārija gadījumā (pārskatīšana pēc trīs gadiem) būtisks Džini koeficienta samazinājums tiek prognozēts 2024.gadā - par 1,6%. 1.attēls. Džini koeficienta izmaiņas % pret 2021.gadu. Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati. Līdzīgas tendences tiek prognozētas arī attiecībā uz nabadzības riska indeksu (skat. 2.attēlu). Nabadzības riska indekss 2019.gadā Latvijā bija 21,6%. Izmaiņu neieviešanas gadījumā (bāzes scenārijs) nabadzības riska indekss ik gadu palielinātos, savukārt, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus ik gadu (1.scenārijs), nabadzības riska indekss attiecīgi arī pakāpeniski samazinātos katru gadu, bet, palielinot minimālā ienākuma sliekšņus 2024.gadā, nabadzības riska indeksa samazinājuma tendence attiecīgajā gadā būtu līdzvērtīga 1.scenārija gadījumā, bet iepriekšējos gados - 2022. un 2023.gadā saglabātos bāzes scenārija līmenī. 2.attēls. Nabadzības riska īpatsvara izmaiņas % pret 2021.gadu. Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati. Pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus ik gadu (1.scenārijs, 3.attēls), tā rezultātā palielināsies ienākumi iedzīvotājiem zemākajās ienākumu decilēs, kas arī norāda uz minimālo ienākumu sliekšņu mērķētību trūcīgākajiem iedzīvotājiem, un arī palīdzēs uzturēt vienlīdzīgāku rīcībā esošā ienākumu palielinājumu visās ienākumu decilēs katru gadu bez izteiktā lēciena ik pēc trīs gadiem, kas atvieglotu ienākuma un patēriņa plānošanu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem un mazinātu ienākumu nevienlīdzības svārstības. 3.attēls. Izmaiņas rīcībā esošajā ekvivalentajā ienākumā pa ienākumu decilēm % pret 2021.gadu, veicot minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas katru gadu. Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati. Savukārt, pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus un jaunos apmērus ieviešot pēc trīs gadiem, t.i., no 2024.gada, kā redzams 4.attēlā, arī šo izmaiņu rezultātā palielināsies ienākumi zemākajās ienākumu decilēs. Tomēr 2022. un 2023.gadā ienākumi palielināsies mazākā apmērā - par 1-4% līdz ar kopējo rīcībā esošu ienākumu ģimenēs kopējā algu pieauguma dēļ, bet 2024.gadā ienākumu palielinājums būs nozīmīgāks - 10%-12% pirmajās trīs decilēs, izlīdzinot ienākumu pieauguma tempu starp decilēm atbilstoši sociālekonomiskajām izmaiņām. 4.attēls. Izmaiņas rīcībā esošajā ekvivalentajā ienākumā pa ienākumu decilēm % pret 2021.gadu, veicot minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas 2024.gadā. Avots: Latvijas Bankas mikrosimulāciju dati. Analizējot izmaiņu ietekmi uz dažādiem mājsaimniecību veidiem, secināms, ka, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus abu scenāriju gadījumā, nabadzības risks, salīdzinot ar situāciju, ja izmaiņas netiktu ieviestas (bāzes scenārijs), samazinātos mājsaimniecībās ar apgādībā esošiem bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēs, bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām mājsaimniecībām un personām ar invaliditāti22. Pensijas vecuma personām nabadzības riska samazinājums ir minimāls, jo šīs grupas ienākumi pārsvarā koncentrējās 3.decilē, savukārt ienākumu pieaugums lielāks ir tieši pirmajās divās decilēs. Attiecībā uz strādājošajiem ietekme ir pavisam nebūtiska, tāpēc, plānojot sniegt atbalstu šai mērķgrupai, ir jāizvērtē citi politiku instrumenti. Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas nosacījumi Šobrīd likumā "Par sociālo drošību" ir noteikts, ka "Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados". Regulārai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanai, balstoties uz konkrētu aprēķina metodoloģiju, būtu jānotiek katru gadu, lai veicinātu būtiskāku ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska indeksa samazināšanos. Uz minēto norāda arī vairākas institūcijas - Eiropas Komisija (EK)23, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)24. Tomēr pirms minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas ikgadēji, ir jāizvērtē noteikti riski. Pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus ikgadēji, trūcīgāko iedzīvotāju situācija uzlabosies katru gadu atbilstoši ekonomiskās attīstības tendencēm un trūcīgo iedzīvotāju (1.kvintile) ienākumi izlīdzināsies salīdzinājumā ar ienākumu pieauguma tempu turīgākajiem iedzīvotājiem (5.kvintile), tādējādi mazinot nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību (skat. sadaļu "Prognozes par minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem un to ietekmi uz nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību"). Rīcībā esošo ienākumu pieaugums palīdzēs lielākā mērā apmierināt iedzīvotāju pamatvajadzības.. Vienlīdz svarīgi ir minēt, ka trūcīgās mājsaimniecības statuss paredz atvieglojumus tādiem būtiskiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe (atbrīvojums no pacienta līdzmaksājuma veselības aprūpes pakalpojumiem un pacienta līdzmaksājuma par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, kā arī kompensē pilnā apmērā zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumus), nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi 90% apmērā, atbalsts no Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (pārtika, mācību piederumi, higiēnas un saimniecības preces u.c.), tādējādi ikgadēja minimālo ienākumu pārskatīšana veicinātu pieejamību šiem pakalpojumiem un precēm. Minimālie ienākumi ietekmē arī citus nozīmīgus ienākumu veidus, kas ir saistīti ar nodarbinātību un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk - sociālās apdrošināšanas iemaksas). Kā iepriekš tika minēts, šobrīd sociālās aizsardzības sistēmas jomās ir noteikti diferencēti minimālo ienākumu sliekšņi, lai saglabātu līdzsvaru starp personas un sabiedrības vajadzībām. Līdzsvara saglabāšana ir būtiska, vērtējot sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros noteiktos nosacījumus. GMI sliekšņa noteikšana un piesaiste ienākumu mediānai ir sasaistīta ne tikai ar trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa noteikšanu, bet arī ar valsts pabalstiem un pensijām, proti, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālajām vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām, un citiem valsts un pašvaldību noteiktajiem atvieglojumiem trūcīgām un maznodrošinātām personām dažādu pakalpojumu un atbalsta saņemšanā. Sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas sistēmu pamatprincipi ir atšķirīgi. Sociālo palīdzību piešķir, izvērtējot visas mājsaimniecības materiālo situāciju, un, ja mājsaimniecība atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem sociālās palīdzības piešķiršanas kritērijiem, tā var saņemt sociālo palīdzību. Sociālās palīdzības piešķiršana nav atkarīga no mājsaimniecības indivīda/-u veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālo palīdzību pilnībā finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Valsts vecuma un invaliditātes pensijas, kuras tiek izmaksātas no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, ir atkarīgas no katra indivīda veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un iesaistes ilguma sociālās apdrošināšanas sistēmā, un šīs pensijas piešķir konkrētajam indivīdam. Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām, kuras sasniegušas pensionēšanās vecumu, izmaksā no valsts pamatbudžeta, un tā apmērs nav atkarīgs no indivīda veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, jo konkrētais indivīds nav nostrādājis minimāli nepieciešamo apdrošināšanas stāžu25. Ņemot vērā minēto, nodokļu nomaksa sociālajā apdrošināšanā ir izšķiroša un būtiska, bet sociālajā palīdzībā un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta gadījumā nodokļu nomaksas kritērijs nav attiecināms. Tā kā minimālo ienākumu sliekšņi tiek piemēroti gan sociālajā palīdzībā, gan sociālajā apdrošināšanā, kā arī saistībā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksu nosacījums ir svarīgs faktors, kas ir jāņem vērā minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā. Lai saglabātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieku motivāciju veikt iemaksas (ja minimālā ienākuma slieksnis tiem, kuri dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ nav nostrādājuši nepieciešamo gadu skaitu, būs relatīvi augsts, tas var mazināt motivāciju ilgāk iesaistīties reģistrētajā nodarbinātībā) un neradītu nelabvēlīgākus apstākļus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem ar ilgu iemaksu stāžu (attiecībā uz cilvēkiem, kuri ir nostrādājuši daudzus gadus ar relatīvi zemu atalgojumu), GMI sliekšņa procentuālais apmērs no ienākumu mediānas ir jāvērtē kontekstā arī ar iepriekš minētajiem minimālo ienākumu sliekšņiem, kas cilvēkiem veidojas no darba mūžā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāža, un tie ir jāvērtē ne vien no adekvātuma prizmas, bet arī sociālās aizsardzības sistēmas ilgtspējas kontekstā. Riski, kuri šobrīd pastāv, minimālo ienākumu sliekšņus pārskatot katru gadu, katrai sistēmai (sociālā palīdzība, sociālā apdrošināšana, valsts sociālie pabalsti) ir atšķirīgi. Tie ir šādi: 1) katru gadu paaugstinot minimālo ienākumu sliekšņus, paaugstināsies arī minimālās vecuma pensijas apmēri. Paaugstinot tikai minimālo vecuma pensiju apmērus, tie strauji tuvosies vidējiem pensijas apmēriem. Piemēram, 2024.gadā prognozētais vidējais vecuma pensijas apmērs būs 443 euro26, bet minimālā vecuma pensija par 38 gadu apdrošināšanas stāžu (statistiski vidējais vecuma pensijas apdrošināšanas stāžs) būs 248 euro jeb 56% no vidējā pensijas apmēra. No 2021.gada piešķirtajām vecuma pensijām no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķināto pensijas daļu finansē no speciālā apdrošināšanas budžeta, bet apmēru līdz minimālajam ienākumu slieksnim finansē no valsts pamatbudžeta. Savukārt pensijas, kas pārsniedz minimālo vecuma pensijas apmēru, pilnībā tiek finansētas no speciālā apdrošināšanas budžeta. Ar 2021.gadu ieviestajā modelī, kad minimālā vecuma pensija ir atkarīga no katra apdrošināšanas stāža gada un tā ir noteikta salīdzinoši augsta visiem, tiek mazināta individuālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ietekme, neveicinot maksāt sociālās iemaksas no visiem ienākumiem - galvenais, lai ir uzkrāts pietiekams apdrošināšanas stāžs. Sistēmiski to nevaram atļauties, īpaši demogrāfiskās novecošanās apstākļos, kad valstī mazinās darbspējas vecuma - nodokļu maksātāju skaits, bet veco ļaužu īpatsvars nākotnē var sasniegt pat pusi no visu iedzīvotāju kopskaita. 