7. Article

Pieaicinātā persona - Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. un 110. pantam un bērna vislabāko interešu prioritātes principam. Apstrīdētās normas mērķis esot vismazāk aizsargātās personas, proti, bez ģimenes palikuša bērna un tāda bērna, kura vecāki nespēj pārstāvēt viņa intereses, tiesību un interešu aizsardzība, ierobežojot to personu loku, kuras varētu iegūt aizbildņa statusu. Apstrīdētā norma preventīvi aizsargājot bērnu no iespējamas vardarbības pēc viņa nonākšanas aizbildnībā. Aizbildņi saviem aizbilstamajiem atvietojot vecākus, un aizbildnis esot bērna likumiskais pārstāvis, kas veic Civillikumā noteiktos aprūpes pienākumus. Taču aizbildņa iecelšana neradot aizbildnim aizgādības tiesības attiecībā uz bērnu, kā tas notiekot bērna adopcijas gadījumā. Bāriņtiesa esot tiesīga dot aizbildnim norādījumus par aizbildnības īstenošanu. Satversme negarantējot personai tiesības izveidot ģimeni, kļūstot par bērna aizbildni. Aizbildnis, audzinot bērnu ģimeniskā vidē, varot veidot vecāka un bērna attiecības, taču - atšķirībā no adopcijas - aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumā visām institūcijām mērķis esot viens un tas pats - panākt bērna drošu atgriešanos viņa bioloģiskajā ģimenē. Apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums esot racionāls, saprātīgs un iedarbīgs līdzeklis bērna preventīvai aizsardzībai no tā, ka viņš varētu nonākt potenciāli vardarbīgas personas aizbildnībā. Persona, kas vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepilngadīga, esot vērtējama pēc tiem pašiem kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtēta persona, kas šādu noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama pilngadīga. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot vienīgais līdzeklis, ar kuru iespējams sasniegt šā ierobežojuma leģitīmo mērķi līdzvērtīgā kvalitātē. Par noziedzīgu nodarījumu sodītas personas individuāla izvērtēšana vai citādi līdzekļi, kas būtu saudzīgāki pret attiecīgo personu, neļautu leģitīmo mērķi sasniegt tādā pašā kvalitātē. Sabiedrība esot ieguvēja no tā, ka apstrīdētā norma liedz kļūt par aizbildni tādai personai, kura ir sodīta par vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, jo pat viena bērna pakļaušana vardarbības riskam neesot pieļaujama.