10. Article

Nepieciešamība salāgot projektēšanas un nekustamā īpašuma atsavināšanas pabeigšanu ar būvdarbu uzsākšanu Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemes gabala īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti, bet šī likuma 15. panta otrā daļa paredz, ka speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos būvatļauju inženierbūves būvniecībai izdod pirms šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto prasību izpildes un iekļauj attiecīgās prasības būvatļaujas projektēšanas nosacījumos, proti, būvniecības iecere var būt nesaskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, bet šo saskaņojuma nepieciešamību iekļauj būvatļaujas projektēšanas nosacījumos. Vispārīgo būvnoteikumu 3.1. apakšpunkts nosaka, ka būvniecību var ierosināt zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs) vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt. Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi" 4. punkts nosaka, ka dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecību var ierosināt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais lietotājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai to pilnvarota persona (projekta vadītājs). Šo noteikumu 5.3. apakšpunkts paredz izņēmumu, ka būvniecības ieceres saskaņošana nav obligāta otrās un trešās inženierbūvju grupas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecībai, savukārt 16. punktā noteikts, ka būvatļaujā ietver projektēšanas nosacījumus - ja tiek paredzēta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecība zemes gabala īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības un apbūves tiesības apliecinoši dokumenti. Atsavināšanas likuma 8. pants, regulējot sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību, noteic, ka pēc tam, kad Ministru kabinets vai pašvaldība pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu, institūcija uzsāk attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un nosaka atlīdzību par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, un pēc minētā konceptuālā lēmuma pieņemšanas institūcijai ir tostarp tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas veikt projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus, par būvju projektēšanas uzsākšanu informējot nekustamā īpašuma īpašnieku, nosūtot viņam paziņojumu. No šī likuma anotācijas izriet, ka paralēli var īstenot ne tikai zemes ierīcības projektus, bet arī uzsākt projektēšanas darbus. Līdz ar to, ja ir pieņemts konceptuāls lēmums par projekta īstenošanu, var ierosināt būvniecību un uzsākt projektēšanas darbus, kurus, ievērojot Vispārīgo būvnoteikumu 77. punktu, var veikt piecus gadus. Vienlaikus jāatzīmē, ka institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, nevarēs atzīmēt būvatļaujā projektēšanas nosacījumus kā izpildītus (saskaņot būvprojektu), ja līdz tam brīdim nebūs veikta visu skarto zemes un būvju atsavināšana. Rail Baltica projekta gadījumā faktiskais būvniecības ierosinātājs ir valsts jeb Satiksmes ministrija kā nacionālo interešu objekta īstenotājs, kura vārdā tiek iesniegts pieteikums būvatļaujas izdošanai, lai varētu tikt uzsākta un veikta būvprojekta izstrāde. Kopumā, nepiemērojot Civillikuma 1129.1 pantā paredzētais apbūves tiesību institūtu, atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvdarbus katrā konkrētajā zemes gabalā pamatā ir iespējams uzsākt tad, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir atsavināts un īpašuma tiesības ir pārgājušas Satiksmes ministrijai. Taču, ņemot vērā lielo projekta būvdarbu apjomu un plašo ģeogrāfisko noklājumu, jāvērtē, vai būvprojektu izstrāde, nekustamo īpašumu atsavināšana un būvdarbu veikšana daļā gadījumu būtu veicama paralēli, tādejādi paātrinot Rail Baltica projekta īstenošanu. Tā kā sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas ilgums var ievērojami atšķirties no gadījuma uz gadījumu, rodas sarežģījumi saplānot būvdarbus, kas aptvertu iespējami lielu teritoriju un skaitu savienotu zemes vienību. Tas samazina iespēju paļauties uz sākotnēji plānotajiem būvniecības termiņiem, kurus ietekmē faktori, kurus Satiksmes ministrija nevar pilnībā ietekmēt. Ņemot vērā projektēšanas gaitu un prognozēto nepieciešamo laiku atsavināšanas/ būvdarbu veikšanai nepieciešamo tiesību iegūšanai, var