1. Article

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 14. panta pirmās daļas 3. punktam pašvaldībai, pildot savas funkcijas, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā ieviest vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3. panta otrās daļas pirmais teikums paredz, ka konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos, kā arī noteikt nekustamā īpašuma nodokļa objektu un likmi. Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1. panta pirmo daļu ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, - zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves (turpmāk - nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu. Šā likuma 3. panta pirmās daļas pirmais teikums noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim, bet 5. pants regulē atvieglojumu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem noteikšanas procesu, tostarp pašvaldības tiesības izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā. Atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.1 panta otrās daļas 2. punktam un trešajai daļai pašvaldībai, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, ir jāievēro objektīva grupējuma princips, efektivitātes princips un atbildīgas budžeta plānošanas princips un tai ir tiesības pēc izvēles piemērot teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas principu, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi vai atvieglojumus savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai, un uzņēmējdarbības atbalsta principu. Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 14. panta pirmās daļas 3. punktu un likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5. panta trešo un ceturto daļu, Rīgas dome 2012. gada 18. decembrī izdeva saistošos noteikumus Nr. 198 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā", kas stājās spēkā 2013. gada 24. janvārī (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 198). Ar 2013. gada 26. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 75 "Grozījumi Rīgas domes 2012. gada 18. decembra saistošajos noteikumos Nr. 198 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā"", kas stājās spēkā 2014. gada 7. janvārī (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 75), Saistošie noteikumi Nr. 198 citstarp papildināti ar 4.18. punktu. Saskaņā ar šo normu personai ir tiesības saņemt atvieglojumus par ēkām, kuras atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā vai noteiktās apbūves aizsardzības teritorijās vai kuras ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi ārpus šīm teritorijām, ja sabiedrībai šīs ēkas ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tajās ir veikti noteikta rakstura sakārtošanas vai pārbūves darbi, no kā attiecīgi atkarīgs procentuālais atvieglojumu apmērs (25 %-90 % no aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa apmēra). Papildus tam ar šiem grozījumiem Saistošo noteikumu Nr. 198 23.2 punktā tika paredzēts, ka personām, kuras minētas šo saistošo noteikumu 4.18.2.-4.18.4. apakšpunktā, atvieglojumus piemēro piecus gadus, sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc šo saistošo noteikumu 28.10. apakšpunktā paredzētās atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā. Līdz ar Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 ,,Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 111) spēkā stāšanos 2020. gada 30. janvārī Saistošie noteikumi Nr. 198 zaudēja spēku. Saistošo noteikumu Nr. 111 3.18. punktā ar nelielām izmaiņām tika saglabāti gandrīz visi iepriekš spēkā bijušie atvieglojumi par ēkām, kurās veikti noteikti sakārtošanas vai pārbūves un izgaismošanas darbi. Savukārt šo noteikumu 11. punkts (turpmāk - apstrīdētā norma) noteica: "Piešķirto atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro." Ar Rīgas domes 2020. gada 12. novembra saistošo noteikumu Nr. 4 "Grozījumi Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošajos noteikumos Nr. 111 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā"" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 4), kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, 1.8. punktu apstrīdētā norma no Saistošajiem noteikumiem Nr. 111 tika izslēgta.