582. Article

Latvijas pārvadātāju konkurētspēja un tirgus daļa ES pakāpeniski un stabili pieaug, kas ir acīmredzami pozitīvs rādītājs tautsaimniecībai. Avots: VSIA "Autotransporta direkcija" 3.2.3. attēls. Starptautiskajos pārvadājumos (ar tiesībām veikt iekšzemes pārvadājumus) izmantojamo kravas TL sadalījums pa ekoloģiskajām klasēm ATD statistikas dati liecina, ka starptautiskie kravu autopārvadātāji regulāri atjauno savus autoparkus un arvien vairāk iegādājas videi draudzīgākus un drošākus transportlīdzekļus. Veidot zaļāku un modernāku autoparku autopārvadātājus motivē iespēja kļūt par Eiropas Transporta ministru konferences (ETMK) daudzpusējo kravu pārvadājumu atļauju sistēmas dalībnieku un saņemt pieeju starptautiskajam kravu autopārvadājumu tirgum uz 42 valstīm. Avots: Centrālā statistikas pārvalde 3.2.4.attēls. Kravu apgrozība Latvijas pārvadātāju veiktajos komercpārvadājumos Statistikas dati liecina, ka kravu apgrozība Latvijas pārvadātāju veiktajos komercpārvadājumos laika posmā no 2014. gada līdz 2019. gadam ir bijusi svārstīga, apgrozībai augstāko punktu sasniedzot 2019. gadā, kad tika veikti 14092 tonnkilometri, kas ir par 1367 tonnkilometriem vairāk nekā 2014. gadā. Latvijas pārvadātāji ir spējuši saglabāt tirgus daļu un pārorientējuši savu darbību mainīgajos apstākļos, ko izraisījušas ģeopolitiskās pārmaiņas (Krievijas embargo un ES noteiktās sankcijas). Tai pašā laikā Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies salīdzinot ar 2019. gadu. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina pārvadājuma ilgumu un izmaksas. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits. 2020. gada 20.augustā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne14, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada administratīvo slogu un papildu izmaksas. 3.3. Institucionālā pārvaldība Valsts politiku un pārvaldi autopārvadājumu jomā īsteno Satiksmes ministrija, savukārt ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā un autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā. Satiksmes ministrija, īstenojot starpvaldību nolīgumos noteikto kompetenci, nodrošina starptautisko kravu un pasažieru autopārvadājumu atļauju kvotu saskaņošanu ar ārvalstīm un savstarpēju atļauju apmaiņu. ATD darbības galvenais mērķis ir sekmēt pārvadājumu attīstību un pārvadātāju konkurētspējas palielināšanos. Tā nodrošina valsts pārvaldes funkciju administrēšanu autopārvadājumu jomā valstī. ATD uztur un attīsta kvalitatīvu un juridiski pamatotu pakalpojumu kompleksu (sistēmu) pasažieru un kravu autopārvadājumu jomā atbilstoši valsts, sabiedrības un pārvadātāju interesēm godīgas un vienlīdzīgas pārvadātāju konkurences nodrošināšanai, vienlaicīgi aizsargājot Latvijas pārvadātāju intereses atbilstoši starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām. ATD galvenie darbības uzdevumi kravu pārvadājumu jomā ir: • veikt Eiropas Kopienas atļauju (to kopiju) un speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu izsniegšanu kravu, starptautisko un iekšzemes pārvadājumu veikšanai; • veikt vienreizējo un daudzkārtējo atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai; • veikt pašpārvadājumu sertifikātu izsniegšanu iekšzemes kravas pašpārvadājumiem; • veikt transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu izsniegšanu; • pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātu izsniegšanu; • autopārvadātāju informatīvās datu bāzes veidošanu un administrēšanu; • piedalīties autopārvadājumus reglamentējošās juridiski tiesiskās bāzes pilnveidošanā. Kontroles funkcijas kravu autopārvadājumu jomā nodrošina pašvaldības un Valsts policija, pašvaldības kontroles dienests, pārvadātāju kontroles dienesti, Valsts robežsardze, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes. Plašāks kontrolējošo iestāžu saraksts un to funkciju apraksts ir pieejams 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība".15 CSDD nodarbojas ar transportlīdzekļu reģistrāciju, autovadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu un vadītāja apliecību izsniegšanu, tehniskās apskates nodrošināšanu tehniskās apskates vietās un tehniskās kontroles nodrošināšanu uz ceļiem, veic ceļu drošības auditu un vispārēju pārraudzību, kā arī veido un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, informē un izglīto ceļu satiksmes dalībniekus. 3.4. Tiesiskais ietvars • Autopārvadājumu likums; • Bīstamo kravu aprites likums; • Ceļu satiksmes likums; • Autoceļu lietošanas nodevas likums; • Administratīvās atbildības likums; • Administratīvā procesa likums; • Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-3.