2018. Article

World Health Organization. https://apps.who.int/iris/handle/10665/276462. License: CC BY-NC-SA 3.0 IGO 3 Pasaules Veselības organizācija. World Health Organization. Publikācija "10 Facts about road safety" , 17.12.2018. https://www.who.int/news-room/facts-in-pictures/detail/road-safety 4 Konferences tīmekļa vietnes adrese: https://www.roadsafetysweden.com/about-the-conference/stockholm-declaration/ 5 Stokholmas deklarācijas teksts angļu valodā ir pieejams: https://www.roadsafetysweden.com/contentassets/b37f0951c837443eb9661668d5be439e/stockholm-declaration-english.pdf 6 Publikācija par ziņojumu: https://www.itf-oecd.org/road-safety-annual-report-2019 7 Publikācija par ziņojumu: https://www.itf-oecd.org/sites/default/files/docs/irtad-road-safety-annual-report-2020_0.pdf 8 ANO Desmitgades rīcības plāns ceļu satiksmes drošībai 2021.-2030.gadam, skatīt saiti: https://www.un.org/pga/74/wp-content/uploads/sites/99/2020/08/Draft-Resolution-Road-Safety.pdf 9 ANO Rezolūcija 70/1 "Pārveidojot mūsu pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, skatīt saiti: https://undocs.org/en/A/RES/70/1 10 Ilgstpējīgas Attīstības Mērķis (Sustainable Development Goals) Nr.3.6. - halve the number of global deaths and injuries from road traffic accidents. Skatīt saiti: https://unstats.un.org/sdgs/metadata?Text=&Goal=3&Target=3.6 11 Publikācija Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/transport/road_safety/home_en 12 Nulles Vīzija ("Vision Zero" - angļu valodā) ir daudznacionāla ceļu satiksmes drošības koncepcija, kuras mērķis ir izveidot ceļu satiksmi, kurā nenotiktu ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušiem vai personas negūtu nopietnus ievainojumus. 13 Droša Sistēmas pieeja ("Safe System" - angļu val.) ir balstīta uz holistisku (visaptverošu) un aktīvu rīcības modeli. Tās būtība izpaužas tajā, ka katrs sistēmas (ceļu satiksmē) elements spēlē ļoti būtisku lomu kopējā vērtējumā, taču viena elementa atteikuma gadījumā sistēma netiek būtiski bojāta, tā turpina strādāt. Pēc šīs pieejas galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai pilnībā novērstu letālus ceļu satiksmes negadījumus un tādus, kuros personām rodas smagas traumas. Drošajā Sistēmā tiek ietverta ceļu satiksmes dalībnieku kontrole, izglītība, informētība, droša ceļu infrastruktūra, satiksmes plūsmas un ātruma kontrole, droši transportlīdzekļi un atbilstoša reaģēšana uz ceļu satiksmes negadījumiem. 14 Informācijas avots: Eiropas Komisija 15 https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d7ee4b58-4bc5-11ea-8aa5-01aa75ed71a1 16 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52011DC0144 17 Eiropas Komisijas 2020.gada 11.decembra publikācija, skat. saiti: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13974-2020-ADD-1/en/pdf 18 Eiropas Komisijas 2020.gada 9.decembra publikācija, skat. saiti https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12438-Sustainable-and-Smart-Mobility-Strategy 19 Ceļu satiksmes drošības indikatori - "Key Performance Indicators (KPI) for road safety" angļu val. Ceļu satiksmes drošības indikatori ir dažādi parametri, ko izmanto papildu CSNg statistikas un ceļu satiksmes drošības novērtēšanai un izpētei. Tie var sniegt pilnīgāku priekšstatu par ceļu satiksmes drošību un var palīdzēt identificēt dažādas problēmas, kā arī tās var tikt savlaicīgi risinātas, tādējādi novēršot CSNg. Tāpat Ceļu satiksmes drošības indikatori var arī palīdzēt paplašināt izpratni par ceļu satiksmes drošību un sniegt pilnvērtīgāku informāciju par CSNg cēloņiem un ar tiem saistītājām likumsakarībām. Ceļu satiksmes drošības indikatori arī nodrošina iespēju politikas plānotājiem izvērtēt īstenotās politikas efektivitāti un sasniegtos rezultātus, uzstādīto mērķu izpildi. 20 Eiropas jauno automašīnu novērtēšanas programma (EuroNCAP) ir Eiropas automašīnu drošības veiktspējas novērtēšanas programma (jaunu automašīnu novērtēšanas programma), kura dibināta 1997.gadā. Tajā iekļautas vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un arī Eiropas Savienība. 