3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Koledža esot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde un dienests šajā iestādē esot valsts dienesta veids. Valsts dienestu pildošās personas atrodoties īpašās attiecībās ar valsti, proti, valstij, nosakot šo personu tiesības un pienākumus, esot plašāka rīcības brīvība nekā darba tiesisko attiecību regulēšanā. Atbilstoši Satversmes 106. panta pirmajam teikumam valsts esot tiesīga noteikt prasības attiecībā uz noteiktu profesionālo darbību, kā arī noteikt to, vai konkrētā profesionālā darbība ir uzskatāma par valsts dienestu. Attiecīgie noteikumi esot vērtējami kā Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojums. Atbilstoši apstrīdētajai normai Koledžas direktora amats esot amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amats. Tādējādi apstrīdētā norma ierobežojot Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās personas pamattiesības. Pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, ir pārkāpis tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas, neesot pamatots, jo tas, ka Koledžas direktora amats ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amats, izrietot no Dienesta gaitas likuma normām, kurās esot ietverts tieši šāds likumdevēja lēmums. Attiecībā uz iestāžu vadītājiem šis lēmums esot ietverts Dienesta gaitas likuma 9. pantā, bet attiecībā uz vadītāju vietniekiem - 16. panta otrajā daļā. Valsts kontrole revīzijas ziņojumā "Par Iekšlietu ministrijas 2017. gada pārskatu" esot nonākusi pie līdzīga secinājuma. Tādējādi Ministru kabinets esot rīkojies tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežās, iekļaujot Koledžas direktora amatu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogā. Arī no Ministru kabineta apstiprinātās koncepcijas, kas izstrādāta Pieteikuma iesniedzēja norādītās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatu reformas ietvaros, izrietot, ka šo iestāžu vadītāju amati, tostarp Koledžas direktora amats, saglabājami kā amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amati. Dienesta gaitas likumā nostiprinātā dienesta gaitas sistēma nodrošinot to, ka par amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm kļūst tādas personas, kurām ir atbilstošas zināšanas un prasmes. Turklāt Dienesta gaitas likums ļaujot pagarināt dienesta laiku akadēmiskos amatos esošām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm līdz pat 70 gadu vecumam, kas pārsniedzot valstī noteikto vispārējo pensionēšanās vecumu. Tādējādi nedz apstrīdētajā normā, nedz Dienesta gaitas likumā ietverto tiesisko regulējumu nevarot uzskatīt par tādu, kas kaitētu sabiedrības interesēm. Dienesta gaitas likuma un Noteikumu Nr. 810 regulējums veidojot vienotu un visaptverošu amatu sistēmu, kas nodrošinot tiesisku, stabilu un efektīvu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību. Atstājot Koledžas direktora amatu ārpus šīs sistēmas, tā tiktu deformēta. Koledžas direktors neatrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar Koledžas akadēmiskajā personālā ietilpstošajām personām. Koledžas direktora amats saskaņā ar Augstskolu likumu ietilpstot augstākās izglītības iestādes administratīvā personāla amatu grupā un esot salīdzināms ar citiem šajā grupā ietilpstošajiem Koledžas amatiem - Koledžas direktora vietnieka amatu un Koledžas katedras vadītāja amatu, un abi šie amati atbilstoši Noteikumu Nr. 810 1. pielikumam esot amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amati. Tādējādi apstrīdētā norma neparedzot atšķirīgu attieksmi pret šīm personu grupām. Koledžas direktors atrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos arī ar pārējo Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpstošu koledžu direktoriem, bet neatrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar citu, šajā sistēmā neietilpstošu augstākās izglītības iestāžu vadītājiem. Visu Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpstošo koledžu vadītāji atbilstoši apstrīdētajai normai esot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tādējādi apstrīdētā norma neparedzot atšķirīgu attieksmi arī pret šīm personu grupām. Dienesta gaitas likuma regulējums un tam pakārtotais tiesiskais regulējums, tai skaitā apstrīdētā norma, nodrošinot un sekmējot valsts dienesta darbību un tādējādi nodrošinot ne vien labas pārvaldības principu, bet arī demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības labklājības aizsardzību. Tādējādi apstrīdētā norma esot vērsta uz leģitīma mērķa sasniegšanu un tajā ietvertais regulējums esot samērīgs.