3. Article

Klimata neitrālas sabiedrības Tā ir prioritāte saskaņā ar pārnesi atbilstoši 17. panta 3. punktam2.3.1. Konkrētais mērķis (vi) Pārejas uz aprites un resursu ziņā efektīvas ekonomikas veicināšana Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkts 2.3.1.1 Saistītie darbības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās, un, ja nepieciešams, jūras stratēģijās Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (ii) punkts Programmas mērķis 3.1. Aprites ekonomika Iepazīstināšana ar darbībām Lai nodrošinātu stabilu Baltijas jūras reģiona izaugsmi, nepalielinot spiedienu uz apkārtējo vidi, tostarp ūdeni, gaisu un augsni, ir nepieciešama pāreja uz aprites ekonomiku. Programmas ietvaros tiek atbalstītas darbības, kas atvieglo pāreju no lineāras uz aprites resursu izmantošanu. Tas norāda uz produktu un materiālu izmantošanu, cik ilgi iespējams. Programma veicina holistiskas pieejas, kas pārsniedz atkritumu apsaimniekošanu, lai tās savienotos ar ūdens, enerģijas, transporta un sauszemes izmantošanu. Tam nepieciešama rīcības izmaiņu veicināšana un integrēta plānošana. Tā rezultātā pāreja uz aprites ekonomiku ir vērtīgs faktors cīņā pret vides izaicinājumiem, piemēram, pārmērīgu dabas resursu izmantošanu, neatbilstošu gaisa kvalitāti, kā arī klimata pārmaiņām. Lai šo pāreju paātrinātu, programma īpaši atbalsta darbības, kas veido labvēlīgu vidi un uzlabo informētību, lai nodrošinātu aprites iespējas. Darbības veicina sistēmisku pāreju, kas nodrošina ilgtermiņa iespējas uzņēmējdarbībai, kā arī ieguvumus videi un sabiedrībai. Minētā iemesla dēļ tiek uzskatīts, ka pārejas pamats ir uzņēmējdarbība un kopienas. Ņemot vērā uzņēmējdarbībā iesaistīto personu vajadzības, programma nodrošina iespējas no jauna definēt viedās specializācijas pieejas, lai veicinātu pāreju uz apriti. Turklāt, īstenojot darbības, jāņem vērā ne tikai potenciālie ieguvēji, bet arī tie, kurus pārejas procesi ietekmēs nelabvēlīgi. Ja nepieciešams, īstenojot darbības, jāņem vērā nevienmērīgā ietekme uz dažādām teritorijām, piemēram, starp pilsētas un lauku teritorijām, vai arī attālo teritoriju īpatnības. Izstrādātajos risinājumos tiek stimulēta digitalizācijas potenciāla izmantošana kā līdzeklis resursu efektīvai ekonomikai Baltijas jūras reģionā Iespējamo darbības piemēru saraksts (nav pilnīgs): • Aprites ekonomikas politiku integrēšana teritoriju attīstības stratēģijās un to īstenošanas pārbaude, sasaistot ar citām reģionālajām un valsts mēroga stratēģijām, piemēram, nodrošinot viedo specializāciju; • Administratīvo vai juridisko šķēršļu kartēšana, kas ierobežo aprites pieejas, un risinājumu definēšana atbilstoši pilsētu un reģionu kompetencei; • Publiskā iepirkuma modeļu testēšana, kas stiprina valsts iestāžu lomu pārejas uz apriti atbalstīšanā; • Atkārtota pilsētu un reģionālās plānošanas procesu apsvēršana nozarēs, kas aprites nodrošināšanai ir vissvarīgākās (piemēram, transports, ūdens, enerģētika un atkritumu apsaimniekošana), lai pielāgotu labākas integrētās un sistēmiskās pieejas; • Uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu saskaņošana un atbalstīšana aprites ekonomikas veicināšanā un attieksmes maiņas atbalstīšanā, t.i., informējot par aprites iespējām uzņēmumu vadītājus, īpašniekus un patērētājus; • Atbalsta pakalpojumu piedāvāšana, kas palīdz uzņēmumiem pielāgot vairāk aprites pieeju, piemēram, atbalstot pāreju no īpašumtiesībām uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, balstoties uz elastīgu un cenas ziņā pieejamu pakalpojumu sasniedzamību; • Digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmējdarbības modeļu pārveidošanā no, piemēram, lai tos pieskaņotu piegādātājiem un ražotājiem, izsekotu komponentu un materiālu ceļu, palīdzētu virtualizēt produktus; • Tādu risinājumu testēšana, kas rada sinerģiju starp bioekonomiku un aprites ekonomiku, piemēram, atbalsts rūpniecības simbiozei, dažādu nozaru uzņēmumiem izmantojot mežu nozares pārpalikumus. Paredzamie rezultāti un to ieguldījums izvēlētajā konkrētajā mērķī Programmas galvenās mērķgrupas uzlabo savu kapacitāti, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku. Konkrēti, darbības uzlabo plānošanas procesus vietējā un reģionālā līmenī, lai tādējādi veicinātu apriti. Turklāt tās atvieglo tādu risinājumu attīstību, testēšanu un izmantošanu, kas pārveido uzņēmējdarbības modeļus no lineāriem uz aprites. Turklāt darbības paaugstina pilsoniskās sabiedrības lomu informētības veicināšanā par aprites iespējām. Darbību rezultātā tirgu attīstība aprites precēm notiek makroreģionālā līmenī. Ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam Programmas atbalstītie darbību veidi sniedz ieguldījumu ESSBJR mērķu sasniegšanā, lai palielinātu labklājību un glābtu jūru. Darbības nodrošina atbalstu politikas jomai (PJ) "Inovācijas", sasniedzot resursu efektīvāku ekonomiku, veicot digitālo transformāciju. Papildus minētajam darbības sniedz ieguldījumu "zaļajā" pārejā, īstenojot viedās specializācijas pieeju, ko veicina politikas joma ‘Inovācijas’. Turklāt ar šīm darbībām tiek nodrošināts atbalsts PJ ‘Bioekonomika’. Tās izmanto iespējas, kas izriet no bioekonomikas un aprites ekonomikas principu apvienošanas, piemēram, ar rūpnieciskās simbiozes palīdzību. Savā holistiskajā pieejā programmas mērķis ir būtisks arī PJ ‘Veselība’, kas vērsts uz veselības aspektu integrāciju citās nozarēs, ieskaitot aprites ekonomiku. 2.3.1.2 Rādītāji Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iii) punkts 2. tabula: Iznākuma rādītāji PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība [255] Starpposma mērķi (2024) [200] Gala mērķis (2029) [200] Komentāri3viRKI84Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbībasIzmēģinājuma darbība134Pamata projekti Paredzamais projektu skaits: 11 Vidēji katrā projektā ir paredzēts veikt 3 izmēģinājuma darbības (kopā 33 izmēģinājuma darbības) Mazie projekti Paredzamais projektu skaits: 5 Vidēji 20% projektu paredzēts veikt 1 izmēģinājuma darbību (kopā 1 izmēģinājuma darbība) Starpposma mērķis (2024) Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem. 3viRKI87 Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežāmOrganizācija* Šī vērtība tiks noteikta343Pamataprojekti Balstoties uz statistikas datiem, paredzēts, ka vidēji katrā projektā iesaistīsies 13 projekta partneri un 15 asociētās organizācijas (kopā 308 organizācijas) Mazie projekti Paredzēts, ka vidēji katrā projektā iesaistīsies 4 projekta partneri un 3 asociētās organizācijas (kopā 35 organizācijas) *Starpposma mērķis (2024) Šī vērtība jānosaka, pamatojoties uz uzsaukumu grafiku, par ko vēl ir jāpieņem lēmums. Vērtība būs saistīta ar visām aktīvo un līdz 2024. gada beigām noslēgto projektu partneru organizācijām un asociētajām organizācijām. 3viRKI116 Kopīgi izstrādāti risinājumiRisinājums118Pamata projekti Paredzēts, ka vidēji katrā projektā izstrādās 1,5 risinājumus (kopā noapaļots uz 17 risinājumiem) Mazie projekti Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu. (kopā 1 risinājums) Starpposma mērķis (2024) Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem. 3. tabula: Rezultātu rādītāji PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaAtskaites vērtībaAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu avotsKomentāri3viPSR1Organizācijas ar paaugstinātu institucionālo kapacitāti saistībā ar to līdzdalību sadarbības aktivitātēs pāri robežāmOrganizācija02022468Projektu progresa pārskatiPamata projekti Paredzēts, ka, izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 10 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti (kopā 418 organizācijas). Mazie projekti Paredzēts, ka, izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 5 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti (kopā 50 organizācijas) 3viRCR 104Risinājumi, ko organizācijas uzsākušas vai kāpinājušas mērogāRisinājums0202212Projektu progresa pārskatiPamata projekti Paredzēts, ka vidēji katrā projektā izstrādās 1 risinājumu, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā (kopā 11 risinājumi) Mazie projekti Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā (kopā 1 risinājums). 