15. Article

Lai izvērtētu, vai apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums ir samērīgs, Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro šā aizlieguma mērķis. Saeima norāda, ka apstrīdētā norma ir vērsta uz ikviena bez vecāku gādības palikuša bērna aizsardzību no jebkāda veida vardarbības. Šādam uzskatam piekrīt arī Pieteikuma iesniedzēja un lietā pieaicinātās personas. Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmes 110. pants kopsakarā ar Bērna tiesību konvencijas 19. pantu aizliedz jebkāda veida vardarbību pret bērnu neatkarīgi no tās rakstura un valstij ir pienākums veikt visus atbilstošos pasākumus nolūkā pilnībā īstenot ikviena bērna tiesības. Ikviena bērna aizsardzība no vardarbības ir nodrošināma visupirms jau tieši ar preventīviem pasākumiem. Turklāt bērna aizsardzībā no vardarbības jāievēro piesardzības princips (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 15. punktu). Apstrīdētajā normā noteiktā aizlieguma mērķis ir novērst bērna nonākšanu tādas personas aizbildnībā, kura izdarījusi vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, un tādējādi preventīvi pasargāt bērnu no vardarbības riska. Tātad apstrīdētajā normā noteiktā aizlieguma mērķis ir bērnu, proti, citu cilvēku, tiesību aizsardzība.