7. Article

Pastiprināt transportlīdzekļu tehnisko (tai skaitā, emisiju) kontroli uz ceļiem, kā arī novērst atgāzu pēcapstrādes sistēmu demontēšanu. TAP2027 paredz atbilstošus uzdevumus autotransportam - attīstīt alternatīvo degvielu infrastruktūru, organizēt pasākumus alternatīvo degvielu transportlīdzekļu izmantošanas popularizēšanai, tajā skaitā sniegt informatīvo atbalstu sabiedrībai, atbalstīt mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanu valsts pārvaldes iestādēs, kapitālsabiedrībās, sabiedriskajā transportā un/vai specifiskās saimniecisko darbību jomās ar augstu degvielas patēriņu, kā arī dzelzceļa transportam (jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegāde un esošā dīzeļvilcienu ritošā sastāva nomaiņa). Tāpat paredzēts, ka līdz 2027.gadam tiks uzsākts pētījums par ūdeņraža degvielas izmantošanas attīstības scenārijiem Latvijā, izmaksu ziņā efektīvākajiem risinājumiem atjaunojamā ūdeņraža nodrošināšanai transporta sektorā, izvērtējot piemērotāko ūdeņraža izgatavošanas, uzpildes staciju veidus, piegādes iespējas, ņemot vērā šajā jomā pieņemto ES politiku. Būtiska pozitīva ietekme ilgtermiņā sagaidāma saistībā ar Rail Baltica projekta īstenošanu, pozitīvi vērtēti arī uzdevumi, kas paredz arī esošās infrastruktūras attīstību saistībā ar jauno Rail Baltica dzelzceļa līniju (multimodālu transporta un pasažieru pārsēšanās mezglu izveide). Pozitīva ietekme sagaidāma arī no jaunu dzelzceļa reģionālo pasažieru maršrutu ieviešanas, mobilitātes punktu izveidošanas un vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izveides. Tāpat transporta sistēmas pilnveidošanā, kas netieši veicina mazāku degvielas patēriņu, būtiska loma ir viedajām tehnoloģijām satiksmes plūsmas regulēšanai. Lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu, TAP2027 paredz izstrādāt un īstenot informatīvo ziņojumu par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību, kā arī īstenot infrastruktūras projektus velosipēdistu un gājēju ceļu, satiksmes mierināšanas pasākumu un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai. Dokumentā iekļauti uzdevums par transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēmas pilnveidošanu un pasākums par atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikāciju un esošo līniju modernizāciju. 31. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam34 MK 04.02.2020. Rīkojums Nr. 46 2021-2030 Plāna 2.nodaļā ir iekļautas prognozes esošo politikas pasākumu scenārijā, bet 5.nodaļā plānā noteikto mērķu izpildes scenārijā (scenārijā, kad tiek īstenoti visi NEKP 4.pielikumā noteiktie pasākumi): 2018.gads Esošo pasākumu scenārijs (2030.gadam) Mērķa scenārijs (2030.gadam) SEG emisijas 3354.27 kt CO2 ekv. 2532.05 kt CO2 ekv. (-25 %) 2184.63 kt CO2 ekv. (-35 %) AER īpatsvars transportā 4.73 % 3.8 % 9.6 % Enerģijas patēriņš transportā 54.1 PJ 44 PJ (-19%) 40.43 PJ (-25 %) Rīcības virziens - Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā: • atbalstīt ilgtspējīgu infrastruktūras izveidi (SM atbildība) • veicināt un atbalstīt alternatīvo degvielu transportlīdzekļu iegādi privātpersonām vai komersantiem (komerctransportam) (SM līdzatbildīga) • veicināt mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanos publiskajos iepirkumos un sabiedriskajā transportā (SM atbildība) • mūsdienīgs un videi draudzīgs dzelzceļa sabiedriskais transports (SM atbildība) • velosatiksmes attīstība, attīstot velonovietņu pieejamību, pilnveidojot velonovietņu pieejamību, izbūvējot papildu un atjaunojot esošos veloceļus (SM atbildība) • izvērtēt iespēju izveidot daudzfunkcionālus kravu loģistikas punktus ar piesaisti dzelzceļam (dzelzceļa koridoru attīstība) (SM atbildība) • atbalstīt alternatīvo degvielu, t.sk. biodegvielu, ieguves un infrastruktūras tehnoloģiju izpēti un inovatīvu risinājumu izstrādi to integrēšanai energosistēmā, kā arī mobilitātes, transporta sistēmas un loģistikas risinājumu attīstīšanu energoefektivitātes un vides ilgtspējas uzlabošanai (SM līdzatbildīga) Rīcības virziens- Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana • nodokļu politikas pamatnostādņu ietvaros pārskatīt akcīzes nodokļa likmes degvielai un pilnveidot akcīzes nodokļu uzskaites sistēmu (SM līdzatbildīga) • nodokļu politikas pamatnostādņu ietvaros pārskatīt transportlīdzekļa nodokļu nosacījumus (SM līdzatbildīga) Rīcības virziens- Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana: • īstenot ikgadējos informatīvos pasākumus - ikgada informatīvās kampaņas par resursu izmantošanas samazināšanas iespējām (SM atbildīga) • organizēt "diena bez auto" vismaz 4 reizes gadā (SM līdzatbildīga) • veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, lai veicinātu izturēšanās maiņu energoefektivitātes virzienā (SM līdzatbildīga) • sabiedrības informētības uzlabošana attiecībā uz oglekļa mazietilpīgu attīstību (SM līdzatbildīga) • uzlabot sabiedrības informētību attiecībā uz transportlīdzekļu degvielas patēriņu un radīto CO2 emisiju apjomu (SM līdzatbildīga) - līdz 2030.gadam ETL lieljaudas uzlādes punktu skaits ir sasniedzis 300 (papildu līdz 150 ETL uzlādes stacijas), t.sk. punkti, ko attīstītu privātie investori un, kas būtu publiski pieejamas; - 15 000 bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļi 2030.gadā un CNG/LNG transportlīdzekļi (tai skaitā biometāna) līdz 30 000 2030.gadā; - nodrošināts vismaz 50% AER vai elektroenerģijas īpatsvars lielo pilsētu sabiedriskajā transportā izmantotajai transporta enerģijai - iegādāti 32 jauni elektrovilcieni - vilcienu kustības grafiku pārskats - attīstīts Salaspils kravu pārkraušanas terminālis (~150 ha). TAP2027 ir izstrādātas ņemot vērā NEKP2030 noteiktos uzdevumus transporta nozarei attiecībā uz enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu. SEG emisiju samazinājums ir viens no nākamā perioda transporta nozares horizontālajiem mērķiem, kā sasniegšanā savu devumu dos visas transporta apakšnozares. Tāpat TAP nosaka mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanu. 32. Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam35 28.01.2020. MK izskatīts informatīvais ziņojums 2050 Mērķis ir līdz 2050. gadam Latvijā sasniegt klimatneitralitāti. Lai to sasniegtu, jāiesaistās visiem tautsaimniecības sektoriem, visiem transporta veidiem jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Nepieciešama sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, ievērojams dzelzceļa tīkla jaudas pieaugums un daudz efektīvāka transporta sistēmas organizācija, kuras pamatā ir: - digitalizācija un inovācija; - paradumu maiņa; - alternatīvo degvielu un to infrastruktūras attīstība Starpposma mērķi: līdz 2030. gadam samazināt kopējo Latvijas SEG emisiju apjomu (neieskaitot zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas sektoru) par 65 % salīdzinot ar 1990.gada kopējo Latvijas SEG emisiju apjomu; līdz 2040. gadam samazināt kopējo Latvijas SEG emisiju apjomu (neieskaitot zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas sektoru) par 85 % salīdzinot ar 1990.gada kopējo Latvijas SEG emisiju apjomu; līdz 2050. gadam samazināt Latvijas tautsaimniecības radītās SEG emisijas un palielināt oglekļa piesaisti, pilnībā nosedzot Latvijas antropogēno SEG emisiju apjomu un sasniedzot klimatneitralitāti. TAP2027 ir iekļauts mērķis samazināt SEG emisijas transportā. Tāpat atbilstoši stratēģijai paredzēts stiprināt dzelzceļa lomu pasažieru pārvadājumos, nosakot dzelzceļu par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu. TAP2027 iekļauti pasākumi par digitalizācijas risinājumu ieviešanu un attīstību - dzelzceļa pārvadājumos, transporta nozares informācijas nacionālā (valsts) piekļuves punkta izveidi un uzturēšanu, statisku un dinamisku maršrutu un satiksmes datu nodrošināšanu, vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izveidošanu, digitalizācijas sistēmu modernizāciju ostās un jūrniecībā, viedo tehnoloģiju ieviešanu satiksmes plūsmu regulēšanai. TAP2027 iekļauts uzdevums par turpmāku alternatīvo degvielu attīstību. 33. Nacionālās industriālās pamatnostādnes 2021.-2027.gadam36 MK 16.02.2021. Rīkojums Nr.93 2021-2027 NIP pamatnostādnēs ietverti tūrisma nozares attīstības būtiskie virzieni, norādot, ka nozare cieši saistīta ar transporta attīstību: sasniedzamību t.sk. aviāciju (tālie tirgi, Rīgas un reģionālo lidlauku attīstība, autoceļu infrastruktūras attīstību un salāgojamību ar tūrisma vajadzībām, standartizāciju un vienveidīgu pieeju ceļazīmju un informatīvo zīmju lietojamībā (tūrisma informācijas struktūra), sabiedriskā transporta pieejamību tūrisma vajadzībām, projekta Rail Baltic ietekmi, mikromobilitātes jautājumiem, kā arī ūdens transportu , t.sk. ostām. Pamatnostādnes iekļauj RIS3 ekosistēmas stratēģiju viedās mobilitātes jomā ar rīcības virzieniem - Infrastruktūra; - Tiesiskais regulējums; - Cilvēkresursi; - Finanšu kapitāls; - Pētniecība un attīstība. Dokuments skar rīcības, kas saistāmas ar digitālās transformācijas pārvaldību, zinātnes politikas ieviešanu, pētniecības un attīstības veicināšanu. TAP2027 ir cieša saistība ar tūrisma nozares attīstību pamata un papildinošas infrastruktūras veidošanā. Tāpat TAP2027 iekļauti pasākumi digitālo risinājumu ieviešanai (5 G attīstība, biļešu sistēmas) un izveidots atsevišķs rīcības virziens, paredzot pētniecības un inovāciju izmantošanu, pētnieku un politikas veidotāju sadarbību un mūsdienu prasībām atbilstošu transporta nozares speciālistu sagatavošanu. 34. Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam37 projekts 2021-2027 Pamatnostādņu īstenošanai ir noteikti pieci attīstības virzieni: