3. Article

Kā norādīts iepriekš, Enerģētikas likuma 107. panta septītās daļas pieņemšana ir sistēmiski saskaņota ar 42.3 panta un citu dabasgāzes tirdzniecību regulējošo normu izslēgšanu no likuma, jo šie grozījumi likumā izdarīti vienlaicīgi ar vienu likumu. Atbilstoši kodifikācijas tehnikai normas, kas pēc sava regulēšanas priekšmeta attiecas uz dabasgāzes tirdzniecību, šobrīd ir apkopotas vienkopus nodaļā "Dabasgāzes tirgus". Enerģētikas likuma 107. panta septītā daļa noslēdz pantu, kas veltīts dabasgāzes tirdzniecības pamatprincipiem. Tiesību norma, kas noslēdz pantu, nodaļu vai pašu tiesību aktu, parasti ir ar īpašu detalizācijas pakāpi un paredzēta dažādu samērā konkrētu situāciju noregulēšanai. Tādēļ arī Enerģētikas likuma 107. panta septītā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt visas dabasgāzes tirdzniecības detaļas sīkāk. Enerģētikas likuma 107. panta septītajā daļā Ministru kabinets pilnvarots noteikt tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā, kā arī to, kā veicami norēķini par piegādāto dabasgāzi. Tātad Ministru kabinets var noteikt visu dabasgāzes piegādes posmos iesaistīto personu tiesības un pienākumus un samaksas kārtību. Katra tiesību norma saturiski ir saistīta ar citu tiesību normu - gan vertikāli, gan horizontāli. Arī pilnvarojošo normu satura formulēšanā Saeima ievērojusi sistēmisku vienveidību. Piemēram, elektroenerģijas tirgus ir liberalizēts jau kopš 2005. gada vidus. Elektroenerģijas tirgus likuma VIII nodaļā "Elektroenerģijas tirdzniecība" 32. pantā pie tirdzniecības pamatprincipiem, ko definē likumdevējs, ietverts arī pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi, tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē, lietošanā un norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī tirgotāju maiņas kārtību. Enerģētikas likuma 107. panta septītā daļa būtiski sakrīt ar Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piekto daļu. Ievērojot regulēšanas priekšmetu līdzību un situāciju salīdzināmību (tirgus liberalizācija un kompensācija produkta zādzības gadījumā), var pieņemt, ka Enerģētikas likuma 107. panta septītās daļas redakcija ir tapusi, iedvesmojoties no Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektās daļas. Tā kā elektroenerģijas tirgū iedibinātā kārtība, ka Ministru kabinets ir pilnvarots regulēt kārtību, kādā notiek norēķini par nozagtu elektroenerģiju, pastāv jau ilgstoši, var pieņemt, ka likumdevējam ne prātā neienāca, ka ar Enerģētikas likuma 107. panta septīto daļu tas šādu pilnvarojumu Ministru kabinetam būtu izbeidzis attiecībā uz patvaļīgi lietotu dabasgāzi. Jāpiekrīt, ka Enerģētikas likuma 107. panta septītā daļa atšķiras no konkrētāka pilnvarojuma Ministru kabinetam, kas ietverts turpat likumā attiecībā uz siltumenerģiju. Satversmes tiesa to konstatē, taču neizdara par to nekādus tālākus secinājumus. Mūsuprāt, pilnvarojošo normu satura atšķirība saglabājusies tādēļ, ka likumdevējs grozīja tieši normas, kas saistītas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet siltumenerģijas tirdzniecības normas tolaik netika grozītas. Tādējādi konkrētāks pilnvarojums attiecībā uz siltumenerģiju nenozīmē, ka tādam pašam jābūt arī attiecībā uz dabasgāzes tirdzniecību. Visbeidzot, būtiska ir pilnvarojošās normas veidotā sistēma ar vispārējo civiltiesisko regulējumu. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka notikusi atkāpšanās no Civillikuma regulējuma, un apstrīdētās normas radot jaunas tiesiskās attiecības, kuras likumdevējs neesot izlēmis. Atbildība par dabasgāzes patvaļīgu lietošanu nav jaunas tiesiskās attiecības, bet gan noregulēto tiesisko attiecību tiesiskās sekas. Atbildības pienākums ir visiem dabasgāzes tirdzniecības attiecībās iesaistītajiem dalībniekiem. Lietotājam, kurš pieļāvis patvaļību un tādēļ lietojis dabasgāzi bez atlīdzības, arī ir šāds atbildības pienākums - vispirms atlīdzināt prettiesiski nodarīto zaudējumu. Tātad, ja tiesiskajās attiecībās pastāv atbildības pienākums, t.i., tas dabiski jau atrodas tiesību un pienākumu kopumā, tad Saeima ir pilnvarojusi Ministru kabinetu detalizēt atbildības piemērošanas apstākļus - noteikt, gadījumus, kad konstatējama atbildība par patvaļīgu dabasgāzes lietošanu un kā aprēķināms zaudējums (par kādu periodu un pēc kādas mērauklas).