2. Article

Pieteikuma iesniedzējs - Ainars Pencis (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka Noteikumu Nr. 810 1. pielikums, ciktāl tajā 2.1. saimes VII līmeņa koledžas direktora amatam noteikta augstākā speciālā dienesta pakāpe - pulkvedis, (turpmāk - apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam. 2.1. No pieteikuma, tam pievienotajiem dokumentiem, kā arī citiem lietas sagatavošanas laikā iegūtiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs ilgstoši pildīja valsts dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, tai skaitā laika posmā no 2005. gada 22. decembra līdz 2011. gada 1. aprīlim ieņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - Dienests) priekšnieka amatu. Viņš tika atvaļināts no dienesta 2011. gada 1. aprīlī sakarā ar Dienesta gaitas likumā paredzētā maksimālā vecuma sasniegšanu. Dienesta priekšnieks 2011. gada 13. jūnijā izdeva rīkojumu Nr. 618 "Par izmaiņām Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas amatu sarakstā". Ar šo rīkojumu Dienesta padotībā esošās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (turpmāk - Koledža) direktora amats Koledžas amatu sarakstā pārveidots no tāda amata, ko var ieņemt amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, par tādu amatu, ko var ieņemt uz darba līguma pamata nodarbināta persona. 2011. gada 14. jūnijā Dienests noslēdza ar Pieteikuma iesniedzēju darba līgumu par Koledžas direktora amata pienākumu izpildi. Iekšlietu ministrija 2018. gadā vairākkārt vērsa Dienesta uzmanību uz to, ka, ņemot vērā Koledžas direktora amata pienākumus, kas izriet no Noteikumiem Nr. 810, šo amatu nevar ieņemt uz darba līguma pamata nodarbināta persona. Iekšlietu ministrija arī uzsvēra Valsts kontroles 2018. gada 27. aprīļa revīzijas ziņojumā "Par Iekšlietu ministrijas 2017. gada pārskatu" ietverto secinājumu, ka saskaņā ar Dienesta gaitas likuma regulējumu Koledžas direktora amats ir tāds amats, ko var ieņemt vienīgi amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi. Iekšlietu ministrija aicināja Dienestu nekavējoties pārveidot Koledžas direktora amatu par tādu amatu, ko var ieņemt vienīgi amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi. Dienesta priekšnieks 2018. gada 12. decembrī izdeva rīkojumu par grozījumiem Koledžas amatu sarakstā, tādējādi pārveidojot Koledžas direktora amatu par amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amatu, bet 2019. gada 11. martā uzteica ar Pieteikuma iesniedzēju noslēgto darba līgumu. 2.2. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Koledžas direktora amats 2011. gadā tika pārveidots par darbinieka amatu plašākas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatu reformas ietvaros. Šīs reformas mērķis bijis pārkvalificēt par darbinieku amatiem tos Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatus, kuriem ir atbalsta funkcijas un kuru pienākumu pildīšanai nav nepieciešama īpaša fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība. Noteikumi Nr. 810, kas pieņemti pēc šīs reformas noslēguma, neatspoguļojot reformu un tās mērķus. Saskaņā ar apstrīdēto normu personai, kas vēlas ieņemt Koledžas direktora amatu, esot nepieciešama speciālā dienesta pakāpe. Tādējādi apstrīdētā norma ierobežojot Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās personas pamattiesības. Apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, jo Koledžas direktors atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar vairākām tādu personu grupām, kuru amati nav noteikti par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatiem, - Koledžā nodarbinātajām personām, it sevišķi Koledžas akadēmisko personālu, un citu augstākās izglītības iestāžu vadītājiem. Apstrīdētā norma nepamatoti paredzot atšķirīgu attieksmi pret šīm vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienests esot tāds valsts dienesta veids, kas prasa īpaši augstu fizisko un psiholoģisko sagatavotību. Tāpēc par amatiem, kurus var ieņemt tikai amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, esot nosakāmi vienīgi tādi amati, kuru pienākumu izpildei šāda sagatavotība ir nepieciešama. Savukārt pedagoģiskie amati, tai skaitā Koledžas direktora amats, šādu sagatavotību neprasot. Likumdevējs Atlīdzības likuma un Dienesta gaitas likuma normās esot pilnvarojis Ministru kabinetu izveidot vienotu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogu un vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un kārtību, kā arī noteikt amatiem atbilstošas augstākās speciālās dienesta pakāpes. Likumdevējs neesot pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt prasību pēc speciālās dienesta pakāpes arī attiecībā uz tiem amatiem, kuru pienākumu izpilde nav saistīta ar sevišķu fizisko un psiholoģisko slodzi. Tādējādi Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, esot pārkāpis tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas. Pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms mērķis - sabiedrības drošības aizsardzība. Proti, apstrīdētajā normā ietvertā prasība nodrošinot to, ka Koledžas direktora amata kandidātam ir atbilstošas zināšanas, pieredze un prasmes, lai garantētu to, ka jaunie kadeti būs pienācīgi apmācīti un pēc mācību pabeigšanas spēs pienācīgi aizsargāt sabiedrības drošību. Taču šis pamattiesību ierobežojums neesot piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo Koledžas direktora amata pienākumos neietilpstot dalība ugunsdzēsības un glābšanas darbos un šis amats neprasot īpašu fizisko un psiholoģisko sagatavotību. Savukārt speciālā dienesta pakāpe pati par sevi neapliecinot personas zināšanas par Dienesta darbību un Koledžas vadīšanai nepieciešamās pedagoģiskās dotības. Turklāt minēto leģitīmo mērķi esot iespējams vēl efektīvāk sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kurus Ministru kabinets neesot pienācīgi izvērtējis. Par šādu līdzekli varot uzskatīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatu klasifikāciju atbilstoši tiem noteiktajām funkcijām. Šo leģitīmo mērķi varot sasniegt, piemēram, nosakot Koledžas direktora amata kandidātiem atbilstošas prasības attiecībā uz profesionālo pieredzi, zināšanām un tālākizglītību vai regulāri kontrolējot Koledžas direktora darba kvalitāti, bet neprasot, lai šā amata kandidāts būtu amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi. Pamattiesību ierobežojums ne vien nesniedzot sabiedrībai labumu, bet pat kaitējot tās interesēm. Apstrīdētajā normā ietvertā prasība, lai Koledžas vadītājs būtu amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, pēc būtības nozīmējot Koledžas vadītājam izvirzītu nepamatotu prasību pēc īpašas fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības, kas šā amata pienākumu pildīšanai neesot nepieciešama. Tā rezultātā par Koledžas direktoru nevarot kļūt kvalificēta, kompetenta persona, kurai ir atbilstoša praktiskā pieredze un zināšanas, bet kura nav amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot atbilstošs.