7. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam. Dienests Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē esot valsts dienests, proti, dienests valsts radītā amatā publisko tiesību jomā, kuru pilda persona, kam noteikti īpaši pienākumi. Noteikumu Nr. 810 1. pielikumā ietvertais Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatu katalogs esot iestādes tiešo funkciju veikšanā iesaistīto amatu sistematizēts apkopojums, kurā citstarp noteiktas konkrētiem amatiem atbilstošas augstākās speciālās dienesta pakāpes. Savukārt tas, ka Koledžas direktora amats ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amats, izrietot no Dienesta gaitas likuma 9. panta trešās daļas, kas paredzot, ka koledžas vadītāju amatā ieceļ tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža. Tādējādi tas, ka Koledžas direktora amata pienākumu izpilde ir valsts dienesta veids, esot likumdevēja izšķiršanās rezultāts. Turklāt no Ministru kabineta apstiprinātās koncepcijas, kas izstrādāta Pieteikuma iesniedzēja norādītās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatu reformas ietvaros, izrietot, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu vadošie amati ir saglabājami kā amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amati. Tādējādi Ministru kabinets neesot pārkāpis tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas, nosakot, ka Koledžas direktora amats ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amats. Valsts kontrole savas darbības ietvaros esot secinājusi, ka Koledžas direktora amats par tādu amatu, ko var ieņemt uz darba līguma pamata nodarbināta persona, noteikts prettiesiski. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 35.1 pantā esot noteikts, ka amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kura saskaņā ar amata pienākumiem veic šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētos ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas vai civilās aizsardzības pasākumus un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe. Taču ar vārdiem "veic pasākumus" neesot jāsaprot vien tieša iesaiste ugunsdzēsības un glābšanas darbos, bet arī Koledžas direktora valsts dienesta ietvaros veicamā attiecīgo pasākumu nodrošināšana. Fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība esot vispārējas dienestam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē izvirzītas prasības, kas diferencētas atkarībā no dzimuma, vecuma un amata. Personas fiziskā sagatavotība netiekot vērtēta, lemjot par kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanu. Speciālā dienesta pakāpe apliecinot amatpersonas statusu, jo tās piešķiršana esot atkarīga no amatpersonas izglītības, izdienas ilguma un pienākumu izpildes kvalitātes. Apstrīdētā norma ierobežojot Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās personas pamattiesības. Šis pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pieņemtu normu, Ministru kabinetam rīkojoties tam likumā noteiktā pilnvarojuma ietvaros. Pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms mērķis - sabiedrības drošības aizsardzība un Dienesta stabila un efektīva darbība. Šis mērķis tiekot sasniegts, nodrošinot kompetentu un zinošu Koledžas personālu ar atbilstošu pieredzi un prasmēm, kas spēj pienācīgi sagatavot Koledžas kadetus profesionālajam dienestam. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot piemērots šā leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo speciālā dienesta pakāpe pēc būtības apliecinot to, ka amatpersonai ir atbilstoša izglītība, pieredze un prasmes. Ņemot vērā valsts dienesta attiecību raksturu, likumdevēja rīcības brīvību, lemjot par valsts dienestā esošo personu tiesībām un pienākumiem, kā arī Dienesta gaitas likuma regulējumu, kas ļauj nepieciešamības gadījumā atgriezt atvaļinātu amatpersonu dienestā, varot atzīt, ka šis pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētā norma nepārkāpj Satversmes 106. panta pirmo teikumu. Amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm neesot salīdzināmas ar nodarbinātajiem, kuriem piemērojamas Darba likuma normas. Konkrētajā gadījumā personas, kas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos, esot Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu direktori. Visu šo koledžu direktoru amati esot amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amati. Tādējādi ar apstrīdēto normu neesot pārkāpts arī Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais tiesiskās vienlīdzības princips.