8. Article

Pieaicinātā persona - Dr. sc. pol. Nora Vanaga - norāda, ka profesionālais militārais dienests nav apvienojams ar dalību politiskajā partijā. Pieteikuma iesniedzējs savu pilsonisko interesi varot paust, regulāri balsojot vēlēšanās, tiekoties ar Saeimas deputātiem un piedaloties apolitiskās biedrībās. Savukārt tādā gadījumā, ja personai ir spēcīga pilsoniskā interese ietekmēt politiskos procesus, normatīvie akti tai ļaujot pildīt daļēji līdzvērtīgu militāro dienestu Zemessardzē, ko var apvienot ar politisko darbību. Indivīds varot brīvi izvēlēties sev piemērotāko dienesta veidu. Liberālā demokrātiskā iekārtā likumdevēja pienākums esot nodrošināt izvēles iespējas, ļaujot indivīdam pašam lemt, kuru no ceļiem iet. Karavīru pienākumi atšķiroties no zemessargu un rezervistu pienākumiem, un attiecīgie dienesti neesot salīdzināmi. Gadījumā, ja karavīram būtu ļauts veikt politisko darbību, Dr. sc. pol. Nora Vanaga saskata sensitīvas informācijas nopludināšanas risku un no tā izrietošus nacionālās drošības riskus. Turklāt tādā gadījumā valstij nebūtu pietiekamas kapacitātes un resursu, lai tā varētu kontrolēt profesionālā militārā dienesta karavīru darbību politiskajās partijās. Būtisks esot jautājums par bruņoto spēku prestižu sabiedrībā. Nacionālie bruņotie spēki esot viena no tām institūcijām, kam sabiedrība uzticas visvairāk - pretstatā Saeimai, Ministru kabinetam un politiskajām partijām, kam sabiedrība uzticas vismazāk. Tātad tieši profesionālā militārā dienesta neasociēšana ar politiskajām partijām, esot būtisks sabiedrības uzticēšanās priekšnoteikums. Dr. sc. pol. Nora Vanaga, ņemot vērā Austrijas pieredzi, uzskata, ka atļauja karavīram veikt politisko darbību varētu negatīvi ietekmēt arī paša karavīra intereses. Proti, karavīrs varētu kāpt pa karjeras kāpnēm līdz pulkvežleitnanta pakāpei, bet jebkurš augstāks pakāpiens - pulkveža, brigādes ģenerāļa, ģenerālmajora vai ģenerālleitnanta pakāpe - būtu atkarīgs no politiskās piederības. Tas pats attiektos arī uz amatu sadali. Satversmes tiesa secināja: