13. Article

Lai pārbaudītu, vai likumdevējs ikviena bez vecāku gādības palikuša bērna un ārpusģimenes aprūpes īstenošanas rezultātā izveidojušās ģimenes aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus ir veicis pienācīgi, Satversmes tiesa izvērtēs, vai likumdevējs ir ievērojis no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātos vispārējos tiesību principus un citas Satversmes normas. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums neatbilst samērīguma principam. Tam piekrīt arī tiesībsargs un Labklājības ministrija. Savukārt Tieslietu ministrija norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums neatbilst samērīguma principam vien tiktāl, ciktāl tas liedz veikt individuālu tādas personas izvērtējumu, kura bijusi sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ja persona attiecīgo nodarījumu izdarījusi, būdama nepilngadīga, vai šī persona ir bērna radinieks vai tāda persona, ar kuru bērns ilgstoši dzīvojis kopā nedalītā saimniecībā. Līdzīgu viedokli paudusi arī biedrība "Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija". No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā ievērot samērīguma principu. Tas vispārīgā veidā noteic, ka starp valsts varas darbību un mērķi, ko valsts vara ar šo darbību tiecas sasniegt, ir jābūt saprātīgām attiecībām (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2018-09-0103 14.3. punktu un 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 19. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums būt par aizbildni personai, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, atbilst samērīguma principam.