10. Article

Izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā: "1. pielikums Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 93 Programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" rezultāta un iznākuma rādītāju sasniedzamās vērtības Apraksts Rādītāji Bāzes līnija Sasniedzamā vērtība 1. rezultāts Uzlabota klimata pārmaiņu politikas izstrāde, ieviesta visos līmeņos1 Uzlabota nacionālā siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) inventarizācijas sistēma atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumam, %2 50 75 Valsts iestāžu skaits3 ar uzlabotu spēju izstrādāt un piemērot klimata pārmaiņu politiku 0 16 Kopējais pozitīvais novērtējums ziņojumā "Rezultātu apkopojums par Eiropas Savienības gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām", %4 60 80 1.1. iznākums Izstrādāti papildu nacionālie klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīki Izstrādāto rīku skaits klimata pārmaiņu politikas plānošanas un ieviešanas uzlabošanai 0 3 1.2. iznākums Uzlabotas valsts brīdināšanas sistēmas Izstrādāto jauno meteoroloģisko brīdinājuma kritēriju skaits meteoroloģiskajām parādībām 0 5 1.3. iznākums Integrēta klimata pārmaiņu politika nozaru un reģionālajās politikās un aktivitātēs Apmācīto ekspertu skaits klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un reģionālā līmeņa politikās un aktivitātēs (sadalīts pa dzimumiem) 0 100 Ieteikumu skaits normatīvo aktu uzlabošanai5 klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un reģionālā līmeņa politikās un aktivitātēs 0 6 1.4. iznākums Uzlabota kompetenču bāze krasta erozijas novēršanai Atjaunots nacionālais novērtējums par krasta eroziju Nē Jā Izstrādāts iespējamo risinājumu kopums krasta erozijas novēršanai Nē Jā 2. rezultāts Atjaunoti nacionālie augšņu dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai Uzlabota ar klimatu saistītā informācija par augsni Nē Jā Valsts iestāžu skaits ar uzlabotu spēju veikt ilgtspējīgu augsnes pārvaldību 0 5 Iesaistīto organizāciju6 skaits, kuras gūs labumu no uzlabotās augšņu datubāzes un kartēm 0 8 2.1. iznākums Uzlabota uzticamas, valstij raksturīgas lauksaimniecības augšņu informācijas pieejamība Izstrādāta kūdras augšņu izplatības karte lauksaimniecības zemēs Nē Jā Atjaunota nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma Nē Jā Apmācīto ekspertu skaits augsnes apraksta un kartēšanas veikšanai saskaņā ar valsts un starptautisko (PAK - Pasaules augšņu klasifikators) augšņu klasifikāciju 0 10 Vēsturiskā augšņu datubāze papildināta ar augšņu profila datu skaitu 0 15 000 Izstrādāta augšņu kartogrāfijas metodika Nē Jā 2.2. iznākums Izveidota augsnes oglekļa monitoringa sistēma lauksaimniecības zemē Izveidoto augsnes oglekļa monitoringa vietu skaits lauksaimniecībā izmantojamā zemē 0 200 2.3. iznākums Uzlabota SEG emisiju aprēķina sistēma Aprēķināti SEG emisiju faktori7 0 3 3. rezultāts Samazināts piesārņoto vietu piesārņojuma risks Iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no samazināta piesārņojuma riska 0 30 000 Uzlabota piesārņoto vietu pārvaldības sistēma Nē Jā 3.1. iznākums Uzlabots piesārņotās teritorijas vides stāvoklis Īstenoto sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu skaits 0 3 Teritoriju skaits, kurās veikta sanācija 0 3 3.2. iznākums Integrētas piesārņojuma pārvaldības sistēmas izveide Uzlabots piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs Nē Jā Izstrādāta piesārņoto vietu novērtēšanas un reģistrēšanas metodoloģija Nē Jā Aktualizēta informācija par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām 0 250 Divpusējās sadarbības rezultāts Veicināta programmā iesaistīto saņēmējvalsts un donorvalsts institūciju sadarbība Apmierinātības līmenis ar izveidoto partnerību (sadalījumā pa valstīm) Tiks izstrādāts ≥ 4,5 un pieaugums pēc