5.attēls. *piemērā aprēķināta vecuma pensija, ja obligātās iemaksas veiktas no vidējās iemaksu algas valstī un minimālās darba algas 15 un 25 gadus personai pensionējoties 2021.gadā 64 gadu vecumā. Attēlā uzskatāmi parādīts, ka personām pie 15 gadu apdrošināšanas stāža būtiski atšķiras no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātā jeb nopelnītā pensija, ja iemaksas veiktas no vidējās algas valstī vai no minimālās darba algas, bet piešķirtais pensijas apmērs rezultātā abām personām ir vienāds. Tas mazina vēlmi līdzdarboties sistēmā un sociālās apdrošināšanas iemaksas veikt no visiem ienākumiem. Vēl jo vairāk, ka pēc statistikas datiem trešdaļa no sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātājiem iemaksas veic no iemaksu objekta, kas nepārsniedz minimālo darba algu. Lai minimālie vecuma pensijas apmēri nepārsniegtu vairāk kā pusi no vidējā pensijas apmēra, kā rezultātā tiktu nonivelēti tie pensiju apmēri, kas aprēķināti no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, nepieciešams papildus valsts pamatbudžeta atbalsts. Tā varētu būt bāzes pensijas noteikšana visiem vecuma pensijas saņēmējiem, kas būtu atkarīga no ienākumu mediānas izmaiņām. Vienlaikus - atsakoties no minimālajiem vecuma pensijas apmēriem, kuru vietā tiktu noteikta bāzes pensija. Rezultātā, pārskatot pensiju apmērus saistībā ar jaunākajiem datiem par ienākumu mediānas izmaiņām, palielinātos ienākumi ne tikai minimālo pensiju saņēmējiem, bet visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Šādai konceptuālai vecuma pensiju finansēšanas principu maiņai ir nepieciešams veikt attiecīgu izvērtējumu, kuru paredzēts MK iesniegt līdz 2021.gada beigām; 2) pensijas, t.sk. arī minimālās vecuma pensijas, katru gadu oktobrī tiek indeksētas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Līdz ar to pensijas apmēri regulāri jau palielinās. Katru gadu pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus, paaugstināsies tikai minimālo pensiju apmēri, kas radīs netaisnību pret pārējiem pensiju saņēmējiem, kuru pensija pārsniedz minimālo apmēru, jo minimālās pensijas tiktu pārskatītas divas reizes gadā - pensiju indeksācijas rezultātā un saistībā ar minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu, savukārt pārējās pensijas - vienu reizi gadā saistībā ar pensiju indeksāciju. Lai rastu taisnīgāku risinājumu, ir nepieciešams izvērtēt pensiju politiku kopumā, veicot attiecīgu izvērtējumu arī uz minimālo pensiju ikgadējo pārskatīšanu. Kā risinājumu varētu noteikt, ka no 2023.gada minimālo vecuma pensiju apmēru pārskata šādi: pensijas daļu, kas aprēķināta no sociālās apdrošināšanas iemaksām, indeksēt katru gadu 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Savukārt pensijas daļa, kas tiek piemaksāta no valsts pamatbudžeta, tiktu pārskatīta katru gadu janvārī atbilstoši ienākuma mediānas izmaiņām; 3) ņemot vērā, ka minimālo ienākumu sliekšņi tiek piemēroti visās sociālās aizsardzības sistēmas jomās, sociālās palīdzības pārskatīšanā ir jāņem vērā iepriekšminētie riski. Tāpat, lai novērtētu, kā paaugstinātie minimālo ienākumu sliekšņi ir ietekmējuši sociālās palīdzības saņēmēju skaitu, sociālo situāciju, ienākumu pieaugumu mājsaimniecībā, nodarbinātības iespējas u.c., ir nepieciešams izanalizēt veikto izmaiņu ietekmi uz GMI pabalsta saņēmējiem, ko varēs veikt tikai 2022.gadā, kad būs pieejami statistikas dati par 2021.gadu. Vienlaicīgi 2022.gadā būs iespēja arī novērtēt administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību finanšu spēju nodrošināt sociālo palīdzību un minimālo ienākumu reformas īstenošanu. Lai novērtētu sociālās palīdzības sistēmā noteikto pabalstu un atbalsta adekvātumu, sociālās palīdzības sistēmas novērtējumā nepieciešams izmantot arī iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza datus, kas būs pieejami 2022.gadā27. Vienlīdz būtisks informācijas avots būs pētījums par GMI pabalsta saņēmēju iztikšanas stratēģijām28, kur paredzēts identificēt GMI pabalsta saņēmēju vajadzību piramīdu, neapmierinātās vajadzības, izdevumu struktūru, ienākumu avotus, saņemtos atbalsta veidus arī nemonetārā veidā, raksturojot GMI pabalsta saņēmēju portretus. Tādējādi 2022.gadā tiks veikts padziļināts izvērtējums sociālās palīdzības jomā, veicot situāciju raksturojošo datu analīzi, pārskatot sociālās palīdzības saņemšanas kritērijus, kā arī noteikto minimālo ienākumu sliekšņu sociālās palīdzības jomā apmērus, vienlaicīgi precizējot arī prognozes par trūcīgo mājsaimniecību skaitu turpmākajos gados. Ņemot vērā minēto, LM piedāvā minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu noteikt ikgadēji no 2023.gada, izvērtējot iepriekšminētos riskus un veicamos novērtējumus katrā jomā. III. Plāna ietvaros īstenojamie pasākumi Plāna mērķis Plāna pasākumu mērķis ir pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, sniedzot atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām. Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas mērķēti sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi ienākumi (1.kvintile) un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, salāgojot atbalstu ar valsts un pašvaldību pieejamajiem finanšu resursiem. Tabula Nr.1. Politikas rezultatīvie rādītāji. Nr. Rezultatīvie rādītāji Rādītāja sākotnējā vērtība Rādītāja sasniedzamā vērtība 2024.gadā Datu avots 1. Personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) 7,8 % (2019.g.) 6,5% CSP 2. Bērnu29 īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) 8,7 % (2019.g.) 7% CSP 3. Nepilnu ģimeņu ar apgādībā esošiem bērniem30 īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) 17,3 % (2019.g.) 15% CSP 4. Daudzbērnu ģimeņu ar 3 un vairāk bērniem īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) 10,1 % (2019.g.) 9% CSP 5. Pensijas vecuma personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) 6,5 % (2019.g.) 5% CSP 6. Nabadzības riska indekss (60% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.5, 0.3) 21,6 % (2019.g.) 20,5% CSP 7. S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss 6.3 (2019.g.) 6 CSP Nr. p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 1. Mainīt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas principus, piesaistot tos sociālekonomiskam rādītājam Normatīvajos aktos nostiprināta minimālo ienākumu sliekšņu noteikšana, balstoties uz relatīvo metodi Grozījumi likumā "Par sociālo drošību" Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā LM - 2022.gada 4.ceturksnis 2. Mainīt minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas nosacījumus, lai nodrošinātu to atbilstību reālajai sociālekonomiskajai situācijai Noteikta ikgadēja minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana no 2023.gada 1.janvāra Grozījumi likumā "Par sociālo drošību" Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā LM Pašvaldības 2022.gada 4.ceturksnis 3. Veikt pensiju politikas izvērtējumu, lai arī turpmāk nodrošinātu uz individuālajām iemaksām balstītās pensiju sistēmas attīstību un ilgtspēju. Sniegti priekšlikumi minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņai, saglabājot darba mūžā veikto individuālo iemaksu lomu visu pensiju adekvātumā. Politikas plānošanas dokuments par pensiju politikas un tās finansēšanas principiem LM - 2021.gada 3.ceturksnis 4. Sniegt valsts atbalstu pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanā, lai uzlabotu iedzīvotāju ar viszemākajiem ienākumiem materiālo situāciju. Noteikts līdzfinansējums pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu - GMI un mājokļa pabalsta - nodrošināšanai. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā LM Pašvaldības 2021.gada 4.ceturksnis IV. Teritoriālā perspektīva Plānotie pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā. V. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Plāna īstenošanai plānots izmantot finanšu resursus no valsts un pašvaldību budžeta. Tabulā Nr.2. "Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro)" veikti aprēķini, pamatojoties uz 2021.gadā pieejamo un aktuālo informāciju. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plānā minētajām institūcijām izskatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam", kā arī likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Sagatavojot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem 2023.-2025.gadam, tiks veikti pārrēķini papildu nepieciešamajam finansējumam Plānā paredzēto pasākumu īstenošanas nodrošināšanai, ņemot vērā aktuālo pabalstu un pensiju saņēmēju skaitu. Detalizēts papildu nepieciešamā finansējuma apmēra aprēķins tiks veikts, izstrādājot attiecīgo normatīvo aktu anotācijas un iekļauts anotācijas III sadaļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem". Saistībā ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju pārskatīšanu, tas radīs ietekmi ne tikai uz LM budžetu, bet arī Kultūras ministrijas budžetu. Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likuma 14.pants paredz, ka baleta māksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba baleta mākslinieka profesijā līdz 1998.gada 31.decembrim, ir tiesības papildus valsts pensijai saņemt pabalstu par veikto radošo darbu. Piešķiramā pabalsta apmērs atkarībā no baleta māksliniekam piešķirtās kategorijas tiek noteikts divkāršā vai trīskāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Informācija par šī pabalsta saņēmēju skaitu un esošo un papildus nepieciešamo finansējumu iekļauta tabulā Nr.2. "Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro)" un tabulā Nr.3. "Paredzēto pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini". Plānā ietvertajiem pasākumiem paredzama ietekme uz pašvaldību izdevumiem sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī citu nozaru sniegtajiem pakalpojumiem. Plānā ietvertie pasākumi ir noteikti, balstoties uz likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 7.apakšpunktu, kas nosaka, ka pašvaldību autonomā funkcija ir "nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, sociālo aprūpi (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.)", ka arī uz likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 9.apakšpunktu, kas nosaka, ka pašvaldību autonoma funkcija ir "sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā". Ņemot vērā, ka pašvaldību izdevumi saistībā ar ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanu būtiski palielināsies, saskaņā ar MK 2012.gada 11.decembra noteikumu Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" 24.punktu LM iesniegusi kā vienu no nozares prioritārajiem pasākumiem mērķdotāciju pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu - GMI un mājokļa pabalsta - nodrošināšanai. Minētais prioritārais pasākums paredz 30% līdzfinansējumu pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanai, lai pakāpeniski pilnveidotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, tostarp, regulāri pārskatot GMI slieksni, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusam atbilstošos ienākumu sliekšņus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai metodei, un ieviešot visās pašvaldībās vienotu mājokļa pabalsta saturu un aprēķina metodiku. Tāpat atbilstoši Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās 2021.gada 20.maijā panāktajai vienošanās jautājums par valsts līdzfinansējuma nepieciešamību GMI pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksu līdzfinansēšanai jāvirza iekļaušanai Latvijas Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības un MK sarunu protokolā, paredzot līdzfinansējuma nodrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra un tā piešķiršanas nosacījumus un kritērijus. Pasākumu un atbilstošā finansējuma piesaistes nepieciešamība ir pamatojama ar to, ka ļoti zemais minimālo ienākumu slieksnis veicina ienākumu nevienlīdzības pieaugumu, jo pārējās sabiedrības ienākumi pieaug, turpretim trūcīgākās iedzīvotāju daļas ienākumi paliek nemainīgi. Zemi ienākumi veido arī nabadzības slazdu, jo cilvēku iespējas kļūt aktīviem un meklēt darbu ir ierobežotas gan zemās izglītības, gan dažādu darbam nepieciešamu pakalpojumu pieejamības trūkuma dēļ (piemēram, sabiedriskā transporta un aprūpes pakalpojumu trūkums u.c.), jo visi mājsaimniecības ienākumi tiek novirzīti pamatvajadzību nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka Plāns paredz regulāru minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu atbilstoši iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu izmaiņām, kā rezultātā mājsaimniecība varēs pretendēt uz GMI pabalstu, tikt atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu, tādējādi Plāna ieviešanas rezultātā palielināsies trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību skaits un GMI pabalsta saņēmēju skaits. Attiecīgi Plāna ieviešana ietekmēs pašvaldību izdevumus gan saistībā ar nodrošināto atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, gan GMI un mājokļa pabalstu nodrošināšanai. Tā kā pašvaldībās ir noteikti papildu atvieglojumi un pabalsti trūcīgām un maznodrošinātām personām, tad Plāna ieviešanai būs ietekme uz pašvaldību izdevumiem pamata un papildu sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanai, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu nodrošināšanai, citu pašvaldībās šīm mērķa grupām noteikto atvieglojumu nodrošināšanai. Papildus personām, kurām noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss, ir tiesības arī uz atvieglojumiem veselības aprūpē, tādējādi paredzams, ka Plāna ieviešanai būs ietekme arī uz veselības nozarē nepieciešamajiem izdevumiem šai mērķa grupai. Personām, kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, ir tiesības uz valsts garantētu juridiskās palīdzības saņemšanu, kas paredz arī atbrīvojumu no tiesas izdevumiem, kā arī par trūcīgām atzītām personām un lietas dalībniekiem - fiziskajām personām, kuras atbilstoši procesuālajiem likumiem ir atbrīvotas no tiesas izdevumu vai valsts nodevas samaksas, ir tiesības saņemt atbrīvojumus no tiesas sniegto pakalpojumu maksas. Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas 17.05.2021. vēstuli nr. 1-13.8/2190, Tieslietu ministrija informēja, ka, izvērtējot LM aprēķinus un skaidrojumu par trūcīgo un maznodrošināto personu skaita prognozēm atbilstoši minimālo ienākumu sliekšņu prognozēm, ir secinājusi, ka gan trūcīgo, gan maznodrošināto personu skaita pieaugums 2022.- 2024. gadā neatstās būtisku ietekmi uz sniegto valsts nodrošināto juridisko palīdzību un, līdz ar to papildu finanšu līdzekļi Juridiskās palīdzības administrācijas pakalpojumu sniegšanai šai mērķa grupai nav nepieciešami. Detalizēta informācija par LM, Kultūras un Veselības ministrijas, kā arī pašvaldību finanšu aprēķiniem saistībā ar Plāna pasākumu ieviešanu ir pieejama tabulā Nr.3. "Paredzēto pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini". Tabula Nr.2. Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro) Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Papildu nepieciešamais finansējums 2022.-2024.gadam Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) 2021. (n gads) 2022. (n + 1) 2023. (n + 2 ) 2022. (n + 1) 2023. (n + 2) 2024. (n + 3) turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)31 Finansējums plāna realizācijai kopā 111 604 380 96 947 697 104 100 003 18 433 705 57 402 778 70 888 932 0 70 888 932 - tajā skaitā 18. Labklājības ministrija Konsolidētais budžets 69 079 914 69 637 414 69 863 201 11 122 130 41 925 471 53 399 271 53 399 271 - tajā skaitā pamatbudžets 69 079 914 69 637 414 69 863 201 11 122 130 41 925 471 53 399 271 53 399 271 - 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" 57 742 012 57 937 235 58 172 080 0 22 123 631 30 488 006 30 488 006 - 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" 33 318 33 318 33 318 11 077 209 14 147 931 14 921 843 14 921 843 - 05.03.00 "Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās" 219 779 219 779 219 779 0 88 479 120 143 120 143 - 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" 10 759 076 11 317 309 11 438 024 0 5 520 197 7 823 878 7 823 878 - 20.02.00 "Izdienas pensijas" 0 0 0 0 312 480 480 - 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" 0 0 0 44 921 44 921 44 921 44 921 - 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" 325 729 129 773 0 0 0 0 0 - speciālais budžets 57 742 012 57 937 235 58 172 080 0 22 123 631 30 488 006 30 488 006 - 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets" 27 404 270 27 331 080 27 270 544 0 10 674 559 14 909 047 14 909 047 - 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets" 271 726 226 143 201 761 0 58 322 89 730 89 730 - 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" 901 052 927 803 956 126 0 391 805 565 299 565 299 - 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets" 29 164 964 29 452 209 29 743 649 0 10 998 945 14 923 930 14 923 930 - 22.Kultūras ministrija 19.07.00 "Mākslas un literatūra". 102 024 102 024 102 024 0 12 168 16 848 16 848 - 29. Veselības ministrija 33.00.00 "Veselības aprūpes nodrošināšana" 1 582 480 1 361 437 1 151 550 0 1 017 158 1 229 490 1 229 490 - Pašvaldību budžets (GMI pabalsta un mājokļa pabalsta nodrošināšanai) 40 839 962 25 846 822 32 983 228 7 311 575 14 447 981 16 243 323 16 243 323 - PLĀNA PASĀKUMI 1. Mainīt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas principus, piesaistot tos sociālekonomiskam rādītājam 0 0 0 0 0 0 0 2. Mainīt minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas nosacījumus, lai nodrošinātu to atbilstību reālajai sociālekonomiskajai situācijai 69 079 914 69 637 414 69 863 201 0 27 744 880 38 449 248 38 449 248 2.1. Minimālo pensiju paaugstināšana. 18. Labklājības ministrija pamatbudžets 51 241 272 51 455 327 51 686 231 0 18 534 177 25 449 791 25 449 791 Transferta pārskaitījums uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets"), lai nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju grupām, pārtraucot aktīvās darba gaitas, palielinātu ienākumu kompensāciju 22 508 641 22 435 451 22 374 915 0 7 672 694 10 712 794 10 712 794 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts minimālās vecuma pensijas saņēmējiem) 22 053 964 21 980 856 21 920 402 0 7 512 087 10 491 049 10 491 049 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts personas nāves gadījumā) 304 244 304 162 304 080 0 109 042 149 739 149 739 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušam laulātajam) 150 433 150 433 150 433 0 51 565 72 006 72 006 Transferta pārskaitījums uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālais budžets"), lai nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju grupām, iegūstot invaliditāti, palielinātu ienākumu kompensāciju 28 732 631 29 019 876 29 311 316 0 10 861 483 14 736 997 14 736 997 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts minimālās invaliditātes pensijas saņēmējiem) 28 663 074 28 950 319 29 241 759 0 10 835 709 14 702 038 14 702 038 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušam laulātajam) 69 557 69 557 69 557 0 25 774 34 959 34 959 2.2. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra palielināšana 18. Labklājības ministrija pamatbudžets 10 195 604 10 741 027 10 865 062 0 4 966 863 6 986 297 6 986 297 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušām personām) 829 562 916 309 927 102 0 268 008 412 320 412 320 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti) 8 899 910 9 824 718 9 937 960 0 4 698 855 6 573 977 6 573 977 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" (vienreizēja piemaksa 2021.gada maijā, lai pārietu uz VSNP izmaksu par iepriekšējo mēnesi) 466 132 0 0 0 0 0 0 2.3. Ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un pensiju apmēru pārskatīšanu saistītie pakalpojumi 18. Labklājības ministrija pamatbudžets 2 224 928 2 199 964 2 197 987 0 1 159 966 1 702 472 1 702 472 Transferta pārskaitījums uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets"), lai nodrošinātu pabalsta paaugstināšanu personām bezdarba gadījumā, tostarp personām, kurām visā pabalsta aprēķina periodā netiek izmantota personas iemaksu alga 271 726 226 143 201 761 0 58 322 89 730 89 730 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts personas nāves gadījumā) 19 427 19 427 19 427 0 5 616 8 640 8 640 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, kuriem visā pabalsta aprēķina periodā netiek izmantota personas iemaksu alga, un par kurām bezdarba periodā tiek veiktas iemaksas pensiju apdrošināšanai) 210 259 172 271 151 952 0 43 922 67 575 67 575 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (iemaksas pensiju apdrošināšanai par bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem) 42 040 34 445 30 382 0 8 784 13 515 13 515 Transferta pārskaitījums uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets)", lai nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju grupām, iegūstot darbspēju zudumu darba negadījumā, palielinātu ienākumu kompensāciju 891 230 917 981 946 304 0 385 565 556 563 556 563 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atlīdzības par darbspēju zaudējumu minimālais apmērs) 440 508 467 259 495 582 0 323 258 437 349 437 349 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atlīdzības par ārstēšanās izdevumiem izmaksājamais apmērs sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimību) 40 473 40 473 40 473 0 11 700 18 000 18 000 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (slimības pabalsta izmaksājamais apmērs sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimību) 151 632 151 632 151 632 0 50 607 101 214 101 214 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksājamais apmērs sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimību) 258 617 258 617 258 617 0 0 0 0 Transferta pārskaitījums uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu (04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimību speciālais budžets"), lai nodrošinātu noteiktām iedzīvotāju grupām, ģimenes locekļa nāves gadījumā vai iegūstot darbspēju zudumu darba negadījumā, palielinātu ienākumu kompensāciju 432 333 432 333 432 333 0 137 462 186 933 186 933 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (atbalsts apdrošinātas personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā) 17 808 17 808 17 808 0 5 148 7 920 7 920 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības minimālais apmērs) 414 525 414 525 414 525 0 132 314 179 013 179 013 Naudas summas personiskiem izdevumiem paaugstināšana valsts sociālās aprūpes centru un līguminstitūciju klientiem 253 097 253 097 253 097 0 100 740 136 884 136 884 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" (līguminstitūciju klientiem) 33 318 33 318 33 318 0 12 261 16 741 16 741 05.03.00 "Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās" (valsts sociālās aprūpes centru klientiem) 219 779 219 779 219 779 0 88 479 120 143 120 143 Paaugstināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā, kā arī sniegts lielāks atbalsts Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo ČAES dalībnieku ģimenēm 376 542 370 410 364 492 0 477 565 731 882 731 882 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" (apbedīšanas pabalsta valsts sociālā nodrošinājum pabalsta saņēmēja nāves gadījumā saņēmējiem) 46 494 47 598 48 700 0 21 421 30 122 30 122 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā pabalsta ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm saņēmējiem) 330 048 322 812 315 792 0 456 144 701 760 701 760 20.02.00 "Izdienas pensijas" (izdienas pensijas saņēmējiem) 0 0 0 0 312 480 480 2.4. Atbalsts bērniem apgādnieka nāves gadījumā. 18. Labklājības ministrija pamatbudžets 5 092 381 5 111 323 5 113 921 0 3 083 874 4 310 688 4 310 688 Transferta pārskaitījums uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, lai bērniem apgādnieka nāves gadījumā, palielinātu ienākumu kompensāciju 4 905 451 4 905 451 4 905 451 0 3 008 105 4 204 989 4 204 989 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (transferts uz 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets" atbalsts bērniem apgādnieka nāves gadījumā) 4 895 629 4 895 629 4 895 629 0 3 001 865 4 196 253 4 196 253 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (transferts uz 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" atbalsts bērniem apgādnieka nāves gadījumā) 9 822 9 822 9 822 0 6 240 8 736 8 736 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā) 186 930 205 872 208 470 0 75 769 105 699 105 699 2.5. IT sistēmu pielāgošana 18. Labklājības ministrija pamatbudžets 325 729 129 773 0 0 0 0 0 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" 325 729 129 773 0 0 0 0 0 2.6. Pabalsts baleta māksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba baleta mākslinieka profesijā līdz 1998.gada 31.decembrim, un kuriem ir tiesības papildus valsts pensijai saņemt pabalstu par veikto radošo darbu 22 Kultūras ministrija 19.07.00 "Mākslas un literatūra". 102 024 102 024 102 024 0 12 168 16 848 16 848 2.7. Atbalsts trūcīgām personām veselības aprūpes jomā 29 Veselības ministrija 33.00.00 "Veselības aprūpes nodrošināšana" 1 582 480 1 361 437 1 151 550 0 1 017 158 1 229 490 1 229 490 2.8. GMI un mājokļa pabalsts. Pašvaldību budžets 40 839 962 25 846 822 32 983 228 7 311 575 14 447 981 16 243 323 16 243 323 3. Veikt pensiju politikas izvērtējumu, lai arī turpmāk nodrošinātu uz individuālajām iemaksām balstītās pensiju sistēmas attīstību un ilgtspēju. 0 0 0 0 0 0 0 4. Sniegt valsts atbalstu pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanā, lai uzlabotu iedzīvotāju ar viszemākajiem ienākumiem materiālo situāciju 18. Labklājības ministrija pamatbudžets 11 122 130 14 180 591 14 950 023 14 950 023 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" 0 0 0 11 077 209 14 135 670 14 905 102 14 905 102 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" 0 0 0 44 921 44 921 44 921 44 921 Tabula Nr.3. Paredzēto pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini. Pasākumi Finansējuma aprēķina apraksts Trūcīgo personu skaits un prognozes 2019.gadā Latvijā trūcīgo skaits bija 41 522 personas, savukārt 2020.gadā - 37 464 personas. 2021.gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir paaugstināts no 128,06 euro līdz 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām - 0,7 jeb 190 euro32. Ņemot vērā, ka vidējais personu skaits trūcīgā mājsaimniecībā 2020.gadā bija divas personas, tiek pieņemts, ka vidējais trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 231 euro ((272+190)/2=231), t.i., par 80,5% lielāks nekā 2020.gadā spēkā esošais - 128,06 euro. Ņemot vērā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa palielinājumu, 2021.gadā tiek prognozēts trūcīgo personu skaits 64 439 personas. Tas veido trūcīgo personu skaita pieaugumu 2021.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 72 %, t.sk. trūcīgo pilngadīgo personu skaita pieaugumu - par 72,10%. Ņemot vērā, ka 2022.gadā netiek plānota trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa paaugstināšana, tiek prognozēts, ka trūcīgo personu skaita samazinājums būs 5%. Trūcīgo personu skaita samazinājums laika periodā no 2016.gada līdz 2020.gadam vidēji gadā bija 14%. Lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā COVID-19 situācija valstī, netiek pieņemts ka samazinājums būs 14% gadā, bet gan 5%. 2022.gadā trūcīgo skaits tiek prognozēts 61 217 personas. 2023.gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiek paaugstināts līdz 305 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām - 0,7 jeb 214 euro. Ņemot vērā, ka vidējais personu skaits trūcīgā mājsaimniecībā 2020.gadā bija divas personas, tiek pieņemts, ka vidējais trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 259,5 euro ((305+214)/2=259,5), t.i., par 102,7% lielāks nekā 2020.gadā spēkā esošais - 128,06 euro. 2023.gadā tiek prognozēts trūcīgo skaits 72 388 personas. Tas veido trūcīgo personu skaita pieaugumu 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu par 18,25 %, t.sk. trūcīgo pilngadīgo personu skaita pieaugumu - par 18,25%. 2024.gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiek paaugstināts līdz 318 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām - 0,7 jeb 223 euro. Ņemot vērā, ka vidējais personu skaits trūcīgā mājsaimniecībā 2020.gadā bija divas personas, tiek pieņemts, ka vidējais trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 270,5 euro ((318+223)/2=270,5), t.i., par 111,3% lielāks nekā 2020.gadā spēkā esošais - 128,06 euro. 2024.gadā tiek prognozēts trūcīgo skaits 75 455 personas. Tas veido trūcīgo personu skaita pieaugumu 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu par 4,24 %, t.sk. trūcīgo pilngadīgo personu skaita pieaugumu - par 4,24%. Tabula Nr. 3.1. Trūcīgo personu skaita dinamika 2016. - 2024.gadu periodā. Indikatori 2016. fakts 2017. fakts 2018. fakts 2019. fakts 2020. fakts 2021. prognoze 2022. prognoze 2023. prognoze 2024. prognoze Kopā trūcīgās personas, t.sk. 68 816 62 260 50 447 41 522 37 464 64 439 61 217 72 388 75 455 bērni 20 851 18 264 13 957 10 349 9 024 15 493 14 718 17 404 18 141 nestrādājošās personas 19 442 16 937 12 545 10 031 9 314 15 464 14 691 17 372 18 108 pensijas vecuma personas 9 920 9 816 9 505 8 990 8 338 14 597 13 867 16 397 17 092 personas ar invaliditāti 9 316 9 041 8 423 7 747 6 934 12 139 11 532 13 636 14 213 pārējās trūcīgās personas 9 287 8 202 6 017 4 405 3 854 6 746 6 409 7 579 7 901 Trūcīgo personu skaita pieaugums pret iepriekšējo gadu, % -15.96 -9.53 -18.97 -17.69 -9,77 72,00 -5,00 18,25 4,24 Trūcīgo pilngadīgo personu (bez bērniem) skaita izmaiņas (pieauguma procents) pret iepriekšējo gadu, % -13.45 -8.27 -17.06 -14.57 -8,77 72,10 -5,00 18,25 4,24 Trūcīgo personu skaita pieaugums pret 2020.gadu 26 975 23 753 34 924 37 991 Veselības ministrijai nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins, ņemot vērā Plāna pasākumu ieviešanas ietekmi: Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2023.gadā un 2024.gadā tiks ieplānots valsts pamatbudžeta programmā 33.00.00 "Veselības aprūpes nodrošināšana". Aprēķins: tiek izmantota informācija par trūcīgām personām sniegto veselības aprūpes pakalpojumu no Nacionālā veselības dienesta (turpmāk - NVD) par 2019.gadu un Valsts statistikas pārskatu dati par trūcīgo personu skaitu 2019.gadā, kā arī prognozi no 2021.līdz 2024.gadam (skat. tabulu Nr.3.1.). 2020.gadā par trūcīgām bija atzītas 37 464 personas. Vislielākais trūcīgo personu skaita pieaugums prognozēts 2021.gadā (72,00%), t.sk. pilngadīgo personu skaita pieaugums par 72,10%. 2022.gadā attiecīgi prognozēts trūcīgo pilngadīgo personu skaita samazinājums pret 2021.gadu par 5%, ņemot vērā, ka 2022.gadā nav plānots palielināt trūcīgo mājsaimniecību ienākumu slieksni (skat. tabulu Nr.3.1.). Trūcīgo personu, kuri saņems veselības aprūpes pakalpojumus, skaits turpmākajos gados aprēķināts, par pamatu ņemot NVD 2019.gada datus par trūcīgo personu skaitu, kuri saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus, un ņemot vērā trūcīgo pilngadīgo personu skaita dinamiku. Attiecīgi pieņemot, ka pakalpojumu izmaksas paliek 2019.gada līmenī, aprēķināts nepieciešamais finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai trūcīgām pilngadīgām personām un nepieciešamais papildu finansējums pret 2019.gadu (skat. Tabula Nr.3.2.). Tabula Nr.3.2.Veselības ministrijai nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins, ņemot vērā Plāna pasākumu ieviešanas ietekmi. Izdevumi 2019.gads 2020.gads 2021.gads 2022.gads 2023.gads 2024.gads Unikālo trūcīgo pacientu skaits Summa, euro Vidējās izmaksas, euro Unikālo trūcīgo pacientu skaits ar plānoto palielinājumu Summa ar plānoto palielinājumu, euro Unikālo trūcīgo pacientu skaits ar plānoto palielinājumu Summa ar plānoto palielinājumu, euro Unikālo trūcīgo pacientu skaits ar plānoto palielinājumu Summa ar plānoto palielinājumu, euro Unikālo trūcīgo pacientu skaits ar plānoto palielinājumu Summa ar plānoto palielinājumu, euro Unikālo trūcīgo pacientu skaits ar plānoto palielinājumu Summa ar plānoto palielinājumu, euro Trūcīgo pilngadīgo personu (bez bērniem) pieauguma procents pret iepriekšējo gadu, % 72,10 -5,00 18,25 4,24 1 2 3 4 5 6 8 9 11 12 14 15 16 17 Ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācija 6 617 1 745 238 263.75 6 037 1 592 259 10 390 2 740 363 9 871 2 603 476 11 672 3 078 490 12 167 3 209 046 pacientu iemaksu kompensācija no valsts budžeta - kopā 1 093 388 997 597 1 716 944 1 631 115 1 928 844 2 010 620 par ambulatoriem pakalpojumiem 22 777 477 520 20.97 20 779 435 736 35 761 749 908 33 973 712 414 40 173 842 428 41 876 878 140 par stacionāriem pakalpojumiem 3 797 615 868 162.20 3 464 561 861 5 962 967 036 5 664 918 701 6 698 1 086 416 6 982 1 132 480 Nepieciešamie finanšu līdzekļi, euro 2 838 626 2 589 856 4 457 307 4 234 591 5 007 334 5 219 666 Papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi pret 2019. gadu, euro -248 770 1 618 681 1 395 965 2 168 708 2 381 040 GMI pabalsta finansējums, saņēmēju skaits un prognozes LM aprēķini un skaidrojums (aprēķini veikti excel vidē, līdz ar to, matemātiski noapaļojot divas zīmes aiz komata, var rasties nobīdes aprēķinos): 2019.gadā GMI pabalstu saņēma 17 249 personas, t.sk. bērni 3 165; nestrādājošas personas - 6 478 un pārējās personas darbspējīgā vecumā 1 690, personas ar invaliditāti 3 097; pensijas vecuma personas - 2 819. 2019.gadā GMI pabalstam izlietoti 4 721 053 euro. Vidējais GMI pabalsta apmērs personai mēnesī 2019.gadā bija 42,79 euro, bet GMI pabalsta vidējais saņemšanas ilgums 2019.gadā bija 5,08 mēneši. 2020.gadā GMI līmenis tika paaugstināts no 53 euro līdz 64 euro mēnesī, tomēr GMI pabalsta saņēmēju skaits samazinājās par 4,27%. GMI pabalstu saņēma 16 511 personas, t.sk. bērni 3 057; nestrādājošas personas - 6 393 un pārējās personas darbspējīgā vecumā 1 629, personas ar invaliditāti 2 766; pensijas vecuma personas - 2 666. 2020.gadā GMI pabalstam izlietoti 5 187 828 euro. Vidējais GMI pabalsta apmērs personai mēnesī 2020.gadā bija 48,91 euro, bet GMI pabalsta vidējais saņemšanas ilgums 2020.gadā bija 5,68 mēneši. 2021.gadā, ņemot vērā, ka GMI slieksnis pirmajai personai tiek noteikts 109 euro; parējām personām mājsaimniecībā, nosakot GMI slieksni, tiek piemērots koeficients 0,7, t.i., GMI slieksni veido 76 euro, turklāt, ņemot vērā arī īstenotos pasākumus pensijas vecuma personām, kas samazinās pensijas vecuma personu skaitu GMI pabalsta saņēmēju vidū, GMI pabalsta saņēmēju skaits kopā tiek prognozēts 24 829 personas33. Nepieciešamais finansējums 2021.gadā: 11 842 412 euro. kas aprēķināts šādi34: 16 909 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie līdzekļi gadā = 8 934 120 euro; 7 920 pārējās personas mājsaimniecības - izlietotie līdzekļi gadā = 3 227 633 euro. 2022.gadā attiecībā uz GMI sliekšņa apmēru izmaiņas netiek plānotas, tāpēc GMI pabalsta saņēmēju skaits samazināsies, kas tiek prognozēts - 23 591 personas35. Nepieciešamais finansējums 2022.gadā: 11 252 431 euro, kas aprēķināts šādi36: 16 066 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie līdzekļi gadā = 8 488 033 euro; 7 525 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie līdzekļi gadā = 2 764 398 euro. 2023.gadā ņemot vērā, ka GMI slieksnis pirmajai personai tiek noteikts 122 euro; parējām personām mājsaimniecībā, nosakot GMI slieksni, tiek piemērots koeficients 0,7, t.i., GMI slieksni vidēji veido 85 euro, GMI pabalsta saņēmēju skaits kopā tiek prognozēts 27 310 personas37. Nepieciešamais finansējums 2023.gadā: 14 544 298 euro, kas aprēķināts šādi38: 18 574 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie līdzekļi gadā = 10 961 851 euro; 8 736 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie līdzekļi gadā = 3 582 447 euro. 2024.gadā ņemot vērā, ka GMI slieksnis pirmajai personai tiek noteikts 127 euro; parējām personām mājsaimniecībā, nosakot GMI slieksni, tiek piemērots koeficients 0,7, t.i., GMI slieksni vidēji veido 89 euro, GMI pabalsta saņēmēju skaits kopā tiek prognozēts 28 352 personas39. Nepieciešamais finansējums 2024.gadā: 15 728 922 euro, kas aprēķināts šādi40: 19 270 pirmās personas mājsaimniecībā - izlietotie līdzekļi gadā = 11 834 535 euro; 9 082 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie līdzekļi gadā = 3 894 387 euro. Tabula Nr.3.3. GMI pabalsta saņēmēju skaita dinamika un finansējums 2016. - 2024.gadā. Indikatori 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 fakts fakts fakts fakts fakts prognoze prognoze prognoze prognoze Kopā GMI saņēmējas personas, t.sk. 27 769 25 823 20 878 17 249 16 511 24 829 23 591 27 310 28 352 bērni 6 120 5 953 4 316 3 165 3 459 4 597 4 368 5 057 5 249 nestrādājošās personas 11 779 10 286 7 927 6 478 7 080 9 614 9 134 10 574 10 978 pensijas vecuma personas 3 049 2 997 2 986 2 819 3 081 4 009 3 809 4 410 4 578 personas ar invaliditāti 3 743 3 659 3 407 3 097 3 385 4 159 3 952 4 575 4 750 pārējie GMI pabalsta saņēmēji kopā 3 078 2 928 2 242 1 690 1 847 2 450 2 328 2 694 2 797 GMI pabalsta saņēmēju personu skaita pieaugums pret 2020.gadu 8 318 7 080 10 799 11 841 Izlietotie/nepieciešamie līdzekļi, euro 6 728 936 6 487 489 5 497 602 4 721 053 5 187 828 11 842 412 11 252 431 14 544 298 15 728 922 Nepieciešamā finansējuma pieaugums pret 2020.gadu, euro 6 654 584 6 064 603 9 356 470 10 541 094 t.sk. valsts 30% līdzfinansējums 3 375 729 4 363 290 4 718 677 t.sk. pašvaldībām nepieciešamais finansējums 70% euro 7 876 702 10 181 008 11 010 245 Papildus valsts budžeta līdzekļi mērķdotācijai pašvaldībām GMI pabalstam pret 2020.gadu 3 375 729 4 363 290 4 718 677 Maznodrošināto personu esošais skaits un prognozes LM aprēķini un skaidrojums: Datu vākšana par maznodrošināto personu skaitu valstī uzsākta no 2017.gada. Maznodrošināto personu skaita pieaugums 2021.gadā plānots atbilstoši trūcīgo personu skaita pieaugumam, ņemot vērā, ka maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu minimālais slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ar 2021.gadu noteikts 272 euro un pārējām personām 190 euro (0,7 no pirmās) un maksimālais slieksnis, ko nosaka katra pašvaldība, - 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, atbilstoši kuram varēs saņemt valsts un pašvaldības sniegto atbalstu. Tabula Nr. 3.4. Maznodrošināto personu skaits un prognozes 2017. - 2024.gadu periodā Indikators 2017. fakts 2018. fakts 2019. fakts 2020. fakts 2021. prognoze 2022. prognoze 2023. prognoze 2024. prognoze Maznodrošināto personu skaits 50 283 50 235 45 564 43 770 49 782 47 791 54 707 56 525 Trūcīgās un maznodrošinātās personas kopā 2020.gadā bija 78 791. Tieslietu ministrija ir izvērtējusi Labklājības ministrijas aprēķinus un skaidrojumu par trūcīgo un maznodrošināto personu skaita prognozēm atbilstoši minimālo ienākumu sliekšņu prognozēm un secinājusi, ka gan trūcīgo, gan maznodrošināto personu skaita pieaugums 2022.