3. Article

Būvnormatīvā lietoti šādi termini: 3.1. antresolstāvs divos pusstāvos sadalīts stāvs, kura augšējā daļa aizņem ne vairāk kā 50 % no apakšējās daļas platības; 3.2. ārtelpas konstruktīvi ar sienām un pārsegumu vai jumtu no visām pusēm nenorobežotas un ar iekštelpu neapvienotas ēkas telpas, kurās nav iebūvētas vienmērīgu klimatu uzturošas iekārtas (apkures, ventilācijas, saldēšanas un tamlīdzīgas iekārtas un aprīkojums) un kurās brīvi cirkulē āra gaiss (piemēram, balkoni, lodžijas, terases, nojumes, apjumtas pergolas, rampas); 3.3. balkons no fasādes plaknes uz āru izvirzīts norobežots laukumiņš ārtelpa antresolstāva, stāva pārseguma vai kāpņu starplaukuma līmenī, kas savienots ar iekštelpām. Iekšējais balkons ir skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera; 3.4. bēniņi telpa vai telpas bez iekšējās apdares starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu; 3.5. bērnu iestāde telpu grupa publiskā vai dzīvojamā ēkā vai atsevišķa ēka, kurā īsteno pirmsskolas izglītības programmu vai sniedz bērnu uzraudzības vai sociālās aprūpes pakalpojumu; 3.6. cokola stāvs ēkas stāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no telpas augstuma; 3.7. darba telpa nedzīvojamā telpa, kurā notiek darba process, ar apmeklētāju uzturēšanās iespēju vai bez tās; 3.8. daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas trīs un vairāk dzīvokļu ēkas, kurās ieeja dzīvokļos ir no koplietošanas kāpņu telpas, gaiteņa vai galerijas; 3.9. dzīvoklis telpu grupa, kas aprīkota ar attiecīgiem inženiertīkliem un iekārtām un kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa; 3.10. dzīvojamā telpa dzīvojamā istaba, guļamistaba, ēdamistaba, darbistaba un līdzīgas nozīmes telpas; 3.11. dzīvokļa palīgtelpas dzīvokļa ekspluatācijai nepieciešamās telpas: gaitenis, virtuve, pieliekamais, sanitārtehniskā telpa un citas līdzīgas nozīmes telpas; 3.12. galerija slēgta vai atklāta pāreja stāva līmenī, kas savieno ēkas vai ēkas daļas un nodrošina telpu funkcionālo sasaisti; 3.13. iekštelpas konstruktīvi ar sienām, pārsegumu vai jumtu no visām pusēm norobežotas ēkas telpas (tai skaitā iekšējie balkoni, antresoli un tamlīdzīgas telpas); 3.14. jumta stāvs plakanā jumta līmenī izbūvētas no ārtelpas norobežotas telpas ar noteiktu funkciju, kuru platība nepārsniedz 70 % no iepriekšējā stāva platības, izņemot vertikālo komunikāciju mezgla izbūves virs jumta; 3.15. koplietošanas telpas nedzīvojamas telpas, tai skaitā kāpņu telpas, gaiteņi, kas paredzētas piekļuvei publiskajām telpām vai dzīvokļiem, telpas koplietošanas inženiersistēmu izvietošanai, citas iedzīvotāju kopīgai izmantošanai paredzētas telpas (piemēram, sporta zāles, terases, atpūtas telpas); 3.16. kāpņu telpa ēkas daļa, kurā izvietotas konstrukcijas un iekārtas (kāpnes vai lifti), kas nodrošina vertikālu pārvietošanos no viena stāva uz citu; 3.17. lokālā uzbrauktuve konstrukcija neliela slīpne bez pakāpieniem līmeņu starpības pārvarēšanai, kas nepārsniedz 20 cm; 3.18. lievenis neliela vaļēja vai pārsegta piebūve pie ēkas ieejas; 3.19. lodžija pārsegta, norobežota, fasādes plaknē iedziļināta ārtelpa antresolstāva, stāva pārseguma vai starpstāva līmenī, kurai ir nodrošināta piekļuve no iekštelpas; 3.20. mansarda stāvs starp slīpā jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un