2. Article

Projekta nepieciešamības pamatojums 2.1. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domē 2021. gada 18. jūnijā saņemtajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstulē Nr. 1-132/5883 "Par pašvaldības administratīvo struktūru un pašvaldības nolikumu" minēto pašvaldība ir atvasināta publiska persona, savukārt administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. Pašvaldības nosaukums satur vārdu "pašvaldība", ar to saprotot gan novada pašvaldību, gan valstspilsētas pašvaldību. Ievērojot minēto, tiek secināts, ka pašvaldības iestāžu nosaukumā jāizmanto tikai vietvārds vai administratīvās teritorijas nosaukums (Jūrmala) bez pilna pašvaldības nosaukuma, tādēļ ir maināmi iestāžu nosaukumi un attiecīgi precizējami saistošie noteikumi. 2.2. Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2010. gada 4. februāra saistošajos noteikumos Nr. 6 "Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nolikums" tiek veikti ar mērķi, cita starpā, uzlabot Jūrmalas pilsētas domes Īpašumu pārvaldes darbu, lai organizētu, koordinētu un kontrolētu būvdarbus pašvaldības īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajos nekustamajos īpašumos un uzraudzīt to īstenošanu, izņemot valsts mērķdotāciju, aizņēmumu, Eiropas Savienības fondu vai citu ārējo finanšu instrumentu līdzfinansētus projektus. Pašvaldības īpašumu tehniskā nodrošinājuma nodaļas izveide nodrošinās ātrāku un efektīvāku uzdoto darba uzdevumu izpildi un to pārraudzību. Lai optimizētu Jūrmalas pilsētas domes Īpašumu pārvaldes darbu, daļa no Pašvaldības īpašumu tehniskās nodrošinājuma daļas uzdevumiem (pašvaldības dzīvokļu remonta darbi un telpu atbrīvošana no īrnieku vai nepiederošu personu mantām, vai sadzīves atkritumiem, nodrošinot to izvešanu un utilizāciju) tiek uzdoti Dzīvokļu nodaļai. Minētais risinājums dos iespēju ātrāk un efektīvāk nodrošināt pašvaldības dzīvokļu remonta darbus vai to atbrīvošanu no īrnieku vai nepiederošu personu mantām, jo minētie darbi tiek veikti saskaņā ar Dzīvokļu nodaļas apsekošanas aktiem. Tādējādi identificējot konkrētu nepieciešamību, Dzīvokļu nodaļa nekavējoties var uzsākt veikt nepieciešamās darbības, lai gala rezultātā pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu atzītu par dzīvošanai derīgu un to varētu izīrēt vai arī virzīt jautājumu par pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu atsavināšanu. Jūrmalas pilsētas domes Īpašumu pārvaldes Dzīvokļu nodaļas uzdevumi tiek papildināti ar uzdevumiem organizēt un nodrošināt pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu atbrīvošanu no īrnieku vai nepiederošu personu mantām, vai sadzīves atkritumiem, nodrošinot to izvešanu un utilizāciju; organizēt un nodrošināt remonta darbus pašvaldībai piederošajās dzīvojamās telpās, lai nodrošinātu vienotu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Esošais Jūrmalas pilsētas domes Īpašumu pārvaldes darbības modelis ar Pašvaldības īpašumu tehniskā nodrošinājuma daļu nav pierādījis savu efektivitāti, realizējot tai uzdotos uzdevumus noteiktajos apjomos un termiņos. Izveidojot Pašvaldības īpašumu tehniskā nodrošinājuma nodaļu ar tiešo pakļautību Jūrmalas pilsētas domes Īpašumu pārvaldes vadītājam tiks nodrošināta ātrāka un efektīvāka informācijas aprite, darba uzdevumu izpilde, pašvaldības iestāžu remonta īstermiņa un ilgtermiņa (līdz 5 gadiem) darba plānu iztrāde, remonta darbu veikšana un nepieciešamo finanšu līdzekļu plānošana, lai efektīvāk izpildītu Pašvaldības īpašumu tehniskā nodrošinājuma nodaļai uzdotos uzdevumus, piesaistot šim mērķim Pašvaldības īpašumu tehniskā nodrošinājuma nodaļā papildus divus darbiniekus. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2021. gada 30. septembra nolikuma Nr. 14 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2013. gada 12. septembra nolikumā Nr. 18 "Īpašumu pārvaldes nolikums"" tika veikti grozījumi Īpašumu pārvaldes nolikuma 16.1 punktā, nosakot, ka Īpašumu pārvaldes vadītājs ir atbildīgs par Dzīvokļu nodaļas un Pašvaldības īpašumu tehniskā nodrošinājuma nodaļas organizēto remonta darbu un būvdarbu procesu norisi, to izpildi noteiktajos termiņos un apjomos, un to uzraudzību. 2.3. Lai optimizētu Jūrmalas pilsētas domes izpildvaras darbu pilsētplānošanas jautājumos, kurš iepriekš tika veikts vairāku Jūrmalas valstspilsētas izpilddirektoram tiešā padotībā esošu nodaļu sadarbības rezultātā, tika izveidota Pilsētplānošanas pārvalde, savukārt likvidētas - Pilsētplānošanas nodaļa, Inženierbūvju un ģeodēzijas nodaļa. Pilsētplānošanas jomas kompetencē esošo jautājumu efektīvākai risināšanai turpmāk Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas pārvaldes ietvaros sadarbosies tās vadītāja tiešā padotībā esošas sešas nodaļas - Arhitektūras nodaļa, Būvinspekcija, Teritorijas plānošanas nodaļa, Ģeomātikas nodaļa, Inženierbūvju nodaļa, Klientu apkalpošanas un arhīva nodaļa. Pilsētplānošanas pārvaldes izveides rezultātā ir precizējama saistošo noteikumu 2. pielikumā esošā struktūrshēma. 2.4. Atbilstoši Jūrmalas valstspilsētas Attīstības programmas 2014.-2022. gadam (turpmāk - Attīstības programma) rīcības plāna R.1.2.2 "Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība" aktivitāte Nr. 10 paredz kultūrvēsturiski vērtīgu koka arhitektūras vērtību saglabāšanas pasākumu nodrošināšanu un aktivitāte Nr. 11 paredz esošās kultūrvēsturiskās koka arhitektūras apzināšanu un popularizēšanu. Attīstības programmas rīcības plāna R.2.2.1 "Jūrmalas vizuālās identitātes standarta izstrāde un ieviešana" aktivitāte Nr. 70 paredz Jūrmalas vizuālās identitātes veidošanas un uzraudzības nodrošināšanu. Savukārt, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. panta ceturtā daļa noteic Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes tiesības deleģēt pašvaldībai pārvaldes uzdevumus, kas attiecas uz vietējās nozīmes nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdzot deleģēšanas līgumu uz vienu gadu, ja pašvaldībā ir izveidots kultūras mantojuma aizsardzības dienests, kurš var nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanas interesēm un normatīvajiem aktiem atbilstošu uzraudzību un kontroli un kurā nodarbināti attiecīgās kultūras mantojuma jomas speciālisti, un ja pašvaldība piekrīt nodrošināt deleģēto uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu. Šī paša panta piektā daļa paredz pašvaldības kultūras mantojuma aizsardzības dienesta izveidi pašvaldībās, kurās vietējās nozīmes kultūras pieminekļu skaits pārsniedz 300 objektus. 2.4. Līdz šim jautājumus pilsētvides dizaina jomā ir risinājis Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas kultūrvēsturiskā mantojuma speciālists, taču palielinoties mākslas, vides objektu skaitam pilsētā, to uzstādīšanas un uzturēšanas darbību nodrošināšanai ir radusies nepieciešamība pēc papildu cilvēkresursu kapacitātes. Ņemot vērā nākotnē pilsētā plānoto jaunu mākslinieciski augstvērtīgu pilsētvides dizaina objektu apjomu, lai nodrošinātu ideju konkursu, iepirkumu un būvniecības dokumentācijas aprites koordināciju minēto objektu izvietošanai, ir secināms, ka pastāv pamats pilsētvides dizaina funkciju nodošanai Jūrmalas domes izveidotai jaunai iestādei. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodas kultūrvēsturiski vērtīgi objekti un 322 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, tad, lai sekmīgi realizētu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības kompetenci attiecībā uz vietējās nozīmes kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību un pilsētvides dizaina objektu izstrādi un uzturēšanu tiek dibināta jauna iestāde - "Kultūrtelpas un vides dizaina centrs". Attiecīgi tiek precizēti saistošie noteikumi.