- 2024. gadā neatstās būtisku ietekmi uz sniegto valsts nodrošināto juridisko palīdzību un, līdz ar to papildu finanšu līdzekļi Juridiskās administrācijas pakalpojumu sniegšanai šai mērķa grupai nav nepieciešami. Mājokļa pabalsts41 LM aprēķini un skaidrojums: 2019.gadā dzīvokļa pabalstu saņēma 70 954 personas (trūcīgas un maznodrošinātas personas kopā). 2019.gadā dzīvokļa pabalstam izlietoti 13 769 163 euro, tātad vidēji 194 euro gadā vienai personai. 2020.gadā dzīvokļa pabalstu saņēma 64 481 personas. 2020.gadā dzīvokļa pabalstam izlietoti 13 347 419 euro, tātad vidēji 207 euro gadā vienai personai. 2021.gadā, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos42, kas stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā, tiek prognozēts mājokļa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums līdz 64 439 personām un nepieciešamais finansējums mājokļa pabalsta nodrošināšanai tiek prognozēts 28 997 550 euro (450 * 64 439 = 28 997 550). Aprēķini par 2021.gadu un turpmākajiem gadiem veikti, pieņemot, ka viena persona vidēji gadā saņems mājokļa pabalstu 450 euro apmērā. 2022.gadā tiek prognozēts mājokļa pabalsta saņēmēju skaita samazinājums par 11,47% - 57 048 personas un nepieciešamais finansējums: 25 671 600 euro (450 * 57 048 = 25 671 600). 2023.gadā tiek paaugstināts GMI slieksnis un GMI pabalsta saņēmēju skaits palielinās. Ņemot vērā, ka GMI slieksnis un GMI pabalsta saņēmēju skaits tieši ietekmē mājokļa pabalsta saņēmēju skaitu, tiek prognozēts mājokļa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums līdz 72 388 personām un nepieciešamais finansējums mājokļa pabalsta nodrošināšanai tiek prognozēts 32 574 600 euro (450*72 388=32 574 600). 2024.gadā tiek paaugstināts GMI slieksnis un GMI pabalsta saņēmēju skaits palielinās. Tiek prognozēts mājokļa pabalsta saņēmēju skaita pieaugums līdz 75 455 personām un nepieciešamais finansējums mājokļa pabalsta nodrošināšanai tiek prognozēts 33 954 750 euro (450*75 455=33 954 750). Tabula Nr. 3.5. Dzīvokļa/mājokļa pabalsta saņēmēju skaita dinamika un finansējums 2016. - 2024.gadā. Indikatori 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 fakts fakts fakts fakts fakts prognoze prognoze prognoze prognoze Dzīvokļa/mājokļa pabalstu saņēmušo personu skaits (trūcīgie un maznodrošinātie) 100 779 93 738 82 986 70 954 64 481 64 439 57 048 72 388 75 455 Izlietotie/nepieciešamie līdzekļi, euro 16 656 819 16 570 182 14 903 585 13 769 163 13 347 419 28 997 550 25 671 600 32 574 600 33 954 750 Nepieciešamā finansējuma pieaugums pret 2020.gadu, euro 15 650 131 12 324 181 19 227 181 20 607 331 t.sk. valsts 30% līdzfinansējums 7 701 480 9 772 380 10 186 425 t.sk. pašvaldībām nepieciešamais finansējums 70% 17 970 120 22 802 220 23 768 325 Papildus valsts budžeta līdzekļi mērķdotācijai pašvaldībām mājokļa pabalstam pret 2020.gadu 7 701 480 9 772 380 10 186 425 Vienlaikus nepieciešams papildu finansējums 2 amata vietām apakšprogrammā 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" ekonomiskās klasifikācijas kodā "Atlīdzība, lai nodrošinātu pasākuma administrēšanu un uzraudzību 44 921 euro apmērā ik gadu. Amata vietas tiks nodrošinātas, pārdalot 2 amata vietas no apakšprogrammas 05.03.00 "Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās", nemainot nozarē kopējo plānoto amata vietu skaitu, savukārt finansējums atlīdzības nodrošināšanai ir nepieciešams papildus apakšprogrammā 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana". Aprēķinātie izdevumi novērtēšanas prēmijai un atvaļinājuma pabalstam nepārsniedz Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra Instrukcijas Nr.19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" apakšpunktos 52.1.4. un 52.1.5.1. noteikto sociālo garantiju, naudas balvu un prēmiju pieļaujamo apmēru. ! Aprēķins uz 17.05.2021. pie nemainīta personu kontingenta, kas izmantots aprēķinā 2021.gadam. Finansējuma summas var mainīties atbilstoši personu skaita izmaiņām. Tabula 3.6. Valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju skaits, vidējie apmēri un nepieciešamais finansējums. 2022 2023 2024 Programma, izdevumu EEK skaits, vid. mēnesī vid. apmēra palielin., EUR nepiecieš finansējums gadā, EUR skaits, vid. mēnesī vid. apmēra palielin, EUR nepieciešamais finansējums gadā, EUR skaits, vid. mēnesī vid. apmēra palielin, EUR nepiecieššamais finansējums gadā, EUR REĀLĀS IZMAKSAS Avots Vecuma pensijas 0 0.00 0 31 183 20.08 7 512 087 31 183 28.04 10 491 049 04.01.00.Valsts pensiju speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam (vecuma pensijas gadījumā) 0 0.00 0 428 10.04 51 565 428 14.02 72 006 04.01.00.Valsts pensiju speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Apbedīšanas pabalsts minimālās pensijas saņēmēja nāves gadījumā 0 0.00 0 227 40.03 109 042 227 54.97 149 739 04.01.00.Valsts pensiju speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Invaliditātes pensijas 0 0.00 0 45 201 19.98 10 835 709 45 201 27.10 14 702 038 04.04.00. Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam (invaliditātes pensijas gadījumā) 0 0.00 0 215 9.99 25 774 215 13.55 34 959 04.04.00. Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) VSNP noteikto vecumu sasniegušajiem 0 0.00 0 1718 13.00 268 008 1718 20.00 412 320 LM pamatbudžeta programma 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" LM pamatbudžeta programma 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" Apbedīšanas pabalsts VSNP saņēmēja nāves gadījumā 0 0.00 0 44 40.57 21 421 44 57.05 30 122 LM pamatbudžeta programma 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" LM pamatbudžeta programma 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" VSNP personām ar invaliditāti 0 0.00 0 18 679 20.96 4 698 855 18 679 29.33 6 573 977 LM pamatbudžeta programma 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" LM pamatbudžeta programma 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" Apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā 0 0.00 0 12 39.00 5 616 12 60.00 8 640 04.02.00. Nodarbinātības speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Bezdarbnieka pabalsts 0 0.00 0 344 10.64 43 922 344 16.37 67 575 04.02.00. Nodarbinātības speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Iemaksas pensiju apdrošināšanai (20%) par bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem 0 0.00 0 344 2.13 8 784 344 3.27 13 515 04.02.00. Nodarbinātības speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu 0 0.00 0 1 506 17.89 323 258 1 506 24.20 437 349 04.03.00 Darba negadījumu speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Atlīdzība par ārstēšanās izdevumiem 0 0.00 0 3 325.00 11 700 3 500.00 18 000 04.03.00 Darba negadījumu speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Apbedīšanas pabalsts sociāli apdrošinātas personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā 0 0.00 0 11 39.00 5 148 11 60.00 7 920 04.04.00. Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzība 0 0.00 0 666 16.56 132 314 666 22.40 179 013 04.04.00. Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Apgādnieka zaudējuma pensija 0 0.00 0 12 615 19.83 3 001 865 12 615 27.72 4 196 253 04.01.00.Valsts pensiju speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Apdrošināšanas atlīdzība par apgādnieka zaudējumu 0 0.00 0 26 20.00 6 240 26 28.00 8 736 04.03.00 Darba negadījumu speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) VSNP apgādnieka zaudējuma gadījumā 0 0.00 0 321 19.67 75 769 321 27.44 105 699 LM pamatbudžeta programma 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" LM pamatbudžeta programma 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" Valsts sociālais pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo ČAES likvidēšanas dalībnieku ģimenēm 0 0.00 0 2 924 13.00 456 144 2 924 20.00 701 760 LM pamatbudžeta programma 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" LM pamatbudžeta programma 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" Slimības pabalsti (saistībā ar maksimālo apmēru) 0 0.00 0 41 102.86 50 607 41 205.72 101 214 04.03.00 Darba negadījumu speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Atlīdzības par darbspēju zaudējumu (saistībā ar maksimālo apmēru) 0 0.00 0 0 0.00 0 0 0.00 0 04.03.00 Darba negadījumu speciālais budžets Pamatbudžets (04.00.00. Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai) Izdienas pensijas (lai nodrošinātu minimālo apmēru) 0 0.00 0 2 13.00 312 2 20.00 480 20.02.00 Izdienas pensijas pamatbudžets 20.02.00 Izdienas pensijas pamatbudžets Kopā pakalpojumiem 27 644 140 38 312 364 Pamatbudžets Prognozētais pabalstu un pensiju saņēmēju skaits 2023. un 2024.gadā ir personu skaits, kas izmantots aprēķinā 2021.gadam (veicot grozījumus likumā "Par valsts pensijām" un Valsts sociālo pabalstu likumā, kuri stājās spēkā no 01.01.2021.). Jaunāki dati par personu skaitu šobrīd vēl nav pieejamai, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA) minimālo pensiju un nodrošinājuma pabalstu izmaksu no 2021.gada gada janvāra līdz aprīlim nodrošināja atbilstoši apmēram un regulējumam, kāds bija noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim, un 2021.gada maijā minimālo valsts pensiju (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji saņem pārrēķinu par laiku no š.g. 1. janvāra līdz 30. aprīlim atbilstoši jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņiem. Tādējādi jaunākie dati par pabalstu un pensiju saņēmējiem būs pieejami ātrākais 2021.gada 3.ceturksnī. Ņemot vērā minēto, pabalstu un pensiju saņēmēju skaits 2023. un 2024.gadā var mainīties un attiecīgi arī nepieciešamais finansējums. Pensiju saņēmēju skaita aprēķinā ņemta vērā VSAA statistika par pensiju saņēmējiem, kuru pensijas apmērs ir līdz jaunajam minimumam, un šo personu šobrīd vidējās pensijas apmēra (bez piemaksas) starpība līdz noteiktam minimumam par katru stāža gadu; skaita īpatsvars pielīdzināts budžeta bāzes kontingentam. Vidējo pensiju un pabalstu apmēra palielinājums balstīts uz provizorisko pensiju un pabalstu apmēru 2023. un 2024.gadam, pamatojoties uz rīcībā esošās mediānas plānotajiem apmēriem. Kultūras ministrija pabalstu par radošo darbu izmaksā 28 personām, no kurām 6 (sešas) personas saņem divkāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā un 22 (divdesmit divas) personas - trīskāršā apmērā. Pabalsta saņēmēju skaitam turpmāk nevajadzētu mainīties, jo tie paredzēti baleta māksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba baleta mākslinieka profesijā līdz 1998.gada 31.decembrim, un vairāk šādu personu šajā profesijā nav identificējami. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana ietekmē arī resoru izdienas pensiju, kuras izmaksā no valsts pamatbudžeta minimālos apmērus - piešķirtais izdienas pensijas apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pensijas vecuma sasniegušām personām. Turklāt kultūras darbiniekiem piešķirtās izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 10-kārtīgu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pat, ja izdienas pensija ir aprēķināta lielāka. Tabula 3.7. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju esošais skaits, prognozes un plānotais finansējums kultūras nozarē. Izdevumi Skaits 2021 2022 2023 2024 Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, euro 109 109 122 127 Pabalsts trīskāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā baleta māksliniekam ar I kategoriju, euro 22 86 328 86 328 96 624 100 584 Pabalsts divkāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā baleta māksliniekam ar II kategoriju, euro 6 15 696 15 696 17 568 18 288 Kopā 28 102 024 102 024 114 192 118 872 Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums, euro 102 024 102 024 102 024 102 024 Papildu nepieciešamais finansējums, euro 0 0 12 168 16 848 Naudas summas personiskiem izdevumiem paaugstināšana valsts sociālās aprūpes centru un līguminstitūciju klientiem. VSAC klientiem: Līguminstitūciju klientiem: 2023.gadā plānotās mediānas izmaiņas pret 2021.gadā un 2022.gadā spēkā esošajiem apmēriem 20% no rīcībā esošās ienākumu mediānas ir 122 euro (palielinājums 13 EUR), 25% = 153 euro (palielinājums 17 EUR), 30% = 183 euro (palielinājums 20 EUR). 2024.gadā plānotās mediānas izmaiņas pret 2023.gadu: 20% no rīcībā esošās ienākumu mediānas = 127 euro (palielinājums 5 EUR); 25% = 159 euro (palielinājums 6 EUR); 30% = 191 euro (palielinājums 8 EUR). Izmaiņas valsts noteikto minimālo pensiju un pabalsta apmēros atbilstoši mediānas izmaiņām 2023. un 2024.gadā atspoguļotas tabulā 3.7. Tabula 3.8. Minimālie ienākumi sliekšņi valsts noteiktām pensijām un pabalstam 2021.gadā un prognozes 2023.-2024.gadā: Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšana Personām ar invaliditāti Invaliditātes grupa Koeficients Esošais apmērs no 01.01.2021. Plānotais apmērs no 01.01.2023. Plānotais apmērs no 01.01.2024. Kopš bērnības I grupa 1,4 190,40 214, 20 222, 60 nestrādājošs43 247, 52 278, 46 289, 38 II grupa 1,2 163,20 183, 60 190, 80 nestrādājošs44 195, 84 220, 32 228, 96 III grupa Bāze45 136 153 159 Pārējās personas ar invaliditāti I grupa 1,4 152,60 170, 80 177, 80 nestrādājošs46 198,38 222, 04 231, 14 II grupa 1,2 130,80 146, 40 152, 40 nestrādājošs47 156,96 175, 68 182, 88 III grupa Bāze48 109 122 127 Pensijas vecumu sasniegušām personām Esošais apmērs no 01.01.2021. Plānotais apmērs no 01.01.2023. Plānotais apmērs no 01.01.2024. 10949 122 127 Apgādnieka zaudējuma gadījumā Esošais apmērs no 01.01.2021. Plānotais apmērs no 01.01.2023. Plānotais apmērs no 01.01.2024. Līdz 7 g.v, t.sk. bērniem ar inval.50 136 153 159 No 7 g.v.51 163 183 191 Minimālo pensiju paaugstināšana Minimālās vecuma pensijas paaugstināšana52 Vecuma pensijas aprēķina bāzes apmērs 01.01.2021. Plānotais vecuma pensijas aprēķina bāzes apmērs no 01.01.2023. Plānotais vecuma pensijas aprēķina bāzes apmērs no 01.01.2024. 13653 153 159 Personām ar invaliditāti kopš bērnības 16354 183 191 Minimālās invaliditātes pensijas paaugstināšana Koeficients Esošais apmērs no 01.01.2021. Plānotais apmērs no 01.01.2023. Plānotais apmērs no 01.01.2024. Kopš bērnības I grupa 1.6 260,80 292, 80 305, 60 II grupa 1.4 228,20 256, 20 267, 40 III grupa Bāze55 163 183 191 Pārējās personas ar invaliditāti I grupa 1.6 217,60 244, 80 254, 40 II grupa 1.4 190,40 214, 20 222, 60 III grupa Bāze56 136 153 159 Minimālās AZG pensijas paaugstināšana Esošais apmērs no 01.01.2021. Plānotais apmērs no 01.01.2023. Plānotais apmērs no 01.01.2024. Līdz 7 g.v, t.sk. bērniem ar inval.57 136 153 159 No 7 g.v.58 163 183 191 Minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšana sociālās palīdzības jomā59 Esošais apmērs no 01.01.2021. Plānotais apmērs no 01.01.2023. Plānotais apmērs no 01.01.2024. Garantētā minimālā ienākuma slieksnis 10960 / 76 122 / 85 127 / 89 Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis 27261 / 190 305 / 214 318 / 223 Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis Maksimālais apmērs 43662 / 305 489 / 342 508 / 356 1 Informāciju par Satversmes tiesas spriedumiem skat. II sadaļā "Esošās situācijas raksturojums". 2 Informācija par Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteju, sastāvu, sēdēm un sēžu protokoliem pieejama LM mājas lapā: https://www.lm.gov.lv/lv/socialas-ieklausanas-politikas-koordinacijas-komiteja 3 Pārresoru koordinācijas centrs "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam", 25.-26.lpp. https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf. 4 Pamatnostādnes atrodas starpinstitūciju saskaņošanā, VSS - 434. 5 Ministru kabineta 07.05.2019. rīkojums Nr. 210. 6 2020.gada 25.jūnijā lietā Nr.2019-24-03_par GMI_https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2019/10/2019-24-03_Spriedums.pdf#search= 7 2020.gada 16.jūlijā lietā Nr. 2019-25-03_trūcīgais_https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2019/11/2019-25-03_Spriedums.pdf#search= 8 2020.gada 10.decembrī lietā Nr.2020-07-03_min_pensija_ https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2020/01/2020-07-03-Spriedums.pdf#search= 9 2020.gada 9.jūlijā lietā Nr.2019-27-03_VSNP_https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2019/11/2019-27-03_Spriedums-1.pdf#search= 10 PADOMES IETEIKUMS par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu. COM(2020) 514 final. 11 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 43.punkts; MK 2020.gada 17.decembra noteikumi Nr.809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu". 12 2020.gada 25.jūnijā lietā Nr.2019-24-03_par GMI; 30 lpp. Pieejams _https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2019/10/2019-24-03_Spriedums.pdf#search= 13 Labklājības ministrijas "Koncepcija par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" (2014), apstiprināta ar MK 30.10.2014. rīkojumu nr. 619. 14 Likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) 13 lpp. http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/1B51231DBD50D7E3C2258600004C09D6?OpenDocument 15 Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), 11 lpp; 14.-15 lpp. http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/1A9133FE8D11FC37C2258600004CB596?OpenDocument 16 Likumprojekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), 18.-19.lpp., 21.lpp. http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/671B408D96FB8DB0C2258600004D2922?OpenDocument 17 Likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija), 19 lpp., 23 lpp. http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/BE501D4949B77906C2258600004CF582?OpenDocument 18 Centrālā statistikas pārvalde EU-SILC apsekojuma datus par ienākumiem un no ienākumiem atkarīgus indikators (t.sk. monetārās nabadzības, minimālā ienākuma līmeņa un ienākumu nevienlīdzības indikatorus) publicē ar atsauci uz ienākumu pārskata gadu, nevis ar atsauci uz apsekojuma gadu, kā to publicē ES Statistikas birojs. Tāpēc Centrālās statistikas pārvaldes un ES Statistikas biroja dati tiek publicēti ar viena gada starpību (piemēram, Oficiālās statistikas portālā ienākumu dati par 2019.gadu Latvijai EUROSTAT mājas lapā būs atspoguļoti par 2020.gadu)." 19 Likumā "Par sociālo drošību" noteiktais zemākais minimālais ienākumu slieksnis. 20 EUROMOD ir Eiropas nodokļu-pabalstu mikrosimulācijas modelis, kas veidots un tiek uzturēts Sociālo un ekonomikas pētījumu institūtā (Institute for Social & Economic Research (ISER, University of Essex)) sadarbībā ar nacionālām ekspertu grupām. Latvijas nacionālā ekspertu grupa ir BICEPS https://euromod-web.jrc.ec.europa.eu/about/country-by-country/detail?id=17. CGE ir Latvijas Bankas modelēšanas instruments, kuru, apvienojot ar EUROMOD rīku, var izmantot, lai veiktu nodokļu-pabalstu izmaiņu ietekmi plašāk un precīzāk. 