pēdējā stāva pārsegumu (bēniņos) izbūvētas telpas ar iekšējo apdari, kurām ir noteikts konkrēts lietošanas veids; 3.21. mazstāvu dzīvojamās ēkas ēkas, kurās ir ne vairāk kā trīs stāvi, ne vairāk kā deviņi dzīvokļi; 3.22. mācību telpa nedzīvojama telpa, kurā notiek mācību process (piemēram, klase, auditorija, mācību laboratorija); 3.23. nojume pārsegta, daļēji slēgta vai atklāta ēka vai telpu grupa, piebūvēta pie ēkas vai brīvstāvoša; 3.24. pagrabstāvs ēkas stāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk nekā par pusi, bet ne pilnībā no telpas augstuma; 3.25. panduss slīpne līmeņu pārvarēšanai bez pakāpieniem; 3.26. pazemes stāvs ēkas stāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts visā telpas augstumā; 3.27. pergola pie ārsienas stiprināts režģots pārsegums vai brīvstāvoša statņu siju konstrukcija; 3.28. publiska būve ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai, vai inženierbūve, kura paredzēta publiskai lietošanai (piemēram, estrādes, stadioni); 3.29. publiska telpa nedzīvojama telpa (izņemot ražošanas, tehniskās un līdzīga lietojuma telpas), kurā strādā darbinieki vai dažādus pakalpojumus var saņemt apmeklētāji (piemēram, skatītāji, pacienti, klienti, pircēji, pasažieri, studenti, audzēkņi); 3.30. ražošanas telpas telpas, kas aprīkotas ar iekārtām un ražošanas līdzekļiem, kurās notiek preču ražošana un citas ar ražošanu saistītas darbības; 3.31. sanitārtehniskā telpa ar attiecīgām sanitārtehniskām iekārtām aprīkota atsevišķa tualetes telpa un vannas vai dušas telpa (dalītais sanitārais mezgls) vai attiecīgajām funkcijām paredzēta viena kopīga telpa (savietotais sanitārais mezgls); 3.32. stāvs ēkas daļa, ko norobežo grīdas un griestu konstrukcijas. Stāva augstumu nosaka no grīdas augšējās virsmas līdz nākamā stāva grīdas augšējai virsmai. Pēdējam stāvam augstumu nosaka no grīdas augšējās virsmas līdz griestiem vai jumta konstrukcijas apakšējai virsmai. Galerija vai tehnoloģiskā platforma tiek uzskatīta par tuvākajā stāvā ietilpstošo daļu; 3.33. tehniskais stāvs jebkurš būves stāvs, kas paredzēts inženiertīklu un iekārtu izvietošanai; 3.34. tehniskā telpa nedzīvojama telpa inženieriekārtu un inženiertīklu izvietošanai un apkalpošanai; 3.35. tehnoloģiskā platforma konstrukcija, kas nav integrēta ēkas kopējā konstruktīvajā shēmā, atrodas antresolstāva līmenī vai uz jumta (piemēram, platforma iekārtu izvietošanai vai apkalpei); 3.36. telpa būvniecības procesā radīts triju dimensiju veidojums iekštelpa un ārtelpa, kura atsevišķi vai kopā ar citām telpām konstruktīvi veido telpu grupu un kurai ir izeja uz citu telpu vai āru; 3.37. telpas augstums no grīdas augšējās virsmas līdz griestu apdares virsmai vai līdz atklāti izbūvēto inženiertīklu apakšējai virsmai, ja tie aizņem vairāk nekā 50 % no telpas griestu platības; 3.38. terase vaļēja vai pārsegta ārtelpa, kas izvietota uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas, vai virs tās daļas, vai atsevišķi; 3.39. veranda neapkurināma dzīvojamā telpa, kurā vairāk par 50 % no sienu laukuma ir stiklojums; 3.40. vējtveris caurstaigājama telpa starp dzīvojamās ēkas ieejas ārdurvīm un iekšdurvīm aizsargāšanai no vēja; 3.41. virsgaismas logs stiklota konstrukcija pārsegumā vai jumta konstrukcijā telpu izgaismošanai. 4 (Grozīts ar MK 08.08.2023. noteikumiem Nr. 418)