8. Article

Lai noskaidrotu, vai personai bija radusies tiesiskā paļāvība uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņemšanu piecus gadus tādā apmērā, kāds noteikts atbilstoši veiktajiem renovācijas un izgaismošanas darbiem, Satversmes tiesai jāizvērtē, vai personas paļaušanās uz tiesību normu ir likumīga, pamatota un saprātīga un vai tiesiskais regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2020-30-01 13. punktu). 8.1. Lai konstatētu, ka personai ir radusies tiesiskā paļāvība uz konkrētu tiesību saglabāšanu vai īstenošanu, jāņem vērā, ka šā principa galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama personu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21. punktu). Norma, kas noteica personu tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus par ēkām, kuras atrodas noteiktās Rīgas teritorijās vai ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi ārpus tām, ir pieejamas no publiskās ārtelpas un kurās ir veikti noteikta rakstura sakārtošanas vai pārbūves darbi, proti, Saistošo noteikumu Nr. 198 4.18. punkts, stājās spēkā 2014. gada 7. janvārī. Kopā ar šo normu spēkā stājās arī Saistošo noteikumu Nr. 198 23.2 punkts, kas noteic, ka atvieglojumus, kas paredzēti šo noteikumu 4.18.2.-4.18.4. apakšpunktā, piemēro piecus gadus, sākot no atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā. Abas šīs normas to spēkā esības laikā netika grozītas. Saistošajos noteikumos Nr. 198 nebija ietvertas citas normas, kas aprobežotu vai kā citādi ietekmētu attiecīgo atvieglojumu apmēru vai piemērojamību. Gan konkrētais atvieglojuma veids, gan norma, kas noteica atvieglojuma piemērošanas ilgumu piecu gadu garumā, tika ietverti arī Saistošajos noteikumos Nr. 111, kas stājās spēkā 2020. gada 30. janvārī. Proti, tiesiskais regulējums, kas paredzēja personas tiesības pēc konkrētu kritēriju izpildes piecus gadus saņemt noteikta procentuālā apmēra nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, bija nemainīgs un spēkā vairāk nekā sešus gadus. Tātad normatīvais regulējums atzīstams par pietiekami noteiktu un nemainīgu. Kā Satversmes tiesa secināja jau iepriekš, pieteicēja administratīvajā lietā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu noteiktajā apmērā saņēma jau no 2018. gada, šim atvieglojumam tā pilnajā procentuālajā apmērā tiekot piemērotam katra gada nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā. Pieteicēja paļāvās uz tiesībām konkrēto atvieglojumu saņemt piecus gadus pēc atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā. Tāpat no lietas materiāliem un Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamās informācijas izriet, ka arī pieteicēji citās lietās jau pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās bija ieguvuši tiesības uz to veiktajiem ēku un to fasāžu renovācijas un izgaismošanas darbiem atbilstošu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu un to arī vairākus gadus saņēmuši noteiktajā apmērā (sk., piemēram, lietas materiālu 1. sēj. 135.-137. lpp. un lietas Nr. A420187220 materiālus). Tādējādi tiesiskais regulējums, kas ietvēra personai noteikto konkrēto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu procentuālā apmērā atbilstoši veiktajiem renovācijas darbiem bez citiem tā apmēra ierobežojumiem, bija pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tā adresāti varētu tam uzticēties. 8.2. Tomēr, izvērtējot tiesiskās paļāvības rašanās pamatotību, ir būtiski ņemt vērā arī tās tiesību nozares specifiku, kurā šāda paļāvība, iespējams, ir radusies. Proti, jāpievērš uzmanība tam, ka apstrīdētā norma ietilpst nodokļu tiesību jomā. Ieņēmumi no nodokļiem veido būtisku un neatņemamu kopējo valsts budžeta ieņēmumu daļu, nodrošinot valsts spēju pildīt savas funkcijas, tostarp pildīt savus pienākumus pamattiesību nodrošināšanas jomā (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu). Nodokļu sistēmas ietvaros personas atbilstoši saviem ienākumiem, patēriņa īpatnībām, tām piederošā īpašuma vērtībai vai citiem sociālekonomiskajiem kritērijiem veic nodokļu maksājumus, īstenojot savstarpējo solidaritāti sabiedrībā. Nodokļu maksāšana ir veids, kādā personas uzņemas kopīgu atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu. Savukārt tiesību normu izdevēja pienākums nodokļu politikas jomā ir tāda solidāra un taisnīga - uz noteiktiem kritērijiem balstīta - sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanas mehānisma izveide, kas ir vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību, turklāt ne tikai formālā nozīmē, bet arī nodrošinot šā mehānisma efektīvu funkcionēšanu, kā arī nepieciešamo