21 Eiropas ceļu novērtēšanas programma (EuroRAP) ir Beļģijā reģistrēta starptautiska bezpeļņas organizācija, kura sadarbībā ar nacionālajām autosporta organizācijām un nacionālajām varas iestādēm, novērtē ceļu infrastruktūru Eiropā, lai konstatētu, cik droši tā ir CSNg gadījumā. Līdzīgi kā EuroNCAP - mērķis ir uzlabot ceļu drošību, izmantojot ceļa infrastruktūras drošības paaugstināšanu. EuroRAP finansiāli atbalsta Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), Eiropas Autoražotāju asociācija un citas organizācijas, bet programmas parasti finansē valstu automobiļu asociācijas un valstu valdības. Īpašos projektus finansē Pasaules Banka, ANO Globālais ceļu satiksmes drošības fonds un tādas institūcijas kā Eiropas Komisija. 22 Informācija par Projektu: https://www.euro-access.eu/calls/call_for_proposals_for_the_collection_of_key_performance_indicators_kpis_for_road_safety 23 saite uz plānu: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027 24 Plānošanas dokumenta projekts: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40499044 25 Eiropas Komisija, 2011. Baltā grāmata: ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu. COM(2011) 144. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52011DC0144&from=LV 26Eiropas Komisija, 2019. Komisijas dienesta darba dokuments: ES ceļu satiksmes drošības politikas satvars 2021.-2030.gadam. Turpmākie pasākumi ceļā uz "nulles vīziju". SWD(2019) 283 final. http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2013/LV/1-2013-216-LV-F1-1.Pdf; Eiropas Komisija. 2030 climate & energy framework. https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2030_lv; Eiropas Komisija, 2016. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija - liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos. COM(2016) 766 final. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016DC0766&from=LV; Eiropas Komisija, 2016. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija. COM(2016) 501 final. https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:e44d3c21-531e-11e6-89bd-01aa75ed71a1.0009.02/DOC_1&format=PDF , https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/legislation/swd20190283-roadsafety-vision-zero.pdf; European Commission, 2019. Communication From the Commission to The European Parliament, The European Council, The Council, The European Economic and Social Committee and The Committee of the Regions: The European Green Deal. COM(2019) 640 final. https://ec.europa.eu/info/files/communication-european-green-deal_en 27 Pētījums "Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020. gadam ietekmes izvērtējums" © 2020. Izstrādājis "PricewaterhouseCoopers SIA" Satiksmes ministrijas uzdevumā ( http://petijumi.mk.gov.lv/node/3395 ) 28 Avots: https://ec.europa.eu/transport/modes/road/news/2021-04-20-road-safety-statistics-2020_en 29 Gājējiem paredzēti drošības spilveni: https://www.autoevolution.com/news/how-pedestrian-airbags-work-45419.html 30 Avots: https://ec.europa.eu/transport/road_safety/specialist/knowledge/speed/speed_is_a_central_issue_in_road_safety/speed_and_the_injury_risk_for_different_speed_levels_en 31 Pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā, 2020; saite: http://veloplans.lv/wp-content/uploads/2017/08/Velo-petijums_15012020.pdf 32 Eiropas Komisijas ziņojumā "Traffic Safety Basic Facts 2018 - Motorcycles and Mopeds" ietvertā informācija, saite: https://ec.europa.eu/transport/road_safety/sites/roadsafety/files/pdf/statistics/dacota/bfs2018_motomoped.pdf 33 Pētījums "Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020. gadam ietekmes izvērtējums", Rīga, 2020, saite: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3395 34 Saite uz CAIS datubāzi: https://gis.ic.iem.gov.lv/giswebcais/ 35 2019.gada jūnijā CSDD sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu "Civitta" Latvijas novados un pilsētās veica pētījumu par autovadītāju un pasažieru uzvedību ceļu satiksmē, plašāk: https://www.csdd.lv/jaunumi/pieci-galvenie-iemesli-kapec-pasazieri-nelieto-drosibas-jostu-auto-aizmugureja-sedekli 36 Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir diezgan izplatīta slimība, kas ievērojami pasliktina cilvēka pašsajūtu un skar līdz pat 10% no populācijas. OMA var skart cilvēku jebkurā vecumā. OMA laikā elpceļi tiek nosprostoti un tādejādi rada pauzes elpošanā. OMA ir atpazīstama ar skaļu krākšanu un klusuma pauzēm starp krācieniem. Partneris vai ģimenes locekļi var novērot ne tikai skaļu krākšanu, bet krākšanu un smakšanu un tik pat labi izmisīgu cīņu pēc ieelpas, kamēr cilvēks ir aizmidzis. [avots: http://www.miegacentrs.lv/lv/81-kraksana-un-miega-apnoja/83-kraksana-un-miega-apnoja ] 37 Pētījuma un kampaņas publikācija CSDD vietnē: https://www.csdd.lv/socialas-kampanas/kampana-apstajies-pirms-atsledzies 38 Kognitīvs - ar izziņu (izzinātājdarbību) saistīts; tāds, ka pamatā ir izziņa (izzinātājdarbība). Avots: http://www.vardnica.lv/ 39 CSDD aptauju veica 2019. gada janvāra sākumā sadarbībā ar interneta aptauju paneli Snapshot, aptaujājot 505 autovadītājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem 40 CSDD 2018. gada maijā veiktais pētījums "Sabiedrības attieksme pret telefonu lietošanu pie stūres" īstenots sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru "Latvijas Fakti". Pētījumā aptaujāti 1017 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 41 VMS - Variable-message sign (angļu val.) 42 Konceptuālais ziņojums "Par intelektisko transporta sistēmu ieviešanu Latvijas autotransporta jomā un to saskarnēm ar citiem transporta veidiem" (saite: https://likumi.lv/ta/id/316187-par-konceptualo-zinojumu-par-intelektisko-transporta-sistemu-ieviesanu-latvijas-autotransporta-joma-un-to-saskarnem-ar-citiem ) 43 Karte pieejama: https://www.ltab.lv/riki-autovaditajiem/csng-karte/ 44 CAIS ir pieejams tīmekļa vietnē: http://gis.ic.iem.gov.lv/giswebcais/ 45 MAIS3+ - Maximum Abbreviated Injury Scale (angļu val.) - maksimāli saīsinātā ievainojumu skala, kas tiek izmantota datu par ceļu satiksmes negadījumos ievainotajām personām uzskaitē. 46 Skatīt informatīvo ziņojumu "Informatīvais ziņojums par vienotu ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu statistikas datu uzskaiti atbilstoši MAIS3+ prasībām", kas izskatīts MK 2019.gada 25.jūnijā (MK sēdes prot. Nr.30) http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40465272. 47 Pasaules Veselības Organizācijas publikācija par kampaņu "Save Lifes". (Saite: https://www.who.int/docs/default-source/infographics-pdf/road-safety/savelives-infrastructure-flyer.pdf?sfvrsn=eea02759_2 ) 48 Publikācija LVC tīmekļa vietnē: https://lvceli.lv/celu-tikls/celu-kartes/melnie-punkti/2017-2019/ 49 Pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā, 2020 (saite: http://veloplans.lv/wp-content/uploads/2017/08/Velo-petijums_15012020.pdf ) 50 LVC 2021.gada konferences materiāli (saite: https://lvceli.lv/aktualitates/konference-spriedis-par-celu-tikla-nakotni-satiksmes-drosibu-buvniecibu-un-tehnologiju-attistibu/ ). 51 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166 preambulā ietverto informāciju 52 CSDD statistika uz 01.01.2021. 53 Latvijas nacionālais standarts LVS 190-9:2015 "Ceļu projektēšanas noteikumi. 9.daļa: Velosatiksme"" (saite: https://www.lvs.lv/lv/products/index?ProductsSearch%5Bproduct_number%5D=190-10&yt0=&Products%5Bstatus_code%5D%5B%5D=11&page=0&ProductsSearch%5Bproduct_number%5D=190-9&yt0=&page=0&ProductsSearch%5Bproduct_number%5D=LVS+190-9%3A2015&yt0=&page=0 ) 54 CSDP nolikuma 1.punkts: https://likumi.lv/ta/id/307492-celu-satiksmes-drosibas-padomes-nolikums 55 Plašāk par "Drošas sistēmas" pieeju šajā saitē: http://www.towardszerofoundation.org/thesafesystem/ 56 Pētījums "ROAD SAFETY ANNUAL REPORT 2019" International Transport Forum, 2019 , saite: https://www.itf-oecd.org/sites/default/files/docs/irtad-road-safety-annual-report-2019.pdf 57 Saskaņā ar "ES ceļu satiksmes drošības politikas pamatnostādnes 2021.-2030.gadam", skat. saiti: https://ec.europa.eu/transport/road_safety/sites/roadsafety/files/move-2019-01178-01-00-lv-tra-00_0.pdf 58 Informācijas avots: CSDD ( https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits ) 59 2021.gada rezultatīvie rādītāji tiks noteikti 2021.gadā Eiropas Komisijas projekta "Collection of Key Performance Indicators (KPIs) for road safety" par ceļu satiksmes drošības rādītāju noteikšanu ietvaros 60 PR. - politikas rezultāti atbilstoši 17.tabulai. 61 Īstenojamā aktivitāte tiek finansētas no Eiropas Komisijas programmas "CEF Programme Support Action in the field of Road Safety to support Members States in collecting Key Performance Indicators (KPIs)" līdzekļiem 62 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1240 "Kārtība, kādā klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, un ceļu tīkla drošību Eiropas ceļu tīklā" 3.1punktu (saite: https://likumi.lv/ta/id/224011-kartiba-kada-klasifice-celu-posmus-kuros-biezi-notiek-celu-satiksmes-negadijumi-un-celu-tikla-drosibu-eiropas-celu-tikla ) Satiksmes ministrs T. Linkaits