10. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu tiesvedību lietā var izbeigt ar Satversmes tiesas lēmumu citos šā panta pirmās daļas 1.-5. punktā neminētos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. Ar jēdzienu "citi gadījumi" saprotami, piemēram, tādi gadījumi, kad lietā, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās sūdzības, konkrētās personas pamattiesības lietas faktisko apstākļu maiņas rezultātā vairs netiek aizskartas jeb ir zudusi konkrētās personas tiesību aizsardzības vajadzība. Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu ir personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. No šīm tiesību normām izriet tas, ka priekšnoteikums tiesvedībai, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās sūdzības, ir pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskāruma esība. Tiesvedībai šādos gadījumos jābūt vērstai uz pamattiesību aizsardzību, tā nevar tikt izmantota vienīgi abstrakta tiesību jautājuma izšķiršanai. Šā iemesla dēļ konstitucionālā sūdzība ir nošķirama no actio popularis jeb sūdzības sabiedrības vārdā. Tādējādi izskatāmajā lietā ir svarīgi konstatēt tieši Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu. Ja pamattiesību aizskārums nav konstatējams, tā neesība atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktam var būt pamats tiesvedības izbeigšanai lietā.