nodokļu politikas izmaiņu pārdomātu un savlaicīgu ieviešanu. Tādējādi tiek nodrošināta sabiedrības labklājība (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 26. punktu). Šādas sistēmas izveide un uzturēšana prasa tās pastāvīgu kontroli, sekojot līdzi tiesiskās un faktiskās situācijas attīstībai un konkrētā brīža nepieciešamībām. Proti, tiesību normu izdevējam ir pienākums periodiski apsvērt, vai konkrētais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 24.1. punktu). Ņemot vērā nodokļu atvieglojumu kā valsts ieņēmumus samazinoša institūta būtību un to attiecīgo ietekmi uz sabiedrības labklājību, periodiskas izvērtēšanas pienākums it sevišķi attiecas uz tos nosakošām normām. Proti, tiesību normu izdevējam, ņemot vērā mainīgos apstākļus, kā arī atvieglojumu ilgtermiņa ietekmi un to mijiedarbību ar citiem politikas instrumentiem, ir periodiski jāpārliecinās, vai nodokļu atvieglojumi joprojām ir atbilstoši, ekonomiski un efektīvi (sal. sk. Valsts kontroles likumības un lietderības revīzijas "Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?" 2019. gada 31. maija ziņojuma "Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi" 14. lpp., pieejams: www.lrvk.gov.lv). Tātad ir jāpārbauda citstarp tas, vai noteiktie atvieglojumi sasniedz izvirzīto mērķi, vai tie ir sasaistīti ar valsts politikas plānošanas dokumentiem un tiešām ir nepieciešami kā visefektīvākais un finansiāli izdevīgākais mērķa sasniegšanas veids, vai tie ir taisnīgi, vai to rezultātā netiek pārsniegts piešķirtā budžeta ietvars un vai tie nerada konkurences kropļojumus, būtiskas papildizmaksas un nesamērīgu administratīvo slogu (sal. sk., piemēram: Redonda A. Tax Expenditures and Sustainability. An Overview. Council on Economic Policies: Discussion Note 2016/3. November 2016, pp. 10-11; Tax expenditures in OECD Countries. Paris: OECD, 2010, pp. 25-26, 30, 34, kā arī Finanšu ministrijas 2020. gada decembra informatīvā ziņojuma "Par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu" 6. lpp., pieejams: www.fm.gov.lv, un Valsts kontroles likumības un lietderības revīzijas "Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?" 2019. gada 31. maija ziņojuma "Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi" 14.-15. lpp., pieejams: www.lrvk.gov.lv). Nodokļu atvieglojumu izvērtēšana dod iespēju pārbaudīt arī to, vai atvieglojumu piemērošana ir caurskatāma, efektīva un vai to neizmanto ļaunprātīgi, tai skaitā personas, kurām šāds atvieglojums sākotnēji nebija paredzēts (sk. Valsts kontroles likumības un lietderības revīzijas "Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?" 2019. gada 31. maija ziņojuma "Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi" 18. lpp., pieejams www.lrvk.gov.lv). Būtiski ir tas, ka nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā samazinās budžeta ieņēmumi, savukārt, lai iegūtu plānoto nodokļu ieņēmumu apjomu, ir jāpalielina nodokļu slogs pārējiem nodokļu maksātājiem (sal. sk.: Tax expenditures in OECD Countries. Paris: OECD, 2010, pp. 30, 34, kā arī Finanšu ministrijas 2020. gada decembra informatīvā ziņojuma "Par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu" 6. lpp., pieejams: www.fm.gov.lv). Līdz ar to tiesību normu izdevējam ir ne tikai rīcības brīvība nodokļu atvieglojumu noteikšanā, bet arī no valsts ilgtspējas un finanšu līdzekļu efektīvas izlietošanas principiem, kā arī citu personu tiesību ievērošanas un nodrošināšanas pienākuma izrietošs pienākums regulāri pārskatīt nodokļu atvieglojumus. Tādējādi secināms, ka personas tiesiskā paļāvība uz to, ka nodokļa atvieglojums netiks atcelts, nav aizsargājama tādā pašā mērā kā personas tiesiskā paļāvība citos gadījumos, kad tiesībām uz īpašumu tiek noteikti ierobežojumi (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 10.1. punktu). Tomēr, lai arī tiesību normu izdevējam attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus grozošām vai atceļošām normām ir relatīvi plaša rīcības brīvība, atsevišķos izņēmuma gadījumos personai var rasties tiesiskā paļāvība uz šādu atvieglojumu attiecināmību uz to konkrētā, ierobežotā laika posmā. Tāda situācija, ka kādai nozarei vai personai tikai uz politiskas iniciatīvas pamata tiek nodrošināta labvēlīgāka attieksme uz nenoteiktu laiku, to piesaistot politisko prioritāšu izmaiņu riskam, ir jānošķir no gadījuma, kad persona ir veikusi noteiktas darbības un izpildījusi noteiktus, tostarp ar finanšu ieguldījumu saistītus kritērijus, lai saņemtu laikā ierobežotu, konkrētu nodokļa atvieglojumu vai cita veida atbalstu. Proti, paļāvība uz noteiktu atvieglojumu piemērošanu