2.3.1.3 Galvenās mērķgrupas Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iv) punkts Šī mērķa ietvaros programma ir vērsta uz publiskās pārvaldes iestādēm vietējā un reģionālā līmenī, un, ja nepieciešams, valsts līmenī. Programma veicina pilsoņu iesaisti, līdzdarbojoties NVO. Programma paredz ievērojamu uzņēmējdarbības nozares iesaisti, galvenokārt ar uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju starpniecību, tostarp tieši attiecīgajās jomās, piemēram, konkrētu risinājumu testēšanā. Šāda veida organizācijām jānodrošina specializēto aģentūru un infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātāju atbalsts no tām nozarēm, kas ir būtiskākās aprites sasniegšanai, piemēram, transports, ūdens, enerģētika un atkritumu apsaimniekošana. Šajā saistībā programma sevišķi veicina kompetenču apvienošanu starpnozaru līmenī. Augstākās izglītības un pētniecības iestādes, kā arī izglītības un mācību centri var pievienoties starpvalstu sadarbības aktivitātēm, lai atbalstītu galvenās mērķgrupas ar papildu kompetenci un zināšanām, piemēram, informētības uzlabošanā vai ar tehniskajām zināšanām. 2.3.1.4 Norādes par konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iv) punkts Programmā nav plānots izmantot iepriekšminētos teritoriālos rīkus. Šajā konkrētajā mērķī norādīto darbību ietvaros uzmanība pievērsta visa Baltijas jūras reģiona problēmām un iespējām, kā arī sekmētas pieejas makroreģionālā līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu pāreju uz apriti un visefektīvāko esošā potenciāla izpēti, programmas ietvaros jāņem vērā atšķirības starp konkrētiem teritoriju veidiem, piemēram, plānošanas procesos pilsētu un lauku teritorijās. 2.3.1.5. Plānotais finanšu instrumentu izmantojums Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (v) punkts Nav attiecināms2.3.1.6. Indikatīvs ES programmas resursu sadalījums pēc intervences veida Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (v) punkts 4. tabula: 1. dimensija – intervences joma Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)3ERAFvi173(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)5. tabula: 2. dimensija – finansēšanas forma Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)3ERAFvi01(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)6. tabula: 3. dimensija – teritorijas nodrošināšanas mehānisms un teritoriāls uzsvars Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)3ERAFvi33(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)2.3.2. Konkrētais mērķis (i) Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma samazināšana Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkts 2.3.1.1. Saistītie darbības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās, un, ja nepieciešams, jūras stratēģijās Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 9. puncta c) apakšpunkta (ii) punkts Programmas mērķis 3.2. Enerģijas pāreja Iepazīstināšana ar darbībām Programmas ietvaros tiek atbalstītas darbības, kas vērstas uz oglekļa izmešu daudzuma samazināšanu energosistēmās reģionā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Programmas ietvaros tiek veicināta tādu risinājumu izstrāde, kas paaugstina energoefektivitāti rūpnieciskajos ražošanas procesos, kā arī publiskajā un privātajā ēku fondā. Programmas ietvaros tiek arī veicinātas darbības, kuru ietvaros tiek izstrādāti un testēti risinājumi nolūkā pastiprināt atjaunojamās enerģijas ražošanu no vietējiem resursiem. Turklāt, veicot šīs darbības, var tikt nodrošināta palīdzība saistībā ar atjaunojamās enerģijas izplatīšanu un integrēšanu dažādās nozarēs, piemēram, būvniecībā, rūpniecībā, centrālapkurē un dzesēšanā. Veicot darbības, var pielāgot un atjaunināt politikas un noteikumus, kā arī saskaņot plānus un risinājumu izmantošanu pārrobežu līmenī. Ar darbību palīdzību var mobilizēt nozares un pilsoņus izmantot klimata neitrālus enerģijas risinājumus un plānot plašāku citu valsts vai privāto līdzekļu ieguldīšanu. Iespējamo darbības piemēru saraksts (nav pilnīgs): • Politiku un noteikumu apsvēršana un valsts mēroga, reģionālo vai vietējo enerģētikas plānu atjaunināšana vai izveide nolūkā nodrošināt klimata neitralitāti; • Administratīvo, juridisko un finanšu šķēršļu novēršana, lai paātrinātu sabiedrisko un privāto ēku ‘renovācijas vilni’, tostarp – izstrādājot inovatīvas finansēšanas programmas vai apvienojot energoefektivitātes pasākumus ar atjaunojamās enerģijas izmantošanu; • Testēšanas saskaņošanas mehānismi pārrobežu līmenī, lai nodrošinātu atjaunojamās enerģijas projektu izstrādi, ievērojot teritorijas plānošanas vajadzības; • Dažādu energosistēmu integrācijas stiprināšana un dažādu nozaru energoresursu patērētāju savienošana; • Risinājumu ieviešana lokalizētiem energoresursu tīkliem, apvienojot vairākus enerģijas avotus; • Valsts atbalsta politiku izstrāde nolūkā veicināt plašāka mēroga atjaunojamās enerģijas ražošanu, piegādi un uzglabāšanu; • Sistēmu izveidošanas paātrināšana atjaunojamās enerģijas ražošanai, uzglabāšanai un izmantošanai un, konkrēti, atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai no vietējiem resursiem, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas; • Izmēģinājuma darbības, kas stiprina pilsoņu un rūpniecības iesaisti energosistēmu radīto oglekļa emisiju daudzuma samazināšanā, tostarp izstrādājot un pārbaudot energoresursu iecirkņu vadlīnijas un zaļās rūpniecības sertifikācijas standartus, kā arī novērtējot siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un tā saskaņotu samazināšanu pārrobežu līmenī. Paredzamie rezultāti un to ieguldījums izvēlētajā konkrētajā mērķī Programmas galvenās mērķgrupas uzlabo savu kapacitāti, lai pārorientētu sabiedrību un ekonomiku uz zemu oglekļa daudzumu saturošām energoresursu sistēmām ar augstāku energoefektivitāti un plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Atbalstīto darbību rezultātā pārbaudītie risinājumi tiek plašāk izmantoti rūpniecībā un ēku fondā, lai paaugstinātu to energoefektivitāti un samazinātu enerģijas patēriņu. Holistiskā pieeja attiecībā uz pāreju uz nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu neto izteiksmē tiek papildus nostiprināta, apvienojot šos risinājumus ar pārbaudītajiem atjaunojamās enerģijas izmantošanas risinājumiem, kā arī uzlabotām klimata neitralitātes politikām. Turklāt minētās darbības nodrošina pilsoņu un rūpniecības paradumus enerģijas patēriņa jomā. Šāda pieeja ļauj programmai īstenot pāreju uz zema oglekļa emisiju daudzuma energosistēmām, kā rezultātā tiek visaptveroši un saskaņoti samazināts siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms. Paredzamais ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam Šīs darbības veicina ar reģiona savienošanu saistītā ESSBJR mērķa sasniegšanu. Darbību īstenošana palīdz īstenot daļas no politikas jomas (PJ) ‘Enerģētika’ attiecībā uz energoefektivitātes racionalizēšanu reģionā, kā arī uz atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu, padziļinot reģionālo sadarbību. Darbību īstenošana palīdz koplietot labāko praksi, tādējādi veicinot ilgtermiņa renovācijas stratēģijas un atjaunojamo resursu integrāciju būvniecībā, rūpniecībā, centrālapkures un dzesēšanas jomās. Turklāt darbību īstenošana sniedz atbalstu PJ ‘Bioekonomika’, paplašinot atjaunojamās enerģijas ražošanu no reģionālajiem bioresursiem. Darbību īstenošana nodrošina atbalstu PJ ‘Telpiskā plānošana’, stiprinot konkrētai vietai pielāgotas pieejas, kad tiek izstrādāti risinājumi atjaunojamās enerģijas ražošanai no vietējiem resursiem, kā arī saskaņoti ar enerģētiku saistītie plāni pārrobežu mērogā. 2.3.1.2. Rādītāji Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iii) punkts 2. tabula: Iznākuma rādītāji PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība [255] Starpposma mērķi (2024) [200] Gala mērķis (2029) [200] Komentāri3iRKI84Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbībasIzmēģinājuma darbība134Pamata projekti Paredzamais projektu skaits: 11 Vidēji katrā projektā ir paredzēts veikt 3 izmēģinājuma darbības (kopā 33 izmēģinājuma darbības) Mazie projekti Paredzamais projektu skaits: 5 Vidēji 20% projektu paredzēts veikt 1 izmēģinājuma darbību (kopā 1 izmēģinājuma darbība) Starpposma mērķis (2024) Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem. 3iRKI87 Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežāmOrganizācija*Šī vērtība tiks noteikta343Pamata projekti Balstoties uz statistikas datiem, paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks iesaistīti 13 projekta partneri un 15 asociētās organizācijas (kopā 308 organizācijas) Mazie projekti Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks iesaistīti 4 projekta partneri un 3 asociētās organizācijas (kopā 35 organizācijas) *Starpposma mērķis (2024) Šī vērtība jānosaka, pamatojoties uz uzsaukumu grafiku, par ko vēl ir jāpieņem lēmums. Vērtība būs saistīta ar visām aktīvo un līdz 2024. gada beigām noslēgto projektu partneru organizācijām un asociētajām organizācijām. 