9. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents Dr. iur. Edvīns Danovskis - norāda, ka valsts dienesta attiecības ir īpašs nodarbinātības attiecību veids, kas atšķiras no darba tiesiskajām attiecībām ar to, ka valsts dienesta attiecības tiek nodibinātas un izbeigtas ar administratīvo aktu un valstij ir plašas iespējas vienpusēji noteikt ar dienesta gaitu saistītus jautājumus. Valsts dienestā nodarbinātās personas veicot valsts uzdevumus un savu pienākumu izpildē lietojot valsts varu. Izskatāmajā lietā esot būtiski ņemt vērā Dienesta gaitas likuma pieņemšanas apstākļus. Vēsturiski amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dienesta tiesiskais regulējums esot atvasināts no Valsts civildienesta likumā ietvertā ierēdņu funkciju tiesiskā regulējuma. Laika gaitā atšķirības starp vispārējā civildienesta ierēdņa un amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dienesta gaitas regulējumu esot pieaugušas, un tāpēc esot pieņemts Dienesta gaitas likums, radot jaunu, patstāvīgu dienesta regulējumu. Tādējādi amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm esot salīdzināmas ar valsts civildienesta ierēdņiem. Starp šīm amatpersonu grupām gan esot diezgan būtiskas atšķirības, taču abas grupas vienojot tas, ka visām šīm amatpersonām ir tiesības īstenot valsts varu. Dienesta gaitas likumā neesot noteikti tādi precīzi kritēriji, kas ļautu pēc amata funkcijām nošķirt amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm no citiem attiecīgajās iestādēs nodarbinātajiem. Šis Dienesta gaitas likuma trūkums laika gaitā novedis pie tā, ka dienesta pakāpes tika piešķirtas tādiem nodarbinātajiem, kuru pienākumi nebija saistīti ar valsts varas izlietošanu. Taču jau kopš Dienesta gaitas likuma pieņemšanas no tā normām nepārprotami izrietot tas, ka Koledžas direktora amats ietilpst Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes dDienesta sistēmā un to var ieņemt vienīgi amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi. Ar juridiskiem argumentiem neesot iespējams izskaidrot to, kādēļ Koledžas direktora amats 2011. gadā tika pārveidots par tādu amatu, ko var ieņemt uz darba līguma pamata nodarbināta persona. Fiziskās sagatavotības nozīme amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi esot atkarīga no ieņemamā amata. Amatpersonai pakāpeniski iegūstot arvien augstāku dienesta pakāpi un amatu, fiziskās sagatavotības nozīme samazinoties gan dabisku iemeslu dēļ, gan arī tādēļ, ka amatpersonai tiek uzticēti augstākas atbildības un sarežģītības pakāpes uzdevumi. Tādējādi nepieciešamību pēc fiziskās sagatavotības pakāpeniski aizstājot tādas kvalitātes kā pieredze un kvalifikācija. Saskaņā ar Dienesta gaitas likumu augstākos amatus dienesta sistēmā varot ieņemt tikai tādas personas, kuru izaugsme dienesta ietvaros bijusi pakāpeniska, ilgstoša un augšupvērsta. Lai gan Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vadītāji veicot daudzas ierēdņiem raksturīgas funkcijas, būtiska nozīme šo iestāžu vadīšanā esot vadītāja autoritātei un sistēmas pārzināšanai, ko varot panākt tikai ilgstošas un pakāpeniskas karjeras ceļā. Tādējādi no likuma izrietošā prasība, ka Koledžas direktoram jābūt amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, varot būt racionāli izskaidrojama un pamatota. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 35.1 pantā norādīto pasākumu veikšana aptverot ne tikai tiešu dalību ugunsgrēku dzēšanā, bet arī organizatorisko darbu šo pasākumu sistēmas vadībā. Dienesta vadība tāpat kā Koledžas vadība un ar to saistītā iestāžu veiktspēja un darbības nepārtrauktība esot nesaraujami saistīta ar ugunsdrošības un civilās aizsardzības pasākumu institucionālās sistēmas vadību. Arī tad, ja Koledža nebūtu ietverta Dienesta gaitas likumā paredzētajā sistēmā, tās direktora amatu nevarētu ieņemt uz darba līguma pamata nodarbināta persona, jo tādā gadījumā šis amats būtu uzskatāms par ierēdņa amatu. No Satversmes 101. panta neizrietot valsts pienākums paredzēt īpašu valsts dienesta tiesisko režīmu. Tomēr esot jāņem vērā Latvijas tiesību sistēmā ietvertais princips, ka vismaz tiešajā valsts pārvaldē nodarbinātie, kuru amata pienākumi ir saistīti ar valsts varas īstenošanu, tiek nodarbināti valsts dienesta, nevis darba tiesisko attiecību ietvaros. Tādējādi arī Koledžas direktora amata piederība valsts dienestam un it sevišķi Dienesta gaitas likumā ietvertajai sistēmai esot likumsakarīga un pamatota.