neierobežoti ilgu laiku ir nošķirama no konkrētos kritērijos balstīta un laikā ierobežota labuma piešķiršanas. Turklāt tiesiskās paļāvības aizsardzība ir vērtējama nevis kā tiesības neierobežotu laiku saglabāt iepriekšējo stāvokli, bet gan kā garantija tam, ka izmaiņas tiks veiktas pēc iespējas saudzīgāk. Ar apstrīdēto normu ierobežotais nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums, pirmkārt, tika piešķirts uz noteiktu kritēriju - ēku un to fasāžu renovācijas un izgaismošanas darbu - izpildes pamata un, otrkārt, jau sākotnēji tika ierobežots laikā, nosakot, ka to piešķir piecu gadu garumā. Nav izslēdzams tas, ka personas, kurām šis atvieglojums tika piemērots, tām piederošo nekustamo īpašumu sakārtošanas un pārbūves darbus uzsāka un veica, rēķinoties ar gaidāmajiem nodokļa atvieglojumiem, kas pēc savas dabas ir zināms finansiālais atbalsts attiecīgo darbu veikšanai. Uz šādas rīcības racionalitāti norāda Saistošo noteikumu Nr. 75, ar kuriem tika ieviests konkrētais nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu veids, paskaidrojuma raksts. Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka šā atvieglojuma veida ieviešana veicinās kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku atjaunošanu, kā arī uzlabos galvaspilsētas kopējo vizuālo tēlu - proti, ka atvieglojumi tiek piešķirti par ēku īpašnieku rīcību, kas ir Rīgas domes un visu pilsētas iedzīvotāju interesēs (sk. Saistošo noteikumu Nr. 75 paskaidrojuma raksta 2. sadaļas 1. punktu lietas materiālu 2. sēj. 149.-150. lp.). Tieši tāpat konkrēto nodokļa atvieglojumu ieviešanas pamatojumā norādīts: "lai nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu summa būtu samērīga ar īpašnieka veiktajiem ieguldījumiem ēku atjaunošanā, minētos atvieglojumus plānots piemērot piecus gadus", un tas attiecīgi tika paredzēts Saistošo noteikumu Nr. 198 23.2 punktā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 150. lp.). Proti, konkrētais nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums tika noteikts ar mērķi finansiāli atbalstīt kultūrvēsturisku ēku atjaunošanu, turklāt arī atvieglojuma piemērošanss ilgums tika noteikts, rēķinoties ar atjaunošanas darbu izmaksām. Tādējādi konkrētajam nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumam ir personu rīcību regulējošs jeb pamudinošs raksturs. Rīgas dome bija pietiekami skaidri norādījusi, ka šādu atvieglojumu personas var ņemt vērā to ekonomiskajā darbībā un ka tas citstarp uzskatāms par finansiālu motivāciju veikt ēku un to fasāžu renovācijas un izgaismošanas darbus. Līdz ar to personu paļaušanās, ka pēc noteikta veida darbu veikšanas tās piecus gadus saņems konkrēto nodokļa atvieglojumu, bija pamatota. Tāpat izskatāmajā lietā būtisks ir fakts, ka personas nebija paļāvušās uz to, ka saņems atvieglojumu neierobežotu laiku, bet to tiesiskā paļāvība bija ierobežota laikā, proti, personas paļāvās uz to, ka solīto atvieglojumu tam noteiktajā apmērā tās saņems tieši un tikai piecus gadus, sākot ar nākamo taksācijas gadu no brīža, kad izdarīts ieraksts Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā. Rīgas dome ir norādījusi, ka piecu gadu termiņš konkrētā atvieglojuma saņemšanai noteikts tikai tādēļ, lai neradītu iespaidu, ka tiesības uz nekustamā īpašuma atvieglojumu ēku īpašniekiem tiek piešķirtas uz neierobežotu laiku. Tomēr šis arguments nemazinātu personu tiesības paļauties uz atvieglojuma saņemšanu tieši piecu gadu garumā; tieši pretēji - tām ir radīta skaidrība, ka konkrētais nodokļa atvieglojums tiks piešķirts noteiktu laika periodu. Proti, jau sākotnēji personas rēķinājās ar to, ka pēc noteiktā laika konkrētais nodokļa atvieglojums tām vairs netiks piešķirts, un attiecīgi vēl jo vairāk rēķinājās ar tā nemainību noteiktajā laika posmā. 8.3. Paļaušanās uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piemērojamību piecu gadu garumā ir nošķirama no šāda atvieglojuma apmēra nemainības. Tomēr šī paļāvība uz atvieglojuma piemērojamību aptver arī paļaušanos uz atvieglojuma aptuveno apmēru tiktāl, ciktāl tas ir būtisks atvieglojuma mērķim un jēgai. Proti, personām, ņemot vērā, ka konkrētie atvieglojumi tika noteikti ar mērķi veicināt noteikta apmēra ieguldījumus, bija pamats paļauties, ka atvieglojumi visu piecu gadu garumā tiks piemēroti bez būtiskām to apmēra izmaiņām. Līdz ar to personām bija radusies likumīga, pamatota un saprātīga, Saistošo noteikumu Nr. 198 regulējumā balstīta tiesiskā paļāvība uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņemšanu piecus gadus atbilstoši to veiktajiem ēku un to fasāžu renovācijas un izgaismošanas darbiem.