4. Article

Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā 2010.-2030.gadam, kas apstiprināta ar Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 16.decembra lēmumu Nr.825 "Par Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030.gadam apstiprināšanu", viena no valstspilsētas attīstības prioritātēm ir "Kūrorts". Kūrortpilsētas statuss atšķir Jūrmalu no citām pilsētām un rada papildus pievienoto vērtību. Atšķirību rada kūrorta teritorijas, kuru īpašo raksturu veido dabas resursi (dūņas, minerālūdens, smiltis, priežu meži, jūras gaiss un ūdens) un to izmantošana uzņēmējdarbības attīstībai. Valstspilsētas un tajā esošās uzņēmējdarbības attīstības pamatā ir piemērotas teritorijas un darbības sfēras, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz kūrortpilsētas attīstībai nepieciešamajiem priekšnoteikumiem (vides kvalitāti, prestižu, drošību), bet sniedz papildus pozitīvus aspektus pilsētas piedāvājumam un tēlam. Uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā raksturo reģistrēto uzņēmēju dinamika. Jūrmalas pilsētas pašvaldībā 2019.gadā reģistrēti 4105 uzņēmumi, no tiem ar tūrisma jomu saistītās nozarēs - izmitināšana un ēdināšana; veselības un sociālās aprūpe, kā arī māksla, izklaide un atpūta, reģistrēti 514 uzņēmumi ar vidēji gadā nodarbināto personu skaitu 5576 jeb 35% no Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā nodarbinātajiem. Jūrmalā reģistrēto uzņēmēju skaitam katru gadu ir tendence pieaugt (2018.gadā reģistrēti 4071 uzņēmumi). Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem10 2021.gada 30.jūnijā Jūrmalā bija 58 334 iedzīvotāji jeb 3% no iedzīvotāju skaita Latvijā. Lai arī kopumā iedzīvotāju skaitam Latvijā ir tendence samazināties, Jūrmalā ik gadu vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. Kopš 2018.gada, kad Jūrmalā bija 57 653 iedzīvotāji, iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 681 cilvēku. Pieaugot iedzīvotāju, tūristu un pilsētā reģistrēto uzņēmumu skaitam, palielinās ietekme uz vidi un pieaug antropogēnā slodze dabas teritorijās. Apmeklētāju plūsma vasaras sezonā un ārpus tās rada vides un dabas resursu noplicināšanu. Neveicot savlaicīgus pasākumus satiksmes un tranzīta plūsmas mazināšanai, turpināsies kūrorta resursu un infrastruktūras turpmāka nolietošanās un kūrorta vērtību zaudēšana. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir izstrādājusi normatīvo regulējumu, kas paredz nodevas maksu par iebraukšanu īpaša režīma zonā visa gada garumā. No nodevas samaksas iekasētie līdzekļi tiek ieskaitīti valstspilsētas pamatbudžetā un izlietoti tūrismam un kūrorta infrastruktūras attīstībai, piemēram, pastaigu vietu, labiekārtotu atpūtas vietu, piestātņu izveidei, ielu seguma un veloceliņu atjaunošanai, pludmales infrastruktūras attīstībai. Kūrorta infrastruktūras attīstība samazinās antropogēno slodzi uz dabas teritorijām, novirzot cilvēku plūsmu tūrismam un atpūtai izveidotos objektos, saglabājot neskartas dabas vērtības. Sakārtojot tūrisma infrastruktūru vienlaikus tiek pilnveidota arī pilsētas publiskā telpa tās iedzīvotājiem. Pašvaldību konkurētspēju lielā mērā veido konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru sekmīga darbība, savukārt, tiešā veidā ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Uzņēmējdarbības vidi ietekmē atbilstošas infrastruktūras un resursu pieejamība. Pilnveidojot infrastruktūru un sakārtojot vidi valstspilsētā, tiks veicināta arī ārvalstu tiešo investīciju piesaiste un Jūrmalas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana. Dažādu uzņēmējdarbības veidu attīstība, uzņēmumu skaita pieaugums un no tā izrietošā pozitīvā konkurence ļaus celt piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un nodrošinās daudzveidīgas darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem. Pašvaldībai saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem jānodrošina tūrisma objektu saglabāšanu, ilgtspējīgu attīstību, un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām. Jūrmalas valstspilsētā pēdējo gadu laikā veikti vairāki šādi pasākumi ilgtspējīga tūrisma veicināšanai: 1) lai mazinātu plastmasas ūdens pudeļu izmantošanu teritorijā, Ķemeros izveidotas brīvi pieejamas dzeramā ūdens ņemšanas vietas - "Tautu deja" un "vardīte"; 2) veikta Jomas ielas apgaismojuma nomaiņa, tādā veidā uzlabojot energoefektivitāti - ietaupot aptuveni 40-45 tūkstošus kWh elektroenerģijas gadā; 3) izejās pie jūras izvietoti atkritumu šķirošanas konteineri; 4) lai veicinātu videi draudzīga transporta satiksmi, pilsētā attīstīti koplietošanas mikromobilitātes rīki - pieejami velosipēdi un elektriskie skrejriteņi; 5) Jūrmalas valstspilsētas maršrutos kursē 14 jauni un videi draudzīgi "ISUZU CITIBUS" autobusi un divi uzņēmumā "Solaris" ražoti ar elektrību darbināmi autobusi, samazinot CO2 izmešu apjomu par 127 tonnām gadā, salīdzinot ar situāciju pirms autobusu iegādes; 6) tūrisma objektos tiek veikta apmeklētāju uzskaite, veicot noslogojuma kontroli u.c. Lai tūrismu padarītu ilgtspējīgāku, šajās aktivitātēs jāiesaistās visiem - gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem un pašvaldībai, kā arī jāturpina attīstīt arvien jaunas iespējas, kā saglabāt vietējos dabas resursus. Nodevas par iebraukšanu īpašā režīma zonā noteikšana visa gada garumā neradīs ietekmi uz vairāku dienu pilsētas viesiem, kas vēlas apmeklēt pilsētu darījumu vai izklaides nolūkos, jo par transporta līdzekļa novietošanu pilsētas autostāvvietās nav jāmaksā. Turklāt uzturēšanās periods īpašā režīma zonā Jūrmalā (neizbraucot no tās) nav ierobežots. Noteiktā 3 euro maksa par iebraukšanu ir neliela, salīdzinot ar maksu par transporta līdzekļa novietošanu maksas autostāvvietā, kā rezultātā vienas dienas laikā būtu jāmaksā sākot no 20 euro un vairāk. Iebraukšanas maksa veicina viesu uzturēšanos Jūrmalas valstspilsētā ilgāku laika periodu, līdz ar to arī vietējo uzņēmēju pakalpojumu pieejamību un attīstību. Nodevas par iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā piemērošana visa kalendārā gada laikā veicinās jaunu, unikālu un daudzveidīgu tūrisma produktus radīšanu un attīstīs kūrorta infrastruktūru, tādējādi palīdzot sasniegt pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes un izvirzītos pasākumus uzņēmējdarbības vides un kūrorta infrastruktūras attīstībai, līdz ar to jaunu uzņēmumu rašanos un darbavietu skaita pieaugumu. Juridisko personu, kuru juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalā, īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem iebraukšanas caurlaides tiek reģistrētas bezmaksas. Pārējo juridisko personu izdevumi nodevas apmaksai palielināsies, taču atkarībā no iebraukšanas biežuma ir iespējams izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko caurlaides veidu.