3iRKI116 Kopīgi izstrādāti risinājumiRisinājums118Pamata projekti Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks izstrādāti 1,5 risinājumi (kopā noapaļots uz 17 risinājumiem) Mazie projekti Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu. (kopā 1 risinājums) Starpposma mērķis (2024) Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem. 3. tabula: Rezultātu rādītāji PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaAtskaites vērtībaAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu avotsKomentāri3iPSR1Organizācijas ar paaugstinātu institucionālo kapacitāti saistībā ar to līdzdalību sadarbības aktivitātēs pāri robežām Organizācija02022468Projektu progresa pārskatiPamata projekti Paredzēts, ka izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 10 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti (kopā 418 organizācijas) Mazie projekti Paredzēts, ka izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 5 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti (kopā 50 organizācijas) 3iRKR 104Risinājumi, ko organizācijas uzsākušas vai kāpinājušas mērogāRisinājums0202212Projektu progresa pārskatiPamata projekti Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks izstrādāts 1 risinājums, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā (kopā 11 risinājumi) Mazie projekti Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu, kas tiks izmantots vai paplašināts mērogā (kopā 1 risinājums). 2.3.1.3. Galvenās mērķgrupas Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iv) punkts Programma paredzēta vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestādēm kā galvenajiem energosistēmu oglekļa izmešu daudzuma samazināšanas virzītājspēkiem. Pašvaldības, reģionālās padomes, ministrijas, kā arī valsts aģentūras spēlē svarīgu lomu stratēģiskā virziena noteikšanā uz energoefektivitātes paaugstināšanu, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu. Tām ir svarīga loma rūpniecības un pilsoņu mobilizēšanā nolūkā ieviest enerģijas risinājumus klimata neitralitātes nodrošināšanai. Programma paredzēta arī organizācijām, kas atbalsta šo pāreju. Tās ir nozaru aģentūras, konsultāciju centri un padomes, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātāji, kā arī uzņēmumi. Pilsoņu iesaiste tiek veicināta ar asociāciju vai NVO palīdzību. Tām var pievienoties arī augstākās izglītības un izpētes iestādes, kā arī izglītības un mācību centri, jo to zināšanas un kompetence ir būtiska dzīvotspējīgu un efektīvu enerģijas risinājumu izstrādē. 2.3.1.4. Norādes par konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iv) punkts Programmā nav plānots izmantot iepriekšminētos teritoriālos rīkus. Šajā konkrētajā mērķī norādīto darbību ietvaros uzmanība pievērsta visa Baltijas jūras reģiona problēmām un iespējām. Dažādas darbības ir vērstas uz konkrētu jomu vajadzībām: pilsētu un lauku teritorijām, teritorijām ar atšķirīgiem vietējiem bioloģiskajiem atjaunojamās enerģijas ražošanas resursiem. Lai enerģijas taupīšanas risinājumus vai atjaunojamās enerģijas ražošanas risinājumus izmantotu dažādās teritorijās, nepieciešams pielāgot pieeju un iesaistīt konkrētas mērķgrupas. 