10. Article

Akciju sabiedrība iesniegumā lūdz piešķirt atļauju iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā, sniedzot šādu pamatojumu: 10.1. elektroenerģijas uzkrātuvju ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā uzstādīšana ir ierosināta, lai AST kā pārvades sistēmas operators, kas uzņēmies saistības Līguma par nosacījumiem Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanas Kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai (turpmāk – sinhronizācijas līgums) ietvaros, spētu izpildīt sinhronizācijas līguma prasības šobrīd paredzētajā Baltijas valstu sinhronizācijas termiņā – 2025. gadā; 10.2. tirgus izpētes vispārīgie secinājumi norāda, ka ne Latvijā, ne Baltijā kopumā ar esošajiem jaudu resursiem nebūs iespējams pilnībā nodrošināt aFRR un mFRR rezeves. Tomēr jāņem vērā, ka tirgus dalībnieku elektroenerģijas ražošanas iekārtu tehniskais potenciāls nodrošināt konkrētās balansēšanas jaudas rezerves tirgus izpētē veiktās simulācijas ietvaros ir noteikts, teorētiski to sadalot pa rezervju veidiem. Attiecīgi ņemot vērā FCR un aFRR rezervju nozīmīgumu frekvences pārvaldības procesa drošā un efektīvā īstenošanā, kā arī apstākli, ka FCR un aFRR tirgus Baltijā šobrīd nav izveidots, akciju sabiedrība kā Latvijas pārvades sistēmas operators uzskata, ka primāri jāpieliek visas pūles, lai ar 2025. gadu nodrošinātu FCR un aFRR rezerves; 10.3. esošo nepietiekamo resursu izmantošanas izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanai, kas akciju sabiedrībai radītu papildu izdevumus no 35,9 līdz 56,1 miljonam euro gadā, ņemot vērā to ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu, ir nesamērīgas; 10.4. attiecībā uz elektroenerģijas tirgus dalībnieku sagaidāmo nākotnes projektu ietvaros izveidojamiem elektroenerģijas ražošanas avotiem akciju sabiedrība norādījusi, ka elektroenerģijas tirgus dalībnieku tirgus izpētes publiskās konsultācijas posmā identificētie jaunie projekti lielākoties ir vēja un saules parki, un tie veido būtisku aFRR uz leju regulējošo rezerves apjomu Baltijas valstīs. Elektroenerģijas ražošanas resursa svārstīgā rakstura dēļ rezervju pieejamība šādos avotos nav garantējama. Turklāt tirgus izpētē nav iegūta informācija, kas apliecinātu, ka šādi projekti nepieciešamajā apjomā līdz 2025. gadam tiks īstenoti; 10.5. akciju sabiedrības ieskatā ir augsts risks, ka tirgus izpētes ietvaros pieņemtā šobrīd pastāvošo elektroenerģijas ražošanas resursu pieejamība pēc 2025. gada ir pārāk optimistiska. Proti, tirgus izpētes pieņemtā CO2 emisijas cena (40,75 euro/t) ir izvēlēta, balstoties uz Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (turpmāk – ENTSO-E) prognozēm, piemēram, ENTSO-E 2020. gada 10 gadu tīkla attīstības plānā CO2 emisijas cenu prognoze svārstās robežās no 27 līdz 53 euro/t atkarībā no scenārija. Savukārt 2021. gadā CO2 emisijas cena piedzīvoja strauju pieaugumu – no ~30 euro/t gada sākumā līdz ~50 euro/t aprīļa beigās. Pēc Bloomberg aplēsēm CO2 emisijas cena 2030. gadā var sasniegt 100 euro/t. Līdz ar to strauji pieaugošo CO2 emisijas kvotu cenu dēļ daļa no esošajiem Baltijas konvencionālajiem ģenerācijas resursiem (degakmens, gāzes elektrostacijas) var nebūt pieejami pēc 2025. gada tādā apmērā, kā šobrīd un kādā tie ņemti vērā tirgus izpētē. Tāpat akciju sabiedrība uzskata, ka, prognozējot potenciālo jaudas rezervju attīstību līdz 2025. gadam, pastāv risks, ka tā pilnvērtīgu izveidi apdraud sagaidāmais šobrīd pastāvošais elektroenerģijas ražošanas jaudas resursu samazinājums. Līdz ar to balansēšanas jaudas tirgū iespējama vāja konkurence un zema tirgus likviditāte, kā rezultātā tie tirgus dalībnieki, kuru elektroenerģijas ražošanas iekārtas tiktu izmantotas balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanā, atrastos dominējošā stāvoklī, tas ir, bez to resursiem nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamo rezervju apjomu un tādēļ palielinātos pakalpojumu izmaksas, tas ir, tās būtu vēl augstākas nekā tirgus izpētē identificētās izmaksas; 10.6. ņemot vērā minēto, akciju sabiedrība iesniegumā norādījusi, ka pastāv ievērojams risks, ka līdz 2025. gadam nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamās FCR un aFRR rezerves un tādēļ akciju sabiedrība nespēs izpildīt sinhronizācijas līguma prasības. Iegādājamo elektroenerģijas uzkrātuvju rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā akciju sabiedrība pamato ar šādiem argumentiem: 10.6.1. atbilstoši Baltijas pārvades sistēmas operatoru veiktajam plānotā Baltijas slodzes/frekvences kontroles bloka nepieciešamo rezervju apjomu izvērtējumam summārā jauda, kas nepieciešama FCR un aFRR rezervju vienlaikus nodrošināšanai Latvijā, ir 38 MW augšup un lejup vērstai regulēšanai. Lai nodrošinātu vienlaikus augšup un lejup vērstu jaudas piedāvājumu, ir jānodrošina, ka elektroenerģijas uzkrātuves uzlādes sākotnējais stāvoklis ir puse no pieejamās elektroenerģijas uzkrātuves ietilpības, un to nepieciešams uzturēt noteiktās robežās (aptuveni no 10 % līdz 90 % no kopējās elektroenerģijas uzkrātuves ietilpības). Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu 38 MW augšup un lejup vērstas balansēšanas jaudas rezerves, elektroenerģijas uzkrātuves kopējai elektroenerģijas ietilpībai jābūt vismaz 76 MW apmērā. Turklāt, lai ievērotu nosacījumu, ka sākotnējās uzlādes stāvoklim jābūt aptuveni no 10 % līdz 90 % no kopējās elektroenerģijas uzkrātuves ietilpības, elektroenerģijas uzkrātuves rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamai, tas ir, faktiski pieejamai kopējai jaudai būtu jābūt apmēram 80 MW apmērā; 10.6.2. elektroenerģijas uzkrātuves uzlādes stāvokli plānots uzturēt, pērkot vai pārdodot atbilstošu enerģijas apjomu kārtējās dienas elektroenerģijas tirgū. Attiecīgi, lai nodrošinātu, ka 38 MW rezervju jaudas piedāvājums ir nodrošināts nepārtraukti visās rezervju jaudas tirgus laika vienībās, kas būs 15 minūšu robežās, nepieciešams nodrošināt, ka elektroenerģijas uzkrātuves jauda ir vismaz divas reizes lielāka nekā nepieciešamais balansēšanas jaudas rezervju apjoms, tas ir, vismaz 76 MW; 10.6.3. lai nodrošinātu, ka iespējams uzturēt elektroenerģijas uzkrātuves uzlādes stāvokli noteiktajās robežās pie nepārtrauktas un pilnīgas piedāvājuma jaudas aktivizācijas visās balansēšanas jaudas tirgus laika vienībās kārtējās dienas tirgus slēgšanas laikā vienas stundas apmērā, elektroenerģijas uzkrātuvi nepieciešams nodrošināt vismaz divas reizes lielāku, nekā ir tās jauda, tas ir, vismaz 152 MWh; 10.7. attiecībā uz potenciālajām jaudas rezervju nodrošināšanas izmaksām akciju sabiedrība, atsaucoties uz tirgus izpētes rezultātiem, iesniegumā norādīja, ka balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšana ar esošajiem nepietiekamajiem jaudas rezervju resursiem Latvijā pārvades sistēmas operatoram izmaksās no 35,9 līdz 56,1 miljonam euro gadā (atkarībā no cenu scenārija). Aplēšot sagaidāmo ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu, secināms, ka rezervju nodrošināšanas izmaksas radīs būtisku nevēlamu pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa pieaugumu no 51 % līdz 80 %; 10.8. ņemot vērā akciju sabiedrības kā pārvades sistēmas operatora atbildību par pārvades sistēmas pakalpojumu pieejamību un pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa pieauguma nevēlamo negatīvo ietekmi uz visu Latvijas tautsaimniecības attīstību, akciju sabiedrība uzskata, ka minētā potenciālā ietekme uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu nav pieļaujama. Tādēļ nepieciešamo balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanas izmaksu mazināšanai akciju sabiedrība elektroenerģijas uzkrātuvju iegādei vēlas piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā kapitāla izmaksas vērtējamas ap 80 miljonu euro. Nepieciešamo balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanas ietekme uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu, ja FCR un aFRR rezerves akciju sabiedrība nodrošinātu ar elektroenerģijas uzkrātuvi, būtu no 15 % līdz 36 %. Šāda ietekme uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu novērtēta, ņemot vērā, ka akciju sabiedrībai izdosies piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu 75 % apmērā elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā iegādei, kas iespējama tikai tad, ja akciju sabiedrība saņems atļauju iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves ar rezervju uzturēšanai un aktivizēšanai lietderīgi izmantojamo, tas ir, faktiski pieejamo kopējo jaudu 80 MW/160 MWh apmērā. 11