10. Article

Pāriet uz principu "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā" pilnīgu piemērošanu un privātā sektora iesaistīšanu, lai novērstu izkropļojumus, tostarp kaitējumu radošas subsīdijas, radītu ieņēmumus un nodrošinātu finansējumu turpmākiem ieguldījumiem transporta nozarē. TAP2027 ir ņemti vērā ES Transporta Baltās grāmatas mērķi mobilitātes, transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai un drošības līmeņa paaugstināšanai ceļu satiksmē, uzmanību pievēršot infrastruktūras attīstībai, digitālajiem risinājumiem, inovācijām un pētniecībai. TAP2027 paredz Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstību un valsts galveno autoceļu (TEN-T tīkls) rekonstrukciju un modernizāciju, vienlaikus domajot arī par digitālo risinājumu attīstību. Tāpat paredzams, ka izveidojot transporta nozares informācijas nacionālo piekļuves punktu, radīsies priekšnosacījumi dažādu mobilitātes digitālo platformu attīstībai, palielinot transporta un infrastruktūras izmantošanas efektivitāti, uz ko norāda arī Baltā grāmata. Tāpat kā Baltajā grāmatā, arī TAP2027 viens no virzieniem ir ceļu satiksmes drošības uzlabošana, un pasākumi tās īstenošanai tiks ietverti Ceļu satiksmes drošības plānā. Makroreģionālais līmenis N.p.k. Nosaukums Kas apstiprinājis Darbības termiņš Mērķi attiecībā uz transportu Sasaiste ar TAP2027 25. ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam Rīcības Plāns27 EK 17.02.2021. Transporta politikas (Policy Area Transport) jomas mērķis ir uzlabot ārējos un iekšējos savienojumus un vienlaikus īstenojot horizontālās darbības, piemēram, klimats - pielāgošanās tā pārmaiņām un to mazināšana. 3 pasākumu virzieni - - Uzlabota reģionu savienojamību un sadarbība ar trešajām valstīm - Klimata neitrālitāte un bezpiesārņojuma (zero pollution) - Inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu attīstība. Jūras drošības politikas jomas (Policy Area Safe) mērķis ir kļūt par vadošo reģionu kuģošanas drošības un drošuma jomā, samazinot jūras negadījumu skaitu. Kuģošanas politikas joma (Policy Area Ship)- BJR jākļūst par tīrās kuģošanas paraugreģionu. Politikas mērķis: samazināt emisijas no kuģniecības Baltijas jūrā, vienlaikus tiek prognozēts, ka jūras darbību intensitāte palielināsies. Kooperatīvs mērķis: modernizētu notekūdeņu pieņemšanas iekārtu izveide Baltijas jūras pasažieru ostās, apmainoties ar pieredzi, paraugpraksi, investīcijām. TAP2027 izstrādē ir ņemti vērā ESSBJR Rīcības plānā izvirzītie PA Transport, PA Ship un PA Safe mērķi, iekļaujot kopējos reģiona mērķus transporta nozarē savienojumu, drošības un drošuma uzlabošanai, kā arī SEG emisiju samazināšanai. 26. VASAB Ilgtermiņa perspektīva Baltijas jūras reģiona teritoriālajai attīstībai28 Baltijas jūras reģiona (BJR) 11 valstu par telpisko plānošanu un attīstību atbildīgie ministri 7.VASAB ministru konferencē 16.10.2009. 2009- 2030 Viena no trim perspektīvā noteikto vadlīniju un rīcību teritoriālās kohēzijas sasniegšanai tēmām ir iekšējās un ārējās sasniedzamības uzlabošana. Definētās rīcības paredz: • Mazināt pārrobežu šķēršļus primārajos (TEN-T) un sekundārajos (starpreģionālo savienojumu) BJR valstu tīklos • Integrēt BJR transporta tīklu, attīstot: - Rail Baltica koridoru - TEN-T tīkla koridoru IA, kas savieno ostas (t.sk. Rīgu) - ceļu savienojumu un robežšķēršošanas infrastruktūru uz ES ārējās robežas, t.sk. Latvijas-Krievijas - ceļa un dzelzceļa savienojumu no Latvijas ostām uz Krieviju un Baltkrieviju un tālāk uz Tālajiem austrumiem, Centrālāziju un Melno jūru - gaisa transporta savienojumus ar BJR ziemeļu un austrumu daļu jūras maģistrālos savienojumus (motorways of the sea) Dokumentā ir iekļauti Latvijas transporta nozarei aktuāli jautājumi, kuru īstenošana paredz reģionālu sadarbību. TAP2027 ir orientētas uz iekšējās un ārējās sasniedzamības uzlabošanu, iekļaujoties ES TEN-T pamattīklā un turpinot attīstīt Rail Baltica projektu. Tāpat TAP2027 ir iekļauti konkrēti pasākumi, kas atbilst dokumentā minētajiem, piemēram, kuģu ceļu uzmērīšana. 27. Trīs Jūru iniciatīvas (Three Seas Initiative) deklarācija29 Iniciatīvas 12 dalībvalstu (valstis ap Baltijas, Adrijas un Melno jūru) pārstāvji samita laikā Ļubļanā, Slovēnijā, 05.-06.06.2019. Iniciatīvas mērķi - ekonomikas attīstības veicināšana, ES kohēzijas stiprināšana, tostarp uzlabojot reģiona infrastruktūru un stiprinot transatlantiskās saites. Jomas, kas ir būtiskas reģiona nākotnei - enerģētika, infrastruktūra un digitalizācija, kā arī drošības, inovācijas un vides jomas. 