1. Article

Projekta nepieciešamības pamatojumsSaskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu dome var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka pašvaldība, kuras teritorijā deklarēta personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Tāpat arī likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 7. punktā ir noteikts, ka sociālās palīdzības nodrošināšana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. 2020. gada 25. jūnijā Latvijas Republikas Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-24-03 "Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam" (turpmāk – spriedums). Spriedumā norādīts, ka apstrīdētajā normā noteiktais GMI līmenis kopsakarā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina to, ka ikviena trūcīga persona var dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Satversmes tiesa arī norāda, ka pakalpojumi, ko sniedz dažādas organizācijas un privātpersonas, var tikt uzskatīti par sociālās drošības sistēmas pasākumiem, tomēr visupirms tieši valsts un pašvaldības ir atbildīgas par to, lai ikvienai trūcīgai personai būtu nodrošinātas iespējas dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Spriedumā tika uzsvērta arī pašvaldību atbildība nodrošināt trūcīgām personām iespēju dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Līdz ar to ir svarīgi sniegt mājsaimniecībām atbalstu sadzīves apstākļu uzlabošanai. Ņemot vērā arī to, ka 2021. gadā valstī ir vērojams vispārējo cenu pieaugums, tostarp energoresursu cenu sadārdzinājums, pašvaldība savu autonomo funkciju ietvaros uzskata par būtisku sniegt sociālo palīdzību trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, izmaksājot vienreizēju pabalstu sadzīves apstākļu uzlabošanai.