4. Article

Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka Ministru kabinets pieņēmis apstrīdēto normu tam likumā noteiktā pilnvarojuma ietvaros. Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statuss esot obligāts priekšnoteikums Koledžas direktora amata pienākumu pildīšanai. Tādējādi šis nosacījums ierobežojot Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās personas pamattiesības. Noteikumi Nr. 810 esot izdoti, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 7.2 panta piektās daļas 1., 2. un 3. punktu un Dienesta gaitas likuma 22. panta trešo daļu. Šīs normas citstarp pilnvarojot Ministru kabinetu noteikt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu katalogu, kā arī noteikt šajā katalogā minētajiem amatiem atbilstošas augstākās speciālās dienesta pakāpes. Tādējādi Ministru kabinets esot ievērojis tam likumā noteikto pilnvarojumu, izdodot Noteikumu Nr. 810 1. pielikumu, kurš satur šo katalogu un kurā ir noteiktas konkrētiem amatiem atbilstošas augstākās speciālās dienesta pakāpes. Dienesta gaitas likuma 22. panta trešā daļa paredzot Ministru kabinetam plašu rīcības brīvību, lemjot par to, kādas ir konkrētiem amatiem atbilstošas augstākās speciālās dienesta pakāpes. Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības iebilstot nevis pret apstrīdētajā normā noteikto augstāko speciālo dienesta pakāpi pašu par sevi, bet pret to, ka Koledžas direktora amatam vispār ir noteikta prasība pēc speciālās dienesta pakāpes. Šajā ziņā esot jāņem vērā tas, ka šāda prasība izriet no Dienesta gaitas likuma. Lai gan likumdevējs Dienesta gaitas likumā nav izsmeļoši norādījis visus amatus, kas nosakāmi par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatiem, šā likuma 9., 16. un 46. pantā esot atspoguļota likumdevēja izšķiršanās par to, ka šāda prasība ir attiecināma citstarp arī uz Koledžas direktora un viņa vietnieka amatiem. Pie līdzīga secinājuma savas darbības ietvaros esot nonākusi arī Valsts kontrole.