2018.g. samitā Bukarestē izkristalizējas 48 atbalstāmo projektu saraksts30, viens no tiem - Rail Baltica projekts, kura attīstība ir īpaši nozīmīga Latvijas transporta nozarei. TAP2027 iekļauti pasākumi Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstībai Valsts līmenis N.p.k. Nosaukums Kas apstiprinājis Darbības termiņš Mērķi attiecībā uz transportu Sasaiste ar TAP2027 28. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam31 LR Saeima 10.06.2010. 2011-2030 • Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīvesvietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus. Iekšējās un ārējās sasniedzamības uzlabošana. • Latvijai jākļūst par izdevīgāko un pievilcīgāko tranzīta ceļu preču plūsmām no Krievijas, Āzijas un citām ES valstīm un otrādi. • Reģionālās attīstības sekmēšanai un reģionu iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai jāuzlabo reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte ar mērķi samazināt ceļā pavadīto laiku. • Lai uzlabotu pārvietošanās efektivitāti, drošību un komfortu, par pirmo prioritāti infrastruktūras saglabāšanā un attīstības plānošanā ir jāizvirza esošās infrastruktūras atjaunošana un rekonstrukcija. Indikatoru mērķu vērtības 2030.gadam - -Autoceļi ar melno segumu no reģionālajiem valsts autoceļiem 100 % -Autoceļi ar melno segumu no vietējiem valsts autoceļiem > 50% -Kravu apgrozījums Latvijas ostās >130 milj. tonnas/gadā -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā autotransportā > 2850 regulārās satiksmes autobusu milj. pasažierkilometri gadā -Apkalpoto gaisa satiksmes pasažieru skaits lidostā "Rīga" > 10 milj./gadā -Pasažieru apgrozība dzelzceļa transportā >1150 milj. pasažierkilometri/gadā -Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas ostā > 1500 tūkst./gadā TAP2027 ir izstrādātas saskaņā ar LIAS2030 un sekmēs transporta nozares pienesumu kopējo Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, kas skar sasniedzamības uzlabošanu, ieguldījumus infrastruktūrā, tranzīta nozares un sabiedriskā transporta sistēmas attīstību. TAP2027 politikas rezultātam "Uzlabotas mobilitātes iespējas" arī izvēlēti daļa no indikatoriem, kas iekļauti LIAS2030, un prognozēts, ka pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā pieaugs reģionālas nozīmes vilcienu maršrutos, kā arī, atjaunojoties nozares rādītājiem pēc Covid-19 pandēmijas, Lidostā "Rīga". Ģeopolitiskās tendences ir par pamatu attiecībā uz kravu apgrozību Latvijas ostās neizvirzīt tik ambiciozus mērķus kā LIAS2030. 29. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam32 LR Saeima 02.07.2020. Lēmums Nr. 418/Lm13 2021-2027 Transporta un sakaru nozares jautājumi ietverti prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" rīcības virzienos (RV): • RV "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" mērķis ir integrēta, ilgtspējīga transporta sistēma, kas sniedz kvalitatīvas cilvēku un kravu mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā, nodrošina vietējo sasniedzamību, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, kā arī starptautisko savienojamību, pilnībā iekļaujoties ES pamattīklā (Rail Baltica) un nodrošinot pamattīkla un visaptverošā tīkla sasaisti. • RV "Līdzsvarota reģionālā attīstība" viens no uzdevumiem paredz nodrošināt mobilitāti nodarbinātībai un pakalpojumu saņemšanai, uzlabojot infrastruktūru un sniedot atbalstu inovatīviem mikromobilitātes risinājumiem • RV "Daba un vide - "Zaļais kurss"" paredz SEG emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu, dekarbonizējot transporta sistēmu. Indikatoru mērķa vērtības 2027.gadam- - Transporta infrastruktūras indekss 52/58,5 (vieta/punkti); - Dzelzceļa pasažieru īpatsvars sabiedriskā transporta pārvadājumos 12 %; - Nulles emisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā 2%; - Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums 35 %; - Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 13.vieta. (Satiksmes ministrijas atbildībā ir "Savienojamības" komponente ar 25% īpatsvaru indeksā). NAP2027 līdzās LIAS2030 ir otrs nozīmīgākais, hierarhiski augstākais attīstības plānošanas dokuments, kurā ietvertie transporta nozares mērķi tiek izvērsti TAP2027. Tāpat TAP2027 iekļauti NAP2027 indikatori attiecīgās politikas novērtēšanai. 30. Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam33 MK 16.04.2020. rīkojums Nr.197 2020.-2030. Viens no rīcības virzieniem ir emisiju samazināšana transportā ar alternatīvo degvielu plašāku izmantošanu un paredz sekojošus pasākumus: