7. Article

Lai panāktu būtisku skolotāju darba samaksas pieaugumu, jānodrošina priekšnosacījumu kopums5 skolu tīkla optimizācijai ar mērķi rast optimālu (t.i. tādu, kas nodrošina skolotāju slodzes palielinājumu) izglītojamo/ skolotāju skaita attiecību (piemēram: ja apvieno divas mazas skolas vienā, bet turpina mācīt abu skolu izglītojamos iepriekšējās adresēs un nesamazina skolotāju skaitu, tad skolotāju darba samaksā nekas nemainās). Indikatīvais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, paredz zemākās pedagogu darba algas kāpumu katra gada 1.septembrī (1.tabula). 1.tabula: Pedagogu zemākā darba algas likme 01.09.2020. 01.09.2021. 01.09.2022. Zemākā pedagogu darba algas likme saskaņā ar pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku6, euro790 830 900 Pamata un vidējās izglītības skolotāju vienas darba stundas izmaksa (par 30 darba stundu slodzi), euro6,58 6,92 7,50 Vienlaikus Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 17 nosaka, ka finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jāiegūst, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu. 1.2. Pašvaldību vispārizglītojošo skolu tīkla raksturojums 1986.-1990. gada "bērnu dzimšanas buma" laikā vidēji gadā Latvijā piedzima ap 40 tūkstoši bērnu. Pateicoties paaugstinātajam toreiz dzimušo skaitam, pēc deviņdesmitajos gados un arī vēlāk piedzīvotā dubultā dzimstības krituma, jaundzimušo bērnu skaita īslaicīga stabilizācija 21 000 līmenī beidzās 2016. gadā. Vēlākajos gados pieaugošā tempā jaundzimušo skaits turpināja samazināties (2019. un 2020. gadā par 1234 jaundzimušajiem, 2020. gadā noslīdot līdz 17 552)7. Ar -7 gadu nobīdi tas atspoguļojas skolēnu skaitā. Tas nozīmē, ka negatīvā tendence skolēnu skaitam progresējošā tempā atsāksies 2022./2023. mācību gadā un pavisam noteikti turpināsies sekojošās paaudzes garumā. Tas nozīmē, ka skolu iztukšošanās, izņemot atsevišķas vietas Pierīgā, tikai paātrināsies un skolu tīkla reformas tālāka vilcināšana novedīs pie izglītības sistēmas degradācijas. Nespēja nodrošināt skolotājiem adekvātu atalgojumu rezultēsies akūtā speciālistu deficītā nākotnes darba tirgū, it īpaši pieprasītajās informācijas un biotehnoloģiju jomās. Tā rezultātā Latvija zaudēs starptautisko konkurētspēju ar visām no tā izrietošajām sekām. Vispārizglītojošo skolu tīklam ir būtiska ietekme uz mērķdotācijas pedagogu darba samaksai efektīvu izlietojumu, t. i. skolās ar optimālu izglītojamo skaitu un izglītojamo skaita attiecību pret skolotāju skaitu pedagogi var saņemt lielāku darba samaksu. Piemēram: reālu pašvaldības pamatskolu, kas atšķiras ar skolēnu skaitu un skolotāju skaitu, VIIS pedagogu tarifikāciju 11.10.2021. datu apkopojums 2. tabula. 2.tabula: 5 reālu pašvaldību pamatskolu 11.10.2021. tarifikāciju datu apkopojums Izglītojamo skaits 01.09.2021.Skolotāju skaits 01.09.2021.Skolēnu skaits/ Skolotāju skaituAlgas likme 01.09.2021., euroVidējā skolotāju slodze, likmēsVidējā alga (ar piemaksām), euroPamatskola - atrodas 10 km attālumā no pilsētas vidusskolas211128300,245204Pamatskola - atrodas10 km attālumā no pilsētas vidusskolas un 7 km no citas pamatskolas59134,58300,454383Pamatskola - atrodas 15 km attālumā no pilsētas vidusskolas103 (vidēji 11 skolēni klasē)244,38300,54451Pamatskola - atrodas nelielā pilsētā301 (vidēji 16 skolēni klasē)29108710,75721Pamatskola - atrodas pilsētā 70 km no Rīgas502 (vidēji 25 skolēni klasē)3813,29501,051 078Demogrāfiskās, migrācijas un nodarbinātības tendences Latvijā ir radījušas būtisku ietekmi arī uz izglītības nozari. Meklējot piemērotākos risinājumus kvalitatīvas izglītības un skolu tīkla efektivitātes nodrošināšanai, izmaiņas veiktas arī pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu tīklā, pašvaldībām lemjot par to dibināto izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju. Tomēr, neskatoties uz pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu skaita izmaiņām (pēc oficiālās statistikas datiem no 2010./2011. mācību gada līdz 2019./2020. mācību gadam pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu (tai skaitā, speciālās izglītības iestādes) skaits ir samazinājies par aptuveni 20%), minētajā laika periodā par aptuveni 10% samazinājies arī izglītojamo skaits, turklāt, salīdzinot datus ilgākā laika periodā, izglītojamo skaita samazinājums liecina, ka esošā izglītības iestāžu tīkla kapacitāte paredzēta ievērojami lielākam izglītojamo skaitam. Noslēdzot 2020./2021. mācību gadu 44 novados visās