veidoties laika pārtraukums starp projektēšanas darbu pabeigšanu un būvdarbu uzsākšanu, kas, atkarībā no nekustamā īpašuma atrašanās vietas, finansējuma pieejamības būvdarbu veikšanai un būvdarbu stratēģijas, var būt 6-18 mēneši. Satiksmes ministrijas ieskatā šāds pārtraukums ir nevēlams un ir pēc iespējas jāsamazina, tādēļ ir būtiski rast veidu, kā Latvijā Rail Baltica projekta ieviešanai uzlabot šo saistīto procesu norisi un savstarpējo salāgošanu, novēršot iespējamā pārtraukuma negatīvo ietekmi uz Rail Baltica projekta īstenošanas termiņiem, izmaksām, efektivitāti un Latvijas saistību izpildi pret pārrobežu projekta partneriem. Ņemot vērā projekta saspringto laika grafiku, ir nepieciešams lietderīgi izmantot laiku starp būvprojekta akceptēšanu, konkrēto būvju būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas pabeigšanu un attiecīgo būvdarbu uzsākšanu. Līdz ar to ir jārod risinājums, kas ļautu maksimāli izvairīties no laika pārrāvuma starp šiem posmiem, nodrošinot to secīgu vai pat paralēlu plūsmu, lai varētu pēc iespējas ātrāk uzsākt būvdarbus tajos zemesgabalos, kuros ir pabeigta projektēšana. Citu Baltijas valstu regulējums un pieredze ar projekta vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu Igaunija Igaunijā nekustamo īpašumu atsavināšana Rail Baltica projekta vajadzībām notiek saskaņā ar Igaunijas likumu Nekustamā īpašuma atsavināšana publisko interešu vajadzībām11 (turpmāk - EE Atsavināšanas likums), kas regulē gan labprātīgu, gan piespiedu nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību. Saskaņā ar EE Atsavināšanas likuma 4. pantu, publiski pieejamas dzelzceļa infrastruktūras būvniecība ir viens no pamatiem tam, ka valsts var atsavināt privātpersonas īpašumu. Igaunijā lēmumus par atsavināšanu atkarībā no nekustamā īpašuma vērtības pieņem: 1) ministrs, ja īpašuma vērtība pārsniedz 50 minimālās algas; 2) vietējā iestāde, ja nekustamā īpašuma vērtība ir 50 minimālās algas vai mazāk. EE Atsavināšanas likuma 24. pantā ir paredzēta iespēja atsavināšanas gadījumā privātpersonas atsavināmo īpašumu apmainīt pret citu valsts īpašumā esošu nekustamo īpašumu. Lai stimulētu labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, EE Atsavināšanas likuma 15. pantā papildus atlīdzībai par nekustamā īpašuma atsavināšanu ir paredzēta arī motivējoša piemaksa labprātīgas atsavināšanas gadījumā, kas ir 20% no summas, kas samaksāta kā atlīdzība par atsavināšanu. Vienlaikus jāatzīmē, ka Igaunijā ir paredzēta arī kompensācija 10% apmērā no īpašuma tirgus vērtības, ja līdz ar atsavināšanu persona zaudē dzīvesvietu. EE Atsavināšanas likuma 23. pantā ir paredzēta arī paātrināta atsavināšanas procedūra, kuru var piemērot, ja atsavināmā nekustamā īpašuma vērtība nesasniedz 30% no Igaunijas vidējās mēnešalgas. Tādā gadījumā par īpašumu tiek samaksāta fiksēta atlīdzība - 30% no Igaunijas vidējās mēnešalgas, taču netiek izmaksāta papildus kompensācija un netiek veikts nekustamā īpašuma novērtējums. Turklāt saskaņā ar EE Atlīdzības likuma 36. pantu persona var lūgt valsti atgriezt tai iepriekš atsavināto īpašumu, ja tiek konstatēts, ka valsts to neizmanto atbilstoši mērķim, kādam attiecīgais nekustamais īpašums tika atsavināts. Kopumā Igaunijas pieredze ar nekustamā īpašuma atsavināšanu Rail Baltica projekta vajadzībām ir vērtējama kā pozitīva, jo uz 2021. gada sākumu Igaunijā bija pabeigta zemes atsavināšanas pirmā kārta, turklāt lielā daļā gadījumu privātpersonas labprātīgi atsavina savus īpašumus valstij, lai varētu iegūt EE Atsavināšanas likumā noteikto motivējošo piemaksu. No tā varētu secināt, ka šādu pieeju varētu piemērot arī Latvijā, lai stimulētu ātrāku brīvprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu Rail Baltica projekta vajadzībām. Vienlaikus būtu jāizvērtē, kādā apmērā šādu piemaksu varētu noteikt, un vai šādas papildus piemaksas dēļ pārmērīgi nepieaugs Rail Baltica projekta izmaksas, līdz ar to Igaunijas pieredze ar piemaksu noteikšanu vai papildus kompensācijas paredzēšanu vērtējama piesardzīgi. Lietuva Lietuvā Rail Baltica projekts tiek realizēts kā īpašas nozīmes valsts projekts. Zemes atsavināšanas kārtību šāda projekta realizācijai nosaka 2011. gada 12. aprīļa likums "Par zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, īstenojot īpašas nozīmes valsts projektus"12 (turpmāk - LT Atsavināšanas likums). Saskaņā ar LT Atsavināšanas likumu īpašas nozīmes valsts projekts ir tostarp transporta infrastruktūras projekts, kuru LT Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā pēc Lietuvas valdības priekšlikuma atzīst Lietuvas Seims. Kad projekts ir atzīts par īpašas nozīmes valsts projektu, var tikt uzsākta procedūra nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. Atsavinot privātu zemi sabiedrības vajadzībām, zemes īpašniekam ir tiesības uz atbilstošu atlīdzinājumu par zemi naudas izteiksmē saskaņā ar tirgus vērtību. Persona nevar saņemt citu zemes gabalu atsavinātā īpašuma vietā. Lai atsavinātu zemi sabiedrības vajadzībām īpašas nozīmes valsts projekta īstenošanai, projekta īstenotājinstitūcijai jāvēršas Lietuvas valdībā ar lūgumu pieņemt lēmumu par procedūras uzsākšanu. Kopā ar lūgumu jāiesniedz arī īpašas nozīmes valsts projekta speciālā plāna projektu, zemesgabalu sarakstu, kuru pilnībā vai daļēji ir paredzēts atsavināt, kā arī to valsts zemesgabalu sarakstu, kuru zemes nomas vai patapinājuma līgumus ir paredzēts izbeigt, norādot šo platību īpašniekus vai citus lietotājus un attiecīgo zemesgabalu unikālos numurus. Lietuvas valdība izskata lūgumu, vērtējot tā atbilstību LT Atsavināšanas likuma prasībām. Atbilstības gadījumā Lietuvas valdība pieņem lēmumu apstiprināt speciālo plānu un uzsākt procedūru zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. Valdības lēmumā jābūt norādītam arī īpašas nozīmes valsts projekta īstenošanas termiņam. No šī lēmuma spēkā stāšanās brīža zemesgabalu īpašniekiem nav tiesību nodot, ieķīlāt vai kā citādi ierobežot mantiskās tiesības uz speciālajā plānā iekļautajiem zemesgabaliem, kā arī nav tiesību šo zemesgabalu statusu mainīt (atdalīt, sadalīt, pārdalīt, savienot). Tādējādi zemesgabali tiek rezervēti nākotnē realizējamā projekta vajadzībām. Pēc valdības lēmuma spēkā stāšanās projekta īstenotājinstitūcija nosūta paziņojumu par Valdības lēmumu zemes īpašniekam un Nekustamā īpašuma reģistra administratoram, kā arī Nekustamā īpašuma reģistrā tiek izdarīta atzīme, ka ir uzsākta procedūra zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. No brīža, kad zemes īpašniekam vai citam lietotājam ir paziņots par spēkā stājušos Valdības lēmumu uzsākt procedūru zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām, zemes īpašnieks vai cits lietotājs nedrīkst aizkavēt institūciju, kura īsteno projektu, vai tās pārstāvjus veikt šajā likumā reglamentētās procedūras zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. Personām, kas pārkāpj šī likuma prasības, piemērojama administratīvā atbildība, kā arī var tikt samazināta atlīdzības summa par sabiedrības vajadzībām atsavināmo īpašumu to izdevumu apmērā, kas radušies, novēršot zemes īpašnieka vai cita lietotāja radītos šķēršļus nolūkā nepieļaut, ka tiek īstenota šajā likumā noteiktā procedūra zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. Attiecībā uz atsavināšanas apstrīdēšanu LT Atsavināšanas likums noteic, ka institūcija, kas īsteno projektu, 60 dienu laikā no dienas, kad uzzina, ka zemes īpašnieks vai cits lietotājs neparaksta aktu par zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, vēršas administratīvajā apgabaltiesā atbilstoši atsavināmā zemesgabala atrašanās vietai sakarā ar akta par zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām likumības apstiprināšanu. Tiesa, saņēmusi projektu īstenojošās institūcijas pieteikumu, nosaka zemes īpašniekam 30 dienu termiņu rakstiskas atbildes sniegšanai. Pēc tam tiesa ne vēlāk kā 14 dienu laikā no zemes īpašnieka atbildes iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par zemes atsavināšanas akta likumības apstiprināšanu. Pieņemot lēmumu par šā akta likumību, tiesa izvērtē, vai: 1) ir spēkā Seima pieņemtais lēmums vai likums attiecībā uz projekta atzīšanu par īpašas nozīmes valsts projektu; 2) ir spēkā Lietuvas valdības lēmums par speciālā plāna apstiprināšanu un par procedūras zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām uzsākšanu; 3) vai zemes īpašnieks vai cits lietotājs saskaņā ar šī likuma prasībām tika attiecīgi informēts par procedūru zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām; 4) ir izstrādāts projekts zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām un sagatavots sabiedrības vajadzībām atsavināmā īpašuma vērtēšanas pārskats; 5) ir pieņemts akts par zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām; 6) institūcija, kas īsteno projektu, ir pārskaitījusi aktā par zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām norādīto atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo zemi uz notāra, bankas vai citas kredītiestādes depozītkontu. Lietuvā Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamo zemes atsavināšanu sākotnēji pamatā īstenoja Lietuvas Nacionālais zemes dienests. Taču 2019. gadā Lietuvas Seima precizēja spēkā esošo regulējumu, lai paātrinātu piespiedu atsavināšanas procedūru. Grozījumi noteic, ka Lietuvas valdība var pilnvarot iestādes, valsts uzņēmumus un citus uzņēmumus īstenot piespiedu atsavināšanu. Lietuvas Nacionālā zemes dienesta ieskatā tas padara atsavināšanas procesu ātrāku un elastīgāku. Lietuvā Rail Baltica infrastruktūras būvniecība notiek piecās pašvaldībās. Tā kā atsavināšanas process ir sarežģīts, zemes gabalu atsavināšana notiek divos posmos - pirmajā posmā zeme tika atsavināta dzelzceļa trases būvniecībai, bet otrajā posmā - lai izbūvētu un atjaunotu otršķirīgas nozīmes ceļus. Šobrīd abi atsavināšanas posmi ir teju noslēgušies un kopumā ir atsavināti aptuveni 1500 ha zemes. Jāuzsver, ka, lai arī projektam nepieciešamo zemesgabalu atsavināšanas process ir īstenots salīdzinoši īsos termiņos, tomēr projekta īstenotāji Lietuvā saskaras ar privātpersonu neapmierinātību par izvēlēto procedūru atsavināšanas īstenošanai, kā rezultātā gan vispārējās jurisdikcijas tiesās, gan arī konstitucionālajā tiesā ir ierosināti tiesvedību procesi par vairākiem zemesgabaliem, kas tika atsavināti Rail Baltica projekta vajadzībām. Piedāvātie risinājumi Pirms Ziņojuma sagatavošanas ir izvērtēta līdzšinējā pieredze ar Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanu, kā arī kopumā ir izvērtēti Rail Baltica projektā notiekošie procesi un spēkā esošā regulējuma ietekme uz šo procesu laikietilpīgumu un smagnējo virzību, kā rezultātā tiem problēmjautājumiem, kurus nav iespējams atrisināt, pārskatot pieņemto praksi projektā vai pilnveidojot procesu norisi, ir identificēti iespējamie risinājumi normatīvā regulējuma pilnveidei un tādēļ tika izstrādāts šis Ziņojums. Lai atrisinātu Ziņojumā identificētās problēmas, Satiksmes ministrijas ieskatā ir iespējami vairāki risinājumi, kas sarindojami prioritārā secībā, atkarībā no to efektivitātes minēto problēmu atrisināšanā. 1. risinājums: likumprojekta "Rail Baltica likums" izstrāde Lai varētu paātrināt Rail Baltica projekta īstenošanu, kā piemērotākais risinājums Satiksmes ministrijas ieskatā būtu likumprojekta "Rail Baltica likums" (turpmāk - Rail Baltica likums) izstrāde un pieņemšana, kas veidotu speciālā regulējuma ietvaru likuma līmenī, to piemērojot Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamajām darbībām un notiekošajiem procesiem. Ar speciālo likumu varētu tikt atrisināta lielākā daļa Ziņojuma nodaļā "Aktuālās problēmas, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī" uzskaitīto problēmjautājumu. Vienlaikus Satiksmes ministrija atzīmē, ka Ziņojuma saskaņošanas ietvaros tika saņemti vairāki būtiski iebildumi par dažiem no piedāvātajiem risinājumiem, tādēļ Satiksmes ministrijas ieskatā Rail Baltica likumā identificētos iekļaujamos jautājumus varētu sadalīt divās daļās, nodalot prioritāri virzāmos jautājumus, par kuru virzību nav saņemti būtiski iebildumi, no tiem risinājumiem, kuri ir pilnveidojami un par kuriem vēl ir nepieciešamas diskusijas. Tādējādi Rail Baltica likuma virzību varētu īstenot divos posmos, t.i. pirmajā posmā tiktu izstrādāts un virzīts Ministru kabinetā un attiecīgi Saeimā likumprojekts "Rail Baltica likums", iekļaujot tikai tos problēmjautājumu risinājumus, kuru virzība ir neatliekama un par kuriem šā ziņojuma izstrādes un saskaņošanas laikā nav saņemti būtiski iebildumu, savukārt otrajā posmā pēc pārējo risinājumu pilnīgas izstrādes un saskaņošanas tiktu sagatavots un virzīts jauns likumprojekts, paredzot veikt grozījumus pirmajā posmā pieņemtā, jau spēkā esošā likumā "Rail Baltica likums", papildinot to ar jaunām normām. Paredzēts, ka pirmajā posmā Rail Baltica likumā būtu jāietver un jāvirza šādi iepriekš uzskaitīto problēmjautājumu konceptuālie risinājumi: