5. Article

Inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne. Viedas mobilitātes attīstība iekļauta TAP2027 mērķī. TAP2027 iekļauti pasākumi digitālo risinājumu ieviešanai (5 G attīstība, biļešu sistēmas) un izveidots atsevišķs rīcības virziens, paredzot pētniecības un inovāciju izmantošanu, pētnieku un politikas veidotāju sadarbību un mūsdienu prasībām atbilstošu transporta nozares speciālistu sagatavošanu, kurā iekļauts pasākums Sekmēt pētniecības un inovācijas, t.sk. viedo mobilitātes risinājumu, attīstību transporta nozarē Latvijā un starptautiskā līmenī, veicinot sadarbību starp transporta un citu nozaru pārstāvjiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un zinātniskajām institūcijām, kas sasaucas ar Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektā iekļauto uzdevumu par nacionālā normatīvā regulējuma šķēršļus identificēšanu un analīzi attālināti vadāmo un autonomo transporta līdzekļu testēšanai, balstoties uz industrijas, zinātnisko institūciju un pašvaldību pieprasījumu bāzes (līdz 2023. gadam), nepieciešamības gadījumā pilnveidojot sauszemes, gaisa un ūdens transporta jomas normatīvo regulējumu, ņemot vērā starptautiskā regulējuma prasības, citu ES valstu praksi un esošos resursus. 35. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam38 MK 26.11.2019. Rīkojums Nr.587 2021-2027 Rīcības virziens - Sasniedzamība un dzīves vide reģionos Uzdevumi: Sasniedzamība reģionos un starp reģioniem, transports pēc pieprasījuma pašvaldībās, Valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā, pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana TAP2027 pasākumi paredz būvdarbus uz valsts autoceļiem, papildus veicot valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu pārbūvi un atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, kas reģionu iedzīvotājiem nodrošinās mobilitātes iespējas attīstības centru sasniegšanai. TAP2027 iezīmē virzību uz digitalizācijas risinājumu ieviešanu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā, pieejamības un piekļūstamības uzlabošanai un infrastruktūras modernizēšanai ar mērķi pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai nodrošināt pārvietošanās iespējas. Tāpat vairāki no pasākumiem uzlabos Rīgas metropoles areāla transporta tīklu. 36. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam39 MK 17.07.2019. Rīkojums Nr. 380 2030 Plāns ir izstrādāts, balstoties uz Valdības rīcības plānu, Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, kā arī uz Eiropas Savienības likumdošanā un Parīzes nolīgumā noteikto. Plāna mērķis un uzdevumi cieši saistīti ar ANO Ilgtspējīgas attīstības 17 mērķiem līdz 2030. gadam, kā arī ANO Sendai Ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015. - 2030. gadam. Plāna virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna sasniegšanai ir izvirzīti pieci stratēģiskie mērķi: • cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes; • tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas; • infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem; • Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām - mazināta; • ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu. Attiecīgi stratēģiskajiem mērķiem, ir izstrādāti rīcības virzieni un arī veicamie pasākumi. Šī plāna ietvaros Satiksmes ministrija ir atbildīga par četru pasākumu īstenošanu: • izstrādāt vadlīnijas lietus ūdens noteces izmaiņu klimata pārmaiņu ietekmē integrēšanai ceļu būvniecības plānošanā un projektēšanā, kā arī jau esošo ceļu būvju pielāgošanai. • izstrādāt vadlīnijas kuģošanas līdzekļu ostām un piestātnēm par pielāgošanos potenciālo jūras uzplūdu un citiem klimata pārmaiņu radītajiem apdraudējumiem atbilstoši aktuālākajiem klimata pārmaiņu scenārijiem. • identificēt jutīgākās elektronisko sakaru infrastruktūras, kam ir nepieciešama pielāgošana klimata pārmaiņām un ar to saistītajiem riskiem. • nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām. TAP2027 paredz pasākumus SEG emisiju samazināšanai, tā atbalstot globālos centienus ierobežot klimata pārmaiņas. Tai pat laikā jāņem vērā, ka jau pašlaik klimata pārmaiņu ietekme ir jūtama un arī transporta sektoram ir jārod veidi kā tai pielāgoties. Ieviešot TAP, jāņem vērā klimata pārmaiņu tendences. 37. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.-2022. gadam MK 22.05.2019. Rīkojums Nr.247 2019-2022 Rīcības virziens 4.6. "Pārrobežu tirdzniecība - muita", kas uzdod SM realizēt SKLOIS 2.kārtas projektu līdz 2021.gada 1.janvārim. TAP2027 tiek paredzēts SKLOIS veidot jaunus pakalpojumus. 38. Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam40 MK 21.05.2019. rīkojums Nr.232 Līdz 2030 Galvenās prioritātes ir veselīga jūras vide un stabila ekosistēma, kā arī valsts drošība. No tautsaimniecības nozarēm kā prioritāras ir izvirzītas jūrniecības attīstība un droša kuģu satiksme, ilgtspējīga zivsaimniecība un tūrisms, kā arī AER izmantošana jūrā. Kuģošanas drošībai un ostu attīstībai Jūras plānojumā ir noteiktas kuģošanai rezervētās zonas. Šīs zonas neietekmēs līdz šim piekopto jūrniecības praksi un Latvijas valsts saistības starptautiskajās konvencijās, piemēram, Latvijas ūdeņos noteikto kuģošanas brīvību. Kuģošanai rezervēto zonu platums ir noteikts, ņemot vērā ostām nozīmīgākos kuģošanas virzienus un attīstības plānus ilgtermiņā, kuģošanas intensitāti (AIS dati) un starptautiskās konsultācijas, ir noteiktas 3 platumu zonas: 1) T1 - lielo ostu sasniedzamības nodrošināšanai, kur kuģošanai rezervētās zonas platums ir 6 jūras jūdzes; 2) T2 - mazo ostu sasniedzamības nodrošināšanai, kur kuģošanai rezervētās zonas platums ir 3 jūras jūdzes; 3) T3 - Latvijas jurisdikcijas ūdeņus šķērsojošā tranzīta nodrošināšanai, kur kuģošanai rezervētās zonas platums ir 6 jūras jūdzes Dokumentā cita starpā ir izvirzīti 3 stratēģiskie mērķi (SM): SM1: Racionāla un līdzsvarota jūras telpas izmantošana, novēršot starpnozaru konfliktus un saglabājot brīvu telpu nākotnes vajadzībām un iespējām; SM2: Saglabāta jūras ekosistēma un tās spēja atjaunoties, nodrošinot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un novēršot pārmērīgu saimnieciskās darbības radīto slodzi; SM3: Integrēta jūras un sauszemes teritoriju izmantošana, veicinot ar jūru saistītās uzņēmējdarbības un tai nepieciešamās infrastruktūras attīstību. SM3 ietvertie pasākumi saistībā ar jūrniecību un ostām: 3.1. Pilnveidot jahtu ostu un piestātņu tīklu, nodrošinot atbilstošu pakalpojumu klāstu, drošu navigāciju un pozicionējot to nozīmi Baltijas jūras jahtu maršrutu un tūrisma galamērķu kontekstā; 3.2. Plānojot un investējot ostu attīstībā, ņem vērā klimata pārmaiņu radītos riskus un nepieciešamību pielāgot infrastruktūru vai ostas darbības klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai vai pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, kā arī izvērtē iespējas uzlabot energoefektivitāti, veidot infrastruktūru un inovatīvus risinājums, kas mazina SEG emisijas. Paredz arī ostu attīstības programmās izvērtēt klimata pārmaiņu radītos riskus un ietvert atbilstošus pielāgošanās pasākumus, kā arī izvērtēt iespējas samazināt SEG emisijas. - Apkalpoto jahtu skaits ostās - Ostu attīstības programmās izvērtēti klimata pārmaiņu radītie riski un ietverti atbilstoši pielāgošanās pasākumi, kā arī izvērtētas iespējas mazināt SEG emisijas. TAP2027, ievērojot Jūras plānojumā noteikto, iekļauti pasākumi drošas navigācijas nodrošināšanai, paredzot atjaunot un izveidot jaunas navigācijas kartes, kā arī ieguldījumus ostu infrastruktūrā, kas būtu pielāgotas klimata pārmaiņu radītai ietekmei, kā arī sniegtu ieguldījumu to mazināšanā. 39. Rīcības plāns Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.-2021.gadam MK 19.09.2018. Rīkojums Nr. 447 2018 - 2021 Paredz īpašus reģionālās politikas atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionam. Norādīts, ka reģionālās tautsaimniecības attīstībai nepieciešama efektīva darbspējīgo iedzīvotāju mobilitāte. Jāinvestē ceļu/ielu pārbūvē lai nodrošinātu smagā transporta kustību un intensitāti, gan vienlaicīgi arī drošu pārvietošanos gājējiem TAP2027 paredz ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, tai pat laikā uzsverot drošības jautājumu nozīmi un paredzot izstrādāt un īstenot Ceļu satiksmes drošības plānu 40. Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018. - 2022.gadam41 MK 6.11.2018. Rīkojums Nr. 588 2018-2022 Izstrādāts, ievērojot Dzelzceļa likuma 9.panta otrās daļas noteikumus, ar ko pārņemtas Direktīvas 2012/34/ES prasības, un ievērojot Dzelzceļa likuma 6.panta noteikumus. Saskaņā ar likumā un šajā plānā noteikto, valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām. Arī TAP2027 dzelzceļa transports tiek atzīts par videi draudzīgāko transporta veidu un izvirzīti uzdevumi tā attīstībai gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu segmentos. 41. Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai42 MK 17.11.2016 Rīkojums Nr. 692 2030 Piekrastes plānojuma virsmērķis ir "Latvijas piekraste ir ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek nodrošināta ar kvalitatīvu infrastruktūru un tiek īstenota laba pārvaldība". Piekrastes plānojumā noteikti divi stratēģiskie mērķi (virzieni):