3. Article

Izskatot iesniegumu, Ministru kabinets konstatē: 3.1. jautājumu par atļaujas piešķiršanu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram (turpmāk – pārvades sistēmas operators) iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves Latvijā neregulē neviens ārējais normatīvais akts; 3.2. jautājumu par atļaujas piešķiršanu pārvades sistēmas operatoram iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīva (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk – direktīva); 3.3. saskaņā ar direktīvas 71. panta 1. punktu direktīvas transponēšana bija jāveic līdz 2020. gada 31. decembrim. Iesnieguma izskatīšanas brīdī direktīvas normas Latvijas normatīvajos aktos nav transponētas; 3.4. saskaņā ar direktīvas 54. panta 1. punktu pārvades sistēmas operatoram nepieder enerģijas uzkrātuves, un tas šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda un neekspluatē. Direktīvas 54. panta 2. punkts nosaka, ka, atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka pārvades sistēmas operatoram pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tas šādas enerģijas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: 3.4.1. pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras, kuru pārskata un apstiprina regulatīvā iestāde, citām personām nav piešķirtas tiesības turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt šādas uzkrātuves vai tās minētos pakalpojumus nevarēja sniegt par samērīgu cenu un laikus; 3.4.2. šādas uzkrātuves vai ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi ir nepieciešami, lai pārvades sistēmu operatori varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar direktīvu attiecībā uz pārvades sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tos neizmanto, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos; 3.4.3. regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību, ir veikusi konkursa procedūras piemērojamības, tostarp konkursa procedūras nosacījumu, ex ante pārskatīšanu un ir piešķīrusi apstiprinājumu. No minētā secināms, ka pārvades sistēmas operators ir tiesīgs iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves, ja pēc direktīvas 54. panta ”a” un ”b” punktā minēto prasību izpildes regulatīvā iestāde ir piešķīrusi atļauju iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves; 3.5. direktīvas 54. panta 4. punktā minēts, ka regulatīvās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu par esošajām enerģijas uzkrātuvēm, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. No minētā secināms, ka regulatīvajai iestādei regulāri jānovērtē, vai elektroenerģijas tirgū ir pieejami resursi attiecīgā palīgpakalpojuma nodrošināšanai un vai šādā gadījumā palīgpakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir samērīgas; 3.6. Latvijā atbilstoši likuma ''Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem'' 2. panta otrajai daļai un Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1227 ''Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem'' 2.3. apakšpunktam regulatīvās iestādes funkcijas attiecībā uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora darbību veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – regulators). Regulatora veicamās funkcijas noteiktas likuma ''Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem'' 9. pantā. Ņemot vērā, ka direktīvas normas Latvijas normatīvajos aktos vēl nav transponētas, regulatoram ar normatīvo aktu nav noteikta funkcija pieņemt lēmumu par atļaujas piešķiršanu pārvades sistēmas operatoram iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves; 3.7. regulators 2021. gada 27. augusta vēstulē Nr. 1-2.40/2435 norādījis, ka direktīva vēl nav transponēta Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Līdz ar to regulatoram nav likumā noteikta deleģējuma izsniegt akciju sabiedrībai atļauju iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves. Tāpat regulators minējis, ka, regulatora ieskatā, ņemot vērā, ka direktīva vēl nav transponēta Latvijas nacionālajos tiesību aktos, vienīgais subjekts, kas varētu piešķirt minēto atļauju akciju sabiedrībai, ir Ministru kabinets; 3.8. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmito daļu iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums); 3.9. ņemot vērā minēto un saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 3. pantu Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem. Ņemot vērā, ka nevienai iestādei šobrīd ar ārēju normatīvo aktu nav noteikta funkcija izskatīt iesniegumā minēto jautājumu pēc būtības, Ministru kabinetam kā koleģiālai izpildvaras institūcijai, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmito daļu, būtu pamats iesniegumu izskatīt. 4