vispārizglītojošās skolās izglītojamo un skolotāju skaita proporcija ir zem astoņiem izglītojamie uz vienu skolotāju. Izglītojamo skaita izmaiņu rezultātā samazinājies vidējais izglītojamo skaits izglītības iestādēs, ko pārskatos par Latviju akcentē arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk OECD), norādot, ka Latvijā vidējais izglītojamo skaits klasēs ir mazāks nekā OECD valstīs vidēji gan sākumskolas, gan pamatizglītības otrā posma klasēs, tādējādi arī palielinot izglītības izmaksas, jo attiecīgajam izglītojamo skaitam nepieciešams vairāk skolotāju8. Vienlaikus OECD secina, ka, turpinot izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, tādējādi palielinot vidējo izglītojamo skaitu klasēs, būtu iespējams paaugstināt pedagogu atalgojumu9. 5.attēls: OECD dati par izglītojamo un skolotāju skaita attiecību, 201910 Savukārt Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 5. jūnija ieteikumos par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu secināts, ka kvalitatīvas izglītības pieejamība joprojām ir atkarīga no dzīvesvietas un skolas veida, tāpēc ieteikts paaugstināt izglītības kvalitāti un efektivitāti.11 Arī Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību12 234. punktā noteikts, ka, sadarbojoties ar pašvaldībām, kā arī īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tiks veidots demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošs racionāls skolu tīkls, ievērojot principu sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīvesvietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums. Vispārējā izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ir būtisks priekšnosacījums, lai: sekmētu kvalitatīvas, izglītojamā spējas attīstošas izglītības pieejamību katram izglītojamajam; nodrošinātu racionālu un efektīvu izglītības resursu izmantošanu, tādējādi veicinot iespēju izglītības iestādēs modernizēt mācību vidi, nodrošināt mācību satura apguvei nepieciešamo aprīkojumu, kā arī izglītības iestādes pedagogiem radīt konkurētspējīgu atalgojumu; palielinātu atbalsta personāla un pakalpojumu pieejamību atbilstoši izglītojamo vajadzībām; attīstītu metodisko darbu izglītības iestādē un pašvaldībā. 6.attēls. Pašvaldības vispārizglītojošo skolu skaita izmaiņas. Avots: IZM oficiālā statistika Salīdzinājumā ar 2019./2020.mācību gadu skolu skaita izmaiņas 2021./2022.mācību gadā: sākumskolu skaits samazinājies par 5; pamatskolu skaits samazinājies par 1 (2021./2022.mācību gadā skaita palielinājums skaidrojams ar to, ka vidusskolas mainīja pakāpi uz pamatskolu); vidusskolu skaits samazinājies par 31. Pašvaldību līdz šim īstenotās darbības, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu (6.attēls), nav ļāvušas rast optimālu skolotāju skaita/izglītojamo skaita attiecību, kas savukārt ir cēlonis tam, ka piektdaļa pašvaldību skolu skolotāju strādā ar mazu darba slodzi (mazāk par 15 stundām nedēļā pat strādājot vairākās skolās) un saņem zemu atalgojumu. Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas izglītības iestāžu tīklā (izglītības iestādes reorganizācija vai likvidācija) nerada valsts mērķdotācijā "brīvu" finansējuma daļu, bet gan mērķdotācija kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, kas savukārt rada iespēju skolās, kurās palielinās izglītojamo skaits, palielināt skolotāju darba samaksu. Piemēram: 2021./2022. mācību gada sākumā, 19 vidusskolām mainot izglītības pakāpi vai tiekot reorganizētām (pievienojot citai skolai), potenciālais mērķdotācijas apjoms, kas kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, tiek lēsts 443 tūkst. euro apjomā. 1.3. Pedagogu atalgojums un darba slodze Igaunijā un Lietuvā Latvijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, katru gadu palielinot valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, kā arī mērķtiecīgi veicot pasākumus skolu tīkla pilnveidei, pēdējos gados nodrošinājušas būtisku pedagogu zemākās darba algas likmes un līdz ar to pedagogu atalgojuma kāpumu. Būtiska ietekme uz pedagogu atalgojumu ir izglītojamo/ skolotāju skaita attiecībai, kas Igaunijā un Lietuvā ir lielāka nekā Latvijā. Lietuvā un Igaunijā ir atšķirīga pedagoga nedēļas darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, tāpēc salīdzinājumam ir aprēķināta Latvijas zemākā algas likme, kas ekvivalenta attiecīgi Igaunijas un Lietuvas pedagogu nedēļas darba slodzei (3.tabula). 3.tabula: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pedagogu zemākās algas likmes salīdzinājums 2021.gada 1.septembrī. Latvijā pedagoga darba slodze nedēļā 30 stundasIgaunijā pedagoga darba sodze nedēļā 35 stundasLietuvā pedagoga darba sodze nedēļā 36 stundasZemākā pedagoga algas likme Latvijā no 01.09.2020., euro830 Zemākā pedagoga algas likme Igaunijā no 01.01.2021., euro 1 315 Latvijas ekvivalentā algas likme Igaunijai 968 Zemākā pedagoga algas likme Lietuvā no 01.01.2020., euro 1 223Latvijas ekvivalentā algas likme Lietuvai 996Skolotāju darba slodze Igaunijā Visiem skolotājiem slodze, kas atbilst algas likmei, ir 35 stundas nedēļā. Kopš 2014. gada nevienā valsts līmeņa likumdošanas aktā nav noteikts skolotāju mācību stundu vai nodarbību skaits skolotāja slodzē. Skolas vadītājs nosaka skolas atalgojuma principus, kas tiek saskaņoti ar skolas dibinātāju (pašvaldība pašvaldības skolām). Tā kā skolotāja darba saturs var ievērojami atšķirties un katra skolotāja amata pienākumi ir nedaudz unikāla, valsts līmenī nav noteikts, kā būtu jāsadala slodze - tas ir darba līguma jautājums starp skolotāju un skolas vadību. Skolotāju darba slodze Lietuvā Skolotāja slodze, kas atbilst algas likmei, ir 36 stundas nedēļā. Savukārt skolotāju, kuri īsteno vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un neformālās izglītības programmas, darba slodzes struktūra tiek noteikta gadam, t.i. kopējais darba stundu skaits gadā, kas atbilst algas likmei, ir 1512 stundas (darba slodze, kas attiecas uz 42 nedēļām gadā). Attiecīgi no minētā stundu skaita valsts līmeņa likumdošanas akts nosaka apmaksāto darba stundu skaitu citiem pienākumiem, kas ietver arī apmaksātu darba laiku skolēnu brīvdienās un jūnija mēnesī13. Arī valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķinam tiek izmantoti atšķirīgi modeļi: • Igaunijā valdība piešķir finansējumu pašvaldībām, pamatojoties uz formulu, kas galvenokārt ir atkarīga no izglītojamo skaita pašvaldībām piederošās skolās un valsts noteikto finansējumu pedagogu darba samaksai vienam izglītojamam. Savukārt pašvaldība, ņemot vērā normatīvos noteikto pedagogu algas likmi un darba slodzi nedēļā, sadala valsts dotāciju skolām. • Lietuvā valsts finansējumu aprēķina katrai skolai mācību plāna īsteonošanai, ņemot vērā optimālai klasei aprēķinātās skolotāju darba slodzes. Finansējumu saņem pašvaldība, kas tālāk sadala mācību plāna finansējumu skolām atbilstoši valsts aprēķinam. Lai nodrošinātu stabilu pedagogu darba samaksas pieaugumu, būtiska nozīme ir arī valsts un pašvaldību mērķētām darbībām, veidojot optimālu skolu tīklu. Igaunijā demogrāfija ir viens no iemesliem, kādēļ pieaugošais mazo skolu skaits bija un ir pašvaldības skolu konsolidācijas iemesls. Sākot ar 2013.gadu Igaunijā valsts un pašvaldību līmenī ir veiktas mērķtiecīgas darbības efektīva skolu tīkla izveidei: Ieviests valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķins uz vienu skolēnu pašvaldībā. Ja pašvaldība konsolidēja vidusskolu 10.-12. klases posmu, tad skolu pārņēma valsts un veidoja valsts ģimnāziju. 2013./2014. mācību gadā Igaunijā bija 9 valsts ģimnāzijas, bet 2020./2021. mācību gadā to skaits bija 19. Ja salīdzina valsts finansējumu pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo vidusskolas posmā Igaunijā, Lietuvā un Latvijā 2020./2021.m.g. (7. attēls), tad jāsecina, ka efektīvs vidusskolu tīkls ir viens no iemesliem, kas ļauj nodrošināt būtiski lielāku Igaunijas pedagogu atalgojumu. 7. attēls: Valsts finansējums uz vienu izglītojamo vidusskolas posmā 2020./2021.m.g., euro mēnesī14 1.4. Izaicinājumi vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanā Ņemot vērā 2021./2022.m.g. VIIS pedagogu tarifikāciju datu analīzi un spēkā esošās mērķdotācijas aprēķina kārtības15 un pedagogu darba samaksas noteikumu16 stipro pušu un vājo pušu izvērtējumu, saistībā ar darba samaksas pilnveidi vispārējās izglītības pedagogiem identificēti šādi galvenie mērķi: ‒ nodrošināt pedagogu darba samaksas pieaugumu, nodrošinot optimālu skolotāju noslodzi, t.i. iespēju strādāt uz pilnu darba slodzi, un palielinot zemāko algas likmi; ‒ palielināt pašvaldību lomu un atbildību kvalitatīva izglītības piedāvājuma nodrošināšanā, kā arī atbalsta nodrošināšanā izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, veidojot optimālu skolu tīklu un skolotāju/izglītojamo proporciju; ‒ vienkāršot valsts finansējuma aprēķinu, samazinot dažādo koeficientu skaitu; ‒ mazināt izglītojamo skaita izmaiņu ietekmi uz valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķinu.