15. Article

Atlīdzības likuma mērķis saskaņā ar tā 1. pantu ir nodrošināt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi. Šis likums nosaka atlīdzības sistēmu tā 2. pantā norādītajām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem, tai skaitā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Savukārt Dienesta gaitas likums saskaņā ar tā 1. pantu regulē profesionālā dienesta tiesisko statusu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Dienesta gaitas likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka dienests šajās iestādēs ir tāds valsts dienesta veids, kuru pilda amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, bet otrā daļa - ka Iekšlietu ministrijas sistēmā kā šīs sistēmas iestādes ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes - Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze un Dienests -, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas. Koledžas statusu nosaka Ministru kabineta 2006. gada 30. novembra noteikumi Nr. 979 "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nolikums". Atbilstoši šo noteikumu 1. punktam Koledža atrodas Dienesta pakļautībā. Tādējādi tā ir viena no Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām un uz to ir attiecināms Dienesta gaitas likuma regulējums. No Dienesta gaitas likuma projekta anotācijas izriet, ka pirms šā likuma pieņemšanas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu regulēja vairāki normatīvie akti, kuru normas atsevišķos jautājumos pārklājās vai bija savstarpēji pretrunīgas, un Dienesta gaitas likums izstrādāts, lai izveidotu vienotu un visaptverošu Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas regulējuma sistēmu. Likuma izstrādē ņemts vērā tas, ka amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piemīt tādas funkcijas, kas nav raksturīgas civildienesta ierēdņiem, kā arī īpaša loma sabiedriskās kārtības un drošības jomā (sk. 8. Saeimas likumprojekta Nr. 1547 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums" anotāciju. Pieejama: www.saeima.lv). Likumdevējs nav Dienesta gaitas likumā sniedzis amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi definīciju, kā arī nav noteicis kritērijus, pēc kuriem būtu nosakāms tas, vai konkrēts amats Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē būtu uzskatāms par amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amatu. Tomēr šajā likumā ir noregulētas obligātās prasības dienestam (4. pants), amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi vispārīgie pienākumi (6. pants), kārtība tās pieņemšanai dienestā un iecelšanai amatā (7.-11. pants), kā arī noregulēta amatā ieceltas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dienesta gaita Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, tai skaitā speciālās dienesta pakāpes, dienesta pienākumu izpildes laika organizācija un dienesta attiecību izbeigšanās. Tātad likumdevējs Dienesta gaitas likumā izveidojis vienotu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas regulējuma sistēmu, lai nostiprinātu vienotus šo amatpersonu dienesta gaitas principus. No Dienesta gaitas likuma normām izriet, ka amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitai, tostarp savstarpējām attiecībām dienesta ietvaros, piemīt militāra rakstura iezīmes. Ar Dienesta gaitas likuma 2. panta otro daļu likumdevējs Iekšlietu ministrijas sistēmā iekļāvis arī Iekšējās drošības biroja, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Dienesta padotībā esošās koledžas. Šāda regulējuma mērķis citstarp ir attiecināt amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dienesta gaitas principus arī uz šīm koledžām, lai jau mācību laikā koledžu audzēkņi varētu tos iepazīt. Satversmes tiesa atzīst par pamatotu pieaicinātās personas Marika Petrušina viedokli, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu audzēkņu apmācībā un sagatavošanā dienestam attiecīgajā iestādē būtiska nozīme ir šo dienesta gaitas principu apgūšanai. Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 8. panta pirmo un otro daļu kandidāta atbilstību konkrētas iestādes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amatam vispār novērtē attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija. Kandidāta atbilstību Iekšējās drošības biroja, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Dienesta vadītāja amatam novērtē iekšlietu ministra, bet Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatam - tieslietu ministra izveidota vērtēšanas komisija. Savukārt kandidāta atbilstību Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas vadītāja amatam novērtē vērtēšanas komisija, ko izveido tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža. Atbilstoši Dienesta gaitas likuma 9. panta pirmajai daļai lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā vispār pieņem attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Savukārt saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu lēmumu par kandidāta iecelšanu Iekšējās drošības biroja, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatā pieņem attiecīgais ministrs pēc tam, kad kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets, bet Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas vadītāju amatā ieceļ tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas attiecīgā koledža. Līdzīgi speciāls tiesiskais regulējums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, tostarp Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu, un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājiem ir paredzēts arī normās, kas regulē amatpersonas atstādināšanu no pienākumu izpildes (14. panta sestā daļa), amatpersonas amata aprakstu (15. panta otrā daļa), amatpersonas atbilstības novērtēšanu (16. panta otrā daļa), ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu (33. panta septītā daļa), kā arī amatpersonas dienesta laiku (46. panta otrā daļa). Tātad likumdevējs ir izlēmis, ka par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm uzņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, kā arī dienesta gaitu vispār lemj attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs. Vienlaikus likumā ir noteikts speciāls tiesiskais regulējums attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, tai skaitā šīs sistēmas koledžas, un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja iecelšanu amatā un dienesta gaitu. Dienesta gaitas likuma 9. panta otrajā un trešajā daļā likumdevējs tieši noteicis kandidāta iecelšanu minētajos amatos. Skatot šīs normas kopsakarā ar Dienesta gaitas likuma 1. un 2. pantu, kas noteic, ka likums regulē tieši amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, ir izsecināms likumdevēja lēmums, ka minētie amati ir amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amati. Šis likumdevēja lēmums bija ietverts jau Dienesta gaitas likuma sākotnējā redakcijā un pēc būtības nav mainījies kopš likuma spēkā stāšanās 2006. gada 1. oktobrī. Tādējādi likumdevējs Dienesta gaitas likumā ir noteicis Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes, tai skaitā Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas, un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatu par amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amatu.