2.3.1.5. Plānotais finanšu instrumentu izmantojums Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (v) punkts Nav attiecināms.2.3.1.6. Indikatīvs ES programmas resursu sadalījums pēc intervences veida Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (v) punkts 4. tabula: 1. dimensija – intervences joma Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)3ERAFi173(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)5. tabula: 2. dimensija – finansēšanas forma Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)3ERAFi01(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)6. tabula: 3. dimensija – teritorijas nodrošināšanas mehānisms un teritoriāls uzsvars Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)3ERAFi33(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)2.3.2. Konkrētais mērķis (viii) Ilgtspējīgas multimodālas pilsētas mobilitātes veicināšana kā daļa no pārejas uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkts 2.3.2.1. Saistītie darbības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās, un, ja nepieciešams, jūras stratēģijās Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (i) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (ii) punkts Programmas mērķis 3.3. Vieda zaļā mobilitāte Iepazīstināšana ar darbībām Baltijas jūras reģionam piemīt liels potenciāls pilsētu un ar tām savienoto lauku teritoriju mobilitātes jomā būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, izmantojot atjaunojamās degvielas, tīru elektrību un digitalizāciju. BJR attīstībai ļoti svarīga ir zaļa un labi funkcionējoša pārrobežu mobilitātes sistēma. Programmas ietvaros tiek atbalstītas darbības, kas nodrošina vienmērīgu cilvēku un preču pārvietošanu pilsētas un lauku teritorijās, vienlaikus taupot resursus, paaugstinot efektivitāti, integrējot dažādus transporta režīmus un pastiprinot digitalizāciju. Programma veicina tādu risinājumu izstrādi, kas saskaņo mobilitātes sistēmas pārrobežu līmenī, tādējādi sekmējot saskaņotu zaļās mobilitātes risinājumu izmantošanu. Turklāt programma veicina tādu darbību veikšanu, kas uzlabo valsts iestāžu kapacitāti valsts, reģionālā un pilsētplānošanas līmenī, lai pilsētās un to nomalēs ieviestu zaļos un inteliģentos mobilitātes risinājumus nolūkā samazināt piesārņojumu. Programmas nolūks ir mobilizēt transporta uzņēmumus un pilsoņus aktīvi izmantot zaļos un inteliģentos mobilitātes risinājumus. Šādā veidā mērķis ir vērsts ne vien uz tehnisko risinājumu ieviešanu, bet arī uz izmaiņām mobilitātes darbībās un prasībās. Ilgtspējīgi pilsētas mobilitātes plāni (SUMP) piedāvā stratēģisku un integrētu pieeju, lai dažāda lieluma pilsētās, kā arī ar tām savienotajās lauku teritorijās efektīvi risinātu ar viedās un zaļās mobilitātes sarežģījumiem saistītos jautājumus. Tādēļ, cik iespējams, izstrādātie mobilitātes risinājumi jābalsta uz esošajiem SUMP vai arī tiem jābūt daļai no pārstrādātiem vai no jauna izstrādātiem SUMP. Iespējamo darbības piemēru saraksts (nav pilnīgs): • Kopīgu standartu izstrāde mobilitātes sistēmu saskaņošanai nolūkā nodrošināt zaļo risinājumu savietojamību pilsētās, to nomalēs un pārrobežu līmenī, piemēram, uzlādes sistēmām, jauniem transportlīdzekļu režīmiem; • Inovatīvo tehnoloģiju un plānošanas infrastruktūras izmantošana, lai sekmētu zemas emisijas, zaļus un viedus risinājumus multimodālā transporta nozarē; • Nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga valsts iestāžu atbalstīšana zaļa un multimodāla transporta kā integrēta pakalpojuma izstrādē, pārbaudē, iepirkumā un izmantošanā, izmantojot digitālos rīkus; • Atkārtota pilsētas, lauku un reģionālās teritorijas un transporta plānošanas apsvēršana, pielāgojoties transportlīdzekļu un pakalpojumu inovācijām, kā arī veicinot teritorijai efektīvu mobilitāti visos veidos (autonomās, savienotās, elektriskās, koplietotās un aktīvās mobilitātes iespējas, piemēram, iešana kājām un braukšana ar velosipēdu); • Tādu digitālo risinājumu pārbaude, ieviešana un izmantošana (lielo datu analītika, reāllaika datu apstrāde, inteliģentās transporta sistēmas), kas regulē satiksmes plūsmu, optimizē cilvēku un preču pārvadāšanu un prognozē mobilitātes modeļu izmaiņas; • Inovatīvu tehnoloģiju pārbaude un uzstādīšana un infrastruktūras plānošana, lai ražotu, uzglabātu un izplatītu atjaunojamās degvielas (piemēram, biodegvielas, ūdeņradi) pilsētās un reģionos, lai transportlīdzekļos aizstātu dīzeļdegvielu un benzīnu; • E-mobilitātes, viedo tīklu pakalpojumu un uzlādes staciju plānošana un izmēģināšana, ieskaitot vietējā ražojuma elektrību, un zaļās enerģijas savienošana ar esošajiem energoresursu tīkliem; • Uzlādes infrastruktūras plānošana sabiedriskā transporta stacijās un kravu pārkraušanas mezglos, pārveidojot degvielas uzpildes stacijas par atjaunojamo degvielu uzpildes mezgliem; • Kravu mobilitātes veicināšana, ieviešot kopīgus risinājumus un izplatīšanas centrus, izmantojot digitālās platformas nolūkā maksimāli palielināt transportlīdzekļu izmantošanas efektivitāti. Paredzamie rezultāti un to ieguldījums izvēlētajā konkrētajā mērķī Programmas galvenās mērķgrupas uzlabo savu kapacitāti, lai virzītu pilsētas un reģionus zaļu, vienmērīgu un inteliģentu mobilitātes sistēmu virzienā. Aprakstītās darbības atvieglo tādu risinājumu izstrādi, testēšanu un izmantošanu, kas paaugstina energoefektivitāti, paplašina atjaunojamo degvielu izmantošanu un samazina transporta radīto piesārņojumu pilsētās un to nomalēs. Tās palīdzēs reģionā būtiski samazināt transporta radīto emisiju daudzumu, tādējādi sasniedzot klimata neitralitāti. Darbību rezultātā tiks izstrādāti dažādi risinājumi, kā pilsētu mobilitātes sistēmās integrēt automatizētas, kopīgotas un aktīvas mobilitātes iespējas. Citi risinājumi pilsētās un reģionos uzlabos ilgtspējīgu transporta degvielu, publisko uzlādes un uzpildes punktu nodrošināšanu, kā arī savienos zaļos un vietējos energoresursus ar enerģijas tīkliem un e-mobilitāti. Ieguldījums ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam Šīs darbības veicina ar reģiona savienošanu un labklājības palielināšanu saistīto ESSBJR mērķu sasniegšanu. Ar darbību palīdzību tiek nodrošināts atbalsts PJ ‘Transports’, racionalizējot pasākumu izstrādi klimata neitrāla bezizmešu transporta izstrādei un inovatīvu transporta tehnoloģiju un risinājumu ieviešanas atvieglošanai BJR. Darbības saskaņā ar stratēģiju nodrošinās atbalstu BJR kļūšanai par pionieri zaļas transporta nozares ieviešanai Eiropā. Mērķis ir attīstīt ilgtspējīgas piegādes ķēdes stratēģijas kā jauktu degvielu pieeju BJR (izmantojot alternatīvas degvielas, piemēram, biodegvielas un ūdeņradi). Programmā tiks nodrošināta palīdzība garo maršrutu transporta integrācijai pilsētas mobilitātes plānošanā zaļā un viedā veidā kā priekšnosacījums vienmērīga pēdējās jūdzes transporta (kravas un pasažieru) nodrošināšanai. Turklāt ar darbību palīdzību tiek nodrošināts atbalsts PJ ‘Enerģētika’, veicinot plašāku biodegvielu un elektrifikācijas izmantošanu transportā, kā arī nozares integrēšanā un nozaru savienošanā, kas var palīdzēt samazināt oglekļa izmešu apjomu transporta nozarē. Turklāt ar darbību palīdzību tiek nodrošināts atbalsts PJ ‘Telpiskā plānošana’, veicinot uz vietu balstītas pieejas teritoriālās attīstības politikai, tostarp transporta nozarei. 2.3.2.2. Rādītāji Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iii) punkts 2. tabula: Iznākuma rādītāji PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība [255] Starpposma mērķi (2024) [200] Gala mērķis (2029) [200] Komentāri3viiiRKI84Projektos īstenotās kopīgi izstrādātās izmēģinājuma darbībasIzmēģinājuma darbība134Pamata projekti Paredzamais projektu skaits: 11 Vidēji katrā projektā ir paredzēts veikt 3 izmēģinājuma darbības (kopā 33 izmēģinājuma darbības) Mazie projekti Paredzamais projektu skaits: 5 Vidēji 20% projektu paredzēts veikt 1 izmēģinājuma darbību (kopā 1 izmēģinājuma darbība) Starpposma mērķis (2024) Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem. 3viiiRKI87 Organizācijas, kas sadarbojas pāri robežāmOrganizācija*Šī vērtība tiks noteikta343Pamata projekti Balstoties uz statistikas datiem, paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks iesaistīti 13 projekta partneri un 15 asociētās organizācijas (kopā 308 organizācijas) Mazie projekti Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks iesaistīti 4 projekta partneri un 3 asociētās organizācijas (kopā 35 organizācijas) *Starpposma mērķis (2024) Šī vērtība jānosaka, pamatojoties uz uzsaukumu grafiku, par ko vēl ir jāpieņem lēmums. Vērtība būs saistīta ar visām aktīvo un līdz 2024. gada beigām noslēgto projektu partneru organizācijām un asociētajām organizācijām. 3viiiRKI116 Kopīgi izstrādāti risinājumiRisinājums118Pamata projekti Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks izstrādāti 1,5 risinājumi (kopā noapaļots uz 17 risinājumiem) Mazie projekti Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu. (kopā 1 risinājums) Starpposma mērķis (2024) Paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies 3 mazie projekti. Vērtība noapaļota līdz 1, nevis norādīta 0,6. Nav paredzēts, ka līdz 2024. gada beigām noslēgsies kāds no pamata projektiem. 3. tabula: Rezultātu rādītāji PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaAtskaites vērtībaAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu avotsKomentāri3viiiPSR1Organizācijas ar paaugstinātu institucionālo kapacitāti saistībā ar to līdzdalību aktivitātēs pāri robežāmOrganizācija02022468Projektu progresa pārskatiPamata projekti Paredzēts, ka izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 10 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti (kopā 418 organizācijas) Mazie projekti Paredzēts, ka, izņemot organizācijas, kas aprēķinātas RKI87, 5 organizācijas ārpus partnerības paaugstinās savu institucionālo kapacitāti (kopā 50 organizācijas) 3viiiRKR 104Risinājumi, ko organizācijas uzsākušas vai kāpinājušas mērogāRisinājums0202212Projektu progresa pārskatiPamata projekti Paredzēts, ka vidēji katrā projektā tiks izstrādāts 1 risinājums (kopā 11 risinājumi) Mazie projekti Vidēji 20% projektu paredzēts izstrādāt 1 risinājumu. (kopā 1 risinājums) 2.3.2.3. Galvenās mērķgrupas Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta (iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (iv) punkts Programma paredzēta vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa publiskās pārvaldes iestādēm, kas ir atbildīgas par transportu, plānošanu un vides aizsardzību. Pašvaldības, reģionālās padomes, ministrijas un valsts aģentūras transporta jomā spēlē svarīgu lomu transporta pakalpojumu organizēšanā attiecīgajā reģionā. Turklāt programma paredzēta organizācijām tajās nozarēs, kas piedāvā un izmanto dažādus transporta veidus. Tie ir loģistikas un transporta operatori, citi infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātāji un uzņēmumi. Pilsoņi ir galvenie mobilitātes pakalpojumu lietotāji, un viņu iesaiste tiek veicināta ar asociāciju vai NVO palīdzību. Augstākās izglītības un izpētes iestādes var pievienoties starpvalstu sadarbības aktivitātēm, jo to kompetence un zināšanas ir būtiskas inovatīvu un efektīvu transporta un mobilitātes risinājumu izstrādē. 2.3.2.4. Norādes par konkrētām mērķteritorijām, tostarp plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (iv) punkts Programmā nav plānots izmantot iepriekšminētos teritoriālos rīkus. Šajā konkrētajā mērķī norādīto darbību ietvaros uzmanība pievērsta visa Baltijas jūras reģiona problēmām un iespējām. Dažādas darbības ir vērstas uz konkrētu jomu vajadzībām: valsts vai reģionālā līmenī, sevišķi pilsētu, bet arī lauku teritorijās. Zaļajiem transporta risinājumiem dažādās teritorijās nepieciešams nodrošināt pieejas pielāgošanu un konkrētu mērķgrupu iesaisti. 2.3.2.5. Plānotais finanšu instrumentu izmantojums Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (v) punkts Nav attiecināms2.3.2.6. Indikatīvs ES programmas resursu sadalījums pēc intervences veida Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 3. punkta e) apakšpunkta (vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta (v) punkts 4. tabula: 1. dimensija – intervences joma Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)3ERAFviii173(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)5. tabula: 2. dimensija – finansēšanas forma Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)3ERAFviii01(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)6. tabula: 3. dimensija – teritorijas nodrošināšanas mehānisms un teritoriāls uzsvars Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)3ERAFviii33(tiks pievienota, kad būs zināmi budžeta gala skaitļi)2.4. Prioritātes nosaukums (atkārto katrai prioritātei) Atsauce: Regulas (ES) Nr. 2021/1059 17. panta 4. punkta d) apakšpunkts