3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas dome - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam. Pašvaldības domei esot pienākums iekasēt nodokļus un nodevas, tai skaitā nekustamā īpašuma nodokli, lai nodrošinātu sava budžeta veidošanu, kas tālāk varot tikt izlietots sabiedrības labklājības aizsardzībai. Tāpat pašvaldība esot tiesīga jebkurā laikā pieņemt saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu. Minēto saistošo noteikumu saturs esot atkarīgs no konkrētā pašvaldības domes sasaukuma nodokļu politikas vīzijas un izpratnes par to, kā pašvaldības budžets būtu izlietojams lietderīgi un saprātīgi. Šādi saistošie noteikumi stājoties spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tos esot iespējams pieņemt jebkurā laikā, jo likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta pirmajā daļā noteiktais pienākums ar nodokļu likmēm saistītos noteikumus publicēt līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim neesot attiecināms uz noteikumiem par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Lai gan pašvaldībām ir plaša rīcības brīvība nodokļu jomā, likumdevējs likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.1 pantā norādījis, kādi principi pašvaldībai ir jāievēro, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmes un atvieglojumus. No minētā regulējuma izrietot, ka prognozējamības un stabilitātes princips ir obligāti piemērojams tikai nekustamā īpašuma nodokļa likmes noteikšanas procesā, bet ne nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus. Šāds lēmums esot pamatots ar to, ka nodokļu atvieglojumi ir izņēmums no vispārējā nodokļu maksāšanas režīma. Savukārt sociālās atbildības princips esot vienīgais princips, kas piemērojams tikai nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, bet ne nekustamā īpašuma nodokļa likmju noteikšanā. Šis princips esot vērtējams kopsakarā ar sociālā taisnīguma principu, kas paredz rūpes par sociālo atšķirību izlīdzināšanu. Visbeidzot, likumdevēja apzinātais lēmums nenoteikt prognozējamības un stabilitātes principa ievērošanu par obligātu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu noteikšanas procesā esot vērtējams kopsakarā ar tiesiskās paļāvības principu. Proti, likumdevējs esot noteicis augstāku tiesiskās paļāvības standartu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa likmju prognozējamību un nemainīgumu, vienlaikus paredzot, ka personu tiesiskā paļāvība uz to, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu regulējums nemainīsies, ir salīdzinoši mazāk aizsargājama. Turklāt Rīgas dome vērš uzmanību uz pašvaldību saistošo noteikumu pieņemšanas procesu. Pēc iepazīšanās ar saistošo noteikumu projekta tekstu, paskaidrojuma rakstu un priekšlikumu apkopojuma tabulu visiem deputātiem līdz domes sēdei esot iespēja iesniegt papildu priekšlikumus par saistošo noteikumu projekta teksta izmaiņām. No normatīvajiem aktiem neizrietot īpaša forma, kādā šādi priekšlikumi būtu sagatavojami; tāpat neesot regulēta šādu priekšlikumu pamatojuma un paskaidrojuma detalizācijas pakāpe. Pēc domes sēdē notikušā balsojuma par priekšlikumiem saistošo noteikumu paskaidrojuma raksts kādā daļā varot neatbilst pieņemtajai saistošo noteikumu gala redakcijai, tāpat kā tas esot arī ar Saeimā skatītajiem likumprojektiem. Lai nodrošinātu pašvaldību pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu, likumdevējs esot noteicis papildu kontroles mehānismu, paredzot, ka pašvaldība var publicēt saistošos noteikumus tikai tad, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neizsaka iebildumus par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu. No Rīgas domes 2019. gada 18. decembra sēdes protokola Nr. 71 esot redzams, ka priekšlikumu papildināt Saistošo noteikumu Nr. 111 projektu ar apstrīdēto normu pirms minētās domes sēdes ir iesnieguši četri Rīgas domes deputāti. Proti, sākotnēji sagatavotajā Saistošo noteikumu Nr. 111 projekta redakcijā apstrīdētā norma neesot bijusi iekļauta, tātad arī paskaidrojuma rakstā nevarot būt sniegts tās skaidrojums. Minētās sēdes stenogrammā esot lasāms izteikto priekšlikumu pamatojums, no kura secināms, ka apstrīdētās normas iekļaušana Saistošajos noteikumos Nr. 111 citstarp devusi iespēju īstenot citu priekšlikumu, proti, atbalstīt personas ar I un II grupas invaliditāti, palielinot šīm personām piešķiramo nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmēru un attiecīgi sniedzot atbalstu mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Veicot ēkas fasādes remontu vai pilnu ēkas renovāciju, ēkas īpašnieks pildot savu pienākumu uzturēt savu īpašumu, turklāt šo darbu rezultātā palielinoties nekustamā īpašuma tirgus vērtība. Tātad, lai gan viens no minēto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu mērķiem esot pilsētas vizuālā tēla uzlabošana, tie tomēr neesot uzskatāmi par veikto ieguldījumu kompensāciju vai līdzfinansējumu ēkas remontdarbu veikšanai. Atbalsta saņemšanai noteiktais piecu gadu periods esot vērtējams nevis kā solījums atvieglojumus piemērot konkrētu laiku, bet gan kā ierobežojums, kas liedz saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus nenoteikti ilgu laiku. Vērtējot, vai personām varēja rasties tiesiskā paļāvība uz atvieglojumu saņemšanu, vajagot ņemt vērā to, ka Saistošie noteikumi Nr. 198 to spēkā esības laikā grozīti desmit reizes. Proti, neesot pamata sacīt, ka tajos noteiktajam tiesiskajam regulējumam būtu raksturīga nemainība un stabilitāte. Turklāt nodokļu atvieglojumu piemērošana faktiski nozīmējot to, ka nodokļu maksātāji, kas saņem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tiek nostādīti labvēlīgākā situācijā nekā pārējie nodokļu maksātāji. Tiesiskās paļāvības uz šādu labvēlīgāku attieksmi veidošanās un aizsardzība esot relatīva. Nodokļu nomaksa esot visas sabiedrības leģitīmā interese. Turklāt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma veidi un to piešķiršanas periodi, kas tika paredzēti Saistošajos noteikumos Nr. 198, vispārīgi esot saglabāti arī Saistošajos noteikumos Nr. 111. Tādējādi ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 111 esot veikta mērķtiecīga pašvaldības finanšu resursu pārdale. Sabiedrības interese par tiesību normās noteikto nodokļu samaksu un tātad arī sociāli mazāk aizsargāto personu grupu tiesības nepieciešamības gadījumā saņemt lielāka apmēra nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus prevalējot pār juridiskās personas individuālo interesi maksāt mazāku nodokli. Līdz ar to tiesiskās paļāvības princips neesot pārkāpts. Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma nosaka tikai nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmēra limitu juridiskajām personām, bet neatceļ atvieglojumu saņemšanas iespējas vispār, esot secināms, ka šī norma nav konfiscējoša un tādējādi atbilst arī Satversmes 105. panta pirmajam teikumam. Saistošo noteikumu Nr. 111 11. punkta izslēgšana esot politiskā procesa rezultāts. Proti, lēmumu izslēgt apstrīdēto normu no Saistošajiem noteikumiem Nr. 111 pieņēmis cits Rīgas domes sasaukums, kura nodokļu politikas vīzija atšķīrusies no iepriekšējās domes ieskatiem un kuram izdevies atrast citus finansējuma avotus, lai ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu starpniecību turpinātu īstenot sociālās atbildības principu.