3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam. Tāpat Saeima norāda, ka lietā būtu izbeidzama tiesvedība daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Aizliegums karavīram dibināt politisko partiju vai kļūt par tās biedru esot vērsts uz to, lai nodrošinātu profesionālā militārā dienesta politisko neitralitāti, efektīvu profesionālā militārā dienesta pienākumu izpildi un efektīvu civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Turklāt, ņemot vērā svarīgo funkciju, ko pilda Nacionālie bruņotie spēki, valstī vajagot būt spēkā tādam normatīvajam regulējumam, kas ne vien nodrošina karavīra un profesionālā militārā dienesta politisko neitralitāti, bet arī stiprina sabiedrības pārliecību par to. Ar apstrīdētajām normām radītais pamattiesību ierobežojums esot vērsts uz to, lai aizsargātu demokrātisku valsts iekārtu un sabiedrības drošību. Saeima norāda, ka ar apstrīdētajām normām radītais pamattiesību ierobežojums, aizliedzot karavīram dibināt politisko partiju vai kļūt par tās biedru, nodrošina visupirms karavīra neiesaistīšanos politiskās varas iegūšanā valstī un izslēdz politisko partiju iespējas izmantot karavīrus savu politisko mērķu sasniegšanai. Šis ierobežojums nodrošinot to, ka profesionālais militārais dienests nekļūst par politisko partiju rīcībā esošu instrumentu. Ar apstrīdētajām normām radītais pamattiesību ierobežojums esot piemērots tam, lai nodrošinātu efektīvu profesionālā militārā dienesta darbību. Militāro jomu esot nepieciešams nošķirt no politikas, lai nodrošinātu efektīvu civilo kontroli. Turklāt politikas jomas un militārās jomas savstarpēja nošķiršana vairojot sabiedrības pārliecību par to, ka ikviens karavīrs un profesionālais militārais dienests kopumā ir politiski neitrāls. Ja karavīram būtu ļauts dibināt politisko partiju un būt par tās biedru, tad nebūtu iespējams tādā pašā mērā saglabāt karavīru un profesionālā militārā dienesta politisko neitralitāti, kā arī uzturēt sabiedrībā pārliecību par šo neitralitāti. Nebūtu iespējams tādā pašā kvalitātē nodrošināt arī profesionālā militārā dienesta darbību, jo karavīram būtu pienākums noteiktu laiku veltīt politiskajai darbībai. Ja karavīri iesaistītos politikā, tad militārā joma tiktu sapludināta ar politiku un tas varētu traucēt īstenot efektīvu civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pieteikuma iesniedzēja norādīto līdzekli nevarot atzīt par saudzējošāku, jo tas prasītu no valsts papildu cilvēkresursus un finanšu resursus. Ieviešot Pieteikuma iesniedzēja norādīto līdzekli, būtu nepieciešams nodrošināt kontroli pār to, vai karavīri profesionālajā militārajā dienestā neveic kādas darbības konkrētas politiskās partijas interesēs. Karavīrs, arī nebūdams politiskās partijas dibinātājs vai biedrs, tāpat kā jebkurš cits Latvijas pilsonis varot piedalīties Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Tādējādi karavīram neesot pilnībā liegtas viņa politiskās tiesības. Sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma esot ievērojams - valsts drošība. Apstrīdētās normas stiprinot sabiedrības paļāvību uz to, ka karavīrs nepārstāv nevienas politiskās partijas viedokli. Sabiedrības uzticēšanās karavīriem esot īpaši svarīga, ņemot vērā tiem uzticētos uzdevumus. Savukārt karavīram noteiktais ierobežojums neesot būtisks, jo normatīvajos aktos esot paredzēti citi veidi, kādos karavīrs var piedalīties valsts un pašvaldību darbā. Pieteikuma iesniedzēja norādītās personas neatrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar karavīriem, kaut arī ikviena no valsts dienestā nodarbinātajām personām veic valsts uzdevumus. Tomēr Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem esot uzticēta īpaša valsts funkcija, kas esot pietiekami specifiska, lai karavīri nebūtu salīdzināmi ar citos valsts dienesta veidos nodarbinātām personām. Rezerves karavīri veidojot Nacionālo bruņoto spēku rezervi. Rezerves karavīri nepildot profesionālo militāro dienestu un tikai vajadzības gadījumā varot tikt tajā iesaukti. Arī zemessargi nepildot profesionālā militāro dienestu, un karavīra dienests esot citāds nekā zemessarga dienests. Par zemessargu parasti kļūstot persona, kura vēlas no savas pamatnodarbošanās brīvajā laikā iesaistīties ar valsts aizsardzību saistītu uzdevumu izpildē.