21 Piedāvātie scenāriji paredz minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu ikgadēji (1.scenārijs) un reizi trīs gados (2.scenārijs), kā arī bāzes scenāriju, kas ir kā atskaites punkts gadījumā, ja netiek īstenotas nekādas jaunas papildus izmaiņas sociālās politikas jomās. Minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģija: GMI slieksnis - 20% no ienākumu mediānas; trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis - 50% no ienākumu mediānas; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs personām ar invaliditāti 20% apmērā/personām ar invaliditāti kopš bērnības 25% apmērā no ienākumu mediānas (personām ar I invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta aprēķinā piemērojot koeficientu 1.4, personām ar II invaliditātes grupu - 1.2; nenodarbinātām personām ar I un II invaliditātes grupu veikt piemaksu no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra - personām ar I invaliditātes grupu 30% apmērā, personām ar II invaliditātes grupu 20% apmērā no attiecīgās grupas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra); valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pensijas vecuma personām - 20% no ienākumu mediānas; minimālo vecuma pensiju (bāze) - 25% no ienākumu mediānas; personām ar invaliditāti kopš bērnības -30% no ienākumu mediānas (par katru apdrošināšanas stāža gadu noteikt, piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu - 1,1); minimālo invaliditātes pensiju (bāze) - 25% no ienākumu mediānas/personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30% no ienākumu mediānas; apgādnieka zaudējuma gadījumā (apgādnieka zaudējuma pensija, apdrošināšanas atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā) - 25% apmērā no ienākumu mediānas bērniem līdz 7 gadu vecumam; 30% apmērā no ienākumu mediānas bērniem no 7 gadu vecuma. 22 EUROMOD personas ar invaliditāti tiek definētas kā personas, kuras saņem ar invaliditāti saistītus pabalstus vai pensijas, attiecīgi atbilstoši valstī noteiktajai invaliditātei. Šajā sakarā ir jānorāda, ka EU-SILC apsekojumā invaliditāte tiek mērīta, pamatojoties uz personas pašnovērtējumu par aktivitāšu ierobežojumiem pēdējo 6 mēnešu laikā, t.i., respondentam tiek uzdots jautājums "Cik lielā mērā kāda veselības problēma vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir Jūs ierobežojusi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara?". Atbilžu varianti ir divi: ļoti būtiski ierobežo (= smaga invaliditāte) un ierobežo (=invaliditāte). Tādējādi EU-SILC apsekojumā definētajai invaliditātei nav saistības ar valsts noteikto invaliditāti. 23 ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM Plāns) ietvaros minimālo ienākumu reforma ir noteikta kā viena no reformām, kuru atbalstam ANM plāna ietvaros ir plānota sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība. Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam un no tā izrietoši grozījumi likumos kalpo kā priekšnosacījums ANM Plāna finansējuma saņemšanai. ANM plāna izstrādes laikā EK uzstāja, ka Latvijai ir jāsper ambiciozāki soļi minimālo ienākumu sistēmas adekvātuma uzlabošanai, nosakot, ka minimālo ienākumu sliekšņus ir jāpārskata katru gadu, nevis reizi trijos gados. Tādējādi apstiprinātajā ANM Plānā ir noteikts: (1) izstrādāts un līdz 2021.gada 4.ceturksnim Ministru kabinetā apstiprināts stratēģiskais ietvars turpmākai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas attīstībai, kas ietver vismaz: Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam […]"; un 2) tiesību aktu grozījumi minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai pieņemti Saeimā, kas sevī ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā. Laika ietvars - 2023.gada 1. ceturksnis. 24 OECD Sociālās Politikas darba grupas sanāksmē 2020.gada 30.novembrī, kur viens no jautājumiem bija sociālās drošības tīkli, Latvijas pārstāvis prezentēja ieviestās izmaiņas minimālo ienākumu sistēmā 2021.gadā. OECD pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas veikumu, taču vienlaikus pauda šaubas par minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu reizi trijos gadus, uzskatot, ka tas kavēs ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšanos, aicinot minimālos ienākumu sliekšņus pārskatīt katru gadu un paužot apņēmību sekot līdzi šī jautājuma turpmākai virzībai. 25 Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs šobrīd ir 15 gadi, no 2025.gada 1.janvāra -20 gadi. Invaliditātes pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir 3 gadi. 26 No Stabilitātes programmas prognozētā apmēra atskaitot vidējo piemaksu pie vecuma pensijas un vidējo minimālā ienākuma līmeņa ietekmi. 27 Iztikas minimuma groza metodoloģijas izstrādes termiņš bija plānots 2020.gada decembris, taču Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ noteikto ierobežojumu rezultātā īstenot fokusa grupu diskusijas ar iedzīvotājiem klātienē 2020.gada pavasarī nebija iespējams (vairākas fokusa grupu diskusijas attālināti nebija iespējams īstenot specifiskās mērķa grupas dēļ un digitālo iekārtu trūkuma dēļ, kā arī nepietiekamo vai trūkstošo prasmju ar tām rīkoties, kas netraucē iekļauties grupu diskusijās). Savukārt 2020.gada novembrī, izsludinot atkārtotu Covid-19 ārkārtas situāciju, nebija iespējams pabeigt klātienes intervijas ar iedzīvotājiem (klātienes intervijas nedrīkstēja organizēt, bet telefoniskas intervijas nebija iespējams organizēt metodoloģisku apsvērumu dēļ, kā arī iedzīvotāji atteicās piedalīties pētījumā un intervētāji piekrita darbu turpināt, kad uzlabosies epidemioloģiskā situācija). Līdz ar to līguma izpilde tika apturēta, kamēr uzlabosies epidemioloģiskā situācija un beigsies Covid-19 ārkārtas situācija. Kad būs iespējams atjaunot līguma darbu izpildi, tiks noteikts jauns darbu izpildes termiņš. 28 Pētījums tiek izstrādāts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.2.pasākuma "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" ietvaros. 29 Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam. 30 Apgādībā esošs bērns ir persona, jaunāka par 18 gadiem, kā arī personas 18-24 gadu vecumā, ja tās ir ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem. 31 Paaugstinot minimālos ienākumu sliekšņus ikgadēji no 2023.gada, attiecīgi katru gadu būs nepieciešams papildus finansējums. Šobrīd tabulā esošais finansējums ailē "turpmāk ik gadu" ir norādīts 2024.gada apmērā, taču to apmēri tiks precizēti, ņemot vērā minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas. 32 Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir noteikts 50% apmērā no rīcībā esošās ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju. Šo metodi plānots piemērot no 2023.gada ikgadēji, attiecīgi trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis no 2023.gada 1.janvāra ikgadēji palielināsies atbilstošo iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu izmaiņām. 33 Prognoze veikta, ņemot vērā GMI pabalsta saņēmēju pirmo personu un pārējo personu mājsaimniecībā skaitu un proporciju 2020.gadā katrā no 119 pašvaldībām, kā arī katrā pašvaldībā noteikto GMI līmeni atsevišķām personu grupām (piemēram, ja pensionāriem un personām ar invaliditāti GMI līmenis 2020.gadā bija noteikts 128 euro, tad šo personu grupu īpatsvars tiek samazināts, savukārt, ja - 64 euro, tad attiecīgi personu skaits proporcionāli tiek palielināts), rezultātu saskaitot. 34 Aprēķins veikts, ņemot vērā vidējo pabalsta apmēru mēnesī katrā no 119 pašvaldībām, 2020.gadā vidējā izmaksātā GMI pabalsta apmēra proporciju (%) no pašvaldībā noteiktā GMI līmeņa, piemērojot šo proporciju jaunajiem sliekšņiem pirmajai un pārejām personām mājsaimniecībā; vidējais pabalsta apmērs mēnesī katrā pašvaldībā tiek reizināts ar vidējo saņemšanas ilgumu 2020.gadā katrā no 119 pašvaldībām (vidējais saņemšanas ilgums valstī 2020.gadā 5,68 mēneši), iegūstot prognozēto nepieciešamo finansējumu gadā katrā no 119 pašvaldībām un kopā valstī. 35 Ņemot vērā ilggadīgas tendences, ka pie nemainīga GMI līmeņa, pabalsta saņēmēju skaits samazinās, tiek pieņemts, ka 2022.gadā GMI pabalsta saņēmēju skaits katrā no 119 pašvaldībām (jo kopējie cipari pa 43 pašvaldībām būs pieejami 2022.gada jūnijā) samazināsies par 5% (vidēji valstī - 4,5%), tādejādi iegūstot GMI pabalsta saņēmēju skaitu valstī kopumā. 36 Nepieciešamais finansējums 2022.gadā aprēķināts analogi 2021.gadam, ņemot vērā samazināto GMI pabalsta saņēmēju personu skaitu. 37 GMI pabalsta saņēmēju skaits 2023.gadā palielināts proporcionāli GMI sliekšņa pieaugumam 2023.gadā. 38 Nepieciešamais finansējums 2023.gadā aprēķināts analogi 2021.gadam, ņemot vērā palielināto GMI pabalsta saņēmēju skaitu. 39 GMI pabalsta saņēmēju skaits 2024.gadā palielināts proporcionāli GMI sliekšņa pieaugumam 2024.gadā. 40 Nepieciešamais finansējums 2024.gadā aprēķināts analogi 2021.gadam, ņemot vērā palielināto GMI pabalsta saņēmēju skaitu. 41 No 2021.gada 1.jūlija dzīvokļa pabalsts tiek pārdēvēts par mājokļa pabalstu atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam. 42 Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta pirmās daļas 2.punkts, trešā un ceturtā daļa, 36.panta piektā daļa, pārejas noteikumu 43.un 45.punkts; Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumi Nr.809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu". 43 + 30% piemaksa no I invaliditātes grupai noteiktā apmērā 44 +20% piemaksa no II invaliditātes grupai noteiktā apmērā 45 25 % no ienākumu mediānas 46 + 30% piemaksa no I invaliditātes grupai noteiktā apmēra 47 +20% piemaksa no II invaliditātes grupai noteiktā apmērā 48 20 % no ienākumu mediānas 49 20 % no ienākumu mediānas 50 25 % no ienākumu mediānas 51 30 % no ienākumu mediānas 52 Piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu - 1,1, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, palielinot apmēru par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 53 25 % no ienākumu mediānas 54 30 % no ienākumu mediānas 55 30 % no ienākumu mediānas 56 25 % no ienākumu mediānas 57 25 % no ienākumu mediānas 58 30 % no ienākumu mediānas 59 Tiek piemērotas ekvivalences skalas: pirmajai personai mājsaimniecībā piemēro koeficientu 1, pārejām personām - 0.7 no pirmās personas 60 20 % no ienākumu mediānas 61 50 % no ienākumu mediānas 62 80 % no ienākumu mediānas Labklājības ministrs G. Eglītis