sākotnējās vērtības Uzticības līmenis starp sadarbības institūcijām saņēmējvalstī un donorvalstī (sadalījumā pa valstīm) Tiks izstrādāts ≥ 4,5 un pieaugums pēc sākotnējās vērtības Sadarbībā iesaistītās organizācijas, kuras turpmāk izmanto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas (sadalījumā pa valstīm) N/A ≥ 50 % Iznākums Uzturēta partnerība starp saņēmējvalsts un donorvalsts institūcijām Projektu skaits, kuri ietver sadarbību ar donorvalsts projekta partneri (sadalījumā pa donorvalstīm) 0 2 Donorvalsts un saņēmējvalsts iestāžu kopīgi organizēto mācību kursu skaits 0 8 Piezīmes. 1 Ietver valsts, reģionālo, vietējo līmeni un dažādas nozares. 2 Pozitīvs rezultāts - papildu iebildumu samazinājums (%) (2016. gadā iesniegtais Ziņojums par Latvijas ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (https://unfccc.int/sites/default/files/resource/docs/2017/arr/lva.pdf) (bāzes līnija) salīdzinājumā ar jaunāko Ziņojumu par Latvijas ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (uzdevums)). 3 Tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes. 4 Pozitīvs rezultāts - atzīme "Piemērots"/"Jā" vai "Virzībā" ziņojumā "Rezultātu apkopojums par Eiropas Savienības gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām" (https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/consultations/docs/0035/lv_en.pdf). 5 Obligātās prasības tiks noteiktas katrai nozarei. 6 Iesaistītās organizācijas ir valsts iestādes, sektora ieinteresētās organizācijas, pašvaldības un pašvaldību biedrības, nodibinājumi un zinātniskās institūcijas. 7 Nacionālie emisiju faktori CO2, CH4 un tiešajām N2O emisijām/piesaistēm nosusinātās organiskajās augsnēs (nosusinātā aramzemē, dziļi nosusinātos zālājos, barības vielām bagātās augsnēs). Metode: slēgtas kameras metode gāzes paraugu savākšanai. Gāzes paraugu ņemšana reizi mēnesī piecos atkārtojumos no katras pētījuma vietas 24 mēnešu periodā. Gāzu saturu paraugos nosaka, izmantojot gāzu hromatogrāfijas sistēmu." Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
In plain words
Izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā: "1. pielikums Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 93 Programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" rezultāta un iznākuma rādītāju sasniedzamās vērtības 1. rezultāts. Uzlabota klimata pārmaiņu politikas izstrāde, ieviesta visos līmeņos (valsts, reģionālajā, vietējā un dažādās nozarēs). — Uzlabota nacionālā siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas sistēma atbilstoši Parīzes nolīgumam: bāze 50%, sasniedzamā 75%. Pozitīvais rezultāts — papildu iebildumu samazinājums (2016. gadā iesniegtais Latvijas ikgadējais SEG inventarizācijas ziņojums salīdzinājumā ar jaunāko ziņojumu). — Valsts iestāžu skaits (tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes) ar uzlabotu spēju izstrādāt un piemērot klimata pārmaiņu politiku: bāze 0, sasniedzamā 16. — Kopējais pozitīvais novērtējums ES ziņojumā "Rezultātu apkopojums par ES gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām" (atzīme "Piemērots"/"Jā" vai "Virzībā"): bāze 60%, sasniedzamā 80%. 1.1. iznākums. Izstrādāti papildu nacionālie klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīki. — Izstrādāto rīku skaits: bāze 0, sasniedzamā 3. 1.2. iznākums. Uzlabotas valsts brīdināšanas sistēmas. — Jauno meteoroloģisko brīdinājuma kritēriju skaits meteoroloģiskām parādībām: bāze 0, sasniedzamā 5. 1.3. iznākums. Integrēta klimata pārmaiņu politika nozaru un reģionālajās politikās un aktivitātēs. — Apmācīto ekspertu skaits klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās aspektu integrēšanai (sadalīts pa dzimumiem): bāze 0, sasniedzamā 100. — Ieteikumu skaits normatīvo aktu uzlabošanai (obligātās prasības nosaka katrai nozarei): bāze 0, sasniedzamā 6. 1.4. iznākums. Uzlabota kompetenču bāze krasta erozijas novēršanai. — Atjaunots nacionālais novērtējums par krasta eroziju: nē → jā. — Izstrādāts iespējamo risinājumu kopums krasta erozijas novēršanai: nē → jā. 2. rezultāts. Atjaunoti nacionālie augšņu dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai. — Uzlabota ar klimatu saistītā informācija par augsni: nē → jā. — Valsts iestāžu skaits ar uzlabotu spēju veikt ilgtspējīgu augsnes pārvaldību: bāze 0, sasniedzamā 5. — Iesaistīto organizāciju (valsts iestādes, nozares organizācijas, pašvaldības un pašvaldību biedrības, nodibinājumi, zinātniskās institūcijas) skaits, kas gūs labumu no uzlabotās augšņu datubāzes un kartēm: bāze 0, sasniedzamā 8. 2.1. iznākums. Uzlabota uzticamas, valstij raksturīgas lauksaimniecības augšņu informācijas pieejamība. — Izstrādāta kūdras augšņu izplatības karte lauksaimniecības zemēs: nē → jā. — Atjaunota nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma: nē → jā. — Apmācīto ekspertu skaits augsnes apraksta un kartēšanas veikšanai pēc valsts un starptautiskās (PAK) klasifikācijas: bāze 0, sasniedzamā 10. — Vēsturiskā augšņu datubāze papildināta ar augšņu profila datu skaitu: bāze 0, sasniedzamā 15 000. — Izstrādāta augšņu kartogrāfijas metodika: nē → jā. 2.2. iznākums. Izveidota augsnes oglekļa monitoringa sistēma lauksaimniecības zemē. — Izveidoto augsnes oglekļa monitoringa vietu skaits lauksaimniecībā izmantojamā zemē: bāze 0, sasniedzamā 200. 2.3. iznākums. Uzlabota SEG emisiju aprēķina sistēma. — Aprēķināti SEG emisiju faktori: bāze 0, sasniedzamā 3. (Nacionālie emisiju faktori CO2, CH4 un tiešajām N2O emisijām/piesaistēm nosusinātās organiskajās augsnēs — nosusinātā aramzemē, dziļi nosusinātos zālājos, barības vielām bagātās augsnēs. Metode: slēgtas kameras metode gāzes paraugu savākšanai; paraugu ņemšana reizi mēnesī piecos atkārtojumos no katras pētījuma vietas 24 mēnešu periodā; gāzu saturu nosaka ar gāzu hromatogrāfijas sistēmu.) 3. rezultāts. Samazināts piesārņoto vietu piesārņojuma risks. — Iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no samazināta piesārņojuma riska: bāze 0, sasniedzamā 30 000. — Uzlabota piesārņoto vietu pārvaldības sistēma: nē → jā. 3.1. iznākums. Uzlabots piesārņotās teritorijas vides stāvoklis. — Īstenoto sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu skaits: bāze 0, sasniedzamā 3. — Teritoriju skaits, kurās veikta sanācija: bāze 0, sasniedzamā 3. 3.2. iznākums. Integrētas piesārņojuma pārvaldības sistēmas izveide. — Uzlabots piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs: nē → jā. — Izstrādāta piesārņoto vietu novērtēšanas un reģistrēšanas metodoloģija: nē → jā. — Aktualizēta informācija par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām: bāze 0, sasniedzamā 250. Divpusējās sadarbības rezultāts. Veicināta programmā iesaistīto saņēmējvalsts un donorvalsts institūciju sadarbība. — Apmierinātības līmenis ar izveidoto partnerību (sadalījumā pa valstīm): bāze tiks izstrādāta, sasniedzamā ≥ 4,5 un pieaugums pēc sākotnējās vērtības. — Uzticības līmenis starp sadarbības institūcijām (sadalījumā pa valstīm): bāze tiks izstrādāta, sasniedzamā ≥ 4,5 un pieaugums pēc sākotnējās vērtības. — Sadarbībā iesaistītās organizācijas, kuras turpmāk izmanto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas (sadalījumā pa valstīm): bāze N/A, sasniedzamā ≥ 50%. Iznākums. Uzturēta partnerība starp saņēmējvalsts un donorvalsts institūcijām. — Projektu skaits ar donorvalsts projekta partneri (sadalījumā pa donorvalstīm): bāze 0, sasniedzamā 2. — Donorvalsts un saņēmējvalsts iestāžu kopīgi organizēto mācību kursu skaits: bāze 0, sasniedzamā 8." Ministru prezidents A. K. Kariņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
asdeadlineenvironmentgovernmentinventoryjoint-stockmkregistrationtax-authorityvid