1. Article
Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos
Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo,
kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās
medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo
personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (Latvijas
Vēstnesis, 2009, 58. nr.; 2011, 161. nr.; 2013, 12. nr.; 2016,
101., 245. nr.; 2018, 128. nr.; 2019, 12., 203. nr.; 2020, 75.,
160., 242. nr.) šādus grozījumus:
1.1. izteikt 2.36.1 apakšnodaļu šādā redakcijā:
"2.36.1
Neirofiziologs (PP 35)
217.1 Neirofiziologs ir ārsta
papildspecialitāte.
217.2 Neirofiziologa papildspecialitāti var iegūt
neirologs, bērnu neirologs.
217.3 Neirofiziologa kompetencē ir:
217.3 1. veikt centrālās nervu sistēmas
izmeklējumus bērniem un pieaugušajiem - elektroencefalogrāfiju,
elektroencefalogrāfijas videomonitoringu, polisomnogrāfiju,
poligrāfiju, multiplo miega latentuma testu, nomodā palikšanas
testu, aktigrāfiju, ierosinātos potenciālus, intraoperatīvo
neiromonitorēšanu, izsauktos potenciālus un transkraniālo
magnētisko stimulāciju;
217.3 2. veikt perifērās nervu sistēmas, skeleta
muskulatūras un neiromuskulārās pārvades izmeklējumus bērniem un
pieaugušajiem - neirogrāfiju, kvantitatīvo sensoro testēšanu,
elektromiogrāfiju, vienas šķiedras elektromiogrāfiju, dekrementa
analīzi, nervu un muskuļu ultrasonogrāfiju;
217.3 3. novērtēt un sniegt atzinumu par centrālās
nervu sistēmas, perifērās nervu sistēmas, neiromuskulārās
pārvades un skeleta muskuļu neirofizioloģisko funkcionālo
stāvokli, bojājuma pakāpi un raksturu;
217.3 4. sadarbībā ar neiroķirurgiem, neirologiem,
bērnu neirologiem, rokas ķirurgiem, endokrinologiem un citu
specialitāšu ārstiem lemt par pacienta turpmākās izmeklēšanas vai
ārstēšanas taktiku.
217.4 Lai veiktu ārstniecisko darbību,
neirofiziologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas
šādos jautājumos:
217.4 1. nervu sistēmas anatomija, fizioloģija un
farmakoķīmija;
217.4 2. nervu sistēmas klīniskā izmeklēšana un
novērtēšana;
217.4 3. sensoro traucējumu izmeklēšana -
kvantitatīvā sensorā testēšana, sensoro šķiedru neirogrāfiskā
izmeklēšana;
217.4 4. motoro traucējumu izmeklēšana - vēlīnās
motorās atbildes - A, F un H, motoro šķiedru neirogrāfiskā
izmeklēšana;
217.4 5. neiromuskulārās pārvades traucējumu
diagnostika - miastēniskā reakcija un vienas šķiedras
elektromiogrāfija;
217.4 6. dažādu mononeiropātiju un polineiropātiju
diagnostika un diferenciāldiagnostika, kraniālo nervu
izmeklēšana;
217.4 7. nervu pinumu un saknīšu bojājumu
diagnostika un diferenciāldiagnostika;
217.4 8. elektromiogrāfija - spontānas aktivitātes
noteikšana, voluntāras aktivitātes izvērtēšana un interferences
paterna analīze;
217.4 9. primāru un sekundāru skeleta muskuļu
šķiedru bojājumu noteikšana;
217.4 10. miotonisku traucējumu diagnostika;
217.4 11. motoneironu bojājumu diagnostika;
217.4 12. trīces analīze;
217.4 13. autonomās nervu sistēmas funkcionālā
stāvokļa analīze;
217.4 14. nervu un nervu pinumu izmeklēšana ar
ultrasonogrāfijas metodi;
217.4 15. skeleta muskuļu izmeklēšana ar
ultrasonogrāfijas metodi;
217.4 16. botulīna toksīna preparātu ievadīšana
muskuļos elektromiogrāfijas vai ultrasonogrāfijas kontrolē;
217.4 17. redzes ierosināto potenciālu iegūšana un
analīze;
217.4 18. dzirdes ierosināto potenciālu iegūšana un
analīze;
217.4 19. lāzerierosināto potenciālu iegūšana un
analīze;
217.4 20. somatosensoro un citu ierosināto
potenciālu iegūšana un analīze;
217.4 21. intraoperatīvā neiromonitorēšana, iegūto
datu analīze;
217.4 22. transkraniālās magnētiskās stimulācijas
rezultātā iegūto datu analīze;
217.4 23. elektroencefalogrāfijas tehnika, montāža,
kalibrēšana, filtru lietošana;
217.4 24. nomoda elektroencefalogrammas
veikšana;
217.4 25. smadzeņu funkcionālās aktivitātes
izvērtēšana atbilstoši nobriešanai, aktivācijas procedūras
veikšana un izvērtēšana;
217.4 26. elektroencefalogrāfijas pieraksta
