8. Article

Rīcība ar atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem, kuros dažādu iemeslu dēļ vēl nav iespējams uzsākt būvdarbus Iepriekš Ziņojumā ir norādīti vidējie sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas termiņi, atspoguļojot dažādus faktorus, kas var ietekmēt atsavināšanas ilgumu. Paredzams, ka daļā gadījumu Rail Baltica projektam nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana var ieilgt, aizkavējot būvdarbu uzsākšanu attiecīgajā zemesgabalā, taču atsevišķos gadījumos var veidoties situācija, ka kāds projektam nepieciešamais nekustamais īpašums jau ir atsavināts, taču dažādu iemeslu dēļ (piemēram, finansējuma nepietiekamība, dažādu ar vides tiesību jautājumiem saistītu procedūru veikšanas nepieciešamība, tehnisko noteikumu saskaņošanas problemātika, tehnisko risinājumu precizēšana u.c.) tuvākajā laikā tajā nav iespējams uzsākt būvdarbus. Gadījumos, kad Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamajā nekustamajā īpašumā uzreiz pēc tā atsavināšana nebūs iespējama būvdarbu uzsākšana, Satiksmes ministrijai būs jānodrošina attiecīgo nekustamo īpašumu apsaimniekošana. Vienlaikus var prognozēt, ka daļā aprakstīto gadījumu bijušais atsavinātā nekustamā īpašuma īpašnieks labprāt turpinātu izmantot viņam atsavināto nekustamo īpašumu arī pēc atsavināšanas pabeigšanas. Tādēļ jāizvērtē iespēja noteikt, ka gadījumos, kad tas netraucē Rail Baltica projekta īstenošanai (ja nekustamajā īpašumā tuvākajā laikā nav iespējams veikt būvdarbus), attiecīgā atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam var atļaut turpināt izmantot viņam atsavināto nekustamo īpašumu. Vienlaikus jāņem vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta pirmā daļa, kas noteic, ka publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā. Minētā panta otrās daļas 6. punkts paredz, ka šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā. Savukārt minētā panta trešā prim daļa paredz, ka tiesību subjekts, kuram manta nodota bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, kā arī sedz ar to saistītos izdevumus. Izstrādājot risinājumu aprakstītajai problēmai, būs jāņem vērā arī potenciālais komercdarbības atbalsta sniegšanas risku, ja nekustamais īpašums tiktu izmantots saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to gadījumā, ja publiskai personai piederošs nekustamais īpašums tiek nodots bezatlīdzības lietošanā privātpersonai, kas to izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, ir jānodrošina komercdarbības atbalsta kontroles normu piemērošana.