artefaktu identifikācija un korelācijas izvērtēšana;
217.4 27. epilepsijas un citu paroksizmālo stāvokļu
diagnostika un izvērtēšana;
217.4 28. smadzeņu fokālu un difūzu bojājumu
verificēšana elektroencefalogrāfijā;
217.4 29. smadzeņu nāves diagnostika ar
elektroencefalogrāfiju;
217.4 30. smadzeņu bojājuma izvērtēšana komas
pacientiem ar elektroencefalogrāfiju;
217.4 31. medikamentu un dažādu apreibinošu vielu
ietekmes uz galvas smadzenēm izvērtēšana ar
elektroencefalogrāfiju;
217.4 32. ilgtermiņa videoelektroencefalogrāfijas
monitorēšana;
217.4 33. polisomnogrāfijas veikšana un iegūto datu
analīze;
217.4 34. iemigšanas, miega traucējumu, medikamentu
ietekmes izvērtēšana un miega deprivācijas veikšana, datus
analizējot ar polisomnogrāfiju, poligrāfiju, multiplo miega
latentuma testu, nomodā palikšanas testu, aktigrāfiju;
217.4 35. invazīvā EEG ar dziļajiem un
subdurālajiem elektrodiem, tajā skaitā intraoperatīva
elektrokortikogrāfija;
217.4 36. profesionālās darbības juridiskie
pamati.
217.5 Rezidentūras ilgums papildspecialitātē ir
četri gadi:
217.5 1. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek
iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas neiroloģijā
un bērnu neiroloģijā;
217.5 2. trešajā un ceturtajā studiju gadā tiek
iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas neiroloģisko,
neiroķirurģisko, dažādu somatisko slimību un traumatisku nervu
bojājumu diagnostikā, diferenciāldiagnostikā, ārstēšanas
iespējās, izmantojot sensorās un motorās neirofizioloģijas,
elektroencefalogrāfijas un perifēro nervu ultrasonogrāfijas
metodes. Ultrasonogrāfijas metodes izmantošana tiek apgūta tādā
apjomā un intensitātē, kāds noteikts ārstnieciskās un
diagnostiskās metodes "M33 - Vispārējā
ultrasonogrāfija" apgūšanai.
217.6 Papildspecialitāti bez rezidentūras
programmas apgūšanas var iegūt sertificēts neirologs un bērnu
neirologs, kurš vienlaikus atbilst visām šādām prasībām:
217.6 1. ir ieguvis ārstnieciskās un diagnostiskās
metodes sertifikātus elektroencefalogrāfijā un
elektromiogrāfijā;
217.6 2. ir praktizējis vismaz vienā no šo
noteikumu 217.6 1. apakšpunktā norādītajām metodēm ne mazāk kā
trīs gadus pēdējo piecu gadu periodā;
217.6 3. ir apguvis ultrasonogrāfijas metodi tādā
apjomā un intensitātē, kāda noteikta ārstnieciskās un
diagnostiskās ārstnieciskās metodes "M33 - Vispārējā
ultrasonogrāfija" apgūšanai.";
1.2. izteikt 369. punktu šādā redakcijā:
"369. Algologa papildspecialitāti var iegūt visu
pamatspecialitāšu ārsti.";
1.3. izteikt 567. punkta otro teikumu šādā redakcijā:
"Mācību ilgums profesionālajā pilnveides programmā
ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē ir ne mazāk kā
četri mēneši (vismaz 600 stundas).";
1.4. izteikt 590. punktu šādā redakcijā:
"590. Māsas palīgs ir ārstniecības persona, kura ir
ieguvusi arodizglītību veselības aprūpē vai profesionālās
tālākizglītības programmā ieguvusi māsas palīga kvalifikāciju
(kompetences) atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras
trešajam līmenim.";
1.5. izteikt 593. punktu šādā redakcijā:
"593. Mācību ilgums arodizglītības programmā pēc
pamatizglītības dokumenta vai pēc vidējās izglītības dokumenta
iegūšanas ir viens gads. Mācību ilgums profesionālās
tālākizglītības programmā pēc vidējās izglītības dokumenta
iegūšanas ir 960 stundas, ietverot darba vidē balstītu mācību
praksi. Profesionālās tālākizglītības programmu īsteno koledža un
par programmas apguvi izsniedz profesionālās kvalifikācijas
apliecību par iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst
Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajam
līmenim.";
1.6. aizstāt 636. punktā skaitli un vārdu "2022.
gada" ar skaitli un vārdu "2021. gada";
1.7. izteikt 637. punkta otro teikumu šādā redakcijā:
"Šo noteikumu 217.6 punkts ir spēkā līdz 2023.
gada 31. decembrim."
asgovernmenthealthcarejoint-stockmkpharmaceuticalstax-authorityvid